Enerģijas monitorings
Kā paaugstināt energoefektivitāti un ietaupīt?
Teksts: Jeļena Sutra
Foto: Kārlis Dambrāns/"Delfi"
Vēl pirms diviem gadiem daudzus no mums nesatrauca, cik maksā elektrības kilovats vai gāzes kubikmetrs un cik lielu daļu šie energoresursi veido no mūsu kopējās izmaksu bilances. Jau tagad var novērot, ka pagājušā gada straujais energoresursu cenu kāpums ir pierimis, tomēr eksperti prognozē, ka cenas svārstīsies un ilgtermiņā diez vai kādreiz atgriezīsies mums tik ļoti ierastajos – zemajos – līmeņos. Iemesli tam ir vairāki: Latvijai kā Eiropas Savienības sastāvdaļai ir jāstrādā pie savas energoneatkarības stiprināšanas, bet to sasniegt mums palīdzēs atjaunīgo energoresursu attīstība zaļā kursa ietvaros. Šie procesi prasīs ievērojamas investīcijas, līdz ar to neizbēgami aktuāls ir kļuvis jautājums par labākajām aktīvu pārvaldības praksēm, optimizāciju un efektivizāciju.
Igors Golubevs

“Schneider Electric” vadītājs Latvijā

“Ārsts, lai noteiktu ārstēšanas metodi, veic pacienta veselības novērtējumu, nosūta viņu uz analīzēm. Nevar izdarīt secinājumus par to, ko tu nezini, optimizēt to, kas nav izmērīts. Tieši tāpēc šī brīža apstākļos par vienu no svarīgākajiem instrumentiem – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām – kļūst enerģijas monitorings.”

Trīs vienā laivā: Eiropas zaļais kurss, elektrifikācijas uzplaukums un enerģijas monitorings
Lai cik komplicēts būtu energoresursu jautājums, ir jāsāk ar pamatiem: enerģijas ražošanu un tās patēriņu. Ražošanas aspekts šobrīd ir cieši saistīts ar tā saucamo zaļo kursu un Parīzes vienošanos (vēsturisks līgums, kas tika noslēgts 2015. gadā, lai apkarotu klimata pārmaiņas un ierobežotu globālo sasilšanu līdz 2°C vai pat 1,5°C salīdzinājumā ar iepriekšējo industriālo periodu – pateicoties siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai, jaudīgākai atjaunīgo energoresursu (AER) izmantošanai un energoefektivitātei).
Klimata pārmaiņas, kā mēs visi zinām, izraisa emisijas. Un šīs emisijas veido dažādas gāzes, piemēram, fluorētās gāzes, slāpekļa oksīds un metāns. Taču vislielāko artavu sniedz oglekļa dioksīds, tāpēc dekarbonizācija ir ļoti svarīga. Un, ja mēs uzskatām, ka 80% no globālajām oglekļa emisijām rodas enerģijas ražošanas un patēriņa rezultātā, kļūst skaidrs, ka dekarbonizācija patiešām ir enerģētikas izaicinājums.
Igors Golubevs, “Schneider Electric” vadītājs Latvijā
"Nav pārsteidzoši, ka lielāko daļu no šīm ar enerģiju saistītajām oglekļa emisijām rada fosilais kurināmais, pieprasījums pēc šīs enerģijas gandrīz pilnībā nāk tikai no trim sektoriem: ēkām, rūpniecības un transporta.

Ātrākais ceļš uz nulles emisijām ir pilnībā dekarbonizēt enerģētikas ainavu. Acīmredzamākā risinājuma daļa ir fosilā kurināmā aizstāšana ar tīriem enerģijas avotiem – atjaunīgajiem energoresursiem. Taču, lai gan šodien gandrīz visa uzmanība ir pievērsta šim aspektam, tā ir tikai puse no risinājuma. Risinot pieprasījuma aspektu, otru pusi veido elektrificēšana, kas ietver transporta un apkures procesu pāreju uz tīro enerģiju (lai būtu vairāk “lietu”, kas var darboties ar šo tīro enerģiju), un enerģijas patēriņa samazināšana, izmantojot digitālās tehnoloģijas, lai novērstu neefektīvu enerģijas izmantošanu.

