Par elektrības cenu kāpumu pēc atslēgšanās no BRELL tīkla

"Latvenergo" pārstāvji ziņo, ka aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas pieauga visos tirdzniecības apgabalos. Latvijā un Igaunijā elektroenerģijas cena pieauga par 52% pret iepriekšējo nedēļu līdz 191,57 EUR/MWh. Lietuvā cena bija 194,40 EUR/MWh jeb par 55% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā. Tikmēr sistēmas cena kāpa vēl straujāk – par 72% līdz 88,82 EUR/MWh.

Baltijas valstu cenu pieaugumu aizvadītajā nedēļā galvenokārt ietekmēja aukstāki un mazāk vējaini laikapstākļi. Vidējā gaisa temperatūra Baltijā bija vairāk nekā 3 grādus zem normas, tās rezultātā palielinājās elektroenerģijas pieprasījums un samazinājās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Papildus tam strauji samazinājās vēja staciju izstrāde – tā bija 2 reizes zemāka nekā iepriekšējā nedēļā.

Tikmēr lielāku cenu kāpumu ierobežoja stabila Latvenergo staciju izstrāde, kas pieauga par 3% pret iepriekšējo nedēļu, turklāt termoelektrostacijās aizvadītajā nedēļā tika saražots par 37% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Tas ir būtisks ieguldījums kopējā Baltijas valstu elektroenerģijas izstrādē, ļaujot Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu eksportēt uz blakus valstīm, jo Latvijā jau ceturto nedēļu pēc kārtas elektroenerģijas izstrāde pilnībā nosedz patēriņu. Kopumā aizvadītajā nedēļā Latvenergo stacijās saražotā elektroenerģija nosedza 30% no Baltijas valstu kopējā patēriņa, kamēr Igaunijas izstrāde nosedza 21%, bet Lietuvas 25%.

Savukārt Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu kāpumu galvenokārt ietekmēja par 22% zemāka vēja staciju izstrāde, turklāt īpaši straujš tās kritums bija vērojams nedēļas vidū, kas noteica augstākas vidējās dienas cenas ceturtdienā un piektdienā, tādējādi palielinot nedēļas vidējo cenu.

Bet cenu pieaugumu Baltijas valstīs nedēļu iepriekš – no 3. līdz 10. februārim – galvenokārt noteica par 43% zemāka vēja staciju izstrāde. Tā kā 8. un 9. februārī notika Baltijas valstu desinhronizācija jeb atvienošanās no Krievijas elektroapgādes sistēmas un pievienošanās Eiropas kontinentālajam elektrotīklam, vairumtirgū pieejamā pārvades jauda uz Baltijas valstīm bija par 20% zemāka nekā iepriekšējā nedēļā. Tas ietekmēja enerģijas plūsmas uz Baltiju, kas samazinājās par 8%.

Pērnā gada 25. decembrī tika konstatēts Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma "Estlink 2" bojājums. Saskaņā ar Somijas sistēmas operatora publicēto informāciju šī starpsavienojuma remontdarbi ilgs līdz šī gada 1. augustam. Tādējādi no kopējās Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas – 1 016 megavati (MW) – būs pieejami tikai 358 MW ("EstLink 1"), kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm.

"AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš intervijā aģentūrai LETA stāstīja, ka Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar Eiropu ir pilnīgi pareizs solis, bet desinhronizācijas izmaksas ietekmēs visus un no jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes.

Viņš skaidroja, ka pēc elektrotīkla sinhronizācijas ar Eiropu AST radīsies izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu. Atbilstoši normatīviem izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu, ir plānots pārlikt uz gala lietotājiem caur elektroenerģijas tirgotājiem. Līdz ar to no 1. jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes.

Samtiņš norādīja, ka viena tiks attiecināta visam elektroenerģijas patēriņam un būs apmēram trīs eiro par megavatstundu (MWh). Savukārt otra tiks attiecināta elektroenerģijas tirgotājiem un tiks pielīdzināta to nebalansa apmēram jeb atšķirībai starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas daudzumu noteiktā intervālā, kuru katrs tirgotājs radīs. Tas varētu būt apmēram 40 eiro par MWh par katru nebalansa vienību.

Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Elektriba.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!