Kanāda ir korekcijas iestrādņu fenomens
Foto: Publicitātes foto
ESF projekta “Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana” vadītājs Māris Luste stāsta par pasaulē labākajiem piemēriem – Norvēģiju un Kanādu. Šo valstu pieejas un risinājumu iedvesmots, viņš kopā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes kolēģiem īsteno vērienīgas pārmaiņas Latvijas ieslodzīto resocializācijā – kā gudri parūpēties par cilvēka pašdisciplīnu ilgtermiņā, kad cietuma sienas jau būs palikušas aiz muguras.

Resocializācija. Kāda tā bijusi pirmsākumos, kāda ir tagad, kā tā mainīsies nākotnē?

Ja mēdz teikt, ka slikts ir tas kareivis, kurš nesapņo kļūt par ģenerāli, tad slikts manā personā būtu tas resocializācijas efektivitātes paaugstināšanas projektu vadītājs, kurš nesapņotu, ka reiz Latvijā varēsim runāt tieši par uzvedības korekcijas sistēmu personām, kas izdarījušas noziegumu. Attiecīgi, resocializācija kā process un mērķis personām, kas "nogājušas no ceļa", tāpat kā socializācija personām, kas uz tā nekad nav bijušas, manā skatījumā ir tikai pārejas posms uz pierādījumos balstītu korekciju no pirmās līdz pēdējai soda izciešanas minūtei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!