Nevis 'zona', bet Covid-19 pacientu zona – piespiedu darbs kā soda mērs

Zigmārs vienmēr mīlēja svinēt Jāņus, galu galā viņa brālis bija Jānis. Tā arī šogad viņš veiksmīgi atpūtās un baudīja vasaru, dziesmas un alu. Tik vien tā bēda, ka alus reizēm mēdz beigties un tieši viņš tika izvēlēts par sagādnieku. "Sacīts, darīts," nodomāja Zigmārs un sēdās pie auto stūres. Veikals vēl bija vaļā un divas kastes miestiņa nu rātni gulēja mašīnas bagāžniekā, taču pēkšņi atpakaļskata spogulī iemirdzējās zilās gaismas. Policisti pieklājīgi lūdza Zigmāru "iepūst trubiņā", un Zigmārs saprata, ka nu ir "ziepes". Pirmais pūtiens bija 1,5 promiles, bet otrais – jau 1,6. Mašīna ar visu alu tika konfiscēta, bet pats Zigmārs – nogādāts iecirknī. Pāris mēnešus vēlāk sekoja tiesas sēde, kurā Zigmāram uz pieciem gadiem tika atņemtas tiesības, kā arī tika noteiktas 260 stundas piespiedu darba. "Te nu bija Jāņi," nodomāja Zigmārs, dodoties uz Valsts probācijas dienestu.

Šis stāsts, lai arī izdomāts, tomēr ir hrestomātisks. Vien šī gada pirmajos piecos mēnešos pie stūres alkohola reibumā pieķerti 1428 šoferi. Zināmai daļai no viņiem šie izbraucieni beidzās ne vien ar tiesību atņemšanu, bet arī piespiedu darbu. Šādu soda mēru var piemērot ne vien par braukšanu reibumā, bet arī par zādzībām, krāpšanām, piesavināšanos nelielā apmērā, mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu, kā arī par šo vielu lietošanu vai realizēšanu nelielā apmērā.

Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs skaidroja, ka tas ir viens no soda mēriem, ko tiesa var piemērot par mazāk smagiem noziegumiem. Viņš norādīja, ka VPD nodrošina piespiedu darba izpildi vairāk nekā 8000 dienesta klientu.

Pēc notiesājošā sprieduma stāšanās spēkā notiesātajam jādodas uz VPD, kur viņam tiek izskaidroti turpmākie noteikumi, kā arī tiek piemeklēts viņam piemērotākais darbs. Pēc tam tiek sastādīts šī darba grafiks, un klients kopā ar VPD darbinieku dodas uz jauno darba vietu. Pirmajā darba dienā klients saprot jauno lietu kārtību, un tālāk jau klientam atbilstoši sastādītajam grafikam jādodas uz darbu un jānostrādā piespriestās stundas.

VPD vadītājs atzīmēja, ka Latvijā ir viens no stingrākajiem piespiedu darba veicēju kontroles modeļiem Eiropā. "Protams, mēs nebraucam katru dienu, jo tas nebūtu racionāli, taču šādas tiesības mums ir," sacīja Papsujevičs, norādot, ka VPD darbinieki var arī vienkārši piezvanīt darba devējam, lai pārliecinātos, ka klients veic savus darba pienākumus. Savukārt darba devējs var sazināties ar dienestu, ja, piemēram, rodas aizdomas, ka klients darbā atrodas alkohola reibumā, kas ir noteikumu pārkāpums.

Papsujevičs uzsvēra, ka lielākā daļa klientu strādā tā dēvētos "mazkvalificētos darbus", kuru rezultātus liela daļa iedzīvotāju var baudīt ikdienā, piemēram, piespiedu darba veicēji sakopj parkus, skvērus un kapus. Viņš gan uzsvēra, ka pirms piespiedu darba nozīmēšanas tiek izvērtētas klienta spējas un prasmes, piemēram, ja klients ir metinātājs, tad tiks piemeklēts darbs, kur šīs prasmes varēs likt lietā. Papsujevičs piebilda, ka tieši šādi – kvalificēti – klienti tiekot "izķerti", jo darba devēji tādus pieprasa.

Papsujevičs arī atklāja, ka laikā, kad valstī saistībā ar Covid-19 izplatību bija noteikti dažādi ierobežojumi, liela daļa piespiedu darba izpildes apstājās, taču aktīvi darbu turpināja tie klienti, kas palīdzēja ārstniecības iestādēm. VPD vadītājs īpaši izcēla tos, kuri strādāja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) ar Covid-19 seku novēršanu.

