Flakšu ģimene: Sabiedrība ir jāglābj no liekas panikas par rapsi un bitēm
"Jau vairāk nekā 30 gadus mūsu konvencionālajā zemnieku saimniecībā lieliski sadzīvo divas nozares, kuras aktīvi cenšas pretnostatīt, bites un rapsis. Ne jau viss ir tikai melns vai balts, vienmēr ir arī zelta vidusceļš," uzsver tēvs un dēls Jurijs un Mārtiņš Flakši, zemnieku saimniecību "Krastmaļi" un "Mārtiņlauki" īpašnieki.
Liepājas pusē, Durbes novadā, Flakšu ģimene apsaimnieko 560 hektārus zemes. "Esam gan klasiska graudkopības saimniecība ar kviešiem un rapsi, gan arī ļoti neparasta saimniecība. Mēs 30 gadus nodarbojamies ar zālāja sēklu audzēšanu, 25 gadus audzējam zirņus vismaz 10% apmērā no kopplatības. Savukārt pēdējos trīs gadus lielā platībā audzējam arī facēliju – violetu nektāraugu, kas ļoti patīk bitēm," aizrautīgi stāsta Mārtiņš. Viņš jau trešajā paaudzē turpina agronomu dinastiju, bet biškopība ir tēva aizraušanās.
"Ņemot vērā, ka sākām audzēt zālāju sēklas, āboliņu, bija nepieciešamas apputeksnētājas, tāpēc sāku nodarboties arī ar biškopību. Gan paši audzējam rapsi, ko vajadzības gadījumā smidzinām ar insekticīdiem (kaitīgo kukaiņu populāciju ierobežošanai), gan 200 metru attālumā ir 25 hektārus liels kaimiņa rapša lauks. Un, ja bites trāpās blakus rapsim, saimes speciāli prom nevedu, jo zinām, ka nekas tām nedraud, pretēji publiski kultivētajam mītam," uzsver Jurijs. Ar kaimiņu Flakšu ģimenei ir lieliskas attiecības. "Zinām, ka viņš ievēro visus noteikumus un smidzināšanu, ja nepieciešams, veic naktī, kad bišu uz lauka nav," norāda Mārtiņš.
"Ņemot vērā, ka sākām audzēt zālāju sēklas, āboliņu, bija nepieciešamas apputeksnētājas, tāpēc sāku nodarboties arī ar biškopību. Gan paši audzējam rapsi, ko vajadzības gadījumā smidzinām ar insekticīdiem (kaitīgo kukaiņu populāciju ierobežošanai), gan 200 metru attālumā ir 25 hektārus liels kaimiņa rapša lauks. Un, ja bites trāpās blakus rapsim, saimes speciāli prom nevedu, jo zinām, ka nekas tām nedraud, pretēji publiski kultivētajam mītam," uzsver Jurijs. Ar kaimiņu Flakšu ģimenei ir lieliskas attiecības. "Zinām, ka viņš ievēro visus noteikumus un smidzināšanu, ja nepieciešams, veic naktī, kad bišu uz lauka nav," norāda Mārtiņš.
Rapsi smidzina pirms ziedēšanas
Jurijs Flaksis
Mārtiņa tēvs pārliecināts, ka cilvēki patiesībā dzīvo un strādā saprātīgi, protams, ar izņēmumiem. Un tādi ir gan lauksaimnieku, gan biškopju, gan politiķu un mednieku vidū. "Bieži tiek izplatīts mīts – tiklīdz rapsis sāk ziedēt un tur parādās bites, lauksaimnieki skrien smidzināt insekticīdu. Tas ir pilnīgi aplami. Ja rapsis jau sāk ziedēt, tad insekticīdu vairs nav jēgas izmantot, tas jādara pirms ziedēšanas, kad uzbrūk bīstamākie kaitēkļi. Ja ziedošā rapsī strauji izplatās postošas slimības, tad ziedošu lauku smidzinām ar fungicīdiem (sēņu ierosināto augu slimību ierobežošanai). Tās būtībā ir tādas pašas zāles, kā dod dzīvniekiem – suņiem, kaķiem, govīm – vai cilvēkiem, ja ir gadījusies kāda saslimšana. Starp citu, pa reizei zāles dod arī pašām bitēm, ja stropā izplatījusies slimība, bet to parasti nestāsta," atklāj Jurijs, kas ar biškopību nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadus.
