Ko darīt Limbažos? Idejas izzinošām un lustīgām brīvdienām

sadarbībā ar LIMBAŽU NOVADS

Teksts: Līga Švāne
Foto: Viesturs Radovics/ “Delfi”
/Ingus Evertovskis/ publicitātes foto

LIMBAŽIEM 800

Idejas izzinošām, piepildītām un lustīgām brīvdienām

Koncerti, festivāli, izzinošas ekskursijas, pikniki, izbraukumi kopā ar ģimeni, dārza ballītes un pārgājieni ar nakšņošanu teltī – vasara ir nemitīgs piedzīvojumu virpulis, un līdz rudens atnākšanai ir vēl gana daudz laika piepildīt atmiņu lādīti ar spilgtiem iespaidiem. Brīnišķīgs galamērķis neaizmirstamām brīvdienām ir Limbaži – pilsēta, kas šogad svin 800 gadu jubileju. Augusta pirmajā nedēļā tur būs varenas dzīres, un pilsētas viesi tiek mīļi aicināti lustes apvienot ar izzinošām pastaigām un pilsētas ievērojamāko vietu apskati. Kādus pārsteigumus Limbaži ir sagatavojuši?

Hanza, mūžīgais dzinējs un atdzimšana no pelniem

Limbažu vēsture ir gana raiba, un labākā vieta, kur to izzināt sīkāk, ir Limbažu muzejs, kas mājvietu radis 19. gadsimta sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī jeb Pilsmuižas pārvaldnieka ēkā Burtnieku ielā 7. Muzejs atrodas blakus Limbažu viduslaiku pilsdrupām, kurās izveidots arī skatu tornis.

Vai zinājāt, ka pilsēta viduslaikos bija ne tikai Hanzas savienības dalībniece, bet arī viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm un nereti tiek dēvēta par Livonijas mazo galvaspilsētu? No Limbažiem pa Svētupi viduslaikos līdz jūrai tika vestas dažādas preces, tostarp medus, ādas un labība. Daudzi noteikti arī būs pārsteigti, uzzinot, ka savulaik kāds uzņēmīgs kalējs Limbažos uzbūvēja ļoti neparastas dzirnavas ar “perpetuum mobile” jeb mūžīgo dzinēju. Specifiskā mehānisma modelis mūsdienās aplūkojams muzejā, un ikviens interesents var novērtēt tā darbības principus. Savukārt 18. gadsimta pirmajā pusē visu pilsētu nopostīja ugunsgrēks, neskartas palika vien četras ēkas. Pilsētai nācās atdzimt no pelniem gluži kā fēniksam.

Nozīmīga vieta Limbažu vēsturē ir arī Latvijas valsts himnas autoram, komponistam, skolotājam un jaunlatvietim Baumaņu Kārlim. Pēc atgriešanās no Pēterburgas viņš apmetās uz dzīvi Limbažos un aktīvi darbojās pilsētas Saviesīgajā biedrībā, vadīja jautājumu un atbilžu vakarus, kā arī savu personīgo grāmatu krājumu nodeva publiskai izmantošanai, tādējādi liekot pamatus Limbažu pirmajai bibliotēkai. Viņam par godu pilsētas centrā izveidots piemineklis, un limbažnieki no sirds lepojas ar faktu, ka Baumaņu Kārlis mūža otro pusi pavadījis šeit.

Šie un daudzi citi interesanti fakti izzināmi muzejā, kur izveidotās ekspozīcijas izved cauri laika ritumam, pa gadsimtam iezīmējot to, kā mainījusies Limbažu seja un paši limbažnieki.

Mēs esam unikāli!

Limbažu pagātni nudien caurvij pārsteidzoši stāsti un interesanti notikumi – staigājot pa vecpilsētas bruģi un vērīgi lūkojoties apkārt (neaizmirstot galvu pacelt arī augšup), ik uz soļa pārsteidz senatnes liecības, kas samijušās ar mūsdienīgo. Uzreiz acīs krīt neparastais vecpilsētas plānojums, un Limbažu muzeja galvenais speciālists Gundars Plešs apliecina – tas tiešām ir īpašs, turklāt pilsētai ir ļoti paveicies, ka padomju okupācijas laikā senais plānojums netika degradēts.

