Saeimā tiek apspriesti likuma grozījumi, kas paredz aizliegt tūrisma braucienus uz Krieviju un Baltkrieviju. Kā vērtējams šāds priekšlikums, kāpēc tam politiķi pievēršas tagad, kādi ir riski doties uz šīm valstīm, kāpēc neslēdzam robežu pavisam, un kāpēc joprojām cilvēki dodas uz Krieviju un Baltkrieviju, neņemot vērā Ārlietu ministrijas brīdinājumus, par to ceturtdien, 20. februārī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runāja ar 14. Saeimas deputātiem – vienu no šo likuma grozījumu iesniedzējiem Gati Liepiņu (JV), kā arī opozīcijas pārstāvjiem – Aināru Šleseru (LPV) un Andri Kulbergu (AS).
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 18. februārī atbalstīja aizliegumu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt un sniegt tūrisma pakalpojumus Krievijā un Baltkrievijā.
"Jaunās vienotības" (JV) sagatavotie grozījumi Tūrisma likumā paredz aizliegumu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt un sniegt tūrisma pakalpojumus Krievijā un Baltkrievijā.
Deputāts Jānis Patmalnieks (JV) skaidroja, ka grozījumu mērķis ir gan mazināt riskus iespējamiem Latvijas pilsoņu cilvēktiesību pārkāpumiem, gan nepieļaut to vervēšanu Krievijas vai Baltkrievijas labā. Viņš teica, ka šādi iedzīvotāju braucieni var atspēlēties uz kopējo drošību, kad cilvēkus savervē spiegošanai.
Patmalnieks pauda, ka šis ir pirmais solis, un varbūt pēc tam būtu jāpārtrauc ne tikai organizētie tūrisma braucieni, bet arī cilvēku plūsma uz robežām.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve teica, ka šādi tūroperatoru organizētie braucieni uz Krieviju un Baltkrieviju būtu ierobežojami, bet jādomā, vai paliek tikai pie ierobežojumiem šajā likumā vai skatās pēc būtības un ierobežo arī pasažieru pārvadātājus.
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas pārstāve Kitija Tigule stāstīja, ka asociācijas jau ir aicinājušas neorganizēt braucienus uz Krieviju un Baltkrieviju. Šobrīd uz Krieviju neviens operators tūrisma braucienus nepiedāvā, bet uz Baltkrieviju tādus piedāvā trīs līdz četri operatori.
Tigule skaidroja, ka no visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dodas uz Baltkrieviju, mazāk nekā 10% ir tādi, kuri turp dodas tūroperatoru organizētos braucienos, turklāt no šiem cilvēkiem neviens Baltkrievijā nav aizturēts.
"Ja gribam pēc būtības risināt, tad būtu jāķeras klāt tiem 90% iebraucēju, nevis 10%, kas ir organizēti, un ir visdrošākie," uzsvēra Tigule, norādot, ka organizētajos braucienos ir zināmi visu cilvēku vārdi, maršruti, un problēmu gadījumos to zina arī tūroperators. Viņa teica, ka šo braucienu ierobežošana nerisinās problēmu pēc būtības, un, lai ierobežotu tos, kuri uz Baltkrieviju brauc, izmantojot regulārā transporta pakalpojumus, būtu jāierobežo kustība uz robežas.
Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis stāstīja, ka ministrija ir noskaidrojusi, ka Lietuva un Igaunija šādus ierobežojumus neplāno ieviest. Viņš gan pauda pārliecību, ka Latvijai, ieviešot šādu ierobežojumu tūrisma operatoriem, tam drīz sekotu arī pārējās Baltijas valstis.
ĀM norādīja arī, ka runā ar Satiksmes ministriju (SM) par pasažieru pārvadājumu ierobežošanu.
JV deputāts Gatis Liepiņš iepriekš norādījis: "Ceļošana uz Krieviju un Baltkrieviju šobrīd ir drošības jautājums, kas rada problēmas gan pašiem tūristiem, gan mūsu dienestiem. Mēs nevaram pieļaut, ka tūroperatori joprojām organizē izklaides braucienus un mūsu pilsoņi pilnos autobusos tiek vesti uz valstīm, kas nekautrējas paust vēlmi okupēt Latviju."
JV akcentē, ka Valsts drošības dienesta ziņojumā par 2024. gadu ir norādīts, ka neraugoties uz Valsts drošības dienesta un Ārlietu ministrijas atkārtotiem aicinājumiem uz Krieviju neceļot, 2024. gadā ceļotāju skaits salīdzinājumā ar 2023. gadu ir dubultojies – ik mēnesi uz Krieviju ceļoja vidēji teju 2000 Latvijas iedzīvotāju.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!