Staigules, huligāni. Sargiet kabatas
Rīgas centra kriminālā vēsture
KRIMINĀLĀ RĪGA. LABAIS KRASTS
Diāna Čučkova
žurnāliste, projekta autore
Olga Petrova
žurnāliste, projekta autore
Rīgas centrs – tie ir grausti un pilis, turklāt bieži vien – pavisam kaimiņos. Mūžam nomodā esošās Merķeļa ielas kņada, drūmās Brasas vārtrūmes, Vērmaņdārza valdzinājums. Rīgas centrā notikušas skaļas slepkavības un spridzināšanas, tepat vien, kafejnīcās un restorānos, tikušies bandīti, savukārt viesnīcās ārzemnieki atpūtušies ar vietējām "mīlas priesterienēm". Kāda gan ir bijusi Rīgas centra kriminālā vēsture, un kas pilsētas sirdī notiek pašlaik?
Ar jēdzienu "centrs" mēs katrs saprotam ko savu: tā var būt gan Vecrīga, gan Centrālā stacija, gan tirgus, gan klusais centrs, gan kopumā visa teritorija no 13. janvāra ielas līdz Pērnavas ielai. Stāstu par Rīgas centrālo daļu sadalījām vairākās nodaļās. Atsevišķi stāsti veltīti Vecrīgai, Brasai, Andrejsalai un Pētersalai.
Centrs
Tagad Rīgas centrā ir mierīgi. "Te strādāju no 2013. gada. Līdz šai baltai dienai nevaru atcerēties nevienu skaļu lietu. Pirms tam mūsu teritorijā dega Prezidenta pils, 2009. gadā notika spridzināšanas," stāsta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Petrovs. "Ja raugāmies uz visas Rīgas statistiku, centrs ir viens no mierīgākajiem. Varbūt to var skaidrot ar to, ka teritorija nav pārāk liela, kā arī te nav guļamrajonu. Te ir droši."
Bet tā nav bijis vienmēr. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados milicija bieži vien saskārās ar krāpšanu vai huligānismu, kā arī sirojošiem kabatzagļiem un laupīšanām. Kirova rajona (vēlāk – Centra) milicijas iecirknis atradās Matīsa ielā – turpat, kur mūsdienās. Līga Cīrule, bijusī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšniece, Rīgas pilsētas Kirova rajona milicijas nodaļā nonāca 1980. gadā, tūlīt pēc universitātes absolvēšanas.
"Sākumā strādāju ar tā sauktajām "tumšajām lietām", bet pakāpeniski man sāka uzticēt nopietnākas lietas ar cilvēkiem," atceras Cīrule. "Izmeklēšanas nodaļa skatīja spekulācijas, kabatzādzības, laupīšanas, krāpšanas, miesas bojājumu nodarīšanu utt. Krāpnieki, piemēram, ņēma naudu avansā, solīja atgriezties ar preci un aizlaidās. Šādai shēmai lieliski kalpoja ēka Brīvības ielā 21 (agrāk – Ļeņina ielā), kur no vienas kāpņutelpas varēja pāriet uz nākamo un pēc tam nemanāmi nozust."
"Sākumā strādāju ar tā sauktajām "tumšajām lietām", bet pakāpeniski man sāka uzticēt nopietnākas lietas ar cilvēkiem," atceras Cīrule. "Izmeklēšanas nodaļa skatīja spekulācijas, kabatzādzības, laupīšanas, krāpšanas, miesas bojājumu nodarīšanu utt. Krāpnieki, piemēram, ņēma naudu avansā, solīja atgriezties ar preci un aizlaidās. Šādai shēmai lieliski kalpoja ēka Brīvības ielā 21 (agrāk – Ļeņina ielā), kur no vienas kāpņutelpas varēja pāriet uz nākamo un pēc tam nemanāmi nozust."
noziegumu karte
Centrs
1989. gada 31. marts. Pie Rīgas Sporta pils ar šāvienu acīs nogalināts trīsreiz sodītais Dzintars Kromanis (Ļitvins). Uzskatīja, ka viņš Ventspilī kontrolēja valūtas melno tirgu.
1991. gada 17. jūnijs.
Brīvības ielā 91, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras telpās darba dienas vidū nogrand sprādziens. Ar trieciena vilni sagrauta siena starp tualeti un kabinetu. Miesas bojājumus gūst prokurora palīgs Agris Eglītis.
Brīvības ielā 91, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras telpās darba dienas vidū nogrand sprādziens. Ar trieciena vilni sagrauta siena starp tualeti un kabinetu. Miesas bojājumus gūst prokurora palīgs Agris Eglītis.
1991. gada 2. oktobris.
Rīgas centrā no ieslodzīto pārvadāšanas transportlīdzekļa izbēg septiņas personas. Kad auto piebrauca pie Rīgas rajona tautas tiesas A. Pumpura ielā 1, tika konstatēts, ka smagās automašīnas virsbūvē izgriezts caurums, pa kuru nebrīvē esošie pasažieri lēca ārā. Tobrīd transportlīdzeklī atradās arī četri konvojētāji un dienesta suns. Divus bēgļus izdevās notvert tajā pašā dienā.
Rīgas centrā no ieslodzīto pārvadāšanas transportlīdzekļa izbēg septiņas personas. Kad auto piebrauca pie Rīgas rajona tautas tiesas A. Pumpura ielā 1, tika konstatēts, ka smagās automašīnas virsbūvē izgriezts caurums, pa kuru nebrīvē esošie pasažieri lēca ārā. Tobrīd transportlīdzeklī atradās arī četri konvojētāji un dienesta suns. Divus bēgļus izdevās notvert tajā pašā dienā.
1992. gada 20. aprīlis.
Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra katedrālē Brīvības ielā ienāk bruņojies vīrietis. Piedraudot nošaut, viņš pieprasa, lai draudzes gans atkāpjas no savu pienākumu pildīšanas. Vēlāk ļaundaris no notikuma vietas aizbēg.
Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra katedrālē Brīvības ielā ienāk bruņojies vīrietis. Piedraudot nošaut, viņš pieprasa, lai draudzes gans atkāpjas no savu pienākumu pildīšanas. Vēlāk ļaundaris no notikuma vietas aizbēg.
1992. gada jūlijs.
Blaumaņa ielā pie aptiekas pazūd bez pieskatīšanas atstāta trīs gadus veca meitenīte. Bērnu sev līdzi paņēmusi garāmgājēja. Pēc tam, kad par bērna paziņošanu izziņo televīzijā, sieviete tiek aizturēta universālveikalā. Sievietei konstatētas psihoneiroloģiskas novirzes.
Blaumaņa ielā pie aptiekas pazūd bez pieskatīšanas atstāta trīs gadus veca meitenīte. Bērnu sev līdzi paņēmusi garāmgājēja. Pēc tam, kad par bērna paziņošanu izziņo televīzijā, sieviete tiek aizturēta universālveikalā. Sievietei konstatētas psihoneiroloģiskas novirzes.
1992. gada 15. oktobris.
Vērmanes dārza maksas tualetē ielaužas divi ļaundari. Piedraudot kases darbiniecei un apkopējai ar izrēķināšanos, no kases nolaupīti 1125 Latvijas rubļi (7,99 eiro).
Vērmanes dārza maksas tualetē ielaužas divi ļaundari. Piedraudot kases darbiniecei un apkopējai ar izrēķināšanos, no kases nolaupīti 1125 Latvijas rubļi (7,99 eiro).
1993. gada 1. februāris.
Kādā no Rīgas 1. slimnīcas palātām iebrūk trīs laupītāji un, piedraudot ar ieroci, nozog televizoru "Šilelis".
Kādā no Rīgas 1. slimnīcas palātām iebrūk trīs laupītāji un, piedraudot ar ieroci, nozog televizoru "Šilelis".
1993. gada 16. augusts.
Pie kafejnīcas "Sēnīte" ar šāvienu galvā nogalināts Igors Čerkašins. Izmeklēšanas gaitā policija pavēsta, ka slepkavība ir "mafijas savstarpējie norēķini", izskan versija, ka tas bijis "lietuviešu mafijas pasūtījums".
Pie kafejnīcas "Sēnīte" ar šāvienu galvā nogalināts Igors Čerkašins. Izmeklēšanas gaitā policija pavēsta, ka slepkavība ir "mafijas savstarpējie norēķini", izskan versija, ka tas bijis "lietuviešu mafijas pasūtījums".
1993. gada 22. maijs.
Rīgas pilsētas kanālā atrasta vīrieša plauksta, elkonis un daļa pleca. Divas dienas agrāk šai pašā vietā atrasta vīrieša galva un kreisā kāja.
Rīgas pilsētas kanālā atrasta vīrieša plauksta, elkonis un daļa pleca. Divas dienas agrāk šai pašā vietā atrasta vīrieša galva un kreisā kāja.
1993. gada februāris.
Pie firmas veikala "Sēnīte" Baznīcas ielā nogrand spēcīgs sprādziens. Trieciena vilnī tiek izsisti tuvējo namu logi, veikalu vitrīnas, kā arī Vecās Ģertrūdes baznīcas vitrāžas.
Pie firmas veikala "Sēnīte" Baznīcas ielā nogrand spēcīgs sprādziens. Trieciena vilnī tiek izsisti tuvējo namu logi, veikalu vitrīnas, kā arī Vecās Ģertrūdes baznīcas vitrāžas.
1993. gada 17. augusts.
Rīgas Centra rajona teritorijā notiek trīs bruņoti uzbrukumi kioskiem un veikaliem. Vispirms divi braša auguma vīri, bruņojušies ar Kalašņikova automātiem, aplaupa kiosku Čaka ielā 29/31, pārdevējam atņemot alkoholu un naudu. Dažas stundas vēlāk trīs ļaundari iebrūk veikalā "Frēzija" Čaka ielā 101. Sasējuši pārdevējus, ļaundari nozog divas videokameras, mūzikas centru, divas automagnetolas un citu tehniku, kā arī 16827 latus (teju 24 tūkstošus eiro). Trešā laupīšana notika veikalā K.Barona ielā 93, kur laupītāju ķēriens bija 2775 lati (3948 eiro).
