Cik gatavi esam e-mobilitātei?
Uzzini, kā Rīgā ražo elektroauto uzlādes stacijas
Teksts: Līga Švāne
Foto: Viesturs Radovics/"Delfi"/Publicitāte foto
Foto: Viesturs Radovics/"Delfi"/Publicitāte foto
E-mobilitāte attīstās ļoti strauji, un to spilgti arī apliecina fakts, ka pēdējos gados ne tikai globāli, bet arī Baltijas reģionā ievērojami ir pieaudzis pieprasījums pēc elektroauto. Būtiski arī pieminēt, ka Eiropas Savienības valstis un automašīnu ražotāji līdz 2035. gadam ir apņēmušies pilnībā atteikties no automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem un pāriet uz videi draudzīgākiem risinājumiem. Viss liecina par to, ka iekšdedzes dzinēji ir aizejoša tehnoloģija, taču aktuāli joprojām ir jautājumi – vai sabiedrība ir gatava e-mobilitātei un mainīt līdzšinējos paradumus un ar kādiem izaicinājumiem tuvākajā nākotnē saskarsies infrastruktūra?
Aplūkojot situāciju Baltijas valstīs, 2022. gada septembrī veiktā elektroinstalācijas produktu ražotāja "Schneider Electric" aptauja liecina, ka tuvākajā laikā uz elektrisko transportlīdzekli vēlētos pāriet 19% Lietuvas, 13% Latvijas un 12% Igaunijas aptaujāto iedzīvotāju. Aptaujas dati liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāju populārākā izvēle ir hibrīdauto. Iegādāties šāda tipa automašīnu apsver 38% aptaujāto Lietuvas, 26% Latvijas un 29% Igaunijas iedzīvotāju. Hibrīdauto iegādi biežāk apsver lielo pilsētu iedzīvotāji – 47% Viļņas, 31% Rīgas un 34% Tallinas aptaujāto iedzīvotāju. Vienlaikus 26% Igaunijas, 22% Latvijas un 19% Lietuvas respondentu apsvērtu iespēju tuvākajā laikā iegādāties auto ar dīzeļdzinēju, bet 13% Latvijas, 17% Igaunijas un tikpat daudz Lietuvas aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka apsvērtu iespēju iegādāties benzīna automašīnu.*
Gatis Arājums
"Schneider Electric" produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs
"Šobrīd viens no lielākajiem tirgiem ir Ķīna, kur elektroauto ražošana patiesībā jau ir lielu soli priekšā visai pārējai pasaulei. Ķīna ir ļoti daudz investējusi un jau tagad attīsta tādus elektroauto, par kādiem mēs pagaidām varam tikai sapņot. Savukārt, piemēram, Norvēģijā no 2025. gada vairs nevarēs reģistrēt auto ar iekšdedzes dzinēju. Arī Norvēģija ir investējusi infrastruktūras izveidē, kā arī pamazām pieradinājusi savu sabiedrību pie tā, ka ir jāpāriet uz atjaunīgajiem enerģijas resursiem."
Diemžēl dažādi mīti un stereotipi par elektroautomobiļien joprojām ir diezgan izplatīti. Viens no tiem – elektromobilis ir dārgāks par iekšdedzes dzinēja automašīnu. Pašos pirmsākumos tas tā arī bija, taču šobrīd litija jonu akumulatoru ražošanas tehnoloģijas ir ievērojami progresējušas, līdz ar to izmaksas ir krietni samazinājušās. Svarīgi arī pieminēt valsts atbalstu – Latvijā privātpersonas, iegādājoties jaunu elektromobili, var saņemt atbalstu 4500 eiro apmērā, bet, iegādājoties lietotu elektromobili, 2250 eiro apmērā.