Tas nozīmē, ka elektrības patēriņš kopējā energobilancē nākotnē aizvien pieaugs. No vienas puses, mēs mēģinām aizvietot fosilo enerģiju ar zaļo, tīro elektroenerģiju, tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka pieprasījums pēc elektroenerģijas elektrifikācijas procesu ietekmē ievērojami pieaugs. Lai kopējo enerģijas pieprasījumu spētu minimizēt, mums katram būtu jāapzinās, ko un cik daudz mēs patērējam, kur ir iespējams samazināt patēriņu un kā izmantot tieši tik daudz, cik nepieciešams. Šim nolūkam mums kalpo digitālie risinājumi – enerģijas pārvaldības sistēmas, kas mēra un uzrauga jūsu energosistēmu. Ar sistēmas palīdzību mēs varam saprast savu kopējo energoresursu patēriņa bilanci, energointensīvāko patērētāju īpatsvaru tajā, kā arī pašu patērētāju energoveselību – ja kāds no tiem sāk patērēt neadekvāti daudz elektroenerģijas, tas ir pirmais signāls, ka kaut kas noticis ar procesiem vai iekārtām, un tam ir jāpievērš uzmanība. Tātad monitorings palīdz savlaicīgi novērst potenciālos izdevumus, kā arī izmērīt veikto energoefektivitātes pasākumu ietekmi,” skaidro Igors Golubevs.
"Schneider Electric" Rīgas rūpnīcā tiek ražoti “Power Tag” sensori, kas ir viena no galvenajām sastāvdaļām “Energy Hub” elektroenerģijas monitoringa risinājumā.
Katrs savas mājsaimniecības vai uzņēmuma ietvaros ir spējīgs novērot tendences: kas notiek dienās un naktīs attiecīgajos procesos, noteiktās telpās utt. Šai informācijai kļūstot pieejamai, mājsaimnieks vai uzņēmuma īpašnieks var pieņemt lēmumu par to, kā patērēt mazāk energoresursu tā, lai varētu nodrošināt visas savas vajadzības.
Kad uzņēmums vai mājsaimniecība veic energomonitoringu, ir iespējams redzēt gan enerģijas ražošanas pusi, gan patēriņa pusi. Piemēram, ēkai ir uzstādīta saules paneļu sistēma. “Monitoringa sistēma ļauj secināt, kad kuru resursu būtu izdevīgāk patērēt, kāda jauda un kurā brīdī ir pieejama no saules paneļiem. Attiecīgi var saprast, vai šīs jaudas pietiks, lai, piemēram, lādētu elektroauto, izmantotu trauku, veļas mašīnu vai kādu citu enerģijas patērētāju. Piemēram, analizējot informāciju no monitoringa sistēmas, esmu secinājis, ka manu elektroauto ir izdevīgāk lādēt naktī, jo saules paneļu sistēmas ģenerētā enerģija ir nepietiekama, lai pilnībā nosegt mana auto vienfāzes uzlādes vajadzības, un mašīnas uzlāde dienas laikā man var izmaksāt pat vairāk nekā naktī, ņemot vērā pieslēgto sadales tīkla tarifu,” stāsda Golubevs.

