28. jūnijā notika Ieslodzījuma vietu pārvaldes komunikācijas kampaņas “Nenovērsies! Atbalsti un iesaisties! Resocializācija ieslodzītajiem un sodu izcietušajām personām” atklāšana. Šī rubrika ir informatīvās kampaņas turpinājums, kurā pastāstīsim tev par Ieslodzījuma vietu pārvaldi, ikdienu ieslodzījuma vietās un darbu ar ieslodzītajiem jeb resocializāciju. Runāsim arī par to, kāpēc cilvēki izdara smagus noziegumus un kāpēc mūsdienīgi cietumi ir nepieciešamība ceļā uz soda izpildes pieejas un metožu maiņu un attīstību. Runāsim par to, ka cietumi ir skarba un sarežģīta vide, savukārt ieslodzīto jautājumi kopumā ļoti bieži izraisa negatīvas asociācijas un stereotipus sabiedrībā un darba devēju vidū.
Laika gaitā, cīnoties par jaunu infrastruktūru, jaunu cietumu, atbilstošiem apstākļiem gan personālam, gan ieslodzītajiem, sabiedrībai tikusi atklāta galvenokārt problemātiskā puse – briesmīgie darba un sadzīves apstākļi cietumos, salīdzinoši maz veidojot skaidrojošo darbu par resocializāciju, tās jēgu, pasākumiem un ieguvumiem. Papildus tam "dzīvi ieslodzījuma vietās uzbur" kinofilmu veidotais skarbais priekšstats. Tuvākajā laikā mēs tev ļausim ieskatīties aiz cietuma vārtiem, ieklausīties un izprast cilvēkstāstus, kā arī skaidrosim, kā noris darbs ar ieslodzītajiem, kāpēc nepieciešams jauns cietums un mūsdienīga infrastruktūra. Bet nu par visu pēc kārtas...
Kas ir mūsdienīgs cietums?
Cietums ir vesela pilsēta pilsētā, tas nav tikai cietumnieka un cietumsarga tandēms. Cietuma uzdevums ir nodrošināt drošu vidi likumpārkāpējiem, kur tie nekaitētu sabiedrības drošībai. Cietumā ar ieslodzītajiem strādā daudz un dažādu jomu profesionāļi – ārsti, psihologi, skolotāji, uzraugi, apsargi u.c., jo mūsdienās brīvības atņemšanas soda mērķis nav atriebība un iespundēšana tumšā kambarī, bet veids, kā valsts palīdz likumpārkāpējiem iemācīties prasmes patstāvīgi dzīvot bez noziegumu izdarīšanas un atgriezties sabiedrībā kā produktīviem un likumpaklausīgiem līdzpilsoņiem.
Kāpēc cilvēki izdara noziegumus?
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns skaidro, ka īsā atbilde varētu skanēt tā: "Kāpēc ne?" Precizējot – saskaņā ar zinātnes viedokli – cilvēks ir dabas produkts, nevis dieva izveidots ideāls. Attīstījies pēc evolūcijas likumiem. Mūsu tuvākie radinieki – pērtiķi – kaujas, nogalina, mānās, zog, bet arī palīdz cits citam. Dzīvniekiem piemīt arī altruisms un ir novērotas pat empātijas iezīmes. Dzīvniekiem piemīt egoisms, narcisms un tādas iezīmes, ka katrs domā par sevi. Mēs, kā cilvēki, esam saņēmuši visas šīs iezīmes mantojumā. Tāpēc varam secināt, ka arī izdarīt noziegumu ir vienkārši dabiski.
Cilvēki jauc cilvēka dabu ar morāles likumiem
Morāles likumi, piemēram, par taisnīgumu, izpalīdzēšanu, sadarbību nekur Visumā nav rakstīti. Morāle ir vienkārši algoritms jeb programma cilvēka smadzenēs, turklāt, katram cilvēkam tā ir individuāla. Morāle arī nav viendabīga, tajā ietilpst lojalitāte, autoritāte bara vadonim, tai skaitā krimināla bara vadonim. Morālē ietilpst arī tāds sadalījums, kas piemīt visiem. Proti, starp savas grupas cilvēkiem un svešas grupas cilvēkiem, tieši tāpat, kā tas novērojams starp pērtiķiem, vilkiem, skudrām un tamlīdzīgi, regulāri rodas konfliktsituācijas.
Tāpēc arī cilvēki izdara noziegumus. Cilvēki ir dažādi, un katram ir sava izteikta tendence. Kādam tas ir egoisms un savtīgums, citiem tas izpaužas vairāk kā sadarbība un kooperācija, skaidro Artūrs Utināns.