“Limbažiem ir radiāls jeb apļveida ielu tīklojums, un droši var teikt, ka ar to mēs esam unikāli. Bijušais tirgus laukums, tagad Kārļa Baumaņa laukums, ir vieta, no kurienes pilsēta tika iemērīta, un mūsdienās joprojām pa Mūru ielu iespējams apiet riņķī vecpilsētai, nojaušot viduslaiku pilsētas trajektoriju. Arī gruntsgabalu sadalījums ir saglabājies līdz mūsdienām, un tā ir mūsu vēsturiskā centra unikalitāte. Limbaži ir pilsēta – būvniecības piemineklis. Gan no arheoloģiskā uzslāņojuma, gan no viduslaiku plānojuma un arī no 200–300 gadus senās apbūves viedokļa. Pilsēta ir ļoti specifiska,” stāsta muzeja speciālists.

Podnieki, audēji, galdnieki, kalēji un vēl citi meistari – cauri gadsimtiem Limbažos iesakņojušās spēcīgas amatniecības tradīcijas, un daļa no amatiem saglabājusies līdz pat mūsdienām. Limbaži lepojas ar savām audējām, maizniekiem, ādas apstrādes meistariem un arī kalēju, kura darbnīca atrodas netālajos Vidrižos. “Kāpēc mūsdienu cilvēks nevis veikalā nopērk bļodiņu, bet taisa pats? Iekšējā nepieciešamība radoši izpausties ir ļoti liels arguments, kāpēc cilvēki turpina to darīt. Cilvēkam gribas radīt, izmēģināt seno tehniku,” saka Aija Brikmane, izstādes “Rakstaudzis šodienai” veidotāja. Pilsētas svētkos, kas risināsies no 29. jūlija līdz 6. augustam, ikvienam būs iespēja klātienē satikt dažādus meistarus un izmēģināt viņu amatus.

Aija Brikmane, izstādes “Rakstaudzis šodienai” veidotāja, un Limbažu muzeja galvenā krājuma glabātāja Diāna Nipāne

“Mums ir, ar ko palielīties! Pilsētā ir salīdzinoši daudz audēju, mums ir maizniekmeistari – Lielezera ceptuve –, ādas apstrādes meistari un arī kalējs. Ārpus Limbažiem ir arī podnieki. Viņi visi būs pilsētas svētkos, rādīs savu meistarību un darbus. Tas būs simbolisks ceļojums laikā. Pilskalnā tiks rādīti senie amati – būs podnieki, ādas apstrādātāji, kalējs, kaula apstrādes meistars, dzintara apstrādes meistars. Cilvēki paši arī varēs visu pamēģināt. Mums arī būs ciemiņi no ārzemēm – no Vastselīnas Bīskapa pils, kā arī uzstāsies Hanzas savienības pilsētu pārstāvji no Anklamas, Tartu, mūsu netālie kaimiņi no Kokneses. Būs leļļu teātris, būs burvju mākslinieks, cirpsim aitas – būs daudzas un dažādas interesantas izdarības,” stāsta Limbažu muzeja galvenā krājuma glabātāja Diāna Nipāne.

Kalējs Kaspars Auza

To, ka Limbaži ļoti godā savus amatniekus, apliecina arī kāds īpašs vides objekts – pilsētas astoņsimtgadei veltīts vēja rādītājs, kas gozējas uz Vecā rātsnama jumta kores. Tā autors ir kalējs Kaspars Auza, kura darbnīca atrodas Vidrižos. Ja plānojat doties uz Limbažiem, noteikti ir vērts piestāt meistara darbnīcā, kur izveidots arī privāts kalējlietu muzejs. Tajā apskatāma iespaidīga kolekcija ar kalēja arodā izmantotajiem priekšmetiem, kā arī senas pūra lādes. Jaunie pāri šeit var izkalt arī laimes pakavu.

“Ir burvīga ideja Limbažiem izveidot vēl septiņus vēja rādītājus. Kurām ēkām, to gan es pagaidām nezinu, bet mana ideja ir tāda – ja tas tiek taisīts Limbažiem un ja tā ir vēsturiska ēka, tad stāstam buras daļā jābūt par to, ar ko saistās šī nama vēsture,” uzsver kalējs.

