Ziedoņa mirkļi
9
0
“Es esmu viens. Es esmu neskaitāms. / Es skaitīju un nonācu pie Viena. / Jūs varat pārbaudīt: tur ir mans nams / un mana izskaitītā vakardiena,” krājumā “Viegli” raksta Imants Ziedonis. 1990. gada 4. maijā viņš ir viens no Augstākās padomes deputātiem, kas balso par Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet pirms tam – 1988. gada Radošo savienību plēnumā – nesaudzīgi runā par greizās un pavirši motivētās padomju saimniekošanas ietekmi uz Latvijas vidi un cilvēkiem; viņš kļūst par vienu no Atmodas laika vadugunīm. Brīvā valstī Ziedonis turpina rakstīt un domāt par Latviju, bet viņa idejas turpinās cilvēkos un darbos – no ziedošiem ķiršiem Tukuma Mālkalnā līdz populārām dziesmām radiostacijās, no radošiem pedagogiem un darbīgiem zemniekiem līdz mēģinājumam aptvert viņa Visumu Jaunajā Rīgas teātrī.

Šogad Imantam Ziedonim aprit 90 gadu. “Delfi” dzejnieka apaļajā jubilejā fiksē 90 svarīgus faktus, mirkļus, atmiņas un komentārus, trīs publikācijās atgādinot par Ziedoņa daudzšķautņaino un ietekmīgo personību.
Lasīt pirmo daļu
Lasīt otro daļu
61.
1988. gada 1. un 2. jūnijā notiek vēsturiski nozīmīgais Latvijas Radošo savienību plēnums, kas plaši atver logu tālākajiem Atmodas procesiem. Dzejnieks un Latvijas pētnieks Ziedonis plēnumā runā par Padomju Savienības uztiepīgo ekonomisko politiku, kas nerēķinās ar lokālo ekoloģiju un ētiskajiem principiem dzīves telpas saglabāšanā. Arī par mākslīgo iedzīvotāju skaita palielināšanu ar iebraucējiem un nacionālo dabas resursu nesātīgu izsaimniekošanu.
62.

80. gadu beigās


dibināts Latvijas Kultūras fonds, un Ziedonis ir tā priekšsēdētājs līdz 1993. gadam. Šajā laikā viņa vadībā izveidota Spīdolas balvas stipendija, Daugavas krasta sakopšanas programma, bērnu folkloras kustība “Pulkā eimu, pulkā teku”, kā arī veicināta Latgales podnieku skolas dibināšana.

63.
Par vienu no Atmodas laika svarīgākajām dziesmām kļūst Zigfrīda Muktupāvela dziedātā “Tautas laiks” (1988). Tā ir vienīgā komponista Jāņa Lūsēna dziesma, kuras tekstam viņš izvēlējies Ziedoņa dzeju.

“Es vienmēr esmu baidījies viņa dzeju ietērpt mūzikā,” saka Jānis Lūsēns. “Man viņa dzeja šķiet tādas filosofiski skaistas pārdomas. Viņa valoda šķiet garšīga pati par sevi, ka to nevajag bojāt ar mūziku. “Tautas laiks” ir vienīgais izņēmums. Saka jau, ka veiksmīgi izdevies.” Komponists Jānis Lūsēns.
64.
4. maijā viņš balso par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu.
Foto: LETA
1990. gadā Ziedoni ievēl Augstākajā padomē
65.
(Fragments no “Epifāniju” 1. grāmatas, 1971)
"
“Ja mēs droši rīkosimies, mēs būsim ieguvēji. Mēs piesiesim zilonim snuķi pie astes. Tikai nevajag baidīties. Kalendārā mēs varam izsvītrot visus vārdus un ierakstīt jaunus. Un vilkus mēs padarīsim par mājdzīvniekiem, ežus, zaķus, stirnubukus.”
66.
90. gadu sākumā iznāk gan Ziedoņa dzejas krājums “Viegli” (1993), gan haiku stila poētiskās pārdomas “Mirkļi. Foreles” (1993), gan arī “Dižkoku atbrīvošanas grupas” kolektīvā dienasgrāmata “Tutepatās” (1992).
Foto: Kārlis Dambrāns, Delfi
67.

1991. gadā


Ziedonis noliek Augstākās padomes deputāta mandātu, bet līdz 1993. gadam turpina būt Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs. 1991. gadā ASV viņam veic sirds operāciju.