“Iedomāsimies, ka uzņēmumam Baltijas valstīs ir vairākas pārstāvniecības vai biroji, vai veikali. Ja objekti ir līdzīgi pēc pielietojuma, patēriņam jābūt aptuveni vienādam. Izmantojot monitoringa sistēmu, mēs varam sekot līdzi, vai visi mūsu objekti, kuros notiek līdzīgi procesi, atrodas vienos un tajos pašos patēriņa diapazonos. Ja tā nenotiek un kāds objekts īpaši izceļas, mēs varam dažādos šķērsgriezumos pētīt, kas notiek ar viena tipa procesiem vai ēkām, piemēram, kāds ir elektroenerģijas patēriņš uz kvadrātmetru, uz tehnoloģisko iekārtu utt.,” skaidro “Schneider Electric” vadītājs Latvijā.
“Power Tag” sensors – viena no galvenajām sastāvdaļām “Energy Hub” elektroenerģijas monitoringa risinājumā.
Enerģijas monitoringa pieejamība
Energomonitoringa pieejamība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām enerģijas efektivitātes uzlabošanas iespējām. Arvien vairāk uzņēmumu izmanto enerģijas monitoringu, lai sasniegtu savus ilgtermiņa enerģētikas mērķus un ietaupītu naudu. Lai gan enerģijas monitorings var būt dārgs un prasīt ieguldījumus, ilgtermiņā tas var sniegt ievērojamus ietaupījumus uzņēmumiem un būtiski samazināt to CO2 emisijas.

Igors Golubevs uzsver, ka pamatā monitorings ir plaši pieejams, bet galvenie izaicinājumi ēku pārvaldniekiem ir saprast, cik viegli monitoringa sistēmu ir integrēt jaunā vai līdzšinējā infrastruktūrā, ar kādām ieviešanas izmaksām ir jārēķinās un vai lēmuma pieņēmējs spēj saskatīt ieguvumus, kas, pateicoties rūpīgai pārvaldībai, ir izsakāmi samazinātās uzturēšanas izmaksās, paildzinātā iekārtu darbībā un, visbeidzot, arī apzinātā un samazinātā CO2 pēdā.
Pirms diviem gadiem, kad elektroenerģija gandrīz neko nemaksāja, nevienam īsti neinteresēja samaksāt 600–700 eiro, lai uzstādītu energomonitoringa sistēmu privātmājā, jo enerģijas patēriņš naudas izteiksmē bija ļoti mazs. Tātad tā būtu ļoti liela investīcija, ņemot vērā atdevi. Kad energoresursu cenas strauji pieauga un elektroenerģijas rēķini kļuva lielāki, jautājums kļuva aktuālāks. Cilvēki sāka vairāk domāt: ja es sapratīšu, kā varu ietekmēt patēriņu, tad pie augstas enerģijas cenas varēšu samazināt ēkas uzturēšanas izmaksas. Šim nolūkam ir svarīgi saprast, kā funkcionē manas energointensīvās ierīces, vai tās strādā korekti, vai tās nepatērē vairāk, nekā vajadzētu, vai es varu mainīt patēriņa ieradumus, iespēju robežās patērēt, kad energoresurss ir lētāks. Visu šo informāciju var sniegt monitorings, un tagad investīcija tajā vairs nešķiet neracionāla.
Igors Golubevs, “Schneider Electric” vadītājs Latvijā
Līdzīga situācija ir arī biznesa pasaulē. Kad enerģijas cenas pieauga, uzņēmumi sāka meklēt risinājumus, kā var pārraudzīt patēriņu, lai to optimizētu. “Es pieņemu, ka agrāk lielai daļai uzņēmumu tā nebija “top” prioritāte. Mums ir ļoti daudz ēku, un viss, kas nepieciešams, lai sāktu ar elektroenerģijas monitoringu, – pieejams internets tehniskajā telpā,” stāsta “Schneider Electric” vadītājs Latvijā.