Limbažiem 800 – svinības nedēļas garumā

Iepriekš minētās amatnieku izdarības ir tikai neliela daļa no tā, kas sagaida pilsētniekus un Limbažu viesus 800 gadu svinībās. Pilsētas svētki tiek svinēti gada garumā jau kopš novembra, katru mēnesi dzīvojot īpašās sajūtās projekta “Limbaži ir” ietvaros. Savukārt no 29. jūlija līdz 6. augustam norisināsies lielā svētku nedēļa, kurā gaidāma piesātināta programma, kas atmodinās visas maņas, – skanēs mūzika, būs dažādu mākslinieku priekšnesumi, notiks lielā andelēšanās Hanzas tirgū, kā arī varēs baudīt vēderpriekus un dažādas lustes. Limbažu pārstāvji sola – būs aktivitātes un izklaides gan lieliem, gan maziem un katrai gaumei.

Evija Keisele, Limbažu novada kultūras pārvaldes vadītāja, “Limbažiem ir 800” projektu vadītāja

Pirmdien, 29. jūlijā, pie Limbažu Lielezera tiks atklāta telšu pilsētiņa. “Ikviens interesents joprojām ir aicināts pieteikt sev vietu “telšu viesnīcā” pie Lielezera. Manuprāt, tā ir lieliska ideja – savu atvaļinājumu pavadīt Limbažos, nedēļas garumā baudot pilsētas svētku organizatoru sarūpēto plašo pasākumu un kultūras programmu, paralēli arī apskatot pašus Limbažus un tuvumā esošās novada pērles,” ar ideju piepildītai atvaļinājuma nedēļai dalās Limbažu novada kultūras pārvaldes vadītāja, “Limbažiem ir 800” projektu vadītāja Evija Keisele.

29. jūlijā Lielezerā arī sāks kursēt astoņsimtgades kuģītis, bet Burtnieku kvartālā notiks Medus tirgus. Savukārt svētku nedēļas pirmās dienas izskaņā Limbažu brīvdabas estrādi pieskandinās folkmetāla grupa “Skyforger”. Uz skatuves kāps arī folkloras kopa “Delve”, kā arī būs skatāms deju uzvedums “Cik saules mūsos”.

30. un 31. jūlijā – ezera diena pie Lielezera, kuras ietvaros varēs vizināties ar astoņsimtgades kuģīti, kā arī izzināt ezeru ar laivu, katamarānu vai uz SUP dēļa. Tāpat arī gaidāms koncerts Limbažu Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā un būs iespēja apmeklēt vietējos uzņēmumus, tostarp “N. Bomja maiznīcu “Lielezers””, iepriekš piesakot ekskursiju.

1. augustā Limbažu Mazezerā uz muzikālā plosta pilsētniekus un viesus priecēs Limbažu kultūras nama pūtēju orķestris “Lemisele”, bet 2. augustā Limbažu Sv. Jāņa evaņģēliski luterisko baznīcu pieskandinās mūzikas un mākslas skolas audzēkņu koncerts. 3. augustā – Kaspara Zemīša un Daumanta Kalniņa koncerts Burtnieku kvartālā.

4. augustā pilsētu pieskandinās lielais svētku gājiens, kam sekos svinīgās uzrunas un apsveikumi Limbažu brīvdabas estrādē. Ar bezmaksas koncertu priecēs grupas “Citi zēni” un “Labvēlīgais tips”. Savukārt pusnaktī gaidāms “800 sekunžu svētku salūts”.