Lūgti padalīties pieredzē, kādas tad problēmas visu šo gadu laikā ir bijušas ar rapsi un kādas – ar bitēm, Durbes novada lauksaimnieki raiti sāk stāstīt. "Ziemas rapsim krustziežu spīdulis (vispazīstamākais ziemas un sevišķi vasaras rapša kaitēklis) ir katru gadu. Šķiet mazs un nenozīmīgs kaitēklis, tomēr tas knaši izēd ziedkopu un tur neveidojas pāksteņi. Bet pietiek ar vienu smidzināšanas reizi, lai ražu pasargātu un kaitēkļa izplatību novērstu. Vasaras rapsi mūsu pusē audzēt nevaram, jo kaitēkļi to iznīcina pilnībā un tos faktiski nav iespējams ierobežot. Kad spīdulis migrē uz vasaras rapsi, tad tur ir cauri – visus pumpurus izgrauž tā, ka vasaras rapsis pat nespēj uzziedēt," bēdīgajā pieredzē ar vasaras rapša audzēšanu dalās Mārtiņš.
Lūgti padalīties pieredzē, kādas tad problēmas visu šo gadu laikā ir bijušas ar rapsi un kādas – ar bitēm, Durbes novada lauksaimnieki raiti sāk stāstīt. "Ziemas rapsim krustziežu spīdulis (vispazīstamākais ziemas un sevišķi vasaras rapša kaitēklis) ir katru gadu. Šķiet mazs un nenozīmīgs kaitēklis, tomēr tas knaši izēd ziedkopu un tur neveidojas pāksteņi. Bet pietiek ar vienu smidzināšanas reizi, lai ražu pasargātu un kaitēkļa izplatību novērstu. Vasaras rapsi mūsu pusē audzēt nevaram, jo kaitēkļi to iznīcina pilnībā un tos faktiski nav iespējams ierobežot. Kad spīdulis migrē uz vasaras rapsi, tad tur ir cauri – visus pumpurus izgrauž tā, ka vasaras rapsis pat nespēj uzziedēt," bēdīgajā pieredzē ar vasaras rapša audzēšanu dalās Mārtiņš.
Biteniekam grūti atzīt savu kļūdu
Bite Flakšu ģimenes facēliju laukā
Biškopībā līdztekus daudziem profesionāļiem netrūkst arī amatieru un teju visas konfliktsituācijas augkopjiem ir tieši ar amatieriem, novērojis Jurijs. "Nereti pastāv uzskats, ka bite kā savvaļas radība dzīvo pati par sevi. Ja man ir strops, tad viss notiks pats no sevis un atliks vien iet savākt medu. Tomēr ne velti ir teiciens, ka ar bitēm nekad neko nevar zināt. Ir ļoti daudz iespēju paviršākiem saimniekiem savas rīcības dēļ bites pazaudēt. Piemēram, ja nenovaktē, ka ir bišu ērce, peru puve vai kāda cita kaite. Ja tā bišu saime ir dikti švaka un kādas slimības novārdzināta, var sagadīties, ka tā bite nokrīt arī blakus laukam. Parasti tad biteniekam ir ļoti grūti pieņemt, ka vainīgs esi pats, un cilvēks nevis vainu meklēs savā neizdarībā, bet paziņos, ka vainīgs ir kaimiņš ar smidzinātāju," ar nožēlu secina Jurijs.
Bišu saimju skaits šo gadu laikā nemainīgi saglabājies 10 līdz 20 saimju robežās. No savām bitēm ik gadu Flakšu ģimene iegūst ap 500 kg līdz pat tonnai medus. "Pie saimju pavairošanas speciāli nestrādāju. Pietiek gan pašiem, gan tirdzniecībai un suvenīriem. Ja gadās kādu saimi zaudēt, lielākoties tas ir uz pašu sirdsapziņas un pašu vainas dēļ. Šo 30 gadu laikā mēs neesam novērojuši, ka būtu kāda saistība ar rapsi un tā smidzināšanu. Ir gadījies palaist garām bišu ērču invāziju, vēsākos pavasaros gadās, ka saime saslimst ar bišu pavasara caureju. Tā ir slimība, kas saimi lēni novārdzina, pazemina ziemošanas spēju un var izraisīt bojāeju," izaicinājumus biškopībā ieskicē Jurijs.