Likumsakarīgi, ka līdz ar elektroauto tirgus paplašināšanos aug arī pieprasījums pēc uzlādes risinājumiem. Izvēloties elektroauto, lietotāja pieredze ievērojami mainīsies – tā vairs nebūs pārvietošanās ar klasisko automašīnu, kuru iespējams uzpildīt jebkurā degvielas uzpildes stacijā. Mazattīstītais uzlādes staciju tīkls, īpaši mikrorajonos, ir Baltijas valstu klupšanas akmens. Līdz šim lielāka uzmanība pievērsta ātro uzlādes staciju tīkla izveidei – staciju izbūvei pilsētu ielās, autostāvvietu zonās un atsevišķās degvielas uzpildes stacijās, nevis daudzdzīvokļu māju un biroju ēku teritorijā, kur tām noteikti vajadzētu būt pieejamām.
Likumsakarīgi, ka līdz ar elektroauto tirgus paplašināšanos aug arī pieprasījums pēc uzlādes risinājumiem. Izvēloties elektroauto, lietotāja pieredze ievērojami mainīsies – tā vairs nebūs pārvietošanās ar klasisko automašīnu, kuru iespējams uzpildīt jebkurā degvielas uzpildes stacijā. Mazattīstītais uzlādes staciju tīkls, īpaši mikrorajonos, ir Baltijas valstu klupšanas akmens. Līdz šim lielāka uzmanība pievērsta ātro uzlādes staciju tīkla izveidei – staciju izbūvei pilsētu ielās, autostāvvietu zonās un atsevišķās degvielas uzpildes stacijās, nevis daudzdzīvokļu māju un biroju ēku teritorijā, kur tām noteikti vajadzētu būt pieejamām.
“
Iegādājoties elektroauto, nāksies kardināli mainīt savu domāšanu un uzvedību. Ir jābūt pieejamam elektrotīklam, mājās ir jābūt uzlādes stacijai, darbā ir jābūt uzlādes vietai. Ja šos divus izejas punktus nevar nodrošināt, ir pagrūti runāt par strauju elektromobilitātes attīstību.
Vai mūsu infrastruktūra tam ir gatava?
Elektroauto uzlādes process aizņem divas līdz astoņas stundas un cilvēki primāri savus elektromobiļus vēlas lādēt pie darba un mājās, līdz ar to publiskās ātrās uzlādes stacijas nav ilgtermiņa risinājums, savukārt ceļmalas stacijas tiek izmantotas tikai garākos pārbraucienos, norāda Arājums. Paredzams, ka nepieciešamība pēc uzlādes stacijām tuvāko gadu laikā kļūs par lielu izaicinājumu visiem namu apsaimniekotājiem. Tiem, kuri mitinās privātmājā, lēmumu pieņemšanā rokas nosacīti jau tagad ir nedaudz brīvākas, taču daudzdzīvokļu māju iemītniekiem elektroauto uzlādes staciju neesamība tuvākajā laikā būs liela problēma.
"Jādomā ne tikai par ātrās uzlādes staciju tīkla attīstību, bet arī šo risinājumu ieviešanu privātajā sektorā – vietās, kur primāri cilvēki vēlas lādēt savus elektromobiļus. Daudzdzīvokļu mājām tā jau drīz vien būs problēma – kā iedzīvotājiem tiks nodrošināta elektroautomobiļu uzlāde? Vai mūsu infrastruktūra tam ir gatava? Baidos, ka vēl ne. Infrastruktūras neesamība un elektrības jaudas trūkums dzīvojamo namu stāvvietās ir divi no galvenajiem elektromobilitātes straujas attīstības šķēršļiem. Latvijas būvnormatīvos jau tagad ir noteikts, ka jaunas dzīvojamās ēkas būvniecībā ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā katrai stāvvietai jāparedz nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūra, taču cik daudz šādu jaunu daudzdzīvokļu māju šobrīd ceļ? Viena no lielākajām problēmām ir novecojis dzīvojamais fonds. Ir nepieciešams modernizēt ēku elektroinfrastruktūru, kā arī elektriskos tīklus kopumā, lai tuvā nākotnē tiktu nodrošināta nepieciešamā jauda," skaidro Arājums.
Līdz ar paradumu maiņu un elektromobiļu skaita pieaugumu arī administratīvo un komerciālo ēku stāvvietās ir būtiski nodrošināt uzlādes iespējas. Cilvēkiem ir svarīgi, lai, ierodoties darbā birojā vai iepērkoties lielveikalā, ir iespēja uzlādēt savu auto. Lai apmierinātu visas elektroautomobiļu vadītāju vēlmes un uzlāde notiktu pēc iespējas efektīvāk, būs nepieciešamas lielas investīcijas.
