Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir uzvarētāji šajās aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, jo kopumā ieguvuši ceturto daļu deputātu vietu, startējot gana dažādās kombinācijās, aprēķinājis Latvijas Zemnieku savienības vadītājs Armands Krauze.
Par novadu reformas efektu debatēs Krauze teica, ka valdošie politiķi, norādot cilvēkiem, ka viņu viedoklis nav svarīgs, radīja zemo vēlētāju aktivitāti. Papildu faktors gan bija arī Covid-19 pandēmija, norādīja politiķis. Arī Latvijas Zaļās partijas un ZZS līderis Edgars Tavars atzīmēja, ka LZP ir sasniegusi procentuāli labāko rezultātu trīsdesmit gadu laikā.
Tikmēr Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) par vēlēšanu rezultātu teica, ka būtībā opozīcijai jāpateicas valdošajai koalīcijai, ka tai ir tik labi rezultāti. "Parlamentārās opozīcijas uzvara," lakoniski pašvaldību vēlēšanu iznākumu raksturoja Ločmele.
Kā "Pēcvēlēšanu rīts ar Jāni Domburu" studijā atzina Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Edvards Smiltēns, šajā vēlēšanās zaudējuši ir populisti – JKP un "KPV LV", bet kopumā reģionālās partijas ir parādījušas, ka notur savas pozīcijas par spīti lielajām partijām.
LRA tagad ir otrs spēcīgākais spēks pēc ZZS reģionos, atzina Smiltēns.
Smiltēns arī vainoja valdošo partiju politiku pēdējo divu gadu laikā pie zemās vēlētāju aktivitātes, bet Tavars paturpināja, ka aktivitāti ietekmēja cilvēku zemā uzticība partijām un politikai, novadu reforma, kā arī pandēmija.
Arī Ločmele uzsvēra, ka zemo aktivitāti ietekmēja tas, ka šoreiz nebija vēlēšanu Rīgā.
Vērtējot vēlēšanu rezultātus, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Jānis Dombrava raidījumā sacīja, ka apvienībai ir ļoti labs rezultāts - ievēlēta 34 pašvaldībās. Deputāts gan norādīja, ka vēl grūti pilnībā pateikt uzvarētājus un koalīcijas, jo daudzās pašvaldībās ir liela sadrumstalotība un iznākums atkarīgs no sarunām.
"Trīs četras partijas guvušas ļoti cienījamus rezultātus, un mēs esam to vidū," tā Dombrava par vēlēšanām kopumā.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un partijas "Latvijas attīstībai" līdzpriekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs atzina, ka partijas pārstāvji ievēlēti 24 pašvaldībās ar 82 deputātiem, kas ir ļoti labs starts jaunai partijai. Turklāt sešos novados tā ir uzvara ar absolūto vairākumu, piebilda Plešs. Viņš uzskata, ka partijas labie rezultāti arī norāda, ka cilvēki novērtēja partijas virzīto novadu reformu, jo šī partija bija tās aktīva virzītāja.
Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns par savas partijas rezultātu – ievēlēta 16 novados no 40 – uzsvēra, ka ievērojami audzis partijas deputātu skaits. "Esam kvalitatīvi auguši," teica Bordāns, piebilstot, ka nekur gan nav absolūts vairākums. Par savas partijas, kuras mērķis ir tikt galā ar korupciju un veicināt demokrātiju, nopelnu Bordāns arī uzskata to rādītāju, cik ietekmi vēlēšanās zaudēja ZZS.
Bordāns arī norādīja, ka JKP pārstāvji pirms vēlēšanām pieredzējuši dažādus draudus un spiedienu no konkurentiem, kas ir pie varas pašvaldībās.
Tikmēr Salaspils novada domes vadītājs, partiju apvienības "Jaunā Vienotība" pārstāvis Raimonds Čudars apvienības sniegumu novērtēja kā labu, bet piebilda, ka svarīgs ir jautājums, pēc kādiem kritērijiem vērtēt rezultātu. "No 646 kandidātiem simt jeb 15% ievēlēti," sacīja Čudars. Viņš atzina, ka pašvaldību vēlēšanās izšķiroši ir vietējiem zināmi cilvēki, taču partiju nozīme aug, un partijas metās šajā cīņā ar visu sirdi un dvēseli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