Bišu saimju skaits šo gadu laikā nemainīgi saglabājies 10 līdz 20 saimju robežās. No savām bitēm ik gadu Flakšu ģimene iegūst ap 500 kg līdz pat tonnai medus. "Pie saimju pavairošanas speciāli nestrādāju. Pietiek gan pašiem, gan tirdzniecībai un suvenīriem. Ja gadās kādu saimi zaudēt, lielākoties tas ir uz pašu sirdsapziņas un pašu vainas dēļ. Šo 30 gadu laikā mēs neesam novērojuši, ka būtu kāda saistība ar rapsi un tā smidzināšanu. Ir gadījies palaist garām bišu ērču invāziju, vēsākos pavasaros gadās, ka saime saslimst ar bišu pavasara caureju. Tā ir slimība, kas saimi lēni novārdzina, pazemina ziemošanas spēju un var izraisīt bojāeju," izaicinājumus biškopībā ieskicē Jurijs.
Bites ir drošās rokās
Viņš turpina uzskaitīt, ka problēmas rodas arī tad, ja biškopis no peru telpas neizņem rāmjus, kas sacukurojušies ar pērno medu, vai barība ieskābusi. Arī laba ventilācija ir ļoti svarīga, lai nav pārlieku liels mitrums stropā. Ja gadās bišu nobirums zem rāmjiem, citas bites netiek ārā. Arī, ja vēders pārāk pilns, nekāda čakla strādāšana nesanāks. "Kopumā biškopība ir ļoti smalka padarīšana, un ļoti daudz kas var noiet greizi, ja tā nav pamatnodarbošanās, maizes darbs. Nav gadījies dzirdēt, ka lielo dravu īpašniekiem būtu kādas problēmas, jo viņi labi zina, kāds darbs, zināšanas un rūpes jāiegulda, lai viss būtu kārtībā. Teju visi panikas cēlāji ir biškopības hobija saimnieki, kuriem nereti pietrūkst zināšanu," savu viedokli pauž Jurijs.
Mēs esam labs piemērs tam, ka bites un rapsis var viens otru lieliski papildināt, un esam pārliecināti, ka Latvijā bišu populācija ir ļoti drošās rokās. Drīzāk jau cilvēks pats sevi iznīcinās nekā bišu vai citu kukaiņu trūkums. Sabiedrība ir jāglābj no panikas celšanas, šī naida kurināšana, kas tagad notiek, nav pieņemama. Lauksaimnieki ar biškopjiem labi sadzīvo, jo mēs visi esam lauksaimnieki un cits no cita iegūstam. Tiek uzsvērts, ka augkopis biškopim dara tikai sliktu, bet tiek klusēts par lielajiem rapša medus ienākumiem.
Mārtiņš Flaksis
Bites ganībās ved no Kandavas
Flakšu ģimene savās saimniecībās ir jau eksperimentējusi ar kukaiņu mājām, tāpat Mārtiņš pētījis citu valstu pieredzi lielos sējumos pa vidu iesēt joslu ar maisījumu, kas paredzēts tieši dažādiem insektiem. Īrijā lauksaimniekiem par šādu videi draudzīgu praksi pienākas speciāls atbalsts. Savukārt par Flakšu ģimenes facēliju zina pat biškopji, kuriem līdz Durbes novadam mērojams tāls ceļš. Jau vairākus gadus savas bišu saimes uz Flakšu ģimenes audzēto facēliju ved biškopji no aptuveni 100 kilometru attālumā esošās Kandavas. "Arī šogad jau zvanīja, jo atkal vedīs bites. Facēlijas ir tik daudz, ka droši arī citi biškopji var savus stropus pie mums izganīt," aicina Mārtiņš.
Uz jautājumu, kādas ir viņu domas par kampaņu, kas aicina glābt bites un lauksaimniekus, Jurijs atbild īsi un konkrēti: "Drīzāk sabiedrība būtu jāglābj no liekas panikas." "Manuprāt, ziņu virsrakstos būtu jāizvairās no ekstrēmistiem, jo reālajā dzīvē nekas nav tik traki. Nevajag atbalstīt šos darboņus. Nevajag ieciklēties tikai uz vienu lietu, vienu skaļi pasniegtu gadījumu, jo kopumā viss ir kārtībā. Mēs varam un sadzīvojam labi, neviens nav jāglābj," uzsver Mārtiņš.
Uz jautājumu, kādas ir viņu domas par kampaņu, kas aicina glābt bites un lauksaimniekus, Jurijs atbild īsi un konkrēti: "Drīzāk sabiedrība būtu jāglābj no liekas panikas." "Manuprāt, ziņu virsrakstos būtu jāizvairās no ekstrēmistiem, jo reālajā dzīvē nekas nav tik traki. Nevajag atbalstīt šos darboņus. Nevajag ieciklēties tikai uz vienu lietu, vienu skaļi pasniegtu gadījumu, jo kopumā viss ir kārtībā. Mēs varam un sadzīvojam labi, neviens nav jāglābj," uzsver Mārtiņš.