Viņš piebilst, ka ir lielie uzņēmumi, kuriem ir pienākums uzraudzīt savu enerģijas patēriņu Energoefektivitātes likuma ietvaros, kur uzņēmuma energoauditu ir tiesīgs veikt neatkarīgs uzņēmumu energoauditors. “Ir energointensīvie uzņēmumi, kuriem ir jāapliecina, ka ir ieviesta energopārvaldības sistēma, kas atbilst standartam ISO 50001:2012. Ražošanas sektorā, izmantojot modernas un energoefektīvas iekārtas un tehnoloģijas vai ieviešot energopārvaldības sistēmu, iespējams ne vien samazināt saražoto produktu pašizmaksu, bet arī samazināt vides piesārņojumu. Un, visbeidzot, energoefektivitāte ir būtiska arī enerģētiskās drošības stiprināšanā, respektīvi, jo efektīvāk mēs izmantojam energoresursus, jo mazāk tos nepieciešams importēt un ražot,” skaidro Igors Golubevs.
Viegli ieviešams enerģijas monitorings – “EcoStruxureTM Energy Hub”
Apzinoties uzņēmumu izaicinājumus enerģijas monitoringa ieviešanā, pērn “Schneider Electric” izstrādājis unikālu risinājumu “EcoStruxureTM Energy Hub”. Tas ir piemērots komerciālajām un industriālajām ēkām, kritiskiem infrastruktūras objektiem (piemēram, slimnīcām, datu centriem, ražotnēm, valsts pārvaldei utt.), kā arī energoietilpīgiem uzņēmumiem un enerģētikas objektiem.

Lai integrētu un uzturētu “EcoStruxureTM Energy Hub”, ir nepieciešams tikai bezvadu slēdzis un interneta pieslēgums. Visa informācija tiek apkopota mākoņplatformā, kur tiek vizualizēta uzskatāmu grafiku veidā. Septiņos informācijas paneļos tiek atspoguļota informācija par tādiem svarīgiem energoveselības aspektiem kā enerģijas intensitāte, enerģijas patēriņš, enerģijas cena, maksimālais patēriņš utt. Informāciju var skatīt apkopotā veidā vai iedalīt pēc lokācijas un pat valstīm, ja uzņēmumam pieder vairāki objekti.
Tomass Bakans

“Schneider Electric” produktu attīstības vadītājs Baltijā

“Enerģijas intensitāte ir galvenā metrika enerģijas patēriņa analīzei un salīdzinošai novērtēšanai. Tas ir vienkāršs kopējās enerģijas pret grīdas platību aprēķins. Jūs varat izmantot enerģijas intensitāti kā bāzes līniju, lai salīdzinātu enerģijas patēriņu izvēlētajā laika diapazonā vai salīdzinātu objektus vairākās valstīs, salīdzinātu ēkas vai dažāda lieluma un ekspluatācijas teritorijas. Uzreiz pēc enerģijas izmantošanas viena no nākamajām lielākajām ikmēneša enerģijas rēķinu izmaksām, no kā var izvairīties, ir maksimālā pieprasījuma piemaksa. Ar “EcoStruxureTM Energy Hub” monitoringa sistēmu var noteikt maksimālo pieprasījumu un analizēt enerģijas izlietojumu noteiktā periodā, lai samazinātu vai novērstu papildu izmaksas.”

Jāpiebilst, ka “Power tag” sensori, kas ir būtiska sastāvdaļa “Energy Hub” risinājumā, tiek ražoti “Schneider Electric” rūpnīcā Rīgā. Lai nodrošinātu lielāku ražošanas kapacitāti un divkāršotu rūpnīcas izmērus, uzņēmums nesen ieguldīja 14 miljonus eiro.
Tomass stāsta, ka “EcoStruxureTM Energy Hub” monitoringa sistēmu jau izmēģinājuši vairāki uzņēmumi Francijā un viens no augstākajiem vērtējumiem bija saistīts ar ieviešanas vienkāršumu. “Sadarbības partneris ir uzstādījis un iestatījis mūsu monitoringa sistēmu vien divu stundu laikā. Šī ir viena no mūsu produkta galvenajām priekšrocībām – nav nepieciešama ēkas pārbūve, sienu laušana, vadu vilkšana vai citas darbības. Pietiek ar pieredzējušu elektriķi, kas var uzstādīt vienu bezvadu ierīci jau esošajā sadales skapī, pēc tam ir nepieciešams savienot ierīci ar mākoni, un viss, monitorings ir ieviests,” integrācijas vienkāršumu uzsver Bakans.