Rīgas Centra rajona teritorijā notiek trīs bruņoti uzbrukumi kioskiem un veikaliem. Vispirms divi braša auguma vīri, bruņojušies ar Kalašņikova automātiem, aplaupa kiosku Čaka ielā 29/31, pārdevējam atņemot alkoholu un naudu. Dažas stundas vēlāk trīs ļaundari iebrūk veikalā "Frēzija" Čaka ielā 101. Sasējuši pārdevējus, ļaundari nozog divas videokameras, mūzikas centru, divas automagnetolas un citu tehniku, kā arī 16827 latus (teju 24 tūkstošus eiro). Trešā laupīšana notika veikalā K.Barona ielā 93, kur laupītāju ķēriens bija 2775 lati (3948 eiro).
1993. gada 31. oktobris.
Pie kafejnīcas "Sigulda" trīs vīrieši ievelk mašīnā 20 gadus vecu sievieti, aizved uz Zaķumuižu un pakļauj seksuālai vardarbībai.
Pie kafejnīcas "Sigulda" trīs vīrieši ievelk mašīnā 20 gadus vecu sievieti, aizved uz Zaķumuižu un pakļauj seksuālai vardarbībai.
1994. gada 19. janvāris. Sprādziens apavu veikalā "Rosa" Ģertrūdes un Tērbatas ielas krustojumā. Aculiecinieki ziņo, ka spridzeklis veikalā iemests no garām braucoša auto "Volkswagen Jetta" Sprādziena rezultātā izsisti veikala logi un durvis, sprādziena vilnī cietušas arī kaimiņveikalu vitrīnas un pirmā stāva dzīvokļu logi.
1994. gada 16. februāris.
Tērbatas ielā atrasts vīrieša līķis. Upura roka un kājas sasietas ar elektrības vadiem. Dzīvoklī konstatētas cīņas pēdas.
Tērbatas ielā atrasts vīrieša līķis. Upura roka un kājas sasietas ar elektrības vadiem. Dzīvoklī konstatētas cīņas pēdas.
1994. gada 20. marts.
Uzspidzināts ziedu kiosks K.Barona un Martas ielas stūrī. Eksplozijas rezultātā bojāti tuvējo māju logi.
Uzspidzināts ziedu kiosks K.Barona un Martas ielas stūrī. Eksplozijas rezultātā bojāti tuvējo māju logi.
1994. gada 21. jūlijs.
Sprādziens kazino "Admirāļu klubs" pagalmā Dzirnavu un Tērbatas ielas stūrī. Negadījumā cietuši vairāki cilvēki, to skaitā arī kazino darbinieks.
Sprādziens kazino "Admirāļu klubs" pagalmā Dzirnavu un Tērbatas ielas stūrī. Negadījumā cietuši vairāki cilvēki, to skaitā arī kazino darbinieks.
1994. gada 19. oktobris.
Politiķis un zemessargs Juris Bojārs Dzirnavu un Zaļās ielas krustojumā nošauj autozagli, kurš mēģina nozagt "Volkswagen". Otru zagli Bojāram izdodas aizturēt un nodot policijai. Par nepamatotu ieroča pielietošanu ierosinātā krimināllieta 1995. gada jūnijā izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
Politiķis un zemessargs Juris Bojārs Dzirnavu un Zaļās ielas krustojumā nošauj autozagli, kurš mēģina nozagt "Volkswagen". Otru zagli Bojāram izdodas aizturēt un nodot policijai. Par nepamatotu ieroča pielietošanu ierosinātā krimināllieta 1995. gada jūnijā izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
1994. gada 15. novembris.
Sprādziens kafejnīcā "Marika" Brīvības ielā 30. Negadījumā upuru nav.
Sprādziens kafejnīcā "Marika" Brīvības ielā 30. Negadījumā upuru nav.
1995. gada 1. janvāris.
Jaungada naktī kādā dzīvoklī Pērses ielā 3 atrastas kailas sievietes mirstīgās atliekas. Policija konstatē, ka sieviete ir nama iedzīvotāja Mihaila D. bijusī dzīvesbiedre. Noskaidrots, ka viņa nogalināta citā ēkā – Blaumaņa ielā 30. Kad policija cenšas iekļūt dzīvoklī, Mihails atklāja uguni. Apšaudē vīrietis iet bojā, savukārt viens policijas inspektors tiek ievainots.
Jaungada naktī kādā dzīvoklī Pērses ielā 3 atrastas kailas sievietes mirstīgās atliekas. Policija konstatē, ka sieviete ir nama iedzīvotāja Mihaila D. bijusī dzīvesbiedre. Noskaidrots, ka viņa nogalināta citā ēkā – Blaumaņa ielā 30. Kad policija cenšas iekļūt dzīvoklī, Mihails atklāja uguni. Apšaudē vīrietis iet bojā, savukārt viens policijas inspektors tiek ievainots.
1995. gada 4. janvāris.
Brīvības ielā 114, kafejnīcā "Līgo", nogalināts vairākkārt sodītais Bruno B. Nāvējošus ievainojumus gūst kriminālajās aprindās pazīstamais Vladimirs K.
Brīvības ielā 114, kafejnīcā "Līgo", nogalināts vairākkārt sodītais Bruno B. Nāvējošus ievainojumus gūst kriminālajās aprindās pazīstamais Vladimirs K.
1995. gada 14. jūnijs.
"Parex" filiālē "Laimdota" K.Barona ielā 22 nogalināti divi apsargi un nozagti video novērošanas kameru ieraksti.
"Parex" filiālē "Laimdota" K.Barona ielā 22 nogalināti divi apsargi un nozagti video novērošanas kameru ieraksti.
1996. gada 10. aprīlis.
Rīgas cirkā ielaužas divi maskās tērpti ļaundari: vispirms sasējuši dežurantu, noziedznieki nozog kopētāju, video magnetofonu, telefonu, pulksteni, 2400 dolārus, 300 latus un 500 vācu markas.
Rīgas cirkā ielaužas divi maskās tērpti ļaundari: vispirms sasējuši dežurantu, noziedznieki nozog kopētāju, video magnetofonu, telefonu, pulksteni, 2400 dolārus, 300 latus un 500 vācu markas.
1996. gada oktobris.
Uzbrukums uzņēmējam Nikolajam M. Vingrotāju ielā. Sprādzienā cieš kāda sieviete, savukārt uzņēmējs gūst vieglus miesas bojājumus un no notikuma vietas aizbrauc. Vēlāk viņš vēršas pēc palīdzības slimnīcā.
Uzbrukums uzņēmējam Nikolajam M. Vingrotāju ielā. Sprādzienā cieš kāda sieviete, savukārt uzņēmējs gūst vieglus miesas bojājumus un no notikuma vietas aizbrauc. Vēlāk viņš vēršas pēc palīdzības slimnīcā.
1996. gada decembris.
K. Barona ielas 23. nama pagalmā ar vairākiem šāvieniem galvā nogalināts firmas "Thorman & Co birojs" prezidents Ivars Bīriņš.
K. Barona ielas 23. nama pagalmā ar vairākiem šāvieniem galvā nogalināts firmas "Thorman & Co birojs" prezidents Ivars Bīriņš.
1997. gada 1. februāris. Uzbrukums advokātei Gitai Teivānei pie viņas dzīvesvietas Brīvības ielā. Uzbrucēji sievietei atņem vērtslietas un 1800 ASV dolārus, pēc tam viņa aizvesta uz kādu dzīvokli un pieķēdēta pie apkures caurules ar rokudzelžiem. Tādā veidā Teivāne turēta gūstā divas nedēļas, kuru laikā varmākas piespieduši viņu parakstīt dokumentus par vairākus desmitus tūkstošu vērta namīpašuma Kalēju ielā dāvināšanu izspiedējiem. Tāpat advokāte piespiesta parakstīt parādzīmi par 100 tūkstošiem ASV dolāru. Tomēr ļaundariem neizdevās realizēt savus noziedzīgos nodomus līdz galam. Viņiem neizdevās reģistrēt īpašumu uz sava vārda zemesgrāmatā, jo pietrūka vairāk nekā 3000 latu valsts nodevas apmaksai. Teivāne tika atbrīvota 1997. gada 14. februārī, kad viņu jau bija uzsākusi meklēt policija.
1997. gada marts.
Noziedznieki iebrūk Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā un, piedraudot dežurantei, nozog vairākus datorus.
Noziedznieki iebrūk Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā un, piedraudot dežurantei, nozog vairākus datorus.
1997. gada 10. oktobris. Sprādzienā Brīvības ielā 162 divas personas gūst nopietnas traumas.
1997. gada 14. oktobris. Brīvības ielā 111 savas mājas kāpņutelpā nogalināts bijušais specdienesta darbinieks, Izraēlas pilsonis Josifs Kedars. Vīrietis sadurts ar nazi krūtīs, kaklā un mugurā. Viņa dzīvoklī atrastas noklausīšanās ierīces. Kedars vairākus gadus dzīvoja Latvijā un konsultēja bankas par drošības jautājumiem, vēlāk dibināja uzņēmumu "Securitron 2001". Tāpat viņš savulaik palīdzēja dibināt Starptautisko drošības akadēmiju Latvijā.
Nakts uz 1997. gada 30. novembri.
Trīs izvarošanas mēģinājumi Rīgas centrā. Dažas dienas vēlāk policija aiztur 23 gadus vecu aizdomās turēto, kurš, kā izrādās, vien 26. novembrī iznācis no cietuma. Pirmo upuri no varmākas izglāba nejauši garāmgājēji, otro – sievieti 7. grūtniecības mēnesī – izglāba viņas vīrs (tiesa, sievietei sākās priekšlaicīgas dzemdības). Savukārt trešais upuris bija policijas darbiniece.
Trīs izvarošanas mēģinājumi Rīgas centrā. Dažas dienas vēlāk policija aiztur 23 gadus vecu aizdomās turēto, kurš, kā izrādās, vien 26. novembrī iznācis no cietuma. Pirmo upuri no varmākas izglāba nejauši garāmgājēji, otro – sievieti 7. grūtniecības mēnesī – izglāba viņas vīrs (tiesa, sievietei sākās priekšlaicīgas dzemdības). Savukārt trešais upuris bija policijas darbiniece.
1998. gada 31. janvāris. Agrā rīta stundā apzagts kažokādu izstrādājumu veikals Brīvības ielā 49/53. Noziedznieki iekļūst veikalā, izsitot skatlogu, un nozog kažokus un puskažokus 16 545 latu (vairāk nekā 23 500 eiro) vērtībā. Kamēr ļaundari krāva savu guvumu automašīnā, piesteidzās apsargi, tomēr viņiem neizdevās aizturēt uzbrucējus. Viens apsargs guva miesas bojājumus.
1998. gada 15. maijs. Rīgas Sporta pils ģērbtuvē noslepkavots Andrejs K., kas saistīts ar Haritonova grupējumu. 15 no 20 raidītajām lodēm trāpītas galvā, pārējās – krūtīs.
1998. gada 13. septembris. Baznīcas ielā kafejnīcā "Sēnīte" norunāta kriminālās autoritātes Jāņa Kaļvas (Klops) un šajās aprindās tikpat labi zināmā Henrija Līvmaņa (Hans) tikšanās. Kad Kaļva kopā ar Aleksandru Ksendzovu iznāk uz ielas, sākas apšaude. Uzbrucēji bija bruņojušies ar Kalašņikova automātiem un TT pistoli. Kaļva guva galvas, krūšu un rokas ievainojumus, savukārt Ksendzovam sašauts krūšukurvis, kakls un kājas. No gūtajiem ievainojumiem Ksendzovs vēlāk slimnīcā mira. Uzskata, ka tieši pēc šī uzbrukuma izdzīvojušais Kaļva savam baltajam auto "Lincoln Town Car" pasūtījis zīmīgo reģistrācijas numuru "Lucky".
1998. gada decembris.
Advokāta Andra Grūtupa birojā Skolas ielā 12a nogrand sprādziens, kā rezultātā sabojāta biroja tehnika un izsisti logi blakus ēkā.
Advokāta Andra Grūtupa birojā Skolas ielā 12a nogrand sprādziens, kā rezultātā sabojāta biroja tehnika un izsisti logi blakus ēkā.
2000. gada 27. janvāris. Elizabetes ielā ar sešiem šāvieniem mugurā nogalināts kriminālajās aprindās pazīstamais Jurijs Volvačs. Dažas dienas vēlāk policija aiztur piecas aizdomās turētās personas.
2000. gada maijs. Pēc Latvijas hokeja izlases zaudējuma neapmierinātie fani Rīgā apskādē divas automašīnas, viena no tām – policijas.
2000. gada jūlijs. Nezināmi ļaundari divas reizes viena mēneša laikā nozog bijušā Kriminālpolicijas priekšnieka, par latviešu Megrē sauktā Aloiza Blonska, automašīnu. Pirmajā reizē spēkrats aizdzīts no Matīsa ielas, to vēlāk atrada Mārupē, savukārt otro reizi mašīna nozagta Tērbatas ielā.
2000. gada septembris.
Ar naža dūrienu galvā ievainots taksometru uzņēmuma "Bona M" šoferis. Ar apkārtējo palīdzību uzbrucējs aizturēts notikuma vietā.
Ar naža dūrienu galvā ievainots taksometru uzņēmuma "Bona M" šoferis. Ar apkārtējo palīdzību uzbrucējs aizturēts notikuma vietā.
2001. gada 1. marts. Matīsa ielā policijas darbinieki aiztur mākslinieku Igoru, kurš veicis netiklas darbības pret nepilngadīgām meitenēm.
2001. gada oktobris.
Baznīcas ielā nenoskaidrotas personas ar vairākiem šāvieniem nogalina 32 gadus veco Andreju Boroviku, kas saistīts ar brāļiem Balmasoviem.
Baznīcas ielā nenoskaidrotas personas ar vairākiem šāvieniem nogalina 32 gadus veco Andreju Boroviku, kas saistīts ar brāļiem Balmasoviem.
2002. gada maijs. Pamestā namā Blaumaņa ielā 10 atrasts 10 gadus vecas meitenes līķis ar 30 durtām brūcēm. Aizdomās par slepkavību aizturēts 24 gadus vecs vīrietis.
2003. gada februāris. Rīgas centrā notiek uzbrukums kādreizējai kultūras ministrei Ramonai Umblijai. Pie bankomāta K. Barona ielā 4 agrāk sodīts 26 gadus vecs vīrietis mēģināja nozagt upurim maku. Ļaundaris iesita Umblijai pa seju un mēģināja aizbēgt no notikuma vietas, tomēr ar garāmgājēju palīdzību ātri vien tika noķerts. Cietusī guvusi miesas bojājumus – sejas kaulu lūzumus.
2003. gada 21. maijs. Alkoholisko dzērienu veikalā "Arka" Tērbatas un Dzirnavu ielas krustojumā nezināma persona divreiz izšauj uz veikalā esošā valūtas apmaiņas punkta darbinieku. Cietušais ar smagiem ievainojumiem nogādāts slimnīcā. Uzbrucējs pieprasījis naudu, bet pēc tam atklājis uguni. Vēlāk policija aizturēja 1979. gadā dzimušo Ruslanu, kam bija saistība ar tā dēvēto Burnova noziedzīgo grupējumu.
2003. gada septembris. Merķeļa ielā nezināmi ļaundari 18 gadus vecai jaunietei iešļāc sejā etiķa esenci. Cietušajai mediķi konstatē abu acu plakstiņu un radzenes ķīmiskos apdegumus.
2004. gada 4. janvāris. Stabu un Baznīcas ielas krustojumā vīrietis nokož apsardzes darbinieka kreisās rokas rādītājpirksta falangu.
2004. gada 13. oktobris. Stabu ielā 15 nogrand sprādziens, kurā iet bojā 38 gadus veca sieviete. Cietusi vēl viena persona. Eksplozija notikusi mirklī, kad sieviete atvērusi sava dzīvokļa, ko izīrēja citiem, pastkastīti.
2004. gada 12. decembris. Elizabetes ielā kādā spēļu zālē atrasts darbinieka līķis. 34 gadus vecais Oļegs guvis nāvējošu ievainojumu rīkles apvidū. Zālē atlauzti spēļu automāti un nozagta nauda.
2005. gada 4. februāris. Ģertrūdes ielā daudzstāvu nama kāpņutelpā nogalināta kokmateriālu ražošanas uzņēmuma SIA "Staļi" direktore, uzņēmuma īpašnieka Viļņa Strazdiņa sieva Valentīna Sniedzāne. Miesas bojājumus guvusi arī Sniedzānes meita.
2005. gada februāris. Tērbatas ielā nežēlīgi piekauta Mārupes novada būvvaldes vadītāja Aida Lismane. Cietusī guvusi galvas traumas, viņai lauzts deguns un galvaskauss. Sieviete nogādāta slimnīcā.
2005. gada 30. decembris. Uzbrukums uzņēmuma "Matīsa sēta" noliktavā Baznīcas ielā: noliktava apzagta, nogalināts apsardzes darbinieks. Ar slepkavību saistīts noliktavas darbinieks.
2007. gada 28. augusts. Matīsa ielā, netālu no veikala "Bērnu pasaule", aizturēšanas laikā 28 gadus vecs narkomāns sakodis divus policistus, kam nācās vērsties pēc palīdzības pie mediķiem. Vīrietis aizturēts un nogādāts policijas iecirknī, kur viņam konfiscētas narkotikas.
2007. gada decembris. Ugunsgrēks izposta slaveno Rīgas operetes teātra ēku Brīvības ielā 96, kur jau piecus gadus darbojās populārs naktsklubs.
2008. gada 22. jūlijs. Ap pulksten 16 K. Barona ielā divi maskās tērpti laupītāji iebrūk "Rīgas privātais lombards" telpās. Viens no noziedzniekiem bija bruņots. Uzbrukumā ievainota tirdzniecības punkta darbiniece.
2009. gada 20. marts. Esplanādē atrasti divi gados jauni vīrieši ar galvas traumām. Vienu no vīriešiem neizdevās izglābt. Noskaidrots, ka abi cietuši vardarbīgā laupīšanā – upuriem atņemta nauda un mobilie tālruņi.
2009. gada jūlijs. Spēcīgu lietavu rezultātā applūst apavu veikals Tērbatas ielā 68. Negadījumā gandrīz iet bojā pārdevēja – jauniete nevarēja izkļūt no telpām bez citu palīdzības, ūdens dēļ nevarēja atvērt ne durvis, ne logu. Sievieti laimīgā kārtā izglāba garāmgājēji, kas ar krēslu izsita durvju stiklu un palīdzēja jaunietei izkļūt no veikala.
2010. gada 10. jūlijs. Merķeļa ielā huligāns apšauda garām braucošu trolejbusu. Par laimi, ne trolejbusa vadītājs, ne pasažieri nav cietuši.
2011. gada marts. Uzbrukumi Latvijas hipotēku un zemes bankas norēķinu grupai Brīvības ielā 110 un Latvijas Krājbankas filiālei Brīvības ielā 224.
2011. gada 8. septembris. Pie Krievijas vēstniecības ēkas mēģina pašsadedzināties 1938. gadā dzimis vīrietis. Viņš sevi aplēja ar degšķidrumu un aizdedzināja sevi, kad viņam mēģināja tuvoties policijas darbinieki. Vīrietis nogādāts Rīgas Psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Viņam bija izcēlies konflikts ar Krasnodarā dzīvojošajiem radiem, ar pašnāvības palīdzību vīrietis centās pievērst sev uzmanību.
2012. gada 10. janvāris. Antonijas ielā 6 pa Rīgas Ziemeļu rajona tiesas ēkas pēdējā stāva logu izlec 53 gadus veca sieviete, kam šis notikums beidzās letāli.
2012. gada jūlijs. Starp futbola faniem un kārtības sargiem izceļas konflikts, kā rezultātā cieš Rīgas pašvaldības policists. Incidents notika pirms "Skonto" un Horvātijas kluba "Hajduk" spēles netālu no Antonijas ielas. Nekārtības izcēlās arī pie stadiona, kur daļa fanu centās iekļūt viņiem nepieejamā sektorā. Konflikts galu galā novērsts, bet līdzjutēji novirzīti uz viņiem paredzēto sektoru.
2013. gada aprīlis. Neatliekamās medicīnas brigāde tiek izsaukta uz Rīgas cirku. Kā izrādījās, konflikta rezultātā cietuši divi Ukrainas cirka mākslinieki, kas bija atbraukuši viesizrādēs uz Latviju. Vienam ukrainim bija pazudušas zelta rotaslietas. Viņš izskaitļoja vainīgo no kolēģiem. Konflikta laikā vaininieks atzinās par zādzību un pastāstīja, ka zeltu nodevis lombardā Merķeļa ielā. Pēc šīs atzīšanās viņš paķēra nazi un sāka bakstīt ar asmeni savu vēderu. Kad kolēģis mēģināja viņam nazi atņemt, vaininieks viņam iekrampējās rokā ar zobiem.
2013. gada maijs. Baznīcas ielā telekomunikāciju šahtā apsargi notver divus vīriešus, kas zaga kabeli. Zagļi izšāva uz apsargiem no gāzes pistoles, taču tika notverti.
2014. gada februāris. Remontdarbu laikā kāda Ģertrūdes ielas nama bēniņos atrasti pieci kilogrami trotila.
2014. gada 25. aprīlis. Alberta ielā četri amerikāņu karavīri skaidroja attiecības ar taksistiem. Vienam no amerikāņiem sasista seja. Izrādījās, ka NATO karavīri agrā rīta stundā atgriezās viesnīcā no naksnīgām izklaidēm Vecrīgā. Pie viesnīcas vīrieši sastrīdējās ar taksometra vadītāju par rēķinu. Taksistam palīgā steidza viņa kolēģi, drīz vien izcēlās kautiņš.
2014. gada 21. novembris. 216. mikroautobusa galapunktā Baznīcas ielā izceļas konflikts starp diviem mikroautobusu šoferiem. Uzbrukuma rezultātā viens no viņiem saņēma vairākus sitienus pa galvu un zaudēja samaņu. Atgūstoties viņš ziņoja par uzbrukumu gan "ātrajai palīdzībai", gan policijai. Cietušajam konstatēts šoka stāvoklis, smadzeņu satricinājums, lauzts deguns un traumēta acs.
2015. gada aprīlis. Četri ļaundari nolemj aplaupīt veikalu "Maxima" Brīvības ielā 78. Starp četrām personām bija veikala kasiere, bijušais vecākais kasieris, bijušais veikala apsargs, kā arī bijušā vecākā kasiera pusbrālis. Sākotnējais laupīšanas plāns bijis, ka kasiere no veikala telpām iznes kastes ar naudu, ko nodod vienam no līdzdalībniekiem, taču pārējie trīs noziedznieki aizmuguriski vienojās, ka kasiere jānogalina, lai viņa neizpaustu informāciju par pastrādāto noziegumu. Plāns par slepkavību gandrīz izdevās, taču, kad sieviete sāka saukt pēc palīdzības, ieradās veikala apsargs, kurš ļaundari aizbiedēja ar slotu.
2016. gada maijs. K. Barona ielā kādā komunālajā dzīvoklī iereibis vīrietis nolemj skatīties televizoru svešā istabā. Tā kā viņš nevēlējās atstāt kaimiņu istabu, iemītnieki lūdza palīdzību policijai. Ierodoties norādītajā adresē, policija atklāja, ka nelūgtais viesis kails atlaidies gultā un skatās televizoru. Vīrietis tikai aizturēts, viņa organismā konstatētas 4,67 alkohola promiles.
2017. gada 24. jūnijs. Naktī Merķeļa ielā piekauts lietuviešu TV žurnālists Edvardas Žičkus. Cietušais uzskata, ka viņu piekāvuši vietējie huligāni. Lietuvieti šokējusi garāmgājēju vienaldzība – neviens nenāca palīgā un neizsauca policiju.
2017. gada 16. augusts. Brīvības bulvāra un Merķeļa ielas krustojumā esošā veikala "EuroGold" bruņustikla skatlogā iebrauc automašīna "VW Touareg". Veikala īpašnieks paziņoja, ka šis bijis neveiksmīgs laupīšanas mēģinājums. "EuroGold" pārdod investīciju zeltu, dārgmetālus, juvelierizstrādājumus, monētas, banknotes u.tml.
2018. gada jūnijs. Laupīšana džentlmeņu klubā "75D" Elizabetes ielā 22. Noziedznieki ar draudiem piespieda atvērt seifu, nolaupīja vairākus tūkstošus eiro un nodarīja smagus miesas bojājumus kluba direktoram Tomam Lūķim.
2021. gada 28. aprīlis. Merķeļa ielā nelegālā hostelī naktī izceļas ugunsgrēks, kurā sadeg astoņi cilvēki. Pieci cilvēki smagā stāvoklī nogādāti slimnīcā, viens no gūtajiem ievainojumiem vēlāk mirst.
1996. gada 7. novembris. Brīvības ielas 71. nama pagalmā notiek uzbrukums Rīgas galvenajam arhitektam Gunāram Asarim. Cietušais nogādāts P. Stradiņa slimnīcā ar smadzeņu kontūziju, žokļa un galvaskausa lūzumiem. Policija uzbrukumu saista ar cietušā profesionālo darbību.
1997. gada 5. augusts. K.Barona un Dainas ielas krustojumā notiek uzbrukums Vasīlijam Jeļisejevam, kura vārds tika saistīts ar Haritonova brigādi. Brīdī, kad Jeļisejevs kopā ar paziņām iznāca no kluba, no garāmbraucošas mašīnas uz viņiem tika divreiz izšauts. Viena persona – Andrejs Korpaļs – tika ievainota.
"Sarkano lukturu rajons"
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
1993. gada 2. novembris. Firmas "Baltex" telpās, K. Valdemāra ielā 5, ielaužas bruņotu vīriešu grupa. Ļaundari apdullina un sasien apsargu, pēc tam nolaupa metāla skapi, kurā glabājās 200 tūkstoši dolāru un reti metāli – kadmijs un telūrs – aptuveni 300 tūkstošu dolāru vērtībā.
"Sarkano lukturu rajons"
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
"Sarkano lukturu rajons"
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
"Sarkano lukturu rajons"
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
"Sarkano lukturu rajons"
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
"Sarkano lukturu rajons"
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
"Sarkano lukturu rajons"
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
"Sarkano lukturu rajons"
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
"Sarkano lukturu rajons"
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
"Sarkano lukturu rajons"
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
Rīgā sākās Marijas ielā un beidzās līdz ar A. Čaka ielu Pērnavas ielas rajonā. Prostitūtas strādāja arī tuvējās ielās.
Lai ērtāk izpētītu karti, pagrieziet savu viedierīci horizontāli.
Reketieri pret "Aldara" šefu un uzņēmēju Aleksandru Birmanu
1996. gada ziemā par reketa upuriem kļuva akciju sabiedrības "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs un koncertapvienības "Intershowimpex" vadītājs Aleksandrs Birmans. Noziedznieks no abiem upuriem mēģināja izspiest 10 tūkstošus dolāru.
1996. gada 8. janvārī tobrīd nezināms ļaundaris apšaudīja Vitālija Gavrilova un Aleksandra Birmana dzīvokļu logus. Abi cietušie nekavējoties vērsās policijā, taču tobrīd vēl nekas neliecināja par izspiešanu – ne Gavrilovs, ne Birmans pirms tam nebija saņēmuši nekādus draudus.
11. janvārī Gavrilovs un Birmans saņēma ar rakstāmmašīnu drukātas vēstules, kurās reketieri pieprasīja uzņēmējiem samaksāt krietnas naudas summas. "Aldara" šefam tika dots laiks līdz 20. janvārim, savukārt Aleksandram Birmanam – līdz 25. janvārim. Policija konstatēja, ka abiem naudu izspiež viena un tā pati reketieru grupa: abos dzīvokļos atrastās lodes izrādījās no viena ieroča. Eksperti noskaidroja, ka arī vēstules drukātas uz vienas rakstāmmašīnas.
Reketieri pieprasīja ielikt 10 tūkstošus dolāru medikamentu kārbā un nodot to cilvēkam, kurš klauvēs pie dzīvokļa durvīm un vaicās pēc zālēm. Policija rūpīgi gatavojās gaidāmajai operācijai: novēroja ne tikai Gavrilova dzīvokli, bet arī visu māju, kā arī apkārtējās ielas.
Pēc naudas ieradās jauns vīrietis, kuram tika nodota kaste. "Tolaik bijām tik nabadzīgi, dienesta mašīnas brauca plikām riepām. Ziema, sniegs, apledojis, vakars, jau tumšs. Tobrīd es vairāk baidījos nevis par to, ka noziedznieki varētu aizbēgt ar visu naudu, bet gan par to, ka mēs sasitīsim savas mašīnas," atceras kāds bijušais policists.
Kādā krustojumā vīrietis piestāja un turpat no transportlīdzekļa nodeva kasti pretimbraucošā auto vadītājam. Policistiem nācās neuzkrītoši apgriezties un turpināt sekošanu. Otrs transportlīdzeklis devās tālāk, pa ceļam nododot naudu trešajam līdzzinātājam, kurš policiju aizveda līdz Maskavas ielas 22. namam.
"Tajā brīdī no kāpņutelpas iznāca kriminālajās aprindās pazīstamais B., iesēdās automašīnā, iedarbināja to un grasījās kaut kur braukt. Apturējām, saņēmām ciet, bet viņš narkotiku reibumā, neko nesaprot. Kad nāca pie sajēgas, teica, ka jāzvana pasūtītājam," stāsta bijušais iekšlietu darbinieks.
Izspiešanas plānotāju – Borisu S. – noteica un aizturēja, izmantojot telefona sarunu izsekošanu. Izrādījās, ka iespējamais izspiedējs zvana no telefona automāta būdiņas Ziepniekkalnā. Izskaitļojot precīzu automāta atrašanās vietu, policija izveidoja slēpni, kur ļaundari un viņa līdzzinātājus notvēra.
Par noziegumu tika aizturētas četras personas: pēc naudas braukušie Jānis un Igors, zemessargs Vasīlijs no Ludzas un jau minētais Boriss S. Izrādījās, ka Boriss vispirms pats vērsies policijā ar iesniegumu, ka no viņa mēģina izspiest naudu. Šāds inscenējums viņam ļāva izpētīt, kā policija rīkojas šādos gadījumos. Līdz ar to viņš varēja rūpīgi sagatavoties un visu izplānot: sagādāja rakstāmmašīnu, pārliecināja dažus cilvēkus, ka noteiktā vietā jāpaņem zāles viņa mātei, izdomāja visu naudas nodošanas ķēdīti, tomēr galu galā pārrēķinājās. 25. janvārī paredzētā naudas paņemšana no Birmana tā arī nenotika.
1996. gada 8. janvārī tobrīd nezināms ļaundaris apšaudīja Vitālija Gavrilova un Aleksandra Birmana dzīvokļu logus. Abi cietušie nekavējoties vērsās policijā, taču tobrīd vēl nekas neliecināja par izspiešanu – ne Gavrilovs, ne Birmans pirms tam nebija saņēmuši nekādus draudus.
11. janvārī Gavrilovs un Birmans saņēma ar rakstāmmašīnu drukātas vēstules, kurās reketieri pieprasīja uzņēmējiem samaksāt krietnas naudas summas. "Aldara" šefam tika dots laiks līdz 20. janvārim, savukārt Aleksandram Birmanam – līdz 25. janvārim. Policija konstatēja, ka abiem naudu izspiež viena un tā pati reketieru grupa: abos dzīvokļos atrastās lodes izrādījās no viena ieroča. Eksperti noskaidroja, ka arī vēstules drukātas uz vienas rakstāmmašīnas.
Reketieri pieprasīja ielikt 10 tūkstošus dolāru medikamentu kārbā un nodot to cilvēkam, kurš klauvēs pie dzīvokļa durvīm un vaicās pēc zālēm. Policija rūpīgi gatavojās gaidāmajai operācijai: novēroja ne tikai Gavrilova dzīvokli, bet arī visu māju, kā arī apkārtējās ielas.
Pēc naudas ieradās jauns vīrietis, kuram tika nodota kaste. "Tolaik bijām tik nabadzīgi, dienesta mašīnas brauca plikām riepām. Ziema, sniegs, apledojis, vakars, jau tumšs. Tobrīd es vairāk baidījos nevis par to, ka noziedznieki varētu aizbēgt ar visu naudu, bet gan par to, ka mēs sasitīsim savas mašīnas," atceras kāds bijušais policists.
Kādā krustojumā vīrietis piestāja un turpat no transportlīdzekļa nodeva kasti pretimbraucošā auto vadītājam. Policistiem nācās neuzkrītoši apgriezties un turpināt sekošanu. Otrs transportlīdzeklis devās tālāk, pa ceļam nododot naudu trešajam līdzzinātājam, kurš policiju aizveda līdz Maskavas ielas 22. namam.
"Tajā brīdī no kāpņutelpas iznāca kriminālajās aprindās pazīstamais B., iesēdās automašīnā, iedarbināja to un grasījās kaut kur braukt. Apturējām, saņēmām ciet, bet viņš narkotiku reibumā, neko nesaprot. Kad nāca pie sajēgas, teica, ka jāzvana pasūtītājam," stāsta bijušais iekšlietu darbinieks.
Izspiešanas plānotāju – Borisu S. – noteica un aizturēja, izmantojot telefona sarunu izsekošanu. Izrādījās, ka iespējamais izspiedējs zvana no telefona automāta būdiņas Ziepniekkalnā. Izskaitļojot precīzu automāta atrašanās vietu, policija izveidoja slēpni, kur ļaundari un viņa līdzzinātājus notvēra.
Par noziegumu tika aizturētas četras personas: pēc naudas braukušie Jānis un Igors, zemessargs Vasīlijs no Ludzas un jau minētais Boriss S. Izrādījās, ka Boriss vispirms pats vērsies policijā ar iesniegumu, ka no viņa mēģina izspiest naudu. Šāds inscenējums viņam ļāva izpētīt, kā policija rīkojas šādos gadījumos. Līdz ar to viņš varēja rūpīgi sagatavoties un visu izplānot: sagādāja rakstāmmašīnu, pārliecināja dažus cilvēkus, ka noteiktā vietā jāpaņem zāles viņa mātei, izdomāja visu naudas nodošanas ķēdīti, tomēr galu galā pārrēķinājās. 25. janvārī paredzētā naudas paņemšana no Birmana tā arī nenotika.
Daudz problēmu radīja Vidzemes tirgus, kur darbojās kabatzagļi. Viena no izplatītākajām shēmām: ar žileti pārgriezt somu, izvilkt maku un pa ķēdi nodot to līdzdalībniekiem. "Atceros, reiz kādai sirmgalvei nozaga maciņu. Par laimi, atradām, bet tās emocijas... Sieviete viena pati audzināja mazmeitiņu. Saņēma pensiju, gribēja nopirkt izlaidumam kurpes. Aiziet uz tirgu un tiek apzagta. Kā viņa raudāja! Tādas reizes paliek atmiņā," stāsta Līga Cīrule.
"Alkohola biznesmeņu" slepkavības
1999. gada nogalē Rīgā notika vairākas slepkavības un uzbrukumi uzņēmējiem. 14. oktobrī Rīgas centrā, Kalpaka bulvārī, tika nošauts "House of Prince Riga" pilnvarnieks, Kalsnavas spirta rūpnīcas īpašnieks Arnis Šķesteris. Uzņēmēju nošāva brīdī, kad viņš bija izkāpis no auto un atvēris bagāžnieku. Policija konstatēja, ka noziedznieks izmantoja pistoli ar klusinātāju.
Ne slepkavības pasūtītāju, ne izpildītāju tā arī neizdevās atrast. Izmeklētāji pārbaudīja visas versijas, ieskaitot atriebību par traģisku avāriju Madonas trasē, kurā bojā gāja vairāki cilvēki. Šķesteris bija autosportists un piedalījās sacīkstēs.
"Nežēlīga slepkavība. Pilsētas centrs, vēstniecību rajons, visapkārt cilvēki. To tā arī neatklāja. Jautājumu bija un palika ļoti daudz," norāda Līga Cīrule.
Tā paša gada 15. novembrī notika Māra Millera slepkavības mēģinājums – uzņēmējs pusdienoja viesnīcas "Latvija" kafejnīcā "Daiļā impērija". "Viņš sēdēja pie loga, no ielas puses pienāca cilvēks un vairākas reizes izšāva. Bija pat video ieraksti: pienāk cilvēks ar kapuci un šauj. Milleru ievainoja, bet viņš palika dzīvs," atminas Līga Cīrule.
2002. gada decembrī Strazdes novadā pa ceļam uz darbu tika nogalināts uzņēmējs Dainis Peimanis, kurš kopā ar Milleru attīstīja bioetanola rūpnīcas projektu.
Ne slepkavības pasūtītāju, ne izpildītāju tā arī neizdevās atrast. Izmeklētāji pārbaudīja visas versijas, ieskaitot atriebību par traģisku avāriju Madonas trasē, kurā bojā gāja vairāki cilvēki. Šķesteris bija autosportists un piedalījās sacīkstēs.
"Nežēlīga slepkavība. Pilsētas centrs, vēstniecību rajons, visapkārt cilvēki. To tā arī neatklāja. Jautājumu bija un palika ļoti daudz," norāda Līga Cīrule.
Tā paša gada 15. novembrī notika Māra Millera slepkavības mēģinājums – uzņēmējs pusdienoja viesnīcas "Latvija" kafejnīcā "Daiļā impērija". "Viņš sēdēja pie loga, no ielas puses pienāca cilvēks un vairākas reizes izšāva. Bija pat video ieraksti: pienāk cilvēks ar kapuci un šauj. Milleru ievainoja, bet viņš palika dzīvs," atminas Līga Cīrule.
2002. gada decembrī Strazdes novadā pa ceļam uz darbu tika nogalināts uzņēmējs Dainis Peimanis, kurš kopā ar Milleru attīstīja bioetanola rūpnīcas projektu.
Vēl viena nedrošā vieta – parks pie Katedrāles. Arī tur regulāri notika gan kabatzādzības, gan laupīšanas. Centrā allaž bijis daudz huligānisma un gadījumu ar miesas bojājumiem, savukārt sadzīviskās slepkavības notikušas salīdzinoši reti. Milicijai galvassāpes raisīja Stacijas tuneļa izeja uz Raiņa bulvāri. Tur garāmgājējiem graizīja somas, vilka laukā makus, norāva cepures – kažokādu galvassegas tolaik bija augstā vērtē.
2001. gada 15. oktobrī Rīgas centrā, Lāčplēša ielā, mājupceļā tika nošauts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Laukroze. Slepkavas viņu sagaidīja daudzdzīvokļu nama pagalmā. Ieročus – pašgatavotu automātu un pistoli – slepkavas pameta notikuma vietā.
Tiesnesis Jānis Laukroze
Kadrs no Valsts policijas video arhīva
Jāņa Laukrozes slepkavas fotorobots
Foto: Valsts policija
Bareljefs Jāņa Laukrozes nāves vietā
Foto: LETA
Tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavība
"Laukrozes slepkavības lietā bija izveidota izmeklēšanas grupa, kurā bija gan izmeklētāji, gan operatīvie darbinieki. Šo grupu vadīju es (gan ne no paša sākuma). Tas bija kolosāls darbs, taču nav vienkārši atklāt pasūtījuma slepkavību. Turklāt grupā bija vieni no labākajiem izmeklētājiem un operatīvajiem. Man ir savs viedoklis par šī nozieguma apstākļiem, taču, tā kā lieta nav atklāta, par to runāt nevar," atceras Cīrule.
Sākotnēji aizdomās par noziegumu tika aizturēti nacionālboļševiki, vēlāk – agrāk tiesātas personas, kas bija redzētas Blaumaņa ielā neilgi pirms slepkavības. "Vēlāk pārskatīju nozieguma vietu. Uzbrucējs aizbēga, pārlecot pār sētu – spriežot pēc tās augstuma, tam bija jābūt ļoti trenētam cilvēkam. Parādījās vēl kāds aizdomās turētais - E. Ž., kuru turēja aizdomās par Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas filiāles priekšnieka slepkavību. Apstākļi norādīja uz iespējamo saistību, taču to neizdevās pierādīt," atceras advokāte.
Laukrozes slepkavības lietā izmeklētāji vērsās pēc palīdzības pie "Nokia" speciālistiem. "Diennaktīm apstrādājām datus un teorētiski varējām izsekot jebkura tālruņa atrašanās vietu trīs dienu laikā. Toreiz apstrādājām divu numuru datus, kuru uzvedība šķita ļoti aizdomīga. Šie abonenti trīs dienas atradās dažādās Rīgas malās, pirms Laukrozes slepkavības sāka sazvanīties, vēlāk viņi reizē bija Brīvības pieminekļa apkaimē, bet pēc tam devās uz slepkavības vietu Lāčplēša ielā.
Vēlāk abonenti tika fiksēti "Bērnu pasaules" rajonā, kur viņi šķīrās, bet vakarā jau atkal atradās dažādās Rīgas malās. Iztērējām daudz laika un spēku, bet izrādījās, ka tās ir divas draudzenes, kursa biedrenes. Tas bija titānisks darbs, neviens tobrīd modernākais dators nespētu modelēt visu šo situāciju. Daudzi cilvēki bija iesaistīti, grandiozs darba apjoms," atceras bijušais Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs.
Jāņa Laukrozes slepkavība līdz šim brīdim nav atklāta.
Sākotnēji aizdomās par noziegumu tika aizturēti nacionālboļševiki, vēlāk – agrāk tiesātas personas, kas bija redzētas Blaumaņa ielā neilgi pirms slepkavības. "Vēlāk pārskatīju nozieguma vietu. Uzbrucējs aizbēga, pārlecot pār sētu – spriežot pēc tās augstuma, tam bija jābūt ļoti trenētam cilvēkam. Parādījās vēl kāds aizdomās turētais - E. Ž., kuru turēja aizdomās par Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas filiāles priekšnieka slepkavību. Apstākļi norādīja uz iespējamo saistību, taču to neizdevās pierādīt," atceras advokāte.
Laukrozes slepkavības lietā izmeklētāji vērsās pēc palīdzības pie "Nokia" speciālistiem. "Diennaktīm apstrādājām datus un teorētiski varējām izsekot jebkura tālruņa atrašanās vietu trīs dienu laikā. Toreiz apstrādājām divu numuru datus, kuru uzvedība šķita ļoti aizdomīga. Šie abonenti trīs dienas atradās dažādās Rīgas malās, pirms Laukrozes slepkavības sāka sazvanīties, vēlāk viņi reizē bija Brīvības pieminekļa apkaimē, bet pēc tam devās uz slepkavības vietu Lāčplēša ielā.
Vēlāk abonenti tika fiksēti "Bērnu pasaules" rajonā, kur viņi šķīrās, bet vakarā jau atkal atradās dažādās Rīgas malās. Iztērējām daudz laika un spēku, bet izrādījās, ka tās ir divas draudzenes, kursa biedrenes. Tas bija titānisks darbs, neviens tobrīd modernākais dators nespētu modelēt visu šo situāciju. Daudzi cilvēki bija iesaistīti, grandiozs darba apjoms," atceras bijušais Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs.
Jāņa Laukrozes slepkavība līdz šim brīdim nav atklāta.
Centrā bija arī pritoni (midzeņi, perēkļi, vietas, kur uzdzīvo kriminālaprindām piederīgie – red.) – galvenokārt komunālajos dzīvokļos. "Tolaik ļoti labi darbojās iecirkņa miliči, viņi par savu rajonu zināja visu. Vispirms gāja pārbaudīt, piemēram, dzīvokli Tērbatas ielā. Tur varēja sastapt dīkdieņus, alimentu nemaksātājus utt. Ja pārbaudes laikā atklājās kāds nozieguma sastāvs, materiālus nodeva izmeklētājiem. Bet mēs laiku neskaitījām: strādājām, cik vajadzēja, lai sasniegtu rezultātu! Varējām strādāt līdz vēlai naktij. Tā kā mums nebija nodrošināts transports, ja kādu vajadzēja nogādāt uz ekspertīzi, braucām ar sabiedrisko transportu: mums tas bija bez maksas," atminas Līga Cīrule.
Lai gan astoņdesmitajos gados Rīgā bija salīdzinoši mierīgi, bīstamu momentu darbā pietika. "Pieredzēju gadījumu, kad par vairākām zādzībām aizturēts vīrietis pratināšanas laikā izolatorā pēkšņi izvilka žileti. Teica, ka es esmu "normāla izmeklētāja", lai gan kameras biedrs, kurš apsūdzēts par citu lietu, esot viņu centies pierunāt sagriezt man seju. Cits gadījums: R. bija uzskaitē psihiatriskajā dispanserā, viņu bija grūti izsaukt uz pratināšanu. Galu galā izdevās pierunāt. Atnāca. Mati netīri, saruna neraisās. Pēkšņi viņš paķer no galda rakstāmmašīnu un atvēzējas. Nodomāju: cauri ir, tūliņ viņš sitīs, bet es kabinetā esmu viena. Un nav pat, ko pasaukt palīgā. Kaut kā izdevās viņu nomierināt, pat sākām sarunāties. Kad pratināšana beidzās, R. piedāvāja mani pavadīt līdz mājām. Pieklājīgi atteicos, bet mājupceļā visu laiku atskatījos, vai neseko," smejas Līga Cīrule.
Bez "sarkano lukturu rajona"
Rīgas centrs vienmēr piesaistījis izpriecu tīkotājus, ne velti tieši te bija kvartāli, kur plauka prostitūcija. PSRS laikos "seksa nebija", tādēļ prostitūtas darbojās tikai slepeni, piemēram, klientus – ārzemniekus – meklēja bāros un restorānos. Līdz ar perestroikas sākumu situācija mainījās, drīz vien Čaka iela kļuva par sinonīmu vietai, kur vienmēr var atrast prostitūtu.
"Jokojot mēs viņas dalījām "stacijas", "ielas" un "māju" prostitūtās," atceras bijušais policijas darbinieks Aleksandrs Djomins. "Vislētākās bija stacijas apkaimē, reizēm viņas savus pakalpojumus sniedza par pudeli. Uz Maskavas štrāses, jau pie izbraukšanas no Rīgas, darbojās "plecu" (tā dēvē prostitūtas, kuras apkalpo tālbraucējus).
"Jokojot mēs viņas dalījām "stacijas", "ielas" un "māju" prostitūtās," atceras bijušais policijas darbinieks Aleksandrs Djomins. "Vislētākās bija stacijas apkaimē, reizēm viņas savus pakalpojumus sniedza par pudeli. Uz Maskavas štrāses, jau pie izbraukšanas no Rīgas, darbojās "plecu" (tā dēvē prostitūtas, kuras apkalpo tālbraucējus).
Dārgākās, "elites" meitenes klientus gaidīja pie kafejnīcām "Sigulda", "Luna" vai viesnīcās "Rīga" un "Latvija". Astoņdesmito gadu vidū viņas no klientiem prasīja 20 dolārus, bet pieņēma arī citu valūtu (visbiežāk – vācu vai somu markas). Padomju periodā visas prostitūtas viesnīcās, kurās apmetās ārzemnieki, sadarbojās ar VDK. Numuros bija noklausīšanās ierīces, savukārt dubultie spoguļi slēpa novērošanas kameras.
Kvartāls ap viesnīcu "Latvija" – te vēlīnos PSRS laikos darbojās valūtas prostitūtas. Foto: Boriss Koļesņikovs, Apvienotais arhīva fonds LVKFFDA
Klientu plūsmu nodrošināja arī kuģi: prostitūtas bieži vien sagaidīja jūrniekus pie ostas izejas. Vēlāk parādījās arī tā sauktais "eskorta serviss".
Sākumā ar prostitūciju cīnījās milicija, vēlāk grūtības bija arī policijai: tas skaitījās administratīvs pārkāpums. "Vienkārši tāpat viņu neaizturēt, vēl jāpierāda, ka viņa ir prostitūta. Piemēram, vajadzēja, lai klients apstiprina, ka izmantojis sievietes pakalpojumus. Nācies iesūtīt arī viltus klientus – piemēram, lai aizturētu suteneru," atceras Djomins.
Sākumā ar prostitūciju cīnījās milicija, vēlāk grūtības bija arī policijai: tas skaitījās administratīvs pārkāpums. "Vienkārši tāpat viņu neaizturēt, vēl jāpierāda, ka viņa ir prostitūta. Piemēram, vajadzēja, lai klients apstiprina, ka izmantojis sievietes pakalpojumus. Nācies iesūtīt arī viltus klientus – piemēram, lai aizturētu suteneru," atceras Djomins.
Čaka ielas puspagrabos darbojās lērums diennakts kafejnīcu. "Ieeju, bet tur sēž astoņi cilvēki, gaida klientus. Sākotnēji viņus dzenājām tikai tad, ja bija atgadījies kas nopietns. Piemēram, reiz Vecgada dienā, 31. decembrī, tika atrasts nožņaugtas prostitūtas līķis," stāsta Djomins.
Kādreizējais Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa atminas, kā no deviņdesmito gadu sākuma prostitūtas pakāpeniski izspieda no pilsētas centra – Pērnavas ielas virzienā. "Uz 2000. gadu viņas pārgāja uz Ziedoņdārza apkaimi. Pretī parkam, Čaka ielā, bija tāds midzenis: lejā baisa kafejnīca, bet augšā – istabas. Tā bija murgaina vieta ar attiecīgu publiku. Taču problēma tajā, ka, aizverot vienu tādu pritonu, jau atvēries cits."
Kādreizējais Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa atminas, kā no deviņdesmito gadu sākuma prostitūtas pakāpeniski izspieda no pilsētas centra – Pērnavas ielas virzienā. "Uz 2000. gadu viņas pārgāja uz Ziedoņdārza apkaimi. Pretī parkam, Čaka ielā, bija tāds midzenis: lejā baisa kafejnīca, bet augšā – istabas. Tā bija murgaina vieta ar attiecīgu publiku. Taču problēma tajā, ka, aizverot vienu tādu pritonu, jau atvēries cits."
Policijas reidu laikā bieži tika notvertas nepilngadīgas prostitūtas – gan sievietes, gan vīrieši. Tagad bāriņtiesas kontrolē situāciju, bet 2000. gadu sākumā bija daudz sarežģītāk apsekot nelabvēlīgo ģimeņu bērnus.
Līdz ar robežu atvēršanos Rīgā sāka parādīties ārvalstu pedofili. Pieprasījums pēc nepilngadīgajiem bija liels arī no vietējiem, skandalozā aģentūras "Logos centrs" lieta iemantoja nosaukumu "pedofilgeita" un gandrīz noveda līdz valdības krišanai deviņdesmito gadu beigās. Šīs lietas darbojošos personu kartotēkā bija vairāki tūkstoši jaunu puišu fotogrāfiju. Zem modeļu aģentūru izkārtnēm nereti meitenes vervēja seksa pakalpojumu sniegšanai ārzemēs. Turpat arī notika pornofilmu kastingi.
Līdz ar robežu atvēršanos Rīgā sāka parādīties ārvalstu pedofili. Pieprasījums pēc nepilngadīgajiem bija liels arī no vietējiem, skandalozā aģentūras "Logos centrs" lieta iemantoja nosaukumu "pedofilgeita" un gandrīz noveda līdz valdības krišanai deviņdesmito gadu beigās. Šīs lietas darbojošos personu kartotēkā bija vairāki tūkstoši jaunu puišu fotogrāfiju. Zem modeļu aģentūru izkārtnēm nereti meitenes vervēja seksa pakalpojumu sniegšanai ārzemēs. Turpat arī notika pornofilmu kastingi.
"Atrodi pritonā 13 gadus vecu meiteni, un ko ar viņu policijai iesākt? Pēc likuma – jāved pie vecākiem. Bet vecāki paši vienmēr piedzērušies, bez darba, jau aizmirsuši, ka viņiem ir bērns. Viņiem tas nav vajadzīgs,"
stāsta Vaišļa.
stāsta Vaišļa.
prostitūtas
Rīgas centrā
"Ielenes"
"Ceļmalas"
"Masāžas salonu darbinieces"
"Elite"
"Stacijas"
Darbojās viesnīcās "Rīga" un "Latvija", kafejnīcās "Sigulda" un "Luna". Klienti bija ārzemnieki un jūrnieki, vēlāk – pirmie biznesmeņi. PSRS laikos bieži vien sadarbojās ar VDK.
Stāvēja ielas malā līdz pat Rīgas robežai, apkalpoja šoferus tālbraucējus. Tagad viņas var sastapt Rumbulas apkaimē.
Īpaši daudz viņu bija Čaka ielā. Deviņdesmito gadu beigās ielu prostitūcija tika izskausta no Rīgas centra.
Darbojās stacijas un Centrāltirgus apkaimē. Mēdza pakalpojumus sniegt arī apmaiņā pret kāda grādīgā pudeli.
Suteneri organizēja bordeļus īrētos dzīvokļos. Nereti klienti tika aplaupīti pēc tam, kad viņiem dzērienos iejauca klofelīnu.
Nepilngadīgos prostitūcijā bieži vien ievilka, piedāvājot alkoholu, bet pēc tam pakāpeniski uzsēdinot uz "bezmaksas" narkotikām, ko vajadzēja "atstrādāt". Tikmēr 2000. gadu vidū pieredzējušas suteneres atteicās pieņemt bērnus un pusaudžus, jo par to draudēja 15 gadi cietumā ar mantas konfiskāciju.
Laiks gāja, prostitūtas no ielām pakāpeniski pārcēlās uz "masāžas saloniem" īrētos dzīvokļos. Suteneri noīrēja dzīvokli uz īsu laiku, lai nenonāktu policijas redzeslokā. "Suteneres un pieredzējušas prostitūtas centās sekot līdzi situācijai, lai pēc iespējas mazāk saskartos ar policiju. Bija reiz gadījums: kāda jauna prostitūta nolēma klientam dzērienā iejaukt klofelīnu. Ielēja glāzē veselu ampulu. Pēc tādas devas viņš būtu miris! Pieredzējusī kolēģe šo glāzi izlēja, izglāba klientam dzīvību. Tikmēr vīrietis skandalēja, ka ir samaksājis par alkoholu, kas tika izliets," stāsta Arturs Vaišļa.
2000. gadu sākumā Rīgas dome sāka raizēties par pilsētas centra tēlu un nolēma pārcelt "sarkano lukturu kvartālu" no Čaka ielas uz pilsētas nomali. Tika piedāvāti vairāki varianti: Krustpils un Granīta ielas rajons Latgales priekšpilsētā, Pakalniešu iela gar Ķīšezeru Vidzemes priekšpilsētā (no dzīvojamām mājām to nodala dzelzceļš), Mūkusalas ielas posms starp Akmens un Salu tiltu, arī Vienības gatve no dzelzceļa pārvada līdz Jelgavas ielai... Tomēr neviens, tai skaitā arī Valsts policija, šo ideju neatbalstīja.
Laiks gāja, prostitūtas no ielām pakāpeniski pārcēlās uz "masāžas saloniem" īrētos dzīvokļos. Suteneri noīrēja dzīvokli uz īsu laiku, lai nenonāktu policijas redzeslokā. "Suteneres un pieredzējušas prostitūtas centās sekot līdzi situācijai, lai pēc iespējas mazāk saskartos ar policiju. Bija reiz gadījums: kāda jauna prostitūta nolēma klientam dzērienā iejaukt klofelīnu. Ielēja glāzē veselu ampulu. Pēc tādas devas viņš būtu miris! Pieredzējusī kolēģe šo glāzi izlēja, izglāba klientam dzīvību. Tikmēr vīrietis skandalēja, ka ir samaksājis par alkoholu, kas tika izliets," stāsta Arturs Vaišļa.
2000. gadu sākumā Rīgas dome sāka raizēties par pilsētas centra tēlu un nolēma pārcelt "sarkano lukturu kvartālu" no Čaka ielas uz pilsētas nomali. Tika piedāvāti vairāki varianti: Krustpils un Granīta ielas rajons Latgales priekšpilsētā, Pakalniešu iela gar Ķīšezeru Vidzemes priekšpilsētā (no dzīvojamām mājām to nodala dzelzceļš), Mūkusalas ielas posms starp Akmens un Salu tiltu, arī Vienības gatve no dzelzceļa pārvada līdz Jelgavas ielai... Tomēr neviens, tai skaitā arī Valsts policija, šo ideju neatbalstīja.
Šobrīd prostitūcija Rīgā gandrīz pilnībā pārcēlusies uz internetu, kur klienti atrod meitenes un vienojas par tikšanos. Pēc vecās shēmas strādā retā. Laiku pa laikam senākās profesijas pārstāves vēl ir sastopamas Lienes ielā, policija reizumis uziet pagrīdes bordeļus, kuros mēdz strādāt sievietes no ārzemēm. Covid-19 pandēmija prostitūciju Rīgā nav ietekmējusi, norāda Rīgas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis. Intīmajiem pakalpojumiem ir gan pieprasījums, gan piedāvājums. Toties nav jaunā administratīvā regulējuma, kas noteiktu sodu gan prostitūtai, gan klientam.
Specifiskais rajons: kas centrā notiek šodien?
Kas centrā notiek šodien? Ik gadu Centra rajonā tiek ierosināts pusotrs tūkstotis krimināllietu. Pirms septiņiem astoņiem gadiem to bija krietni vairāk (2014. gadā ap 2000, 2013. gadā – 2200). Kā norāda policijas Centra iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Petrovs, statistiku ietekmējuši ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, taču kopumā noziedzības līmenis pēdējos piecos gados ir mazinājies, ko var skaidrot ar sociāli ekonomiskiem iemesliem.
Noziedzība Rīgā: Centra iecirknis
Ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā biežākie noziegumi ir saistīti ar mantu: zādzības no dzīvokļiem, automašīnām, velosipēdu aizdzīšana, telefonu zādzības, laupīšanas, īpašuma bojāšana, krāpniecība. Centra rajona teritorijā šādi noziegumi sastāda lauvas tiesu no visām reģistrētajām krimināllietām.
Zog, galvenokārt, narkomāni, teic Petrovs: "Viņiem neko nevajag, ka tik nozagt, saņemt naudu un nopirkt devu. Tādēļ Rīgas centrā bieži notiek kabatzādzības. Nozagt ir viegli – piemēram, no somas izvilkt lietas var gan tunelī pie "Origo", gan sabiedriskajā transportā. Pienāk autobuss, pasažieris meklē brīvu sēdvietu un nedomā par savām mantām. Tieši šajā brīdī arī notiek zādzība."
Zog, galvenokārt, narkomāni, teic Petrovs: "Viņiem neko nevajag, ka tik nozagt, saņemt naudu un nopirkt devu. Tādēļ Rīgas centrā bieži notiek kabatzādzības. Nozagt ir viegli – piemēram, no somas izvilkt lietas var gan tunelī pie "Origo", gan sabiedriskajā transportā. Pienāk autobuss, pasažieris meklē brīvu sēdvietu un nedomā par savām mantām. Tieši šajā brīdī arī notiek zādzība."
Pēdējos piecos gados stabili nemainīgs palicis ar narkotikām saistīto krimināllietu skaits. "Mums, protams, svarīgāk aizturēt tirgotāju, nevis lietotāju. Lai neizplatītu narkotikas tālāk. Es teiktu, ka centrā narkomānu nav vairāk par alkoholiķiem. Tādu, kas ir acīmredzamā reibumā un neturas kājās, ir maz. Jā, ir narkomāni ar stāžu, kas varētu arī miesīgo māti pārdot, lai saņemtu kārtējo devu. Taču vairāk ir tādu, kas narkotikas lieto reizi nedēļā, divās. Viņus uz ielas atpazīt nav iespējams. Paplašinātas vai sašaurinātas acu zīlītes, lēnāka reakcija – šādas pazīmes ir nesen lietojušiem cilvēkiem. Bet, ja pirms nedēļas, tad asinīs tas saglabājas, taču vizuāli nav nosakāms."
Līdz Covid-19 izplatītas bija mobilo tālruņu un maku zādzības Vecrīgas bāros un restorānos. 2020. gadā, kad tika slēgti restorāni un klubi, šādu noziegumu īpatsvars ievērojami samazinājās. Otrajā vietā – zādzības tirdzniecības vietās. Veikalos zog alkoholu, kafiju, konfektes, aptiekās – medikamentus. ""Kovida" gads, kad daudzi palika bez darba un iztikas līdzekļiem, viennozīmīgi ietekmēja zādzību skaitu. Cilvēki zog vairāk. Līdz šim brīdim ik gadu mums bija 250-300 zādzības no veikaliem, Covid-19 gadā – 391, gandrīz par simtu vairāk," stāsta Aleksandrs Petrovs.