Sestdien, 5. augustā, gaidāma piesātināta pasākumu un izklaižu programma. Rīts iesāksies ar pilsētas modināšanu – pūtēju orķestris “Lemisele” dosies Limbažu ielās, aicinot ļaudis uz dzīrēm visas dienas garumā. Dziesmas, dejas, sportiskas aktivitātes, 800 kliņģeru parāde, lielākais Hanzas tirgus Latvijā, izrāde bērniem, meistarklases, burbuļu pūšana, bundzinieki, teātra trupas pigori, mazo limbažnieku priekšnesumi un svētku galds divu kvartālu garumā – pilsētas ielas piepildīs svētku kņada, smiekli, čalas un kopības sajūta. Sestdienas izskaņā Limbažu brīvdabas estrādi atkal piepildīs mūzika un dejas – koncertā “Limbažiem 800” uzstāsies grupas “Sqara”, “Bermudu divstūris”, “Astro’n’out”, “Baritoni” un “Skinny Cheese”. Biļetes iepriekšpārdošanā – 5 eiro.

Aicinām ikvienu lielu un mazu Latvijas kliņģeru meistaru piedalīties parādē, lai parādītu sevi un apskatītu citus, kā arī, iespējams, pretendētu uz vienu no astoņām sudraba kūku/kliņģeru lāpstiņām.

“Mēs vēlamies parādīt, ka svētkos visi esam kopā – ne tikai limbažnieki, bet arī novada iedzīvotāji. Svētkos būs lielākais Hanzas tirgus, kurā uzstāsies mūsu sadraudzības pilsētas un tirgosies dažādi amatnieki. Būs divas svētku skatuves – Baumaņu Kārļa laukumā un pilsdrupās. Savukārt Jūras ielā tiks klāts 800 pēdas garš svētku galds. Latvju saimnieces no visiem novadiem piedāvās savus gardumus, bet 800 kliņģeru parādes ietvaros svētku viesi varēs degustēt kliņģerus un balsot par saviem favorītiem. Būs iespēja satikt arī īstus skursteņslauķus, pieskarties viņu pogām un ievēlēties vēlēšanos,” plašo programmu ieskicē Evija Keisele

Svētku nedēļa 6. augustā izskanēs ar Valta Pūces, Valtera Pūces un Marijas Bērziņas koncertu uz Limbažu Lielezera peldošās skatuves. Ieeja – bez maksas. 6. augustā Limbažu Lielezera pludmalē notiks arī Lielezera svētki – zivju zupas smeķēšana, makšķernieku padomi vērienīgiem lomiem, zivju tirgus, kā arī radošas aktivitātes mazajiem apmeklētājiem. Ar pilnu svētku nedēļas pasākumu programmu var iepazīties šeit.

Arta Zunde, Limbažu kultūras nama direktore

Gada garumā ilgušās Limbažu 800. dzimšanas dienas svinības simboliski noslēgsies 18. novembrī, kad Limbažu kultūras namā tiks rīkots grandiozs koncerts, kurā piedalīsies pašdarbnieku kolektīvi.

“Amatieru kolektīvi – tā ir mūsu lielākā vērtība, un Limbažu kultūras nams ir bagāts ar dažādiem kolektīviem. Mums ir teātris, bērni dzied un dejo, mums ir senioru koris, sieviešu koris, vīru koris, jauktais koris, ansambļi. Mums ir lietišķās mākslas studija “Dzilna”. Šis koncerts pieliks tādu simbolisku punktu svētku gadam,” piebilst Limbažu kultūras nama direktore Arta Zunde.

Ko vēl apskatīt Limbažos?

Lustes Limbažu 800. dzimšanas dienas dzīrēs var apvienot arī ar pilsētas ievērojamāko vietu apskati. Leģenda par naudas podu, kas aprakts pie ezera, nams, kurā dzīvojis izdaudzinātais gaišreģis un fotogrāfs Eižens Finks, Vecais ugunsdzēsēju depo, no kura torņa piektā stāva paveras skaists skats uz vecpilsētu, un daudz kas cits – Limbaži pārsteigs gan vēstures izzinātājus un pagātnes elpas meklētājus, gan arī tos, kam tīk interesanti stāsti un neparastas nianses. Seno ēku pamati, kuros paslēpušies akmeņi no sabrukušā viduslaiku mūra, veco namu durvis, jumtu kores un pat īpaši logu slēdži un laternas – par to visu zina stāstīt vietējie gidi. Savukārt tehnoloģiju cienītāji var doties pastaigā, izmantojot audiogidu.