Cilvēks ir izdarījis noziegumu
Noķerts. Ir notikusi tiesa, piespriests sods – brīvības atņemšana. Šajā laika nogrieznī ir par vēlu spriedelēt par notiesātā bērnību, jaunību, dzīvi. Kļūdas ir izdarītas, sods skaidrs. Paliek atvērts jautājums, kā mēs strādāsim ar šo personu tālāk, ko mēs kā veselīga sabiedrība varam izdarīt, lai šis cilvēks spētu atgriezties normālā dzīvē? Kā viņam palīdzēt, lai mazinātu recidīvu un padarītu šo personu no vēl vairāk traumētas par likumpaklausīgu pilsoni?
- Ieslodzījuma vietu pārvaldes misija ir izpildīt sodu, palīdzot likumpārkāpējiem kļūt par socializētiem pilsoņiem. Tomēr gan starptautiskie pētījumi, gan Latvijas pieredze liecina, ka ieslodzīto un sodu izcietušo resocializācijā un integrēšanā sabiedrībā ir jāiesaistās ne tikai valsts institūcijām, kas tieši par to atbild – Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Valsts probācijas dienestam, pašvaldību sociālajiem dienestiem, bet arī sabiedrībai, darba devējiem un ģimenēm.
- Izciešot brīvības atņemšanas sodu, notiesātie tiek iesaistīti resocializācijas pasākumos, kas ir būtiskākais soda satura elements, kurš nodrošina jauna noziedzīga nodarījuma iespējamības samazināšanu pēc soda izciešanas, kā arī personas veiksmīgu integrēšanos sabiedrībā.
- Resocializācija un bijušo ieslodzīto sekmīga integrēšana sabiedrībā ir gan sabiedrības drošības, gan sabiedrības izaugsmes jautājums, lai pārietu no "mūžīgi valsts aprūpētā ieslodzītā" pieejas uz šo cilvēku pašu spēju attīstīšanu un sevis nodrošināšanu, iznākot brīvībā, tādējādi samazinot recidīva risku līdz minimumam.
- Ieslodzījuma vietu pārvalde cietumos nodrošina resocializācijas programmas, psiholoģisko un sociālo aprūpi, ieslodzīto nodarbinātību, kā arī izglītības iegūšanas iespējas: vispārējo, profesionālo un augstāko. Īstenotās profesionālās izglītības programmas ir dažādas, piemēram, "Autoatslēdznieks", "Drēbnieks", "Galdnieks", "Elektromontieris", "Pavāra palīgs", "Informācijas ievadīšanas operators", "Inženierkomunikāciju montētājs", "Krāšņu podnieks", "Šuvējs" un citas.
Un te ir vērts iepauzēt
Ieslodzījuma vietu pārvalde ieslodzīto nodarbināšanu ieslodzījuma vietās uzskata par būtisku resocializācijas pasākumu, tāpēc aicina darba devējus izvērtēt iespēju veidot savas darba vietas šeit. 2017. gadā ieslodzījuma vietās bija nodarbināti 948 ieslodzītie, tajā skaitā: ieslodzījuma vietu saimnieciskajā apkalpē – 446 notiesātie, bet komersantu izveidotajās darba vietās – 502 ieslodzītie, tajā skaitā 12 Iļģuciema cietuma apcietinātās. Notiesāto nodarbinātības līmenis ieslodzījuma vietās bija 34,5% no kopējā notiesāto skaita: ieslodzījuma vietu saimnieciskajā apkalpē – 16,4% un komersantu izveidotajās darba vietās – tikai 18,1%.
Ieslodzītie vēlas strādāt gan ieslodzījuma laikā, gan pēc tā. Ieslodzījuma laikā tie apgūst arī profesiju, lai varētu integrēties darba tirgū pēc atbrīvošanās. Iedzīvotāji nav noraidoši pret darba devējiem, kas nodarbina bijušos ieslodzītos. Tāpat iedzīvotājiem nav iebildumu izmantot šo uzņēmumu pakalpojumus un preces, ja būtu pieejama informācija, ka darba devējs nodarbina bijušo ieslodzīto. Vēl jo svarīgāk – pētījumi liecina, ka 70% iedzīvotāju nepiekrīt uzskatam, ka bijušo ieslodzīto darbs ir mazāk kvalitatīvs.
Jau tuvākajā laikā portālā DELFI rubrikā "Resocializācija – nenovērsies, atbalsti, iesaisties" pastāstīsim sīkāk par darba aizkulisēm cietumā, par Audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem, par tiem, kuri mājās gaida, kā arī par ieslodzījuma vietu ikdienu un daudz ko citu! Nenovērsies! Atbalsti un iesaisties!
"Nenovērsies! Atbalsti un iesaisties! Resocializācija ieslodzītajām un sodu izcietušajām personām” tiek īstenota projekta “Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana” ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.