Ziedoņa mirkļi
9
0
“Un nervu uz priekšu rauj nervs, / Un dziņu uz priekšu dzen dziņa! / Tā ir vesela bagātība – Pašapziņa!” Tā noslēdzas Imanta Ziedoņa dzejolis “Par pašapziņu” no Latvijas kultūras kanonā iekļautā krājuma “Es ieeju sevī” (1968). Šī gada maijā dzejniekam, domātājam un latviešu pašapziņas būvētājam aprit 90 gadu. Pārsteidzošs, brīvs un aktuāls – Ziedonis tāds bija gan 20. gadsimta 60. gados, kad strauji kļuva par savas paaudzes balsi, gan Atmodas laikā kā viens no radošās inteliģences ruporiem. Viņa mantojums joprojām tāds ir arī mūsdienās, kad viņa darbus un idejas aizvien no jauna atklāj nākamās paaudzes.
“Delfi” dzejnieka apaļajā jubilejā fiksē 90 svarīgus faktus, mirkļus, atmiņas un komentārus, atgādinot par Ziedoņa daudzšķautņaino un ietekmīgo personību.
1.
Dzimis 1933. gada 3. maijā Slokas pagasta Ragaciema “Birutās” kā Imants Alfrēds Zakalauskis-Šokolovskis-Sakalovskis-Zūkurs. Ģimene nodarbojas ar zvejniecību; tēvs Jānis Aleksandrs (1909–1980), māte Anna Lizete Elza (dzimusi Ķauķe, 1911–1977).
Imants Ziedonis
2.
1940. gada aprīlī ģimene maina uzvārdu un kļūst par Ziedoņiem. Imantam ir divas māsas – Daila un Anita.
3.
Foto: No Imanta Ziedoņa muzeja krājums (fotogrāfs nezināms).
4.
Otrā pasaules kara laikā ģimene pārceļas uz Engures “Guņu” mājām, un līdz 1948. gadam viņš apmeklē Engures skolu, kur pabeidz 7. klasi, kas tobrīd atbilst pamatskolas līmenim, pēcāk mācās Tukuma 1. vidusskolā, ko absolvē 1952. gadā.
Ziedonis mācījies Lapmežciema pamatskolā
5.
Foto uzņemts ap 1941. - 1943. gadu.
Skolnieks
Imants Ziedonis
Imants Ziedonis
Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs (fotogrāfs nezināms).
6.
“Es nezinu, kāpēc šis nosaukums,
Tā bija palaunadža pārpalika,
Ko tēvs no jūras bieži veda mums.
Bet kā mums garšoja šī mazā rika!
Par to vēl šodien domāju es, māt,
Vai būtu es pēc maizes šīs tā tiecies,
Ja nebūtu tai darvas garšas klāt,
Pēc benzīna ja nesmaržotu rieciens.
Vai mājā maizes trūka! – Ēd, cik lien.
Un tomēr gaidījām mēs tēvu malā.”
(Fragments no dzejoļa “Jūras maize”, 1959)
Tā bija palaunadža pārpalika,
Ko tēvs no jūras bieži veda mums.
Bet kā mums garšoja šī mazā rika!
Par to vēl šodien domāju es, māt,
Vai būtu es pēc maizes šīs tā tiecies,
Ja nebūtu tai darvas garšas klāt,
Pēc benzīna ja nesmaržotu rieciens.
Vai mājā maizes trūka! – Ēd, cik lien.
Un tomēr gaidījām mēs tēvu malā.”
(Fragments no dzejoļa “Jūras maize”, 1959)
7.
1949. gadā Ziedoņa tēvu Jāni Aleksandru izsūta uz Gulaga nometni Ekibastuzā, mūsdienu Kazahstānā. 1956. gadā pēc amnestijas viņš atgriežas Latvijā un kopā ar ģimeni atjauno mājas Ragaciemā.
GULAGS
8.