68.
No 1985. līdz 1996. gadam pēc Ziedoņa ieceres tēlnieks Vilnis Titāns Dundagas pagasta Valpenē veido Valpenes piramīdu – deviņus metrus augstu pieminekli Krišjānim Baronam un apkārtnes iznīcinātajām saimniecībām. Akmeņi piemineklim savākti no apkārtējiem laukiem, tajos iekaltas etnogrāfiskas zīmes un zudušo māju vārdi. Iekalto māju nosaukumi ir izvietoti atbilstoši mājas atrašanās vietas virzienam.
69.

1994. gadā rodas iecere izdot Ziedoņa “Rakstus”, tomēr izdevniecībai “Nordik” trūkst līdzekļu to sagatavošanas uzsākšanai. Tāpēc tiek dibināts Sabiedriskais fonds un nepieciešamos līdzekļus savāc ASV un Kanādā dzīvojošie latvieši. Tiek izveidota arī īpaša iepriekšējas parakstīšanās sistēma. “Tie nav “kopoti raksti” tāpēc, ka spēle vēl nav pabeigta. Dzejnieks turpina rakstīt,” 1995. gada 8. martā intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Cīņa” saka “Nordik” vadītājs Pēteris Zirnītis. Pirmais sējums dienasgaismu ierauga Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā – 1995. gada 3. maijā. Raksti 12 sējumos tiek izdoti līdz 2002. gadam.

70.
90. gados kopā ar Ēriku Hānbergu un Aivaru Berķi Ziedonis organizē konkursu par sakoptāko Latvijas lauku sētu, ik gadu izceļot kādu būtisku lauku mājas sastāvdaļu – aku, ceļu utt.
71.

1995. gadā


Ziedonis kļūst par Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieku. 1997. gadā viņš ir Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos. Viņš ieņem arī Latvijas Institūta vadītāja amatu.

72.
2001. gadā Ziedonim piešķir Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) par mūža ieguldījumu dzejā. Togad viņš saņem arī Raiņa balvu. Savukārt 2007. gadā Imants Ziedonis un Nora Ikstena saņem LALIGABA apbalvojumu par sarunu un atmiņu grāmatu “Nenoteiktā bija”.
Foto: LETA. Imants Ziedonis un Nora Ikstena grāmatas “Nenoteiktā bija” atvēršanas svētkos, 2006. gads.
73.

2002. gadā


Ziedonim piešķirta Latvijas Republikas Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā. Jaunajā tūkstošgadē iznāk Ziedoņa krājumi “Ceļa sentiments” (2000), “Troletas” (2003) un “Vēl ko” (2010).

74.
2005. gadā Ziedonim pasliktinās veselība. Viņš pārcieš insultu un zaudē runas spējas, turpina rakstīt dienasgrāmatu.
75.

2009. gadā,


iedvesmojoties no Ziedoņa “Dižkoku atbrīvošanas grupas”, ar dažādiem vides sakopšanas darbiem sāk rosīties “Mazā kavalērija” – domubiedru grupa, kurā apvienojušies mūziķi Renārs Kaupers un Goran Gora, vēlākā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (amatā no 2011. līdz 2013. gadam) un daudzi citi.

2010. gadā ar Ziedoni kā patronu “Mazā kavalērija” pāraug Imanta Ziedoņa fondā “Viegli”, kura mērķis ir veicināt jaunradi Latvijā un veidot dažādus kultūras attīstības projektus. Fonda misiju formulē Ziedoņa vārdi: “Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties.”
76.
fonda “Viegli” biedri, kuru vidū ir arī daudzi Latvijā pazīstami mūziķi, ieraksta un izdod albumu ar jaunām dziesmām, kuru pamatā ir Ziedoņa dzeja. Albums tiek ieskandināts vēl tikai topošajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā. Goran Gora, Māras Upmanes-Holšteines, Raimonda Gusareva, Kārļa Kazāka un Jāņa Strapcāna rakstītās dziesmas strauji iekaro klausītāju sirdis, tomēr īpaši rezonē romantiskā un intīmā “Mazā bilžu rāmītī”, kuras teksts ir Imanta Ziedoņa 2004. gadā nolasīts dzejolis. Dziesmas mūzikas autors Renārs Kaupers to sacerējis kā dzimšanas dienas dāvanu sievai.
2011. gadā
77.