"Jādomā ne tikai par ātrās uzlādes staciju tīkla attīstību, bet arī šo risinājumu ieviešanu privātajā sektorā – vietās, kur primāri cilvēki vēlas lādēt savus elektromobiļus. Daudzdzīvokļu mājām tā jau drīz vien būs problēma – kā iedzīvotājiem tiks nodrošināta elektroautomobiļu uzlāde? Vai mūsu infrastruktūra tam ir gatava? Baidos, ka vēl ne. Infrastruktūras neesamība un elektrības jaudas trūkums dzīvojamo namu stāvvietās ir divi no galvenajiem elektromobilitātes straujas attīstības šķēršļiem. Latvijas būvnormatīvos jau tagad ir noteikts, ka jaunas dzīvojamās ēkas būvniecībā ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā katrai stāvvietai jāparedz nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūra, taču cik daudz šādu jaunu daudzdzīvokļu māju šobrīd ceļ? Viena no lielākajām problēmām ir novecojis dzīvojamais fonds. Ir nepieciešams modernizēt ēku elektroinfrastruktūru, kā arī elektriskos tīklus kopumā, lai tuvā nākotnē tiktu nodrošināta nepieciešamā jauda," skaidro Arājums.
Līdz ar paradumu maiņu un elektromobiļu skaita pieaugumu arī administratīvo un komerciālo ēku stāvvietās ir būtiski nodrošināt uzlādes iespējas. Cilvēkiem ir svarīgi, lai, ierodoties darbā birojā vai iepērkoties lielveikalā, ir iespēja uzlādēt savu auto. Lai apmierinātu visas elektroautomobiļu vadītāju vēlmes un uzlāde notiktu pēc iespējas efektīvāk, būs nepieciešamas lielas investīcijas.
“
Pavisam droši var teikt – elektrības patēriņš tieši elektromobilitātes jomā pieaugs arvien vairāk un vairāk. Tā saucamās ātrās uzlādes palīdzības stacijas, kas jau ir uzbūvētas, nebūs tās, kuras lietosim ikdienā. Lietuvā, piemēram, šobrīd jau pieejams atbalsts gan privātajai, gan arī publiskajai uzlādes infrastruktūrai, līdzīgi kā mums tas ir ar saules paneļiem. Piemēram, ja mājās, ievērojot noteiktās prasības, tiek izbūvēta uzlādes stacija, valsts daļu no investīcijas apmaksā.
Sabiedrības izglītošana – viena no prioritātēm
Vēl viens izplatīts mīts par elektromobiļiem – šo transportlīdzekli var uzlādēt mājās, pieslēdzot jebkurai elektrības kontaktligzdai. To darīt pavisam noteikti nav ieteicams, jo tas var būt ļoti bīstami. Daudzās Eiropas valstīs izmantot standarta kontaktligzdu auto uzlādei jau ir aizliegts ar likumu. Ko darīt? Visdrošāk auto varēs uzlādēt, ja tiks ierīkota uzlādes stacija, taču arī šajā gadījumā nedrīkst darboties pats uz savu galvu – ir jābūt priekšzināšanām.
"Šeit ir runa par ļoti lielām strāvām un ēku drošību, tāpēc jābūt piesaistītam sertificētam elektriķim. To pieprasa arī elektroauto ražotāji, jo, nepareizi pieslēdzot transportlīdzekli uzlādes sistēmai, nevar nodrošināt akumulatora un transportlīdzekļa lietošanas garantiju. Tas ir tāpat kā ar iekšdedzes dzinējiem – katram ir jālej noteikta degviela. Nopērkot elektroauto, ir jākonsultējas ar sertificētu elektriķi, kurš spēj novērtēt, vai mājas sistēma un elektroinstalācija vispār ir spējīga veikt uzlādes darbu. Ir jābūt augstām drošības prasībām, taču cilvēki pagaidām pret to izturas nedaudz pavirši. Tāpēc mēs, "Schneider Electric", šobrīd nodarbojamies ar elektriķu apmācību, lai viņi profesionāli un kvalitatīvi spētu veikt elektrostaciju uzstādīšanu," stāsta uzņēmuma pārstāvis.
