Par "bāzes pensijām" kopš 2022. gada ir runāts jau vairākas reizes, tomēr valdības līmenī šāda risinājuma izskatīšana līdz šim nav notikusi. Labklājības ministrijai ir valdības dots uzdevums līdz 2026.gada 30.oktobrim "konceptuāli izšķirties" par to, vai un kā īstenot "bāzes pensiju" pakāpenisku ieviešanu, bet labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) vēl nesen paudis, ka lēmums par "bāzes pensiju" būtu jāpieņem jau šogad. Turklāt ministrija jau ir izstrādājusi vairākus "bāzes pensiju" ieviešanas scenārijus. Kādus risinājumus piedāvā Labklājības ministrija, kā tos vērtē pensionāru organizācijas un vai valsts to ieviešanu vispār var atļauties, raidījumā "Spried ar Delfi" trešdien, 12. februārī, žurnālists Andris Auzāns izjautāja Labklājības ministrijas valsts sekretāru Ingu Alliku un biedrības "Rīgas aktīvo senioru alianse" pārstāvi Gunāru Eniņu un valdes locekli Baibu Svetlanu Rozenbergu.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas apkopotajiem datiem pērn pensiju saņēma 436 893 iedzīvotāju un vidējais pensijas apmērs bija 580,96 eiro. 45% pensionāru saņēma 500 līdz 1000 eiro lielu pensiju, 31% – 350 līdz 500 eiro lielu pensiju, bet 8% pensionāru saņēma pensiju, kas bija lielāka par 1000 eiro. Vienlaikus valsts minimālās pensijas saņēmēju skaits pērn bija 16% no visiem vecuma pensionāriem.
Pašlaik Labklājības ministrija ir izstrādājusi vairākus variantus, kā no 2029. gada varētu pilnveidot piemaksu pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu jeb tā saucamo "bāzes pensiju". Tad būs pabeigta piemaksu atjaunošana par darba stāžu tiem, kuriem tās tika pārtrauktas no 2012. gada.
"Bāzes pensija" būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta tiktu izmaksāts papildu no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. Jau pagājušā gada vasarā Labklājības ministrija pauda vēlmi virzīties uz "bāzes pensijas" nodrošināšanu visiem vecuma pensijas saņēmējiem līdzīgi kā tas jau ir gan Igaunijā, gan Lietuvā, savukārt šogad Senioru lietu padomes sēdē labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzīmēja, ka lēmums par "bāzes pensiju" būtu jāpieņem jau šogad.
Ministrs apliecinājis, ka "bāzes pensijas" risinājums būs finansiāli ļoti ietilpīgs, bet, viņaprāt, uz to ir jāvirzās. Tāpat Augulis atzīmējis, ka gala variantam būtu jābalstās uz novērtējumu par nostrādātajiem gadiem ne tikai no 1996.gada, bet attiecībā uz visu darba mūžu.
Labklājības ministrija ir izstrādājusi piecus potenciālos "bāzes pensiju" ieviešanas scenārijus, ar kuriem 11. feburārī iepazīstināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus. Divi bāzes pensiju ieviešanas scenāriji paredz pilnveidot piemaksu piešķiršanu par katru apdrošināšanas stāža gadu, piesaistot piemaksas apmēru proporcijai no aktuālākās ienākumu mediānas. Pirmajā scenārijā no 2029.gada tiktu piemaksāts par katru apdrošināšanas stāža gadu, savukārt otrajā – no 2029.gada piemaksājot par stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, bet no 2032.gada – par stāžu no 1996.gada 1.janvāra.
Trešajā scenārijā no 2029. gada "bāzes pensija" visiem būtu 6% vērtībā no ienākumu mediānas, apmēru pakāpeniski paaugstinot, līdz sasniedz 22% 2038. gadā. Tas tiktu celts reizi trīs gados ik pa sešiem procentpunktiem. Bet ceturtais scenārijs būtu no 2029. gada ieviest "bāzes pensiju" visiem 22% apmērā no ienākumu mediānas.
Savukārt piektais variants būtu neko nedarīt un neko nemainīt, tomēr ministrija uzsver, ka tas būtu riskanti, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Līdz šim Labklājības ministrija nav saņēmusi gala apstiprinājumu kādam no ieviešanas scenārijiem, bet teorētisku apstiprinājumu piedāvātajiem modeļiem devusi Latvijas Banka.
Pašlaik paredzēts, ka šogad valdībā izskatīs konceptuālo ziņojumu par kādu no minētajiem scenārijiem.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!