Jau vidusskolas gados Ziedonim atklāj tuberkulozi
Slimība liedz viņam studēt Bulduru dārzkopības tehnikumā, un 1952. gadā viņš neklātienē sāk filoloģijas studijas Latvijas Universitātē, kuras 1959. gadā noslēdz ar diplomdarbu “Atskaņu jautājums latviešu padomju kritikā”. Līdzās augstskolai strādā vairākus darbus – kā ceļu remontstrādnieks, bibliotekārs un skolotājs.
9.
Dzejnieks, Jūrmalas 1. vidusskolas skolotājs Imants Ziedonis. Portrets. 1959. gads.
Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs
10.
1954. gadā Ziedonis apprecas ar skolotāju Ritmu Safonovu. Laulībā dzimst divi bērni – Baiba Ziedone-Jansone ir tulkotāja, uzņēmēja un politiķe, savukārt Rimants Ziedonis ir pazīstams publicists un literāts, kopā ar tēvu izdevis vairākas grāmatas, par 2013. gadā izdoto “Leišmalīti” saņēmis Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis”.
Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs (fotogrāfs nezināms).
11.
2013. gada jūnijā žurnālam “Ieva” stāsta Imanta Ziedoņa meita Baiba Ziedone-Jansone.
"
“Pirmās ir atmiņas, ka tētis verandiņā raksta un viņu nedrīkst traucēt. Mums bija vienistabas dzīvoklītis, tāpēc viņš strādāja verandā. Tur tapa viņa pirmie dzejoļu krājumi,”
Foto: Mārtiņš Andersons, Latvijas Nacionālais arhīvs. Latviešu dzejnieks un sabiedrisks darbinieks Imants Ziedonis ar ģimeni savās mājās. No kreisās: dēls dzejnieks Rimants Ziedonis, mazdēls Dāvis, Imants Ziedonis, meita tulkotāja Baiba Ziedone (vēlāk Jansone), 1983. gada februāris.
12.
Kopš 1957. gada Ziedoņa darbi regulāri parādās periodikā. Dzejolis “Smaržo zeme” publicēts žurnāla “Karogs” 1957. gada 3. numurā.
Nacionālās enciklopēdijas digitālajā vietnē “enciklopedija.lv” raksta literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone.
"
“Pirmās Imanta Ziedoņa publikācijas bija studiju gados, pirmā datēta ar 1956. gadu, regulāri publicējās periodikā kopš 1957. gada. Pamatskolas laikā sarakstīja pirmos pantus par piedzīvojumiem skolā, kas tika publicēti skolas avīzē. Skolotājas aizdomas, ka dzejojumi ir plaģiāts, uz vairākiem gadiem apturēja vēlmi rakstīt. Atsāka rakstīt augstskolas laikā dzejnieka Ojāra Vācieša ietekmē,”
13.
20. gadsimta 60. gados
Ziedonis sāk nodarboties ar jogu un daudz ceļo. 1961. gadā ar gaiši zilo motociklu IŽ viņš dodas uz Latgali un gar Latvijas jūras krastu. Togad iznāk Ziedoņa debijas dzejas krājums “Zemes un sapņu smilts” un viņš kopā ar Regīnu Ezeru tiek uzņemts Rakstnieku savienībā. 1962. gadā Ziedonis uzsāk studijas Augstākajos literatūras kursos Maskavā.
14.
1963. gada maijā Ziedonis zirga mugurā apceļo Altaja kalnus
15.
1963. gadā iznāk dzejas krājums “Sirds dinamīts” 16 000 eksemplāru tirāžā.
Foto: Kārlis Dambrāns, Delfi
16.
Dzejolis “Mīlestība divreiz neatnāk”
no krājuma “Sirds dinamīts” ieskanas Liepājas teātra koncertmeistares, vēlāk pazīstamās dziesminieces Austras Pumpures balsī. Viņai savas jaunākās dziesmas uztic komponists Imants Kalniņš. Pēc viņas šo dziesmu dziedājis gan Ainars Mielavs, gan Māra Upmane-Holšteine, gan citi mūziķi un arī dziedošie aktieri. 2019. gadā, svinot grupas “Autobuss debesīs” pastāvēšanas 20. gadadienu, dziesmu jaunā versijā ieraksta Imanta Kalniņa dēls Marts Kristiāns Kalniņš.