"Šeit ir runa par ļoti lielām strāvām un ēku drošību, tāpēc jābūt piesaistītam sertificētam elektriķim. To pieprasa arī elektroauto ražotāji, jo, nepareizi pieslēdzot transportlīdzekli uzlādes sistēmai, nevar nodrošināt akumulatora un transportlīdzekļa lietošanas garantiju. Tas ir tāpat kā ar iekšdedzes dzinējiem – katram ir jālej noteikta degviela. Nopērkot elektroauto, ir jākonsultējas ar sertificētu elektriķi, kurš spēj novērtēt, vai mājas sistēma un elektroinstalācija vispār ir spējīga veikt uzlādes darbu. Ir jābūt augstām drošības prasībām, taču cilvēki pagaidām pret to izturas nedaudz pavirši. Tāpēc mēs, "Schneider Electric", šobrīd nodarbojamies ar elektriķu apmācību, lai viņi profesionāli un kvalitatīvi spētu veikt elektrostaciju uzstādīšanu," stāsta uzņēmuma pārstāvis.
Augstas kvalitātes uzlādes stacijas ražo arī Rīgā
Daudzi, visticamāk, nemaz nenojauš, ka arī tepat Latvijas galvaspilsētā tiek radītas augstas kvalitātes uzlādes stacijas. "Schneider Electric" Rīgas rūpnīca pērnpavasar no Francijas ražotnes pārņēma jau izstrādātu līniju, un nu jau ir sākta produkcijas ražošana.
"Parasti, kad tiek atvērta jauna līnija, projekts ilgst pusotru gadu, bet mums bija doti aptuveni astoņi mēneši. Sākām strādāt aprīlī, un decembrī jau bija jāpalaiž ražošana. Kāpēc bija tāds uzstādījums? Jo mēs zinām, ka elektroauto pārdošanas apjomi aug ļoti strauji. Pērn attiecībā pret 2021. gadu globāli tika pārdots par 55% vairāk elektroauto. Ja tirgus ir jauns un strauji augošs, ir ļoti svarīgi, lai mēs uzreiz tajā varam ielauzties," stāsta "Schneider Electric" Rīgas rūpnīcas ražošanas un iekārtu projektu vadītājs Rodžers Miķelsons.
"Schneider Electric" piedāvā 22 dažādus uzlādes staciju modeļus, kas kopumā iedalāmi četrās lielās produktu grupās. "EVlink Pro AC" profesionālās uzlādes stacijas ir piemērotas publiskajām autostāvvietām, komerciālām un rūpnieciskām ēkām, korporatīvajiem autoparkiem un dzīvokļu kompleksiem. Savukārt privātmājām paredzētas "EVlink Home" uzlādes stacijas. Plānots, ka Rīgā ar laiku tiks ražoti 19 dažādi modeļi. Saražotās stacijas galvenokārt paredzētas Eiropas tirgum, taču tās tiks sūtītas arī uz Austrāliju un Singapūru.
“
Validācijas procesu šobrīd esam izgājuši ar pieciem populārākajiem uzlādes staciju modeļiem. Visi operatori trenējas, kad ir apgūtas nepieciešamās iemaņas, tad var pielikt klāt jaunu produktu. Jāatzīmē, ka produktu mainīšana ir nedaudz sarežģīta, jo, rūpīgi neizejot cauri darba instrukcijai, ir lielāka iespēja kļūdīties.
Pirmie produkti Rīgas rūpnīcā tika saražoti 2022. gada decembra beigās. Ražošanas līnijai ir septiņas stacijas, kurās rosās pieci operatori. Katrā no stacijām tiek veikts savs darbs. Soli pa solim kontrolētos apstākļos tiek samontēta elektronika, veikta ierīces reģistrēšana, skrūvēšana un marķēšana. Ļoti svarīgs posms ir arī testēšana, jo "Schneider Electric" ir izvirzījis augstus kvalitātes standartus.