2010. gadā


Jaunajā Rīgas teātrī režisors Alvis Hermanis iestudē izrādi “Ziedonis un Visums” ar Kasparu Znotiņu galvenajā lomā. Aktieris publiku un kritiķus pārsteidz ne tikai ar izcilu aktiermeistarību, bet arī ar neticami prasmīgu Ziedoņa runas manieres un balss atdarinājumu. Znotiņam par lomu piešķirta “Spēlmaņu nakts” balva kā gada aktierim, arī izrāde tiek novērtēta – tā saņem balvu kā gada labākais latviešu autora darba iestudējums, bet vēlāk līdzās citiem Hermaņa darbiem tiek iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.

“Pat ja Znotiņš nebūtu nospēlējis neko citu, ar Ziedoņa lomu pietiktu, lai viņš būtu ierakstīts Latvijas teātra vēsturē. (..) Ziedonis ir aktiera kroņa loma. Ideāls,” grāmatā “100 izcili Latvijas aktieri” raksta teātra kritiķe Zane Radzobe. Savukārt pats Ziedonis ir lakonisks. “Tas nemaz nav teātris,” viņš teicis. To Znotiņš uztvēris kā lielāko komplimentu.
Foto: Gints Mālderis. Skats no JRT izrādes “Ziedonis un Visums”.
78.
“ Lieldienās beidzot biju aizbraucis uz Kalamecu-Markūzu gravām Igaunijas pierobežā aiz Gaujienas – gadus padsmit taisījos braukt un beidzot... Savulaik iznāca tāds multimediju disks ar tobrīd maz zināmām, Imanta Ziedoņa izraudzītām apskates vietām Latvijā. Un tad nu esmu centies visas šīs vietas apmeklēt. Palikusi vēl ir tikai kāda mistiska aleja kalna korē kaut kur Sēlijā. Un šī vēlme manī kaut kur aizblandīties Latvijā uz maz zināmām vietām noteikti ir nākusi caur Ziedoni. Ak, jā, atcerējos – vēl neesmu Vadaksti ar laivu vasarā braucis, neesmu kailsalā taisnā līnijā pa iedomātu azimutu gājis pār Vidzemes augstieni, bet esmu ziemā Siguldas pusē skatījis leduskritumus un vairākkārt staigājis gar Kaltenes kalvām. Dzejnieks ne tikai ar savu daiļradi, bet arī ar savu nespēju nosēdēt uz vietas ir mani iedvesmojis.”

Foto: LETA. Aktieris Kaspars Znotiņš
Aktieris Kaspars Znotiņš
79.
Ziedonis tiek nominēts prestižajai Astridas Lindgrēnes piemiņas balvai. Tā tiek piešķirta par ievērojamu ieguldījumu bērnu un jauniešu literatūrā.
2011. gadā
80.
Ziedonim piešķir Autortiesību bezgalības balvu par grāmatas “Krāsainās pasakas” plašu un ilgstošu izmantojumu.
2012. gadā
81.
lasīt vairāk
Foto: F64. Imants Ziedonis
Ziedonis pēc ilgstošas slimošanas dodas mūžībā 2013. gada 27. februārī un ir apbedīts Ragaciema kapos.
“Kādreiz es miršu.
Nerociet mani kapos,
Kur nav neviena dzīvā!
Aprociet ceļa grantī,
Lai lielceļu stihija brīvā
Bradā man pāri saviem soļiem!
Caur riepu dziesmām un veltņu velšanos
Katrā putekļu saujā
Es jutīšu augšāmcelšanos.”