Līdz Covid-19 izplatītas bija mobilo tālruņu un maku zādzības Vecrīgas bāros un restorānos. 2020. gadā, kad tika slēgti restorāni un klubi, šādu noziegumu īpatsvars ievērojami samazinājās. Otrajā vietā – zādzības tirdzniecības vietās. Veikalos zog alkoholu, kafiju, konfektes, aptiekās – medikamentus. ""Kovida" gads, kad daudzi palika bez darba un iztikas līdzekļiem, viennozīmīgi ietekmēja zādzību skaitu. Cilvēki zog vairāk. Līdz šim brīdim ik gadu mums bija 250-300 zādzības no veikaliem, Covid-19 gadā – 391, gandrīz par simtu vairāk," stāsta Aleksandrs Petrovs.
Tāpat 2020. gadā ievērojami palielinājies zagto velosipēdu skaits. "Cilvēki cenšas nesēdēt mājās, vairāk laika pavada svaigā gaisā. Aizvien biežāk pārvietojas ar velospēdu, turklāt mūsu teritorijā tagad ir ļoti labi attīstīta veloinfrastruktūra. Kaut kur jāpiestāj, jāieiet veikalā. Atgriežas, bet velosipēda vairs nav!" stāsta policijas Centra iecirkņa priekšnieks.
Policija aktīvi pārbauda velodarbnīcas, kur mēdz uzpirkt zagtos divriteņus. Ja ritenis ir reģistrēts CSDD, to ir ļoti grūti pārdot (izņemot, ja velosipēds ir ļoti dārgs, bet to pārdod ar lielu atlaidi). Taču to var pieņemt rezerves detaļām. Bieži vien narkomāni novīlē rāmī iespiesto reģistrācijas numuru.
Policija aktīvi pārbauda velodarbnīcas, kur mēdz uzpirkt zagtos divriteņus. Ja ritenis ir reģistrēts CSDD, to ir ļoti grūti pārdot (izņemot, ja velosipēds ir ļoti dārgs, bet to pārdod ar lielu atlaidi). Taču to var pieņemt rezerves detaļām. Bieži vien narkomāni novīlē rāmī iespiesto reģistrācijas numuru.
Viesnīcas un hosteļi
2018. gadā viesnīcā "Metropole" tika nogalināta Kazahstānas pilsone. Sievietes līķi ar sitienu pēdām un žņaugšanas pazīmēm 8. aprīlī atrada viesnīcas apkopēja. Notikuma vietā ieradās policijas Centra iecirkņa darbinieki, kā arī dežūrējošais prokurors un eksperti. Policija konstatēja, ka slepkava varētu būt upures ceļabiedrs, ar kuru kopā viņa šajā pašā numurā dzīvoja iepriekšējās divas dienas. Vīrietis jau bija izrakstījies no viesnīcas un devies uz lidostu, lai ceļotu uz Maskavu. Vien 40 minūtes pirms plānotā reisa aizdomās turētais, 1971. gadā dzimušais Kazahstānas pilsonis lidostā tika apcietināts, sadarbojoties ar robežsardzi un lidostas darbiniekiem. Apcietināšanas procesā bija iesaistīti arī speciālo uzdevumu bataljona policisti. Vīrieša organismā nebija alkohola pēdu, kā arī viņš agrāk nebija sodīts.
"Atceros šo gadījumu. Viņam burtiski pēc pusstundas jau bija jāizlido. Ja mēs būtu vilcinājušies, vēlāk droši vien ilgi dabūtu tvarstīt," atceras Aleksands Petrovs. "Pēdējo piecu gadu laikā citu tik nopietnu slepkavību mums nav bijis. Šis bija vienīgais gadījums. Runājot par hosteļiem un viesnīcām, tur, galvenokārt, tiek fiksēti mantiskie noziegumi. Piemēram, hostelis Merķeļa ielā pretī "makdonaldam", tur notiek sīkās zādzības – telefoni, maki. Cilvēks nakšņo vienā istabā ar daudziem svešiniekiem, pamostas – pirms miega lādēties uzliktā telefona vairs nav. Un nebūt nav tā, ka zadzis tas, kas guļ tajā pašā istabā. Durvis netiek slēgtas, īsta caurstaigājamā sēta!"
"Atceros šo gadījumu. Viņam burtiski pēc pusstundas jau bija jāizlido. Ja mēs būtu vilcinājušies, vēlāk droši vien ilgi dabūtu tvarstīt," atceras Aleksands Petrovs. "Pēdējo piecu gadu laikā citu tik nopietnu slepkavību mums nav bijis. Šis bija vienīgais gadījums. Runājot par hosteļiem un viesnīcām, tur, galvenokārt, tiek fiksēti mantiskie noziegumi. Piemēram, hostelis Merķeļa ielā pretī "makdonaldam", tur notiek sīkās zādzības – telefoni, maki. Cilvēks nakšņo vienā istabā ar daudziem svešiniekiem, pamostas – pirms miega lādēties uzliktā telefona vairs nav. Un nebūt nav tā, ka zadzis tas, kas guļ tajā pašā istabā. Durvis netiek slēgtas, īsta caurstaigājamā sēta!"
Фото LETA
2021. gada 28. aprīlī agrā rīta stundā šajā pašā Merķeļa ielas hostelī izcēlās ugunsgrēks – deviņi cilvēki gāja bojā, vēl seši nonāca slimnīcā. Līdz šī raksta tapšanas brīdim kriminālprocesā aizturētas piecas personas, divas no tām ir apcietinājumā. Vēl viena persona izsludināta meklēšanā. Kopš gada sākuma hostelis bijis pastāvīgā policijas uzmanības lokā – saņemtas divas rakstiskas sūdzības, kā arī 16 policijas izsaukumi no šī nama iedzīvotājiem. Izrakstīti 17 sodi un sākti pieci administratīvie procesi.
"Jāsaprot, ka mums ir cita specifika. Mums nav guļamrajonu, tādēļ pie mums ir daudz mazāk zādzību no dzīvokļiem. Vien tādēļ, ka mums nav īpaši daudz dzīvokļu."
"Toties centrā ir daudz advokātu biroju – tur fiksējam dokumentu viltošanu, krāpšanu," stāsta Aleksandrs Petrovs. Centra rajona teritorijā ir Uzņēmumu reģistrs, nereti tur tiek konstatēti viltoti dokumenti.
Līdz pat 2018. gadam bija neskaitāmas reizes, kad bezpajumtnieki ieradās sociālajā dienestā pēc pabalsta, bet viņiem atteica, jo uz bezpajumtnieka vārda reģistrēts uzņēmums. "Sākam cilāt dokumentus – jā, pirms dažiem gadiem pie viņa pienāca, piedāvāja nopelnīt 50 latus. Deva parakstīt kaut kādus dokumentus. Un uz šo dokumentu pamata uz viņa vārda noformēts uzņēmums ar parādiem. Cenšamies atrast reālos īpašniekus, kuri bija ieinteresēti norakstīt savus parādus," skaidro Petrovs.
Rīgas centra parkos viss ir mierīgi: jau sen vairs nav organizēto grupējumu, kas uzbruktu garāmgājējiem: "Jaunatnei patīk pavadīt laiku Vērmanes dārza estrādē uz soliņiem. Tāpat arī Esplanādē. Neatceros nevienu gadījumu, kad šie pusaudži kādam uzbruktu, piekautu vai laupītu. Viņi tur vienkārši pavada laiku – klausās mūziku, spēlē kārtis," stāsta Petrovs. "Nesen parādījās jauns objekts, liels bērnu laukums K. Barona ielā 116. Tur var nozagt bez pieskatīšanas pamestu skrejriteni vai mugursomu. Vasarā laukumā dežurē pašvaldības policija, turklāt ir arī video novērošana. Taču jaunatne cits citam zog. Vairumā gadījumu noziedznieks vēl ir bērns, arī cietušie pamatā ir bērni."
Rīgas centra parkos viss ir mierīgi: jau sen vairs nav organizēto grupējumu, kas uzbruktu garāmgājējiem: "Jaunatnei patīk pavadīt laiku Vērmanes dārza estrādē uz soliņiem. Tāpat arī Esplanādē. Neatceros nevienu gadījumu, kad šie pusaudži kādam uzbruktu, piekautu vai laupītu. Viņi tur vienkārši pavada laiku – klausās mūziku, spēlē kārtis," stāsta Petrovs. "Nesen parādījās jauns objekts, liels bērnu laukums K. Barona ielā 116. Tur var nozagt bez pieskatīšanas pamestu skrejriteni vai mugursomu. Vasarā laukumā dežurē pašvaldības policija, turklāt ir arī video novērošana. Taču jaunatne cits citam zog. Vairumā gadījumu noziedznieks vēl ir bērns, arī cietušie pamatā ir bērni."
Pandēmijas gadā audzis sadzīves konfliktu skaits. "Cilvēki vairs nevar organizēt savu atpūtu kafejnīcās vai restorānos. Sāk dzert mājās, dauzīties apkārt, pa viesnīcām. Ja vēl 2015. gadā bija reģistrēti 136 sadzīves konflikti, 2016. gadā – 189, tad 2020. gadā – jau 326! Krietni vairāk ir ģimenes konfliktu (2015. gadā – 11, 2016. gadā 25, bet 2020. gadā jau 70). "Ķengaragā ir krietni vairāk, tas ir guļamrajons. Nevar teikt, ka visas šīs ģimenes ir nelabvēlīgas, katrs gadījums ir individuāls. Ļoti daudz konfliktu, kas saistīti ar ieilgušiem strīdiem un aizvainojumiem. Kā sāk līt alkohols, viss saasinās. Ne vienmēr tiek saukta policija, daudz arī latento noziegumu. Sadarbībā ar sociālo dienestu cenšamies identificēt šādas ģimenes un veikt preventīva rakstura pārrunas," skaidro Aleksandrs Petrovs.