Viņš norādīja, ka šim darbam īpaši svarīga bija klientu piekrišana, lai tie apzinātos iespējamos riskus, kas saistīti ar darbu šādā vidē, taču vairāki klienti piekrita. "Tas ir izcils piemērs tam, kā piespiedu darbs veicina izpratni par sodu. Šie cilvēki varēja nogaidīt, kad Covid-19 beidzas, un tad kaut ko darīt, bet viņi izvēlējās pārvadāt pacientus no vienas palātas uz otru un atrasties slimnīcas Covid-19 zonā," uzsvēra Papsujevičs.

"Viņi ar savu piemēru ir spilgti parādījuši, ka nožēlo izdarīto. Protams, mēs nevaram likt afišas ar viņiem uz visiem stabiem, bet es domāju, ka viņi ir šī perioda varoņi, jo atradās blakus mediķiem. Jā, ceļš, kā viņi tur nonāca, bija likumpārkāpums un sods, bet es zinu vairākus puišus, kas pēc tam, kad jau piespriestās stundas bija nostrādātas, turpināja tur doties kā brīvprātīgie un pabeigt iesāktos darbus," izcēla Papsujevičs. Viņš arī atklāja, ka vairākiem no šiem VPD klientiem par šādu aktivitāti tika piešķirtas balvas no dienesta puses. "Tas ir izcils piemērs tam, ka sods ir sasniedzis savu mērķi," šo situāciju raksturoja VPD vadītājs.

Kā vēl vienu pozitīvu iezīmi Papsujevičs minēja nevalstisko organizāciju (NVO) iesaisti darbā ar piespiedu darba veicējiem. Viņš izcēla vienu NVO, kas nodarbojas ar Gaujas upes apkārtnes uzkopšanu. Šī NVO nodrošina darbu vairākiem VPD klientiem, daļa no kuriem pēc tam turpina palīdzēt organizācijai un "darīt foršas lietas". VPD vadītājs skaidroja, ka NVO pievienotā vērtība ir tāda, ka šīs organizācijas dod iespēju notiesātajiem mainīt savu vidi no, iespējams, antisociālas, uz tādu, kas motivē darīt kaut ko pozitīvu, piemēram, sakopt kādas upes apkārtni.

Ne vienmēr tiesa piespriež tikai piespiedu darbu, taču arī bijušajiem ieslodzītajiem nepieciešams darbs. Ko darīt viņiem, tika vaicāts Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Pakalpojumu departamenta direktorei Evai Lossanei.

Viņa norādīja, ka bijušajiem ieslodzītajiem, izvērtējot individuālo situāciju, ir pieejami visi NVA pakalpojumi, proti, iespēja saņemt palīdzību darba meklēšanā, piedalīties apmācību pasākumos, iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, strādāt subsidētajās darba vietās, saņemt reģionālās mobilitātes atbalstu, kā arī ārstēties no atkarībām.

Darbs ar klientiem NVA notiek individuāli, un katram klientam tiek piedāvāti tieši viņa bezdarba situācijai jeb profilam piemērotākie pakalpojumi. Jūnija sākumā NVA uzskaitē bija 58 bijušie ieslodzītie, kas ir 0,1% no kopējā bezdarbnieku skaita.

Lossane uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi jau laikus, vēl ieslodzījuma vietā atrodoties, palīdzēt šiem cilvēkiem sagatavoties darba dzīvei pēc atbrīvošanas. Tāpēc NVA, sākot ar 2016. gada novembri, līdzdarbojas IeVP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā "Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū". Šī projekta ietvaros septiņās ieslodzījuma vietās tiek sniegtas grupu un individuālās karjeras konsultācijas.

NVA karjeras konsultanti strādā ar ieslodzītajiem Centrālcietumā un Iļģuciema cietumā Rīgā, Daugavgrīvas cietumā Daugavpilī, Jēkabpils cietumā, Jelgavas cietumā, Valmieras cietumā un Liepājas cietumā. Karjeras konsultācijas ieslodzījuma vietās notiek divos tematiskajos virzienos — tiek noteikta ieslodzīto profesionālā piemērotība un ieteiktas apguvei mācību programmas, kā arī ieslodzītie tiek informēti par aktuālo situāciju un pieprasījumu darba tirgū, sniegts atbalsts darba meklēšanas iemaņu paplašināšanai un nodarbinātības plānošanai pēc atbrīvošanas.