(Fragments no Ziedoņa dzejoļa “Kādreiz es miršu...”, 1965)
82.
par godu Imanta Ziedoņa 80. dzimšanas dienai notiek starptautiska zinātniskā konference “Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš”, kas iecerēta, vēl dzejniekam dzīvam esot. Gadu vēlāk iznāk literatūrzinātnieces Ausmas Cimdiņas sastādīts rakstu krājums.
2013. gada pavasarī
83.
2013. gada maijā Tukumā, Katrīnas laukumā, atklāts Ziedonim veltīts vides objekts “Imanta Ziedoņa dzejolis “Tukums””, tā veidotājs ir mākslinieks Visvaldis Asaris. Tikmēr Tukuma Mālkalnā top Imanta Ziedoņa aizsāktais ķiršu dārzs – pirmo ķirsi tur savā 77. dzimšanas dienā iestādījis pats dzejnieks.
Publicitātes foto
84.
Latvijas Pasts izdod pastmarku “Imants Ziedonis ziedēs mūžīgi”, tās autore ir Andra Pētersone. Par pamatu pastmarkā attēlotajam portretam ņemta Leonīda Tugaļeva uzņemtā Ziedoņa fotogrāfija, kas 1982. gadā Spānijā ieguvusi pirmo vietu starptautiskā fotokonkursā. Pastmarka nodrukāta 300 000 eksemplāru tirāžā, tās nominālvērtība ir 0,50 eiro.
2014. gadā
Foto: LETA
85.
“Ziedoņa dzeju bērnībā iepazinu izlasē “Ceļmallapas” – mamma man to bija uzdāvinājusi trīs gadu dzimšanas dienā, laikam jau paredzēdama, ka to reiz lasīšu. Ziedoņa spēja savienot konkrēto, abstrakto, tēlaino, personisko un universāli ieraugāmo ir lielisks dzejas brīvības demonstrējums, kas noteikti palīdzēja nenobīties no teksta, kad tas sāka piemeklēt mani pašu.”

Foto: LETA. Ingmāra Balode
Dzejniece, tulkotāja, vairākkārtēja Latvijas Literatūras gada balvas laureāte Ingmāra Balode
86.
Fonds “Viegli” turpina aktīvi darboties un iedzīvināt Ziedoņa idejas. 2014. gada maijā, godinot Ziedoņa piemiņu, tas dibina apbalvojumu “Laiks Ziedonim”. Gadu gaitā vairākās kategorijās pasniegtas balvas zinātniekiem, tautsaimniekiem, novadu pētniekiem, bērniem un jauniešiem, kā arī literārās dzīves dalībniekiem. 2015. gadā tiek dibināts Ziedoņa muzejs un uzsākts darbs pie tā akreditācijas.
Foto: Apbalvojuma “Laiks Ziedonim” statuetes, publicitātes foto.


87.
tiek atklāta jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka. Tās pirmajā stāvā atrodas Imanta Ziedoņa vārdā nosauktā zāle, kurā tiek rīkoti dažādi kultūras u. c. pasākumi.
2014. gada sākumā
88.

2016. gadā


Rīgā, mūzikas namā “Daile”, režisors Pēteris Krilovs iestudē uzvedumu “Citādas debesis, tā pati dvēsele”, kurā Ziedoņa nepublicēto dienasgrāmatu fragmentus lasa dzejnieka dzīvesbiedre Ausma Kantāne un aktieris Vilis Daudziņš.

89.
Rīgā, “Sporta 2” kvartālā, atklāta Ziedoņa muzeja veidotā Imanta Ziedoņa bibliotēka, kur ikviens var iepazīties ar dzejnieka daiļradi. Bibliotēkas interaktīvajā lasītavā apkopoti ap 200 Ziedoņa darbu.
2019. gadā
90.
Renārs Kaupers, grupas “Prāta vētra” solists un fonda “Viegli” līdzdibinātājs, par Ziedoņa nozīmīgumu latviešiem stāsta: “Faktiski jau Imants pats savulaik ir atbildējis – "..tauta grib savu spēku redzēt. Tauta tādos cilvēkos mīl pati sevi." Šādi gara milži, pie kādiem Ziedonis nešaubīgi ir pieskaitāms, ir kopējā kultūras lauka temperatūras pieskatītāji. Latvieši to jūt un arī saprot šo vaidelošu lomu. Pat neapzināti. Viņi staro savu varēšanu. Un mēs šajā varēšanā atmirdzam.”
Foto: F64. Renārs Kaupers, Māra Upmane-Holšteine, Raimonds Gusarevs un citi fonda "Viegli" biedri koncertā. 2015. gads
Lasīt pirmo daļu
Lasīt otro daļu
Saturs – Nora Rieksta, Arturs Skutelis, korektūra – Līgija Ciekure, foto – Kārlis Dambrāns, dizains – Natālija Šindikova. Paldies Imanta Ziedoņa fondam “Viegli” un Kristiānai Pauliņai, Latvijas Nacionālajam arhīvam un Dacei Bušantei, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Annai Muhkai.
Projekta veidotāji: