"Aristokrātiskais" zagļu magnēts
Mežaparka kriminālā vēsture
Foto: LETA
KRIMINĀLĀ RĪGA. LABAIS KRASTS
Diāna Čučkova
žurnāliste, projekta autore
Olga Petrova
žurnāliste, projekta autore
Mežaparku mēdz dēvēt par strādnieku aristokrātu. No vienas puses tam piekļaujas huligāniskā Sarkandaugava, no otras – vienkāršais Čiekurkalns. Salīdzinājumā ar kaimiņiem Mežaparks allaž bijis savrupi respektabls.
Pēdējos gados apkaime jau divreiz "izcēlusies" kriminālajās hronikās ar skaļiem noziegumiem: 2018. gadā pie Brāļu kapiem tika nogalināts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, savukārt 2021. gada aprīlī Saules dārzā sadedzināta automašīna "BMW X5", ko noziedznieki izmantoja, pastrādājot futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavību.
Otra lielākā Rīgas apkaime Daugavas labajā krastā. Tā aizņem mazliet vairāk nekā 1182 hektārus (tiesa, 540 hektārus klāj mežs, savukārt 272,6 hektārus – ūdenstilpes). 2017. gadā Mežaparkā bija vien 4457 iedzīvotāji, taču viņu skaits aug – Ķīšezera un Kokneses prospekta apkaimē notiek aktīva būvniecība.
Mežaparks
Aptuveni 80 procentus Mežaparka aizņem privātmājas. Agrāk daudzdzīvokļu nami bija tikai Ķempes un Ezermalas ielā, taču pēdējos gados daudzstāvu nami tiek būvēti arī kaimiņu ielās. Klusums, kas ilgus gadus bija apkaimes vizītkarte, palicis vairs tikai senāko iedzīvotāju atmiņās.
Visu rangu zagļu magnēts
Pārlapojot kriminālziņu arhīvu, ir skaidrs, ka trakajos deviņdesmitajos gados elitāro kvartālu rimto mieru ne reizi vien satricināja sprādzieni. Tomēr tas nav Mežaparkam tipiskākais noziegumu veids: gan agrāk, gan tagad apkaimes lielākā problēma ir zagļi.
"Visbiežāk zagļu dēļ cieta tie, kas dzīvoja privātmājās. Kā domā cilvēks? Ja teritorija norobežota, dārgo velosipēdu var atstāt uz lieveņa. Taču klaidoņi neguļ: pa dienu viņi klīst un caur sētas dēļiem izpēta, kur un kas atrodas nepieskatīts. Savukārt naktī nāk un pievāc,"
stāsta Rīgas Ziemeļu rajona kriminālpolicijas bijušais darbinieks Aleksejs (nevēlas atklāt lasītājiem savu uzvārdu – red.).
"Daudz zādzību bija no automašīnām. Īpaši aktuāla šī problēma bija brīvdienās un svētkos, kad cilvēki masveidā brauca uz zoodārzu, atrakcijām vai vienkārši pastaigāties pa parku. Kur atstāj auto? Meža prospekta malā un piegulošajās ielās. Bet zagļi neguļ!" turpina Aleksejs. Lai spētu kontrolēt situāciju, brīvdienās uz Mežaparku sūtīja papildu policijas patruļas.
Aleksejs atminas, kā reiz par zādzībām no auto Mežaparkā aizturēta pusaudžu grupa vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Viņu "kontā" bija 50 noziedzīgas epizodes. Bandu vadīja "pieaudzis onkulis", kurš pusaudžus iedrošināja, sakot, ka viņiem ne no kā nav jābaidās vecuma dēļ. Tā nu bērni "strādāja": bija naktis, kad tika reģistrētas trīs četras zādzības. Lielākoties bērni zaga auto priekšējos vējstiklus un magnetolas, līdzi paķerot visu vērtīgo, kas bija atstāts auto salonā. Lai izsekotu bandu un notvertu ar lietiskajiem pierādījumiem, policistiem nācies vairākas stundas gulēt purvā. Izmeklēšanā konstatēts, ka bērni zaga arī uz dzelzceļa, bet pēc tam visu guvumu nodeva vadonim, kurš par nozagto maksāja smiekla naudu.

Mežaparka meža masīvā bieži vien fiksēti huligānisma un laupīšanas gadījumi. Pieredzētas arī izvarošanas, kurās par noziedznieku upuriem kļuva sievietes, kas, ejot caur mežu, centās saīsināt ceļu no sabiedriskā transporta.
Deviņdesmito gadu vidus sprādzieni
Sākoties deviņdesmitajiem, Mežaparkā vairs nebija tik mierīgi. Daudzajām zādzībām pievienojās laupīšanas, slepkavības un spridzināšanas. Viens no skaļākajiem noziegumiem – sprādziens Mežaparka estrādē 1995. gada 15. jūlijā. Incidents, kurš vien laimīgas sagadīšanās dēļ neizvērtās par traģēdiju, notika īsi pirms Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku noslēguma koncerta. Eksplozijā cieta četri koristi no Latvijas.

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka spridzeklis bija ievietots ēkas austrumu spārnā 3. stāvā – elektrosadales skapī. Estrāde bija pārbaudīta pulksten 13.30, bet sprādziens nogranda ap 19. Lai neceltu paniku, tika nolemts koncertu neatcelt. Dziesmu svētku dalībniekiem paziņoja, ka sprāgusi kāda no uguņošanai sagatavotajām raķetēm.
Nākamajā dienā iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons paziņoja, ka sprādziens bija terora akts ar izteikti politisku raksturu. Juris Dobelis, kurš tobrīd vadīja Rīgas domes Kārtības un drošības komiteju, piebilda, ka šo spridzināšanu organizējuši neatkarīgajai Latvijai naidīgi spēki, lai sabojātu ne tikai svētkus, bet arī Latvijas reputāciju pasaulē. Lieta tika nodota Drošības policijai. Lai gan tika ieguldīts milzu darbs, nozieguma organizētājus tā arī neizdevās atrast. Desmit gadus vēlāk lieta tika slēgta.
Divi traģiski sprādzieni Mežaparkā nogranda 1996. gadā. 20. janvārī pie Nacionālā sporta centra Ķīšezera krastā savā "BMW 318" tika uzspridzināts 26 gadus vecais Adrians B., kura vārdu saistīja ar ietekmīgu noziedznieku grupējumu. Savukārt vēlā 12. decembra vakarā Annas Sakses ielā 19 – arī pie Nacionālā sporta centra – sprādziena rezultātā bojā gāja auto tirgonis Jurijs V., kurš bija saistīts ar Pārdaugavas noziedzīgo grupējumu. Slepkavas spridzekli aktivizēja, kad upuris atradās 7–8 metrus no sava "Mercedes Benz".
NOZIEGUMU KARTE
Mežaparks
1992. gada 5. oktobris. Mežaparkā atrasts agrāk trīs reizes sodītā Mihaila I. (Moņa) līķis ar šautām brūcēm krūšu apvidū un galvā. Nogalinātais bija slavenā Zeļenkova grupējuma dalībnieks.
1995. gada 15. jūlijs. Dažas minūtes pirms Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku noslēguma koncerta Mežaparka estrādē notiek spēcīgs sprādziens. Spridzeklis bija novietots elektrosadales skapī estrādes 3. stāvā. Par laimi, dzīvību neviens nezaudēja, bet cieta četri cilvēki.
1996. gada janvāris. Netālu no Mežaparka sporta kompleksa Ķīšezera krastā automašīnā "BMW 318" uzspridzināts tās īpašnieks, 26 gadus vecais Adrians B., kurš bija saistīts ar kādu noziedzīgu grupējumu.
1996. gada 12. decembris. Annas Sakses ielā pie nacionālās sporta bāzes vēlu vakarā, atskanot sprādzienam, bojā iet ar Pārdaugavas grupējumu saistītais Jurijs B. Spridzeklis tika aktivizēts attālināti, kad upuris atradās 7–8 metrus no sava "Mercedes Benz".
1997. gada februāris.
"Rīgas satiksme" dispečeru punktā Meža prospektā ielaužas ļaundari, kas, piedraudot ar ieroci, no kases nolaupa 266 latus.
1997. gada 16. aprīlis. Ezermalas ielā, Latvijas Policijas akadēmijas dienesta viesnīcas telpās, ar dienesta ieroci TT nogalināts 25 gadus vecs vīrietis – kursants Igors B. Izmeklēšanā konstatēts, ka noziegumu izdarīja policijas leitnants Aigars M. Pirmais šāviens tika raidīts logā, pēc tam vainīgais pavērsa ieroci pret Igoru un nejauši nospieda gaili.
1998. gada 17. decembris. Visbijas prospektā nolaupīta antikvāru priekšmetu kolekcija aptuveni 200 tūkstošu latu vērtībā (vairāk nekā 280 tūkstoši eiro).