"Mūsu pieredze rāda, ka cilvēki, kas saņēmuši konsultācijas jau ieslodzījuma vietās, labāk spēj integrēties darba tirgū, īpaši, ja ieslodzījuma laikā apguvuši jaunas profesionālās prasmes, kā arī produktīvāk spēj sadarboties ar NVA darba meklēšanas jautājumos," atzīmēja Lossane.

Viņa arī norādīja, ka, kopš šis projekts tiek īstenots, NVA karjeras konsultācijās piedalījušies 2435 ieslodzītie. Lai motivētu ieslodzītos saņemt NVA karjeras konsultantu atbalstu, sadarbībā ar IeVP tika sagatavoti īpaši informatīvie materiāli, rīkoti informatīvie semināri, lai vairotu izpratni par iespēju saņemt NVA atbalstu. Projekta īstenošanas laikā ievērojami ir uzlabojusies ieslodzīto informētība un motivācija.

Vairumam ieslodzīto interesēm atbilstošas profesionālās darbības jomas ir būvniecība, kokapstrāde, transports un loģistika, mežsaimniecība, elektrotehnika, elektronika, telekomunikācija un enerģētika.

Lossane uzsvēra, ka NVA uzskaitē nav neviena bijušā ieslodzītā, kurš bezdarbnieka statusā atrastos ilgāk par vienu gadu. Viņa gan atzīmēja, ka saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto, ja bezdarbnieks bez attaisnojošiem iemesliem nepilda bezdarbnieka pienākumus vai atsakās no piemērota darba piedāvājumiem divas reizes, viņš var zaudēt bezdarbnieka statusu.

Attiecīgi aptuveni divas trešdaļas NVA reģistrēto bijušo ieslodzīto bezdarbnieka statusu zaudē pienākumu nepildīšanas dēļ, bet viena trešdaļa bijušo ieslodzīto bezdarbnieka statusu zaudē, sekmīgi iekārtojoties darbā. "Mūsu darbs ir vērsts uz to, lai šie rādītāji būtu augstāki, jo tieši spēja sevi nodrošināt, strādājot algotu darbu, ir noteicošais faktors, lai atsāktu pilnvērtīgu dzīvi pēc ieslodzījuma. Lielā mērā nepieciešams ne tikai praktisks atbalsts darba meklēšanā, bet tieši motivācijas un ticības radīšanā un noturēšanā," norādīja Lossane.

Savukārt, runājot par vakancēm, NVA departamenta direktore uzsvēra, ka Rīgā un tās apkārtnē piedāvājums ir visnotaļ plašs. Visvairāk vakanču ir būvniecībā un ražošanā, gana pieprasīti darba tirgū joprojām ir arī vienkāršo darbu darītāji, kas neprasa īpašu profesionālo sagatavotību. Jūnija beigās NVA datu bāzē aktuāli ir 19,7 tūkstoši darba devēju reģistrēto vakanču, un jūnijā vien darba devēji ir reģistrējuši teju septiņus tūkstošus jauno vakanču. Līdz ar to, ja ir motivācija un arī citi sadzīves jautājumi ir sakārtoti, darbu atrast iespējams pat samērā īsā laikā, atzīmēja Lossane, norādot, ka motivēti bijušie ieslodzītie nereti pieņem arī pagaidu vai sezonas darba piedāvājumus un paralēli turpina aktīvi meklēt darbu, kas labāk atbilstu vēlamajam.

Lossane uzsvēra, ka pozitīvo pieredzes stāstu ir gana daudz. Piemēram, Latgales pusē kādam 38 gadus vecam vīrietim ar vairākām sodāmībām, kurš bija ieguvis tikai pamatizglītību, NVA palīdzēja izvēlēties piemērotu mācību programmu, sameklēt atbilstošas vakances, sagatavot CV un pieteikties darba intervijai. Vēl mācību laikā no izglītības iestādes tika saņemtas labas atsauksmes par viņa centību un sekmēm. Rezultātā ar NVA atbalstu tika iegūta apdares darbu strādnieka profesionālā kvalifikācija, un klients joprojām turpina darbu NVA ieteiktajā Daugavpils uzņēmumā. Klients ir priecīgs, ka viņam ir darbs, un novērtē savu darbavietu, kā arī saņemto NVA atbalstu, uzturot komunikāciju ar karjeras konsultanti par saviem darba sasniegumiem. Viņš bija motivēts mainīt savu dzīvu uz labo pusi, un tas ir svarīgākais, lai rezultāts būtu pozitīvs, stāstīja NVA departamenta direktore.

Savukārt kāds 50 gadus vecs vīrietis ar kādreiz iegūto augstāko izglītību lauksaimniecības mehanizācijas jomā bija apmeklējis gan karjeras konsultācijas Jēkabpils cietumā, gan reģistrējies NVA, kad atbrīvojās no ieslodzījuma vietas. Viņš bija motivēts strādāt, meklēja jebkuru darbu, lai ātrāk varētu atgriezties dzīvē. Vīrietim tika piedāvātas vairākas viņam piemērotas vakances, tostarp kāda rūpnīca meklēja darbiniekus jaunajai ražotnei, un darbavieta ar NVA atbalstu tika atrasta. Karjeras konsultants palīdzēja uzrakstīt CV un sagatavoja darba intervijai. Bijušais ieslodzītais arī pašlaik veiksmīgi strādā šajā rūpnīcā par montāžas darba atslēdznieku, ir apmierināts ar algu, iejuties gan pilsētā, gan darbavietā, norādīja Lossane.

VPD vadītājs Mihails Papsujevičs norādīja, ka pats galvenais ir komunikācija. "Runāt, runāt un runāt," uzsvēra dienesta vadītājs, skaidrojot, ka sabiedrībā notiek paaudžu maiņa, kas īpaši svarīga saistībā ar jauniešiem, kas nonāk VPD redzeslokā. Viņš atzīmēja, ka jauniešiem īpaši var palīdzēt VPD līdzgaitnieku programma, kas faktiski funkcionē kā mentori. Viņi palīdz VPD klientiem pielāgoties ikdienas dzīvei, kā arī veicina izraušanos no iespējamām antisociālām kompānijām.

"Paldies, ka esi saprātīgais pieaugušais manā dzīvē, ar kuru varu parunāt, jo ar vecākiem, diemžēl, nevaru to izdarīt, jo viņi tikai māca, kā man dzīvot, un ignorē manas vajadzības," arī šādus komentārus saņēmuši līdzgaitnieki, atklāja VPD vadītājs. Viņš uzsvēra, ka pieaugušajiem ir jāspēj mācīties un pielāgoties notiekošajam, kā arī jāspēj mainīt savus iepriekšējos uzskatus.

Viņš norādīja, ka līdzgaitnieki tiek atlasīti un rekrutēti. Viņiem notiek apmācības, kur viņiem māca arī, kā atpazīt iekšējos stereotipus, piemēram, ka visiem būtu jāpabeidz vidusskola un uzreiz jāiet studēt. "Ģimene ir nozīmīgs resurss katra dzīvē, bet atsevišķos gadījumos tā var kļūt par tādu kā antiresursu," sacīja VPD vadītājs, akcentējot līdzgaitnieku lomu.

Lai arī likums neparedz īpašu audzinošu VPD iesaisti piespiedu darbā, ko akcentēja arī Papsujevičs, norādot, ka šīs funkcijas daudz labāk pilda probācijas uzraudzība, arī piespiedu darba veicējiem var tikt piešķirti līdzgaitnieki, kas var palīdzēt mainīt antisociālos ieradumus.

VPD 2020. gada pārskatā norādīts, ka dienesta budžets bija 9 293 331 eiro, no kuriem 7 706 000 eiro tika novirzīti darbinieku atlīdzībām. Papsujevičs atklāja, ka šobrīd darbiniekiem tiek maksāti apmēram 84-86% no iespējamās algas, kas ir tieši saistīts ar dienesta budžetu.

Savukārt preču un pakalpojumu iegādei tika novirzīti 1 567 100 eiro.

2020. gadā dienests strādāja ar 16 850 klientiem, no kuriem 31% bija bērni un jaunieši – 10% 11-17 gadu vecumā, bet 21% – 18-25 vecumā.

18% gadījumu probācijas klienti bija izdarījuši zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. Savukārt 14% gadījumu tie bija sēdušies pie stūres apreibinošo vielu ietekmē.

Kopumā 2020. gadā dienests nodrošināja piespiedu darba izpildi 8054 klientiem, no kuriem 5314 bija jauni klienti. Savukārt 6207 klientiem tika nodrošināta probācijas uzraudzība.

Sabiedrības informēšanas kampaņa "Nenovērsies! Atbalsti un iesaisties! Resocializācija ieslodzītajām un sodu izcietušajām personām" tiek īstenota projekta "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.