*Reklāmraksti 2017 - 16063
Foto: Publicitātes foto
Tuvojoties Latvijas ieslodzījuma vietu jeb penitenciārās sistēmas 102. gadadienai, ko svin 8. jūlijā, piedāvājam īsu ieskatu ieslodzīto nodarbinātības kā resocializācijas līdzekļa vēsturiskajā attīstībā. Kā tas viss aizsākās, un kurš bija iniciators daiļamatniecības mēbeļu ražošanai cietumā, kuras vēlāk izmantoja Valsts prezidenta pilī, Ministru kabinetā un tiesu namos visā Latvijas Republikā? Pārsteidzoši, ka šogad – pēc 100 gadiem – divi krēsli atgriežas savā vēsturiskajā izgatavošanas vietā – Rīgas Centrālcietumā.

Daudzpusīga un harizmātiska personība – prasmīgs daiļamatnieks un cienījams ierēdnis, reformators. Tā mēs varētu raksturot Paulu Rūdolfu Rubi (1879–1970), kurš, pirmās brīvvalsts laikā kļūstot par Cietumu departamenta direktoru, mainīja visu ieslodzīto nodarbinātības modeli, ieviešot progresīvo sodu izpildes sistēmu. Cietumos tika izveidotas dažādas darbnīcas, tādējādi paverot iespēju ieslodzītajiem iemācīties un attīstīt aroda prasmes. Šo Latvijas pieredzi kā labu paraugu pārņēma arī ārvalstis.

Rubja daudzpusīgums izpaudās viņa talantā savienot administratīvā darba pienākumus ar pašizpausmi mākslas amatniecības jomā. Rubis bija daudzu mēbeļu iekārtu un interjera priekšmetu autors, un viņa daiļrade sekmēja nozares attīstību. Pēc Rubja skicēm izgatavotas daudzu valsts iestāžu un ievērojamu personu mēbeles – Valsts prezidenta pilij, Ministru kabinetam, tiesu zālēm, rakstniekiem, ārstiem u. c.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!