2002. gada jūlijs.
Laupīšana pasta nodaļā Kokneses prospektā. Noziedznieks ienāca telpā, pārliecās pār leti, pagrāba no kases naudu un aizbēga. Nozieguma izdarīšana viņam prasīja vien divas minūtes. Pasta darbinieces nelūgto viesi pamanīja vien tad, kad viņš jau izskrēja pa durvīm.
2004. gada 16. janvāris. Vatsona ielā pie bērnudārza atrastas 1981. gadā dzimušas sievietes mirstīgās atliekas ar vairāku naža dūrienu pēdām. Sieviete bija atvedusi uz bērnudārzu dēlēnu, tajā brīdī pie viņas pieskrēja kāds vīrietis, kurš viņu sadūra vismaz 10 reizes. Cietusī mira notikuma vietā. Aizdomās par slepkavības izdarīšanu dažas dienas vēlāk Čiekurkalnā aizturēts viņas 24 gadus vecais dzīvesbiedrs.
2007. gada 24. janvāris.
Bijušajās padomju armijas noliktavu telpās Kokneses ielā 1 izceļas ugunsgrēks. Liesmas pilnībā iznīcina ēkas jumtu. Tiek uzskatīts, ka šī ir ļaunprātīga dedzināšana.
2007. gada 15. novembris. Lībekas ielā aizdomās par medikamentu recepšu izrakstīšanu bez medicīniskas nepieciešamības apcietināts 56 gadus vecs narkologs un divas aptiekas darbinieces, kas ārzemniekiem pārdeva medikamentus. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka daudzi Somijas un Igaunijas pilsoņi brauca uz Latviju, lai iegādātos un vestu uz dzimteni preparātu "Subutex" (buprenorfīnu).
2010. gada 12. februāris.
Uzbrukums kioskam Kokneses prospektā. Noziedznieks iebruka telpā ap pulksten 16, seju aizsedzis ar šalli. Iešļācis darbiniecei sejā gāzi un iespēris pa vēderu, paķēra no kases aparāta naudas lādi un aizskrēja.
2011. gada 10. oktobris. Netālu no Sudrabu Edžus un Ezermalas ielas krustojuma sašauts vīrietis, kurš pēcāk nogādāts slimnīcā. Vīrietis gāja pa ielu, kad nezināma persona vairākas reizes uz viņu izšāva.
2014. gada marts. Mežaparkā zem bērnu vilcieniņa riteņiem iet bojā septiņus gadus vecs zēns. Bērns brauca ar velosipēdu un pakļuva zem ekskursiju autovilciena riteņiem. No negadījumā gūtajām traumām zēns mira vēl pirms neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās. Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka 70 gadus vecais autovilciena vadītājs, vadot izklaides transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus. Tiesa viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem un noteica trīs gadu aizliegumu vadīt transportlīdzekļus.
2015. gada maijs. Noziedznieki iekļūst bērnunama teritorijā, uzlauž durvis un nolaupa seifu, kurā tobrīd ir 200 eiro un dokumenti. Drīz vien trīs aizdomās turētos izdevās apcietināt, un viņi atzinās nodarījumā.
2018. gada maijs.
Trīs cilvēku kompānija atpūšas Ķīšezera krastā, kad pie viņiem pienāk nepazīstamas personas. Viens no viņiem sāk draudēt atpūtniekiem un atņem vīrietim naudas maku. Ar naudu vien nepietiek – ieraudzījis makā kredītkarti, uzbrucējs pieprasa upurim doties uz tuvāko bankomātu un izņemt naudu. Cietušais bankomātā ar nolūku trīs reizes ievada kļūdainu kodu, tādējādi bloķējot karti. Laupītāji viņam pieprasa doties uz lombardu un ieķīlāt tālruni. Vien saņēmuši naudu, ļaundari palaiž upuri brīvībā un aiziet. Drīz vien viņus aiztur policija.
2019. gada 1. aprīlis. Mežaparkā atrasts vīrieša līķis ar 28 naža dūrienu pēdām. Sagraizīts bija gan nogalinātā cilvēka ķermenis, gan seja. Slepkavība notika mājā, kas bija pamesta jau kopš padomju laikiem un kuru izmantoja vietējie klaidoņi, huligāni un narkomāni. Izmeklēšanā noskaidrots, ka upuris bijis vietējais bezpajumtnieks. Aizdomās par slepkavību aizturēti divi bezpajumtnieki. Izrādījās, ka kopīgas alkohola lietošanas laikā starp trim klaidoņiem izcēlies strīds par teritoriju sadali – pie kuras atkritumu tvertnes kurš "saimniekos".

Strīda karstumā 1958. gadā dzimušajam kompānijas biedram 28 reizes iedurts ar nazi un iesists pa galvu ar trulu priekšmetu, pēc kā viņš miris.

Aizturētie ir dzimuši 1987. un 1974. gadā. Viens no viņiem iepriekš nonācis policijas redzeslokā par administratīviem pārkāpumiem – sīko huligānismu un zādzībām no tirdzniecības vietām. Savukārt otrs saukts pie atbildības par auto vadīšanu alkohola reibumā un pārkāpumiem akcīzes preču jomā.

Aizturēšanas brīdī vīrieši bija 3,2 un 3,4 promiļu alkohola reibumā.
2020. gada jūlijs. Hamburgas ielā divstāvu koka namā ar mansardu izceļas ugunsgrēks 1130 kvadrātmetru platībā. Ugunsnelaimes likvidēšanas darbos cieta viens glābējs.
2021. gada 15. aprīlis. Naktī sadegusi automašīna "BMW X5", ko izmantoja futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavas. Apvidus auto vraks atrasts Saules dārzā, Ezermalas ielā. Pirms auto aizdedzināšanas tas tika slēpts autoservisā Mežaparkā, drīz vien policija aizturēja servisa īpašnieci un darbiniekus. Servisa īpašniece policijai stāstīja, ka sasisto auto atvedis pastāvīgais klients un darbiniekiem neesot radušās nekādas aizdomas. Raksta tapšanas brīdī Bezzubova slepkavība joprojām nebija atrisināta.


Foto: F64
2005. gada 22. jūlijs
Ezermalas ielā 2 pie daudzdzīvokļu nama nogrand sprādziens, kurā nopietnas traumas gūst uzņēmuma "Niks" darbinieks, kurš tobrīd bija piebraucis pie ēkas un iegājis kāpņutelpā. Spridzeklis bija novietots atkritumu konteinerā pie ieejas.
2006. gada 6. janvāris. Mirdzas Ķempes ielā 11 divpadsmit stāvu daudzdzīvokļu namā izceļas ugunsgrēks. Glābjoties no liesmām, pieci cilvēki izlec pa astotā stāva logu. Četri no viņiem, to skaitā divi bērni, iet bojā, viens bērns gūst ļoti smagas traumas. Šīs traģēdijas tiesas process ilga 11 gadus. Visi trīs apsūdzētie tika attaisnoti.
2018. gada 30. maijs. Pie Brāļu kapiem nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Slepkavība notikusi Aizsaules ielā 1 pulksten 8.40. Bunkus pārvietojās Brāļu kapu virzienā baltā apvidus automašīnā "Range Rover", kad viņu sašāva no furgona ar brezenta pārsegu. Pēc apšaudes apvidus auto nobrauca no ielas un ietriecās kapu sētā. Furgons pēc tam tika pamests un sadedzināts pie dzelzceļa sliedēm otrpus Brāļu kapiem.
Lai ērtāk izpētītu karti, pagrieziet savu viedierīci horizontāli.
Zādzības no privātmājām: vai nu "roleksi", vai mašīna
Rīgas reģionālās policijas pārvaldes Ziemeļu iecirkņa priekšnieks Jānis Bārzdainis stāsta, ka Mežaparks krasi atšķiras no kaimiņos esošās Sarkandaugavas: lai gan te ir daudz dārgu privātmāju, šī ir atpūtas zona. "Parasti vasarās slodze ir lielāka, jo notiek dažādi publiski pasākumi, Dziesmu svētki, koncerti," teic Bārzdainis. "Šajos pasākumos tiek pazaudēts ļoti daudz lietu. Notiek zādzības, tajā skaitā – arī no automašīnām."
Viens no pēdējo gadu skaļākajiem noziegumiem Mežaparkā ir maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība. Viņš tika nošauts 2018. gada 30. maijā netālu no Brāļu kapiem.

Bunkus bija maksātnespējas administrators kopš 2007. gada. Plašsaziņas līdzekļos viņa vārds tika pieminēts arī saistībā ar uzņēmuma "Rego Trade" maksātnespējas procesu, kad Bunkus kā administrators vērsās tiesā ar prasību pret uzņēmuma īpašniekiem par izsaimniekoto līdzekļu piedziņu. Tāpat Bunkus vārds figurēja arī saistībā ar "Trasta komercbankas" likvidēšanas procesu – viņš bija administratora Armanda Rasas palīgs.
Mārtiņa Bunkus slepkavība: pēdas ved uz Kijevu
Slepkavība notika Aizsaules ielā 1 pulksten 8.40. Baltais apvidus auto "Range Rover" brauca kapsētas virzienā, transportlīdzekli vadīja Mārtiņš Bunkus. Viņš tika apšaudīts no furgona ar brezenta pārsegu. Sašautais apvidus auto nobrauca no ceļa, notrieca ceļazīmi un ietriecās kapu nožogojumā. Furgons, kurā atradās slepkava, vēlāk tika sadedzināts turpat netālu – Varoņu ielā aiz krematorijas.

2021. gada jūnija sākumā Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks paziņoja, ka viens no Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajiem aizturēts Kijevā. Viņš tika apcietināts saistībā ar citu noziegumu, taču izmeklēšanas gaitā esot sācis liecināt arī saistībā ar Bunkus slepkavību.
Privātmāju rajonos parasti ir diezgan mierīgi, bet laiku pa laikam tur parādās zagļi. "Bieži vien privātmājās trešajā stāvā iekārtots darba kabinets. Tajā parasti ir seifs – ar naudu, rotaslietām, dokumentiem, auto atslēgām un citām vērtīgām lietām. Pirms dažiem gadiem pie mums darbojās kāds biedrs: kamēr ģimene bija otrā stāva dzīvojamās istabās, viņš pa karnīzi līda uz trešo stāvu pie seifa. Vienā reizē seifā bija astoņi "roleksi" trīs miljonu eiro vērtībā un nauda," atceras Bārzdainis. Kā viņš norāda, ja zagļi medī seifu, viņi neaiztiek mašīnu.
"Viņš iet vai nu pēc mašīnas, vai pēc seifā glabātajiem "roleksiem","
– skaidro Bārzdainis.
Zoodārzs: Sarkanās grāmatas ēdienkarte un "nepiedienīgais" ķengurs
Ne mazāk klapatu policijai deviņdesmito gadu sākumā sagādāja Rīgas Zooloģiskais dārzs. Tā pati liksta – zādzības. Turklāt zaga paši darbinieki. Pārsvarā dzīvnieku barību: gaļu, putraimus, augļus. Kādā brīdī sāka zagt arī zoodārza iemītniekus – zvērus un putnus. "Bezpajumtnieki mēdza zagt pīles. Viņiem vienalga – eksotisks putns vai no Sarkanās grāmatas. Ka tik paēst," stāsta bijušais policists Aleksejs.

Spriežot pēc policijas hronikas, ēdienkartē bija ne tikai pīles. 1991. gada 11. novembrī no zoodārza nozagta Kamerūnas kalnu aita, 1992. gada janvārī – melnā lapsa un papagailis, jūnijā – kalnu aita, savukārt novembrī – pelikāns. Kādā reizē noziedznieki ievainojuši zebru. 1995. gadā no zoodārza nozagti 15 bruņurupuči. Ne velti gan zoodārzā, gan kapsētās bija izveidoti atsevišķi policijas posteņi.
1991. gada augustā Rīgas zoodārzā gāja bojā 19 gadus vecs jaunietis no Salaspils, kurš iekrita lāču voljerā. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka šī drāma ir izņēmums, biežāki ir tie gadījumi, kad apmeklētāju vainas dēļ mirst dzīvnieki. 2001. gadā zoodārzā bojā gāja ponijs. Veicot sekciju, veterināri dzīvnieka gremošanas traktā atklāja ķīmiskus apdegumus, kas liecināja, ka dzīvnieka kuņģī bija nonākusi inde vai kāds ķīmisks preparāts. Daudz netrūka, ka bojā ietu ziloņmāte Rupa, kuras voljerā bija iemests lietussargs. Dzīvnieks apēda lielāko daļu lietussarga, bet, par laimi, tas neradīja nopietnas problēmas. Zoodārza apmeklētāji dzīvniekus baroja ar pārtiku, kas tiem ir kategoriski aizliegta, – problēmas piedzīvojis gan tapīra mazulis, gan nīlzirgs un ēzelis, gan Galapagu bruņurupuči.
Foto: Māris Morkāns
Vairākas reizes ļaundari mēģinājuši nozagt runājošo kakadu. Pirmajā reizē zaglis tika pamanīts, viņš bija spiests atkāpties tukšā. Lai nodrošinātu putnam mieru, būris tika pārcelts uz ornitoloģijas sekcijas vadītāja kabinetu. Dažus gadus vēlāk ļaundari atkal mēģināja nozagt papagaili – viņi izsita kabineta logu un atlauza būri, taču putnam klāt netika, jo tas uzlidoja augstu priedē un klaigāja: "Kakadu! Kakadu!" Lai noķertu papagaili, bija jālūdz palīdzība glābējiem. Tajā marta naktī gaisa temperatūra bija nedaudz virs nulles, tādēļ laika bija maz – eksotiskais putns radis pie siltuma. Glābšanas operācija bija veiksmīga.

Tomēr pēc kāda laika kakadu tika nozagts.
2008. gada septembrī no Rīgas zoodārza tika nozagta surikatu mātīte Ulla. Pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļus pāršalca vēsts, ka dzīvniekam nepieciešama īpaša kopšana, pie zoodārza ieejas tika pamesta kaste, kurā atradās Ulla. Stresa dēļ dzīvnieks zaudēja savus mazuļus – tie piedzima pirms laika un neizdzīvoja.


Rīgas zoodārza vēstures melnākā lappuse stāsta par ugunsgrēku 2011. gada janvārī. Liesmās bojā gāja trīs zebras, trīs strausi un antilope. Rīta apgaitā parka darbinieki pamanīja, ka zebru mājā izcēlies ugunsgrēks. 200 kvadrātmetrus plašā ēka tika apsildīta ar elektrosildītājiem, tajā glabājās siens, tādēļ liesmas strauji izplatījās un zoodārza darbinieki nepaguva izvest dzīvniekus. Ugunsgrēka iemesls – īssavienojums. Šajā vietā nebija ugunsdrošības signalizācijas, jo, kā norādīja Zooloģiskā dārza pārstāvji, tā zoodārzā esot pēc iespējām, visur ierīkot bijis pārāk dārgi.
2017. gadā zoodārzā mira nesen dzimis jēriņš, kuru līdz nāvei pārbaroja apmeklētāji. Aplokā bija samests tik daudz maizes, ka dzīvnieciņš pārēdās un nomira. 2018. gadā uz veterinārārstu galda nomira nepilnus trīs mēnešus vecs ziemeļbriežu mazulis. Nāves iemesls – apmeklētāji viņu pārbaroja.

2021. gadā Rīgas zoodārzs plašsaziņas līdzekļos tika pieminēts kurioza iemesla dēļ, lai gan bija piesaistīta arī policija. Kāds zoodārza apmeklētājs vērsās policijas Ziemeļu iecirknī ar prasību pārbaudīt, vai ar rudo ķenguru viss ir kārtībā. Apmeklētājam šķita, ka nav vis, jo dzīvnieks guļ nedabiskā pozā, savukārt kopēji uz to nereaģē.
Saniknotais zoodārza apmeklētājs apgalvoja, ka ķengura Kingarū poza aizskar viņa jūtas pret dzīvniekiem. Galu galā izmisušie zoodārza darbinieki nāca klajā ar paziņojumu, ka šo problēmu var risināt dažādi. Pirmais variants – izslēgt grīdas apsildi, lai ķenguram nebūtu vēlmes gulēt siltākajā un ērtākajā vietiņā. Otrs variants – nemitīgi sagādāt dzīvniekam stresu, lai tas būtu trauksmes stāvoklī un negulētu. Trešais variants – visprātīgākais – likt ķenguru mierā un uzticēties zoodārza darbinieku profesionalitātei un zināšanām par dzīvnieku uzvedību un labturību.