Ir svarīgi apzināties, ka monitoringa sistēma ir tikai pirmais solis uz energoresursu patēriņa optimizēšanu, jo pati par sevi sistēma neļauj neko optimizēt. “Pats rīks automātiski netaupa enerģiju. Faktiskais enerģijas ietaupījums rodas no darbībām, kas tiek veiktas, kad ir iegūta izpratne par enerģijas ražošanu un patēriņu. Tāpēc ir svarīgi ātri iegūt izpratni par enerģijas patērēšanu, lai izlemtu, kur koncentrēt savus centienus. Piemēram, ja enerģijas monitoringa dati parāda, ka daži telpu apgaismojuma avoti tiek izmantoti vairāk nekā citi, var samazināt tos, kas tiek izmantoti retāk. Ja dažas ierīces patērē vairāk enerģijas nekā citas, ir iespējams aizstāt šīs ierīces ar enerģijas taupīšanas risinājumiem. Var analizēt enerģijas patēriņu ārpus uzņēmuma darba laika, lai noteiktu, vai kādas ierīces vai sistēmas varētu tikt izslēgtas, lai taupītu enerģiju. Šāda veida pasākumi var palīdzēt uzlabot energoefektivitāti un samazināt enerģijas patēriņu, tādējādi samazinot izmaksas un ietekmi uz vidi,” skaidro Bakans.
Tā "Schneider Electric" Rīgas rūpnīcā tiek ražoti “Power Tag” sensori, kas ir viena no galvenajām sastāvdaļām “Energy Hub” elektroenerģijas monitoringa risinājumā.
Ilgtspējīga nākotne ir neizbēgama – un katram jāpiedalās
Aizvien vairāk mēs kā patērētāji gribam būt ilgtspējīgi – būt zaļāki attiecībā pret dabu, šķirot atkritumus, patērēt mazāk elektroenerģijas, dot priekšroku elektromobilim vai velosipēdam, pirkt vietējās preces, nevis vest tās no Ķīnas vai Amerikas, zinot, ka pa ceļam kuģis ievērojami piesārņo dabu.

“Izvēloties biroja ēku, kompānijas skatās, lai tā ir energoefektīva (tas arī nozīmē mazākus elektrības rēķinus!), izvēlas ekoloģiskus materiālus un komfortu. Tāpēc mēs aizvien vairāk redzam BREEAM un LEED sertificētas ēkas, jo tas kalpo kā zīmogs tam, ka būvuzņēmums parūpējies par maksimālu ēkas efektivitāti un nepieciešamo komfortu. Viena no uzmanības zonām šo ēku būvniecībā ir arī monitorings: gaisa kvalitātes monitorings, elektroenerģijas monitorings utt. Monitorings un informācija dod redzamību, kur mēs esam šodien un vai pastāv potenciāls uzlabojumiem,” stāsta “Schneider Electric” vadītājs Latvijā.

Lielās korporācijas spēj būtiski ietekmēt dažādus globālus procesus, jo tām apkārt ir ievērojama sadarbības partneru ekosistēma. Ja korporācijām enerģijas patēriņš kopumā ir liels, jebkura kustība dod zināmu rezultātu. Bet arī katra individuālais pienesums ir nozīmīgs. Ir svarīgi, lai mēs ikdienā domājam vairāk par šo tēmu, pievēršam uzmanību vienkāršām lietām. Katrai darbībai ir ietekme, tāpēc es vēlētos ikvienu aicināt rīkoties apzināti – izmantot mazāk ūdens vai elektrības, pirkt vietējās preces, šķirot atkritumus vai citā veidā pielikt pirkstu ilgtspējīgākas nākotnes radīšanā,” saka Golubevs.
Tā "Schneider Electric" Rīgas rūpnīcā tiek ražoti “Power Tag” sensori, kas ir viena no galvenajām sastāvdaļām “Energy Hub” elektroenerģijas monitoringa risinājumā.
Žanete Kļaviņa
Projekta vadība:
"Delfi Brand Studio"
Saturs:
Projekts sadarbībā ar:
Karīna Sabecka
Izstrāde:
Redaktors:
Kristīne Melne
Līva Lāce
mediju komunkācijas eksperts:
Māris Rītiņš
Dizains:
Copyright © 2023 AS DELFI. All rights reserved.