17.
1964. gadā Ziedonis pabeidz studijas Augstākajos literatūras kursos Maskavā, 1964.–1965. gadā ir izdevniecības “Liesma” redaktors, 1966.–1967. gadā – Rakstnieku savienības valdes sekretārs. 1967. gadā Ziedoni iekļauj PSRS Rakstnieku savienības Bērnu un jaunatnes literatūras padomē.
18.
1965. gadā izdots krājums “Motocikls” 16 000 eksemplāru tirāžā. Par to Ziedonis saņem LPSR Valsts prēmiju. Viņš strauji kļūst populārs un izvirzās kā viens no savas paaudzes nozīmīgākajiem dzejniekiem.
Foto: Kārlis Dambrāns, Delfi
“Imanta Ziedoņa dzejas pamatos ir uzskats, ka vairums cilvēku, arī mēs paši, dzīvojam netalantīgi, aplam: nepareizi izmantojam ikvienā ieliktos dzīvības spēkus un jo vairāk – vispār lielu to daļu “neatraisām”, neizmantojam. Šis uzskats ieskanējās jau “Sirds dinamītā”, šajā robežkrājumā, kura pirmā puse gandrīz pilnīgi turpina, attīsta, precizē “Zemes un sapņu smilts” darba motīvus, bet otra puse mūs iepazīstināja ar Jaunu Ziedoni. “Motocikla” kā grāmatas moto varēta būt solījums dzejolī “Stūre” (..),” 1965. gada novembra “Literatūrā un Mākslā” raksta dzejnieks un literatūrkritiķis Imants Auziņš.
19.
“Puikas, šis brauciens būs tāls un traks, –
Stūre trīc rokās manās.
Puikas, šis brauciens būs tāls un smags,
Tā būs izlaušanās.
Tā būs izraušanās no tā, kas man ir,
Tajā, ko gribu es dabūt.”
(Fragments no dzejoļa “Stūre”, 1965)
Stūre trīc rokās manās.
Puikas, šis brauciens būs tāls un smags,
Tā būs izlaušanās.
Tā būs izraušanās no tā, kas man ir,
Tajā, ko gribu es dabūt.”
(Fragments no dzejoļa “Stūre”, 1965)
20.
“Kultūras pasākumā Palsmanē 1965. gada rudenī es pārstāvēju teātri, bet no Rakstnieku savienības bija ieradies Imants Ziedonis. Manā repertuārā bija viņa dzeja, jo man viņa dzeja patika, bet biju nobijusies – vai, kāda ķeza, ieradies pats Ziedonis! Pēc pasākuma dzejnieks pienāca pie manis un teica, ka es skaisti runājot viņa dzejoļus, sacīja, lai izvēlos, kur lai viņš mani aizved – uz kafejnīcu vai izvizina ar motociklu. Skaidrs, ka gribēju braukt ar motociklu! Tā bija liela mīlestība... Ziedonis man veltīja dzejoli “Saulespuķe”,” 2012. gada “Ievas Stāstu” intervijā saka Ausma Kantāne.
21.
“Citi saka:
Šķelmīga skuķe
Man viņa ir
Mana saulespuķe”
(Fragments no dzejoļa, kas iekļauts krājumā “Es ieeju sevī”, 1968)
Šķelmīga skuķe
Man viņa ir
Mana saulespuķe”
(Fragments no dzejoļa, kas iekļauts krājumā “Es ieeju sevī”, 1968)
22.
Foto: Imanta Ziedoņa muzeja krājums (fotogrāfs nezināms). Imants Ziedonis un Ausma Kantāne 1974. gada martā.
23.
1967. gadā Dailes teātrī Pēteris Pētersons iestudē dzejas izrādi “Motocikls” ar Imanta Kalniņa mūziku un Ziedoņa dzeju. Šis iestudējums kļūst leģendārs un tiek uzskatīts par konceptuālu poētiskā teātra aizsākumu Latvijā. Scenogrāfiju veido Kurts Fridrihsons, uz skatuves – Harijs Liepiņš, Uldis Pūcītis, Olga Dreģe u. c. Ziedonis iesaistās arī Pētersona nākamajās dzejas izrādēs Jaunatnes teātrī.