Vecais ugunsdzēsēju depo
Depo tornī iespējams uzkāpt un pavērties uz vecpilsētu no putna lidojuma, taču, lai tiktu līdz piektā stāva lodziņiem, nāksies doties augšup (un pēcāk arī lejā) pa šaurām kāpnēm un stiklotām grīdām. Ekstrēmas izjūtas garantētas! Tiesa, katrs pakāpiens ir tā vērts, lai noslēgumā sevi apbalvotu ar skaistu, “Instagram” cienīgu vecpilsētas namu jumtu foto. Tikmēr bailīgākie var palikt lejā un nofotografēties pie ugunsdzēsēju auto, kuru īpaši iecienījuši paši mazākie apmeklētāji.
Burtnieku kvartāls
Miera osta un mīlētāju oāzīte, kas vietu radusi starp vairākiem seniem namiem. Te notiek dažādi brīvdabas koncerti, bet vasaras vakaros patīkami reibina lavandas un rožu smarža. Jaunie pāri te iecienījuši sudrabkaļa Oļega Auzera darināto vides objektu “Mīlas un draudzības vārti”, pie kura iespējams piestiprināt savu misiņa lapiņu ar jaunlaulāto vārdiem un kāzu datumu. Vēlies jaunu sociālo tīklu profila bildi? Šī būs īstā vieta, kur to uzņemt!
Dzīvā sudraba muzejs Vecajā rātsnamā
Dzīvā sudraba muzejs atrodas Limbažu Vecajā rātsnamā – tā ir viena no ēkām, kas ieskauj Burtnieku kvartālu. Muzejā apskatāmi sudrabkaļa Oļega Auzera darbi, kā arī tiek piedāvātas radošās darbnīcas, kurās var izgatavot dažādus sentimentālus nieciņus zīmīgiem dzīves notikumiem un iegādāties sudraba darbus. Rātsnama mansarda zālē apskatāmi unikāli sienu gleznojumi, kas atzīti par valsts nozīmes mākslas pieminekli, un te notiek arī laulību ceremonijas. Paveroties augšup, uz rātsnama jumta pamanīsiet Limbažu astoņsimtgadei veltītu vēja rādītāju, kuru darinājis Vidrižu kalēju darbnīcas kalējs Kaspars Auza.
Luterāņu dievnams
Ar Limbažu Sv. Jāņa evaņģēliski luterisko baznīcu saistīts interesants stāsts – pēc tam, kad Limbaži 17. gadsimtā Rīgas rātei tika piešķirti kā nomas objekts, rāte vietējiem “uzdāvināja” dievnamu. Vērīgi paskatoties, uz tā sienas var ieraudzīt Rīgas ģerboni. Baznīcas arhitekts ir izdaudzinātais Ruperts Bindenšū – Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa autors. Dievnama durvis katru dienu ir atvērtas apmeklētājiem, un te vērts iegriezties arī tiem, kas ar reliģiju ir uz jūs, – kaut tamdēļ vien, lai papriecētu acis ar skaisto, atjaunoto baznīcas interjeru.
Ģildes ielas noslēpumi
Ģildes ielā apskatāmi vairāki senatnīgi koka nami, un viens no tiem tiek saistīts ar gaišreģa un fotogrāfa Eižena Finka vārdu. Tajā bijusi fotogrāfa Jāņa Sarkangalvja darbnīca, un Finks pie viņa apguvis zināšanas. Ģildes ielā senāk mituši dažādi amatnieki, tostarp arī ģērmanis, un te senāk bijis arī cietums, un šī ir viena no retajām pilsētas ielām, kur saglabājies senais bruģis.
Naudas poda meklējumi pie Limbažu Lielezera
Ģimenēm ar bērniem Limbažu pastaigu maršrutā noteikti jāiekļauj arī Lielezers. Pie ezera ir labiekārtota Zilā karoga pludmale un bērnu laukums, kā arī pastaigu laipa. Nostāts vēsta, ka zviedru laikos kaut kur pie ezera esot apraksts naudas pods. Cik zināms, pagaidām neviens to vēl nav atradis, tāpēc droši dodieties pie “Veiksmes zandarta” ezera krastā un atrodiet tā sudraba zvīņu – runā, ka, to atrodot un paberzējot, piepildās vēlēšanās.