"Janvārī uzstādījums bija izgatavot četras iekārtas stundā, bet mūsu līnijas iespēja un tas, kas mums ir jāsasniedz, ir astoņas iekārtas stundā. Pagaidām varam saražot ap sešām iekārtām stundā. Mana pieredze liecina, ka, lai arī cik labi tiktu apmācīti cilvēki, ja viņi nepiedalās reālajā ražošanā, viņiem vajag līdz trim četriem mēnešiem, lai sasniegtu reālo ražošanas ātrumu. Tieši praktiskā pieredze ir vissvarīgākā, lai sasniegtu maksimālo produktivitāti," stāsta Miķelsons.
Katra saražotā uzlādes stacija uz līnijas tiek testēta un pārbaudīta, tiek reģistrēta virtuālajā mākonī un ir pilnībā kiberdroša. Kad saražotie produkti ir sapakoti kastēs, tie tiek sūtīti uz kvalitātes kontroli. Šis pienākums uzticēts izdarīgam robotam, kas, kā stāsta uzņēmuma pārstāvis, ir jau pierādījis savu efektivitāti un krietni atvieglo cilvēku darbu, kastes ar ierīcēm veikli nogādājot noliktavā.
Katra saražotā uzlādes stacija uz līnijas tiek testēta un pārbaudīta, tiek reģistrēta virtuālajā mākonī un ir pilnībā kiberdroša. Kad saražotie produkti ir sapakoti kastēs, tie tiek sūtīti uz kvalitātes kontroli. Šis pienākums uzticēts izdarīgam robotam, kas, kā stāsta uzņēmuma pārstāvis, ir jau pierādījis savu efektivitāti un krietni atvieglo cilvēku darbu, kastes ar ierīcēm veikli nogādājot noliktavā.
Rūpnīcā Rīgā šopavasar tiks atvērta vēl viena elektroauto uzlādes staciju ražošanas līnija, un, kā stāsta uzņēmuma pārstāvis, tuvā nākotnē ražošanas apjomi tikai pieaugs.
"Mums ir diezgan grandiozi plāni. Pašlaik, strādājot bez brīvdienām trīs maiņās, var saražot 900 iekārtas nedēļā. Ja ir nepieciešamība, varam strādāt arī naktīs. Pēdējos divos gados, kā zināms, bija lieli komponenšu trūkumi, kas nozīmē, ka brīžos, kad komponenšu nav, iestājas dīkstāve. Tiklīdz notiek komponenšu piegāde, līnija strādā ar pilnu jaudu. Ar laiku mēs mēnesī spēsim saražot 3200 iekārtu, bet mūsu mērķis šim gadam ir teju 75 000 šādu uzlādes iekārtu. Šopavasar uzstādīsim otru ražošanas līniju, bet plāns ir tāds, ka kopumā šajā rūpnīcā būs četras uzlādes staciju ražošanas līnijas," nākotnes vīziju ieskicē Miķelsons.
"Mums ir diezgan grandiozi plāni. Pašlaik, strādājot bez brīvdienām trīs maiņās, var saražot 900 iekārtas nedēļā. Ja ir nepieciešamība, varam strādāt arī naktīs. Pēdējos divos gados, kā zināms, bija lieli komponenšu trūkumi, kas nozīmē, ka brīžos, kad komponenšu nav, iestājas dīkstāve. Tiklīdz notiek komponenšu piegāde, līnija strādā ar pilnu jaudu. Ar laiku mēs mēnesī spēsim saražot 3200 iekārtu, bet mūsu mērķis šim gadam ir teju 75 000 šādu uzlādes iekārtu. Šopavasar uzstādīsim otru ražošanas līniju, bet plāns ir tāds, ka kopumā šajā rūpnīcā būs četras uzlādes staciju ražošanas līnijas," nākotnes vīziju ieskicē Miķelsons.
*Aptauja sadarbībā ar "Norstat Latvija" veikta 2022. gada septembrī. Aptaujā trijās Baltijas valstīs aptaujāti kopumā 3000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