Foto: Filips Izraelsons. Latvijas Nacionālais arhīvs. Aktieri Uldis Pūcītis Piča lomā un Olga Dreģe Svešās lomā Imanta Ziedoņa dzejas izrādē “Motocikls” Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Jāņa Raiņa Dailes teātrī.
Foto: Gunārs Janaitis, Dailes teātra arhīvs. Uldis Pūcītis, Imants Ziedonis, Pēteris Pētersons dzejas izrādes “Motocikls” mēģinājumā.
24.
60. gadu otrajā pusē Ziedonis daudz ceļo, viesojas gan dažādās Padomju Savienības republikās, gan rietumvalstīs.
25.
“Jau laikā, kad vēl nebiju neko daudz no Ziedoņa lasījusi, varbūt kādu krāsaino pasaku vai dzejoli bērniem, skaidri zināju – ja nu dzejnieks kaut kā izskatās un uzvedas, tad noteikti kā Imants Ziedonis. Ja Rainis bija labākais starp cilvēkiem, tad Ziedonis bija drīzāk mītiska būtne, ne cilvēks. Vai šo sajūtu radīja mani tā laika skolotāji vai es pati? Nemācēšu teikt.”
Foto: F64. Krista Anna Belševica
Dzejniece Krista Anna Belševica
26.
60. gados top vairākas ceļojumu aprakstu grāmatas: “Dzejnieka dienasgrāmata” (1965) par Altaju, “Pa putu ceļu” (1967) par Karēliju, “Perpendikulārā karote” (1972) par Tadžikistānu. 1968. gadā Ziedonis dodas radošos ceļojumos uz Kurzemi.
27.
1968. gadā iznāk krājums “Es ieeju sevī” 33 000 eksemplāru tirāžā. Tas ir viens no vairākiem Ziedoņa darbiem, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
Foto: Kārlis Dambrāns, Delfi
28.
“Imanta Ziedoņa “Es ieeju sevī” bija vienīgais dzejas krājums vispār, kuru vidusskolas laikā izlasīju no sākuma līdz beigām. No Ziedoņa daiļrades šobrīd visaugstāk vērtēju "Epifānijas”, kā arī “Poēmu par pienu” – kā savdabīgu latviskās dzīvesziņas atspulgu.”
Foto: F64. Aivars Eipurs
Dzejnieks Aivars Eipurs
29.
1969. gada decembrī notiek Rīgas pantomīmas filozofiskās programmas “Ceļš” pirmizrāde Roberta Ligera režijā. Tās pamatā ir Ziedoņa krājumi “Motocikls” un “Es ieeju sevī”.
“Rīgas pantomīmas jaunā programma nav atsevišķu Ziedoņa dzejoļu ilustrācija. Tā ir improvizācija par viņa daiļrades svarīgākajiem motīviem,”
1969. gada 1. decembrī raksta “Rīgas Balss”.
1969. gada 1. decembrī raksta “Rīgas Balss”.
30.
Dzejolis “Bez mīlestības nedzīvojiet” no krājuma “Motocikls” jau dzīvo pats savu dzīvi. Daudzām paaudzēm ir labi zināma Dailes teātra izrādei sarakstītā Imanta Kalniņa versija, ko dziedājuši gan aktieri, gan kori, gan popzvaigznes. Šo dzejoli skaņās ietērpis arī operdziedātājs, tenors Jānis Sproģis, kā arī komponists Kārlis Lācis, kurš radīja dziesmu Aijai Vītoliņai un Aijai Andrejevai, – tā skan īpašā programmā “Ziedonis. Lācis. Sievietes”.
Saturs – Nora Rieksta, Arturs Skutelis, korektūra – Līgija Ciekure, foto – Kārlis Dambrāns, dizains – Natālija Šindikova. Paldies Imanta Ziedoņa fondam “Viegli” un Kristiānai Pauliņai, Latvijas Nacionālajam arhīvam un Dacei Bušantei, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Annai Muhkai.
Projekta veidotāji: