Tūristu, taksistu un teroristu rezervāts
Klusās Vecrīgas skaļā kriminālā vēsture
KRIMINĀLĀ RĪGA. LABAIS KRASTS
žurnāliste, projekta autore
Olga Petrova
žurnāliste, projekta autore
Diāna Čučkova
2000. gada rudenī bariņš nacionālboļševiku no Maskavas ielauzās Pēterbaznīcas tornī un draudēja uzspridzināties. 2009. gada 13. janvārī daudzreiz apdziedātās, šaurās Vecrīgas ieliņas pārvērtās par masu nekārtību un grautiņu arēnu. Dažādos laikos te degusi gan Prezidenta pils, gan Okupācijas muzejs, gan vēstures pieminekļi, gan viesnīcas. Kautiņi un konsumantes, kabatzagļi vairākās paaudzēs un no lēta alkohola apreibuši ārzemnieki, draiskas vecpuišu ballītes un taksistu kari. Kāda bijusi Vecrīgas kriminālā pagātne, un kas Rīgas sirdī notiek šodien?
Šis ir četrpadsmitais stāsts ciklā "Kriminālā Rīga. Labais krasts", kurā "Delfi" atklāj dažādu Rīgas apkaimju kriminālo pagātni un tagadni.
Pēdējo 30 gadu laikā Vecrīga ne reizi vien bijusi vēsturisku un kriminālu notikumu epicentrs. Te 1991. gada janvārī slēja barikādes, bet tā paša gada vasarā Rīgas OMON vienība iebruka Latvijas Radio. 1995. un 1998. gadā nenoskaidroti vandaļi centās uzspridzināt sinagogu Peitavas ielā, savukārt 2000. gadā universālveikalā "Centrs" ielikts spridzeklis dzēsa viena cilvēka dzīvību un satricināja desmitiem citu mierīgo pilsoņu ikdienu.
Viena no mazākajām Rīgas apkaimēm (vēl mazāka ir tikai Atgāzene). 94,4 hektāru teritorijā reģistrēti 3366 iedzīvotāji (dati par 2013. gadu). Vecrīga ir rīdzinieku un pilsētas viesu iecienītākā vieta galvaspilsētā, kur regulāri tiek fiksēti dažādi noziegumi – tāpat kā citviet Rīgā. Jāteic gan, ka daudzi noziegumi ir raksturīgi tikai šai vēsturiskajai pilsētas daļai.
Vecrīga
94,4
3336
iedzīvotāji
cilvēki
hektāri
platība
Gan kādreizējie milicijas darbinieki, kas Vecrīgā strādāja astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito sākumā, gan mūsdienu policisti ir vienisprātis – visos laikos vecpilsētai raksturīgi iereibušo kautiņi un vētraina attiecību skaidrošana. Advokāte Līga Cīrule, kas savas karjeras pirmsākumos strādāja Rīgas pilsētas Kirova rajona milicijas nodaļā, atminas, ka daudzajos bāros un restorānos publika bieži vien ļāvusi vaļu savām jūtām un emocijām. "Un tad sākas skaidrošanās, greizsirdība. Kautiņi bieži vien notika pie Brīvības pieminekļa," stāsta Cīrule.
Kad astoņdesmito gadu beigās Latvijā sāka parādīties organizētās noziedzības grupējumi, milicija strādāja līdz spēku izsīkumam. Vērienīgi reidi, kuros aizturēja visus pēc kārtas. Sēdināja izolatoros uz trim diennaktīm. Pēc iekšlietu ministra noteiktajām sankcijām pilsētā tika ieviests īpašais režīms. "Mums pat atļāva paturēt ieroci: pēc darba to nenodevām, jo nebija jēgas. Piecos no rīta atgriezies mājās, bet astoņos jau atkal uz darbu. Atceros, kā braucu mājās ar automātu. Tā mēdza gadīties, ja notika kas ekstraordinārs, piemēram, meklēja noteiktu grupējumu," stāsta kādreizējais Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs.
1997. gada 23. februārī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes dežūrdaļā atskanēja tālruņa zvans. Vīrietis, kurš sevi pieteica kā Viktoru, pavēstīja, ka saindējis pārtikas produktus Norvēģijas–Latvijas koncernam "Varner Hakon Invest" piederošajā veikalu tīklā. Policija nekavējoties slēdza veikalu "Rimi Dole" Ķengaragā, taču pārtikā neatrada nekādas indes pēdas.
Šī bija pirmā epizode, kad krustojās Viktora un Latvijas policijas ceļi: piecus mēnešus, no februāra līdz jūnijam, terorists šantažēja "Varner Hakon Invest", cenšoties izspiest vairāk nekā miljonu dolāru.
5. martā Viktors internetā publicēja ziņojumu ar nosaukumu "Terora akts", kurā viņš solīja kādā no veikaliem "Rimi" ievietot saindētus produktus. Aprīlī datorterorists piezvanīja uz laikraksta "Bizness & Baltija" redakciju un paziņoja, ka tagad prasīs naudu kompānijai "Varner Baltija". 16. maijā viņš vēlreiz piezvanīja uz redakciju, lai pavēstītu, ka Basteja bulvārī kādā no veikala "Dressmann" (kas piederēja "Varner Baltija") pielaikošanas kabīnēm novietots spridzeklis. Policija veikalā tik tiešām atrada radiovadāmu ierīci sprādziena radīšanai.
Nākamajā dienā Viktors pirmo reizi piezvanīja "Varner Hakon Invest" pārstāvim Viesturam Koziolam un pieprasīja naudu. Vēlāk terorista tālruņa zvani tika reģistrēti samērā bieži: viņš zvanīja ne tikai no Latvijas, bet arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas.
Šī bija pirmā epizode, kad krustojās Viktora un Latvijas policijas ceļi: piecus mēnešus, no februāra līdz jūnijam, terorists šantažēja "Varner Hakon Invest", cenšoties izspiest vairāk nekā miljonu dolāru.
5. martā Viktors internetā publicēja ziņojumu ar nosaukumu "Terora akts", kurā viņš solīja kādā no veikaliem "Rimi" ievietot saindētus produktus. Aprīlī datorterorists piezvanīja uz laikraksta "Bizness & Baltija" redakciju un paziņoja, ka tagad prasīs naudu kompānijai "Varner Baltija". 16. maijā viņš vēlreiz piezvanīja uz redakciju, lai pavēstītu, ka Basteja bulvārī kādā no veikala "Dressmann" (kas piederēja "Varner Baltija") pielaikošanas kabīnēm novietots spridzeklis. Policija veikalā tik tiešām atrada radiovadāmu ierīci sprādziena radīšanai.
Nākamajā dienā Viktors pirmo reizi piezvanīja "Varner Hakon Invest" pārstāvim Viesturam Koziolam un pieprasīja naudu. Vēlāk terorista tālruņa zvani tika reģistrēti samērā bieži: viņš zvanīja ne tikai no Latvijas, bet arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas.
Terorista Viktora lieta
Izmeklēšanai pieslēdzās vairāku valstu policisti, kā arī Interpola un FIB speciālisti. Terorists tika apcietināts 1997. gada 11. jūlijā uz Latvijas un Igaunijas robežas Iklā. Izrādījās, ka noziedznieks bija tallinietis, bijušais Igaunijas milicijas darbinieks Oļegs Safjankovs Viktora dēls.
"Viņš bija ļoti nepatīkams cilvēks. Liela auguma, ruds, ļoti pašpārliecināts un bezkaunīgs. Agrāk bija strādājis policijā, domāja, ka viņam ir pietiekami liela pieredze un zināšanas, lai izmeklētājiem sajauktu pēdas. Visos iespējamos veidos centās, lai lietai būtu plaša rezonanse, lai visi par viņu runātu un bītos. Un daži tik tiešām sāka baidīties par savu dzīvību. Pārcēlās no Rīgas uz laukiem, jo neviens nezināja, kur Safjankovs ielicis spridzekli, kur atstājis saindētus produktus. Viņš gribēja sēt paniku, lai caur sabiedrības spiedienu piedabūtu ārvalstu biznesmeņus samaksāt prasīto summu," atceras kādreizējais Kriminālpolicijas darbinieks Nikolajs (vārds mainīts – red.).
No Latvijas policijas Norvēģijas tiesībsargājošās iestādes saņēma informāciju, ka noziedznieks bijis Norvēģijā un atstājis tur videokasetē noslēptu spridzekli. Tas esot nomests pie skolas stadiona. Vieta, kur varētu būt spridzeklis, vairākas nedēļas tika nožogota. Meklējumos iesaistījās armija un policija, bet kaseti tā arī neatrada.
Terorists Viktors savu vainu tā arī neatzina. Tas gan netraucēja Tallinas pilsētas tiesai nolasīt spriedumu par brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem. Par labu uzvedību vīrietis no cietuma iznāca pirms termiņa, bet drīz vien atgriezās ieslodzījumā, jo nepildīja pirms termiņa atbrīvotās personas nosacījumus un bez brīdinājuma devās peļņā uz Lielbritāniju.
"Viņš bija ļoti nepatīkams cilvēks. Liela auguma, ruds, ļoti pašpārliecināts un bezkaunīgs. Agrāk bija strādājis policijā, domāja, ka viņam ir pietiekami liela pieredze un zināšanas, lai izmeklētājiem sajauktu pēdas. Visos iespējamos veidos centās, lai lietai būtu plaša rezonanse, lai visi par viņu runātu un bītos. Un daži tik tiešām sāka baidīties par savu dzīvību. Pārcēlās no Rīgas uz laukiem, jo neviens nezināja, kur Safjankovs ielicis spridzekli, kur atstājis saindētus produktus. Viņš gribēja sēt paniku, lai caur sabiedrības spiedienu piedabūtu ārvalstu biznesmeņus samaksāt prasīto summu," atceras kādreizējais Kriminālpolicijas darbinieks Nikolajs (vārds mainīts – red.).
No Latvijas policijas Norvēģijas tiesībsargājošās iestādes saņēma informāciju, ka noziedznieks bijis Norvēģijā un atstājis tur videokasetē noslēptu spridzekli. Tas esot nomests pie skolas stadiona. Vieta, kur varētu būt spridzeklis, vairākas nedēļas tika nožogota. Meklējumos iesaistījās armija un policija, bet kaseti tā arī neatrada.
Terorists Viktors savu vainu tā arī neatzina. Tas gan netraucēja Tallinas pilsētas tiesai nolasīt spriedumu par brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem. Par labu uzvedību vīrietis no cietuma iznāca pirms termiņa, bet drīz vien atgriezās ieslodzījumā, jo nepildīja pirms termiņa atbrīvotās personas nosacījumus un bez brīdinājuma devās peļņā uz Lielbritāniju.
26. jūnijā terorists Viktors zaudēja pacietību un publicēja tīmeklī jaunu vēstījumu – "Terora akts – 2", kurā atklāja, ka pārrunas ar koncernu nonākušas strupceļā, tādēļ tuvākajā laikā "Varner Baltija" objektos notiks terorakts. Tā vietā, lai ķertos pie darbiem, Viktors atkal sāka zvanīt uz avīžu redakcijām un policiju. 1. jūlijā viņš piezvanīja Rīgas Policijas pārvaldei un paziņoja, ka viesnīcās "Latvija" un "Metropole" novietoti spridzekļi, kas eksplodēs pulksten 16. Viesnīcas tika nožogotas, desmitiem policistu, kā arī sapieri un kinologi ar suņiem vairākas stundas pārmeklēja visas telpas, spridzekli tā arī neatrada.
Šādi reidi ļoti bieži notika Vecrīgā. Pie izbraukšanas no vecpilsētas, piemēram, pie universālveikala "Centrs", tika izvietoti milicijas posteņi, visu bloķēja un sāka pārbaudīt dokumentus. "Piecas sešas specvienības mašīnas iebrauca Vecrīgā, pārbaudīja kafejnīcas, kurās pulcējās aizdomīgas personas," tā laika noskaņu atceras Pumpurs. "Pēc tam mēs viņus jau gaidījām pie izbraukšanas. Palielinājām pilsētā stresa līmeni, kas lika aizdomīgajam kontingentam sašūpoties, bet operatīvie pieslēdzās pie konkrētu meklēto personu aizturēšanas. Atrada ieročus, narkotikas. Aizvadi nedēļu šādos reidos – pēc dažām dienām jau visa pilsēta ir "uz ausīm", ne tu vari kaut kur pasēdēt, ne arī kādas lietas izbīdīt, viss slēgts. Un tad tā jau bija spēle, tad jau varēja runāt ar bandītiem."
"Organizētajiem noziedzniekiem, kas darbojās ar ieroču, degvielas, alkohola kontrabandu, nepatika tās pēkšņās skaidrošanās vai slepkavības, kuru dēļ mēs rīkojām reidus. Jo tad sāka buksēt arī viņu "lietas". Protams, viņi nebija tajā ieinteresēti, tādēļ bieži vien bija gatavi sadarboties, lai operatīvi atrisinātu problēmu. Nopludināja informāciju," stāsta bijušais Kriminālpolicijas šefs.
Barikāžu laiks, OMON un pulkvedis Bugajs
Vecrīgai secen nav gājuši arī notikumi, kas strauji attīstījās 1991. gadā. Stāstot par janvāra notikumiem, nedrīkst nepieminēt Rīgas policijas pārvaldes kādreizējo šefu – milicijas pulkvedi Viktoru Bugaju. Daudzi viņa kolēģi un audzēkņi, kas vēlāk kļuva par slaveniem izmeklētājiem, uzskata, ka līdz pat šim brīdim nav novērtēts pulkveža personības vēriens un loma jaunās valsts atjaunošanā, nepieļaujot lielu asinsizliešanu barikāžu laikā un augusta pučā, kā arī viņa ieguldījums Latvijas Iekšlietu ministrijas jaunās sistēmas izveidošanā.
NOZIEGUMU KARTE
VECRĪGA
1993. gada 19. maijs. Rīgas pilsētas kanālā atrasts maiss ar cilvēka galvu un kreiso kāju. Galvā atrastas četras cirstas brūces.
1991. gada 2. jūlijs. Sprādziens kafejnīcā "Forum" Kaļķu ielā 24. Spridzeklis bija novietots pie pagalma durvīm. Izsisti astoņi kafejnīcas logi, kā arī vairāki tuvējo māju logi. Īpašnieki lēsa, ka viņiem nodarīts kaitējums 15 tūkstošu rubļu apmērā (rēķinot pēc tobrīd oficiālā valūtas kursa, tie ir aptuveni 27,5 tūkstoši ASV dolāru jeb vairāk nekā 23 tūkstoši eiro). Otrs sprādziens pie kafejnīcas nogranda 1993. gada 20. martā. Vien laimīga sagadīšanās glāba no cilvēku upuriem.
1990. gada 26. septembris. Sprādziens pie kafejnīcas "Māksla" Vaļņu ielā 9. Eksplozijas vilnī izsistas durvis un logi, bojātas elektroinstalācijas. Negadījumā lielāks kaitējums nodarīts apkārtējiem namiem: 30 dzīvokļiem izsisti logi. Cilvēki nav cietuši.
1992. gada 18. maijs.
Trīs gāzmaskās tērpušies noziedznieki iebrūk dzīvoklī Jāņasētā. Ļaundari mājoklī iekļuva caur logu, sasēja dzīvokļa saimnieci un vīrieti, kas tobrīd tur atradās. No dzīvokļa iznestas četras ādas virsjakas, divi televizori, videomagnetofons, nauda. Dažas stundas vēlāk noziedznieki apcietināti.
Trīs gāzmaskās tērpušies noziedznieki iebrūk dzīvoklī Jāņasētā. Ļaundari mājoklī iekļuva caur logu, sasēja dzīvokļa saimnieci un vīrieti, kas tobrīd tur atradās. No dzīvokļa iznestas četras ādas virsjakas, divi televizori, videomagnetofons, nauda. Dažas stundas vēlāk noziedznieki apcietināti.
1993. gada 26. maijs. Pēc masāžas seansa viesnīcā "Rīga" klients piedāvā masāžas meistarei aizvest viņu līdz mājām, bet tā vietā nogādā Katlakalnā, kur mēģina izvarot. Upurim izrādot pretestību, varmāka viņu sāka sist. Izlecot caur otrā stāva logu, sievietei izdevās aizbēgt. Noziedznieks viņas virzienā raidīja vairākus šāvienus.
1994. gada 11. oktobris.
Sprādziens pie autosalona "Domeniks". Eksplozijā pilnībā izsista veikala vitrīna, kā arī logi vairākām salona automašīnām.
Sprādziens pie autosalona "Domeniks". Eksplozijā pilnībā izsista veikala vitrīna, kā arī logi vairākām salona automašīnām.
1995. gada maijs. Doma laukumā, bārā "Kolonna", nodārd sprādziens. Blakus telpās esošais apsargs gūst vieglus ievainojumus no lidojošām stikla lauskām. Eksplozijā bojāts kafejnīcas interjers. Spridzeklis bija novietots pie pastiprinātāja iekārtas.
1995. gada jūnijs. Kaļķu ielā 22 Vācijas–Latvijas bankas apsardzes darbinieks ar diviem šāvieniem mugurā un galvā nogalina intīmfirmas "Lady Lux" darbinieci. Kad notikuma vietā ieradās policija, vīrietis nošāvās. Oficiālā versija – vīrietis bija zaudējis kontroli pār savu rīcību.
1995. gada oktobris. Poļu gātes un 11. novembra krastmalas krustojumā pie Prezidenta pils uzspridzināta automašīna "VAZ-21093", kurā atradās SIA "UTS International" prezidents un Anželika Z. Sprādziena rezultātā vīrietis zaudēja pēdu, sievietei konstatēts smadzeņu satricinājums, kā arī apdegumi un citas brūces.
1996. gada 11. oktobris. Basteja bulvārī ēkā, kurā atrodas Latvijas Kultūras fonds un valūtas maiņas punkts "Ahāts", nogrand sprādziens. Cilvēki necieta, tomēr eksplozijā tika bojāta nama fasāde un biroju durvis. Pēc policijas aplēsēm, ļaundari bija izmantojuši aptuveni 1 kilogramu sprāgstvielas.
1996. gada 12. oktobris. Bruņots uzbrukums valūtas maiņas punktam "Marika" Basteja bulvārī. Ar šāvienu galvā nogalināts viens cilvēks, ievainoti vēl divi. Noziedznieks no seifa nolaupīja 17 tūkstošus latu (24 189 eiro).
1997. gada 7. februāris. Kriminālpolicijas inspektors kafejnīcā "Papagailis" nošauj savu kolēģi. Abiem policistiem izdzertā alkohola daudzums pārsniedza 3 promiles.
1997. gada oktobris. Agrā rīta stundā pie Rīgas Galvenās policijas pārvaldes netālu no Radio ielas un Aspazijas bulvāra krustojuma atskan šāvieni: notiek uzbrukums Valsts prezidenta Drošības dienesta inspektoriem. Inspektori pārvietojās vecā automašīnā "Volga", kad viņiem ceļu aizšķērsoja kāds auto. No tā izkāpa vairāki iereibuši vīrieši, kas izvilka inspektorus no automašīnas un sāka spārdīt un sist. Huligānus neizbiedēja pat brīdinājuma šāviens gaisā. Pārējie šāvieni tika izdarīti, kad inspektors gulēja uz ielas, lode trāpīja vienam uzbrucējam vēderā. Viens no inspektoriem guva naža ievainojumu kājā.
1997. gada novembris. Aspazijas bulvārī 22 pie viesnīcas "Rīga" notiek bruņots uzbrukums 1960. gadā dzimušajam Grigorijam, kurš atradās automašīnā "Mercedes 500SE". Divas lodes trāpa vīrietim galvā, vēl viena – krūtīs. Auto salonā atradās arī upura sieva, kas netika ievainota.
1998. gada 29. janvāris. Agri no rīta nezināmi ļaundari uzspridzina parfimērijas veikala "Anta" durvis Vāgnera ielā 6. Eksplozijā neviens cilvēks nav cietis, bet veikalam nodarīts būtisks kaitējums.
2000. gada jūlijs.
11. novembra krastmalā vīrietis piekauj kuģa "Liepāja" apkalpes locekli un nozog naudu no trīs spēļu automātiem, kas atradās uz klāja.
11. novembra krastmalā vīrietis piekauj kuģa "Liepāja" apkalpes locekli un nozog naudu no trīs spēļu automātiem, kas atradās uz klāja.
2000. gada novembris. Automašīnas "Moskvič" vadītājs nenovalda spēkratu un, izlidojis 11. novembra krastmalā, ietriecas pietauvotajā izklaides kuģī "Misisipi". Policija konstatē, ka šis pats autovadītājs bija ietriecies 1905. gada revolūcijas dalībnieku piemineklī un aizbēdzis no notikuma vietas. 2001. gada 7. augustā kuģi "Misisipi" taranē automašīna "Mazda 626". Pie piestātnes novietotajai automašīnai nebija novilkta rokasbremze, spēkrats slīpumā sāka ripot, noripojot pa krastmalas pakāpieniem un ietriecoties kuģa bortā.
2001. gada 7. maijs. Vāgnera ielā kādā no birojiem mirusi atrasta tūrisma firmas līdzīpašniece. Viņai konstatētas vairākas šautas brūces.
2001. gada decembris.
No Līvu laukuma slimnīcā nogādāts 20 gadus vecais Andris L. ar šautu brūci vēderā. Jaunietis ar diviem draugiem atpūtās kādā no Vecrīgas kafejnīcām. Ap 4 no rīta izgājis uz ielas un ievērojis divus vīriešus, kas savā starpā strīdējās. Brīdī, kad jaunietis piegāja pie strīdniekiem un mēģināja noskaidrot konflikta cēloni, atskanēja šāviens.
No Līvu laukuma slimnīcā nogādāts 20 gadus vecais Andris L. ar šautu brūci vēderā. Jaunietis ar diviem draugiem atpūtās kādā no Vecrīgas kafejnīcām. Ap 4 no rīta izgājis uz ielas un ievērojis divus vīriešus, kas savā starpā strīdējās. Brīdī, kad jaunietis piegāja pie strīdniekiem un mēģināja noskaidrot konflikta cēloni, atskanēja šāviens.
2002. gada janvāris. Doma laukumā piekauts "Neatkarīgās Rīta Avīzes" kriminālziņu reportieris Ivars Āboliņš.
2002. gada 15. decembris. Kaļķu ielā, naktskluba "Roxy" tualetē, atrasts vīrieša līķis ar grieztu brūci krūtīs. Aizdomās turētos policija apcietināja nākamajā dienā.
2003. gada aprīlis. Rīgā ievainoti divi Ceļu policijas darbinieki. Uzbrukums notika Valdemāra un Jēkaba ielas stūrī. Policisti tobrīd nepildīja savus dienesta pienākumus un bija civilajā apģērbā.
2003. gada 10. marts.
Peldu ielā deg viesnīca "Ainava". Ugunsgrēka platība – 150 kvadrātmetru. Liesmās stipri cietis ēkas jumts, dzēšanas laikā pārpludināti visi šetri stāvi.
Peldu ielā deg viesnīca "Ainava". Ugunsgrēka platība – 150 kvadrātmetru. Liesmās stipri cietis ēkas jumts, dzēšanas laikā pārpludināti visi šetri stāvi.
2003. gada maijs. Policija apcietina divus slavenus ielu muzikantus – brāļus Zigmāru un Edmundu F., kas darbojās Vaļņu un Kaļķu ielas stūrī. Vīriešiem izvirzīta apsūdzība par seksuāla rakstura noziegumiem pret divām meitenēm.
2003. gada 30.novembris. Basteja bulvārī aplaupīts valūtas maiņas punkts. Laupītājs, piemērojot spēku pret kasieri, nozog 13 500 latus.
2004. gada februāris. Policija apcietina radio dīdžeju un izklaides pasākumu vadītāju Aleksu Dubasu, kurš klubā "PuPu Lounge" smagi ievainoja "Pasadena Group Promotion" līdzīpašnieku Ojāru Grasmani. Dubass Grasmanim iedūra ar nazi krūtīs, teju skarot sirdi.
2004. gada 8. februāris. Nenoskaidrotos apstākļos aplaupīta "Unibankas" filiāle "Rīdzene" Vaļņu ielā 11. No seifa pazuduši 112 tūkstoši latu (vairāk nekā 159 tūkstoši eiro). Ļaundari līdzi paķēruši arī videonovērošanas sistēmas ierakstus.
2005. gada 19. aprīlis. "Rietumu bankas" Drošības dienesta vadītājs Aleksandrs nošauj bankas personāla nodaļas vadītāju Rutu un pēc tam izdara pašnāvību. Līķi atrasti filiālē "Saule" Smilšu ielā 16. Traģēdija notikusi dienesta telpās ēkas 3. stāvā. Iemesls – personiskās attiecības, kas nebija saistītas ar bankas darbinieku profesionālo darbību.
2005. gada jūlijs. Pazemes tunelī pie 13. janvāra un Vaļņu ielas stūra atrasts nežēlīgi piekauts vīrietis. No gūtajām traumām, tā arī nenācis pie samaņas, vīrietis slimnīcā nomira.
2005. gada 29. jūnijs. Daugavā pie 11. novembra krastmalas pēc sadursmes ar izbraukumu kuģi "Jūrmala" nogrimst Rīgas pašvaldības policijas kuteris.
2005. gada 1. jūlijs. Smilšu ielā notiek rasistisks uzbrukums ASV pilsonim un viņa ģimenei. Aizdomās par nozieguma izdarīšanu policija aiztur skinhedus.
2006. gada janvāris.
Divi 1987. gadā dzimuši jaunieši nolemj doties izklaidēties pa Vecrīgas bāriem un klubiem. Pēc pusnakts, būdami alkohola reibumā, jaunieši iegāja pelmeņu bistro Kaļķu ielā. Viens no jauniešiem izraisīja apsardzes darbinieka neapmierinātību, kā rezultātā draugi tika izraidīti no ēdināšanas iestādes. Drīz pēc tam uz ielas iznāca trīs jaunieši – dzimuši 1981., 1984. un 1987. gadā. Izcēlās kautiņš, kā rezultātā 18 gadus vecam jaunietim tika nodarīti smagi miesas bojājumi, kas izraisīja nāvi.
Divi 1987. gadā dzimuši jaunieši nolemj doties izklaidēties pa Vecrīgas bāriem un klubiem. Pēc pusnakts, būdami alkohola reibumā, jaunieši iegāja pelmeņu bistro Kaļķu ielā. Viens no jauniešiem izraisīja apsardzes darbinieka neapmierinātību, kā rezultātā draugi tika izraidīti no ēdināšanas iestādes. Drīz pēc tam uz ielas iznāca trīs jaunieši – dzimuši 1981., 1984. un 1987. gadā. Izcēlās kautiņš, kā rezultātā 18 gadus vecam jaunietim tika nodarīti smagi miesas bojājumi, kas izraisīja nāvi.
2006. gada 23. marts. Audēju ielā bruņotas laupīšanas laikā valūtas maiņas punktā ievainots 25 gadus vecs apsardzes darbinieks. Dažas stundas vēlāk viņš slimnīcā nomira. Laupītājs no kioska aiznesa 11300 latus (16 tūkstošus eiro).
2007. gada janvāris. Pazemes tunelī pie Centrāltirgus skūtgalvju grupa piekauj divus Somālijas bēgļus – Salemu un Jusufu. Lai gan notikušo redzēja daudzi garāmgājēji, neviens konfliktā neiejaucās.
2007. gada marts. Kafejnīcā, kas atrodas Rīgas 3. vidusskolas ēkā, atskan sprādziens. Bojā gājušas divas kafejnīcas darbinieces, vēl divi cilvēki smagā stāvoklī nogādāti slimnīcā. Sprādziena rezultātā skolas pagrabstāvā nobrucis sienu rīģipša apšuvums.
2007. gada 5. jūnijs. Masu kautiņš starp angļu tūristiem un vietējiem Audēju un Vecpilsētas ielas stūrī. Notikuma vietā ieradās policija, vienam no kārtībsargiem britu tūrists sejā iepūta piparu gāzi. Cietušais pašvaldības policists nonāk slimnīcā ar apdegumiem, tūrists nogādāts atskurbtuvē. Vainīgajam piespriests sods 15 minimālo algu apmērā (1800 lati).
2008. gada augusts. Vecrīgā nežēlīgi piekauts hokeja kluba "Dinamo" vārtsargs Edgars Masaļskis. "Dinamo" spēlētājiem pēc veiksmīgām spēlēm bija piešķirtas brīvdienas, un viņi nolēma kopā pavakariņot. Mājupceļā Masaļskim uzbruka 5–6 personas, kā rezultātā viņš guva smagas traumas.
2008. gada oktobris. Kādā no Saeimas kompleksa ēkām ar dienesta ieroci nošāvies Prezidenta drošības dienesta darbinieks. Vīrietis Nacionālajos bruņotajos spēkos dienēja kopš 1995. gada un tika raksturots pozitīvi. Par teicamu dienesta pienākumu pildīšanu bija saņēmis vairākus apbalvojumus.
2009. gada 7. janvāris. Vecrīgā aizturēti divi vīrieši, kas Kaļķu un Vaļņu ielas krustojumā sarīkoja apšaudi.
2009. gada 12. aprīlis. Kaļķu ielā kafejnīcā "Pelmeņi" piekauj apmeklētāju, kurš lūdzis cigareti. Pie diviem blakus galdiņiem sēdošiem vīriešiem pienāca cits pelmeņu cienītājs un lūdza iedot smēķi. Tomēr šis nevainīgais lūgums teju laupīja 33 gadus vecā vīrieša dzīvību. Abi pelmeņu ēdnīcas apmeklētāji uzskatīja, ka lūgums pēc cigaretes ir signāls rīkoties, un sāka sist nelaimīgo svešinieku. Viens no agresīvajiem vīriešiem iesita lūdzējam ar krēslu, viņš nokrita uz grīdas un otrs pāridarītājs viņu sāka spārdīt. Notikuma vietā ieradušies mediķi cietušajam konstatēja galvaskausa pamatnes lūzumu. Vīrietis bija smagā stāvoklī, viņu nogādāja slimnīcā, kur 2 dienas viņš bija komā.
2009. gada 26. aprīlis. Pie kluba "Četri balti krekli" piekauts Latvijas hokeja izlases spēlētāja Rodrigo Laviņa tēvs Elmārs Laviņš. Policija ziņoja, ka vīrieti, kurš strādāja par taksometra vadītāju, piekāvuši lietuviešu baikeri, kas svinēja sezonas atklāšanu.
2010. gada maijs.
Vecrīgā aizturēts Īrijas pilsonis, kurš Skārņu ielā garāmgājējiem demonstrēja savu kailo pēcpusi. Ārzemniekam noformēts protokols par administratīvo pārkāpumu.
Vecrīgā aizturēts Īrijas pilsonis, kurš Skārņu ielā garāmgājējiem demonstrēja savu kailo pēcpusi. Ārzemniekam noformēts protokols par administratīvo pārkāpumu.
2010. gada maijs. Vecrīgā aizturēts 25 gadus vecs Lielbritānijas pilsonis, kurš kails dejoja Doma laukumā. Viņa organismā konstatētas 3 promiles alkohola. Par pārkāpumu izrakstīts administratīvais protokols.
2010. gada 14. jūnijs. Kalēju ielā agrā rīta stundā par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā un huligāniskām darbībām aizturēts režisors Viesturs Kairišs un operas soliste Asmika Grigorjana. Grigorjana iejaucās Kairiša aizturēšanā un tika nogāzta gar zemi un saslēgta rokudzelžos. Grigorjanas izelpā konstatētas 1,96 promiles alkohola, savukārt Kairišs atteicās no testa veikšanas policijas iecirknī, tādēļ tika nogādāts uz ekspertīzi stacionārā.
2010. gada oktobris. Vieglprātīga pārgalvība kādam 29 gadus vecam tūristam no Islandes maksājusi dzīvību – vīrietis uzrāpās uz transformatora būdas Meistaru ielā, lai nokārtotu dabiskās vajadzības, guva strāvas triecienu un nomira notikuma vietā.
2010. gada 29. novembris. Mīnus 15 grādu salā vecpilsētā aizturēti britu tūristi, kas kaili sēdēja uz koka zirga pie Svētā Pētera baznīcas.
2011. gada aprīlis. Beļģijas pilsonis uzrāpjas uz Brīvības pieminekļa bareljefa, lai nofotografētos. Kad viņu ievēro policija, vīrietis neveiksmīgā lēcienā piezemējas pieminekļa pakājē, salaužot kāju. Tūristam piespriests 250 latu (356 eiro) sods par sīko huligānismu.
2011. gada 24. aprīlis. Vecrīgā aizturēti Beļģijas pilsoņi, kas bija uzrāpušies Rolanda statujā pie Rātsnama. Ar tūristiem notikušas skaidrojoša rakstura pārrunas.
2011. gada maijs. Peldu ielā viesnīcā "Ainavas" atrastas nelegālas videonovērošanas un noklausīšanās sistēmas. Faktu konstatēja "Swedbank" darbinieki, kas kā kreditori pārņēma viesnīcas telpas pēc paziņojuma par SIA "Boutique Hotel Ainavas" maksātnespēju.
2011. gada 5. augusts. Rīgas centrā rokā sašauta 34 gadus veca sieviete. Kā noskaidroja policija, sieviete ievainota ap 2 naktī Aspazijas bulvārī 7. Šauts no mazkalibra ieroča.
2012. gada janvāris. Grēcinieku ielā aizturēts 26 gadus vecs vīrietis, kurš klīda pa pilsētu, ģērbies pirāta kostīmā. Tā kā "korsāram" uz pleca bija pneimatiskais ierocis, kārtības sargi nolēma viņu apturēt.
2012. gada marts. Policija aiztur piedzērušos Lielbritānijas pavalstnieku, kurš Kaļķu ielā izrādīja garāmgājējiem savus kailos dzimumorgānus.
2013. gada aprīlis. Policija Vecrīgā aiztur iereibušu Brazīlijas pilsoni, kurš puskails ienāca Izglītības un zinātnes ministrijas telpās Vaļņu ielā. Brazīlietis bija agresīvs, tādēļ kārtības sargu pavadībā tika nogādāts viesnīcā.
2014. gada jūnijs. Savā dzīvesvietā Vaļņu ielā atrasts slavenā advokāta Andra Grūtupa līķis ar šautu brūci krūšukurvī. Konstatēts, ka advokāts izdarīja pašnāvību.
2014. gada jūlijs. Vaļņu ielā 1, izkrītot pa Valsts izglītības attīstības aģentūras logu, bojā iet jauna sieviete.
2014. gada marts.
Rīgas pašvaldības policijas darbinieki aiztur ārvalstu viesu grupu, kas pie Latvijas Nacionālās operas nama atkailināja ķermeņa lejasdaļu. Austrijas pilsoņi bija ļoti izbrīnījušies, kad piecas minūtes pēc sava huligāniskā izlēciena tika apturēti Aspazijas bulvārī. Par sīko huligānismu tūristi saņēmuši 150 eiro sodu.
Rīgas pašvaldības policijas darbinieki aiztur ārvalstu viesu grupu, kas pie Latvijas Nacionālās operas nama atkailināja ķermeņa lejasdaļu. Austrijas pilsoņi bija ļoti izbrīnījušies, kad piecas minūtes pēc sava huligāniskā izlēciena tika apturēti Aspazijas bulvārī. Par sīko huligānismu tūristi saņēmuši 150 eiro sodu.
2014. gada 9. septembris.
Vecrīgā nogalināta antikvariāta īpašniece Valentīna S. Apsūdzība par slepkavību tika izvirzīta pret Jūliju A., kas dažus gadus vēlāk gāja bojā ugunsgrēkā. Sieviete savu vainu neatzina.
Vecrīgā nogalināta antikvariāta īpašniece Valentīna S. Apsūdzība par slepkavību tika izvirzīta pret Jūliju A., kas dažus gadus vēlāk gāja bojā ugunsgrēkā. Sieviete savu vainu neatzina.
2014. gada 10. novembris.
No salona "Tīne" Vaļņu ielā 2 nolaupītas ekskluzīvas dzintara krelles 4000 eiro vērtībā.
No salona "Tīne" Vaļņu ielā 2 nolaupītas ekskluzīvas dzintara krelles 4000 eiro vērtībā.
2015. gada jūnijs. Audēju ielā pie staba piesiets kails vīrietis. Kā liecina Rīgas pašvaldības policijas preses centra sniegtā informācija, ārvalstu pilsoni, kurš Latvijā svinēja savu 32. dzimšanas dienu, šādā veidā izjokojuši viņa draugi. Gan jubilārs, gan viņa draugi nogādāti policijas iecirknī, kur noformēts protokols par sīko huligānismu. Jokdari atvainojās un pauda nožēlu par nodarīto, kā arī samaksāja sodu 100 eiro apmērā.
2015. gada oktobris.
Trīs jaunieši aplaupa pulksteņu veikalu Kaļķu ielā. Laupītāji veikala darbiniekiem piedraudēja ar šaujamierocim līdzīgu priekšmetu.
Trīs jaunieši aplaupa pulksteņu veikalu Kaļķu ielā. Laupītāji veikala darbiniekiem piedraudēja ar šaujamierocim līdzīgu priekšmetu.
2016. gada jūlijs. Izsaukums uz dievnamu Rīgas centrā, kur ielauzies Lietuvas pilsonis un sarīkojis grautiņu. Drīzumā vainīgais aizturēts 11. novembra krastmalā, kur tobrīd viņš bija uzrāpies uz krastmalas margām un balansējot staigāja. Huligāns nepakļāvās policijas aicinājumiem un mēģināja atgaiņāties no Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem. Galu galā policistiem nācās piemērot fizisko spēku un rokudzelžus. 33 gadus vecais huligāns nogādāts Valsts policijā.
2016. gada 22. marts. Videonovērošanas sistēmā tiek pamanīts, ka Kaļķu ielā kāds vīrietis mēģina atkailināties. Informācija nekavējoties nodota policijas patruļai. Pamanījis tuvojošos kārtības sargus, ārvalstu pilsonis pārtrauca savu striptīzu, taču, līdzko policisti sāka attālināties, viņš novilka vējjaku, bikses un apakšveļu un šādā paskatā noskrēja vienu kvartālu.
2016. gada jūnijs. Pašvaldības policija spiesta apcietināt trīs piedzērušos britu tūristus, kas R"igā svinēja vecpuišu ballīti. Viens no ballētājiem bija ģērbies Supermena kostīmā – īsā krekliņā un trūcīgās apakšbiksēs. Stipri iereibušais ārzemnieks atkailinājās garāmgājēju acu priekšā. Neķītrais Supermens tika nogādāts policijas iecirknī, kur viņam piesprieda administratīvo sodu 200 eiro apmērā. Pāris stundas vēlāk Pašvaldības policijas novērošanas kameras fiksēja vēl kādu britu tūristu grupu, kas arī svinēja vecpuišu ballīti – tērpušies sieviešu svārkos, vīrieši atkailināja savas ģenitālijas Grēcinieku ielā. Divas personas tika aizturētas, viņām izrakstīs 250 eiro sods par sīko huligānismu.
2016. gada 2. novembris. Kaļķu ielā restorānā "McDonald's" grupa britu karavīru aizskaroši izturas pret 23 gadus veco Alekseju. Incidenta rezultātā jaunietim salauzts deguns. Cietušajam konstatēts smadzeņu satricinājums un sejas sasitumi. Lielbritānijas Kara tiesa huligānam piesprieda vairāk nekā 1000 eiro sodu.
25 июня 2017 года. Сотрудники РМП получили вызов на ул. Марсталю, где камеры видеонаблюдения зафиксировали драку. На месте происшествия стражи порядка встретили нескольких свидетелей, сообщивших, что охранники находящегося по соседству бара задержали гражданина Германии, который оголил в туалете свои половые органы и демонстративно пытался заняться самоудовлетворением. Когда охранники попытались привести туриста в чувства, тот стал вести себя агрессивно, и завязалась драка. Работники охраны задержали гостя столицы и передали полицейским. В итоге возмутителя спокойствия за хулиганство оштрафовали на 300 евро.
2017. gada 7. augusts. Reideru uzbrukums viesnīcai "Hotel Garden Palace" Grēcinieku ielā 28. No viesnīcas izdzen gan personālu, gan viesus.
2017. gada augusts. Uzbrukumā cietis ielu muzikants Uldis Leiškalns, kuru daudzi Vecrīgas iedzīvotāji un viesi pazīst kā klasiskā repertuāra dziedātāju. Negadījums noticis Rīgas svētku laikā – Leiškalns, ejot pa Kaļķu ielu, pamanījis, ka kafejnīcas terasē sēdošai sievietei ar bērnu mēģina nozagt "iPhone". Ielu muzikantam izdevies notvert zagli un atņemt tālruni, taču garnadzis sācis nikni pretoties, nogāžot Leiškalnu gar zemi. Kritiens izrādījās smags – muzikants sasita muguru un zaudēja samaņu. Ļaundaris aizbēga, bet garāmgājēji izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas nogādāja Leiškalnu slimnīcā. Uldis pieļauj, ka zaglis bija narkomāns. Šī nebija pirmā reize, kad muzikants kļuvis par uzbrukuma upuri. 2016. gada rudenī viņam ar cirvi uzbruka aktieris un režisors Regnārs Vaivars, kurš bija alkohola reibumā.
2013. gada 16. augusts. Ugunsgrēks "Rīgas ūdens" birojā. Liesmas plosījās 650 kvadrātmetru platībā, ietverot 400 kvadrātmetrus jumta un 250 kvadrātmetru pārsegumu starp jumtu un ēkas otro stāvu.
2018. gada 14. aprīlis. Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci pamanījuši septiņus dažādos kostīmos tērptus vīriešus. Sekojot viņu darbībām, videonovērošanas centra darbinieki pamanījuši, kā ēzeļa kostīmā tērpts vīrietis no mugurpuses pieskrien klāt savam draugam un norauj bikses, tādējādi atkailinot biedra dzimumorgānus.
Uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas autopatruļa. Tikmēr vīrieši nogriezušies uz Kalēju ielu, kur ēzeļa kostīmā tērptais kungs arī ierāpās kāda preču piegādes transportlīdzekļa kravas nodalījumā.
Rīgas kārtības sargi, sekojot videonovērošanas centra darbinieku norādēm, pārkāpēju atraduši turpat netālu esošajā bārā.
Datu pārbaudē noskaidrots, ka pārkāpējs ir Lielbritānijas pilsonis. Vīrieši skaidrojuši, ka organizējuši "draiskajam ēzelim" vecpuišu ballīti un bikšu novilkšana esot bijis tikai joks. Pārkāpējam noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par sīko huligānismu un piemērots naudas sods 100 eiro apmērā.
Uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas autopatruļa. Tikmēr vīrieši nogriezušies uz Kalēju ielu, kur ēzeļa kostīmā tērptais kungs arī ierāpās kāda preču piegādes transportlīdzekļa kravas nodalījumā.
Rīgas kārtības sargi, sekojot videonovērošanas centra darbinieku norādēm, pārkāpēju atraduši turpat netālu esošajā bārā.
Datu pārbaudē noskaidrots, ka pārkāpējs ir Lielbritānijas pilsonis. Vīrieši skaidrojuši, ka organizējuši "draiskajam ēzelim" vecpuišu ballīti un bikšu novilkšana esot bijis tikai joks. Pārkāpējam noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par sīko huligānismu un piemērots naudas sods 100 eiro apmērā.
2018. gada 9. septembris. Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra kameras Kalēju ielā fiksē vīriešu kompāniju, kas kaili skrien pa Vecrīgas ielām. Noskrējuši kvartālu, vīrieši atgriezās starta vietā, saģērbās un devās uz blakus esošo viesnīcu. "Pliko skrējienu" sarīkojušos huligānus policija sastapa viesnīcas foajē. Pārbaudot dokumentus, izrādījās, ka draiskuļi ir Lielbritānijas, Austrālijas un Vācijas pilsoņi. Vīrieši tika uzaicināti uz operatīvo transportu, kur visi atzinās pārkāpumā un paskaidroja, ka tā darījuši, jo bija noslēguši derības. Tūristiem noformēti protokoli par administratīvajiem pārkāpumiem, katram piespriests 100 eiro sods.
2019. gada 4.janvāris. Naktī uz piektdienu, 4. janvārī, neilgi pirms pulksten 5 Rīgas pašvaldības policijas pilsētas videonovērošanas centra darbinieki videokamerās ievērojuši kādu pāri Kaļķu ielā. Meitene bija notupusies uz ceļiem, savukārt viņai cieši blakus stāvēja puisis. Pietuvinot kameru, konstatēts, ka ielas vidū meitene puisim sniedz orālo seksu.
Uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes autopatruļa.
Tuvojoties notikuma vietai, kārtības sargi pamanījuši, ka pāris ir atspiedies pret vienu no Kaļķu ielas namiem, kur jau veic dzimumaktu. Jaunie cilvēki policijas operatīvo transportlīdzekli pamanījuši tikai tad, kad tas jau atradies viņiem aiz muguras. Ieraugot kārtības sargus, abi ātri uzvilkuši bikses un sākuši skriet prom.
Jaunieši apturēti un aicināti atgriezties pie policijas operatīvā transportlīdzekļa, kur lūgts izskaidrot savas rīcības motīvus. Mīlnieki skaidrojuši, ka viņi ilgstoši sarakstījušies līdz nolēmuši beidzot satikties.
Tikšanas reizē pāris nav spējis savaldīt uzbudinājumu, tāpēc sākotnēji ļāvušies mīlas priekiem vienā no izklaides vietas tualetēm, bet pēc tam vēlējušies ekstrēmas izjūtas, tādēļ savas darbības atkārtojuši turpat Rīgas centrā uz ielas.
Datu pārbaudes laikā noskaidrots, ka puisis ir Vācijas pilsonis, savukārt meitene ir Krievijas pilsone.
Pārkāpējiem izrakstīti administratīvā pārkāpuma protokoli par sīko huligānismu. Katram piemērots 200 eiro naudas sods.
Uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes autopatruļa.
Tuvojoties notikuma vietai, kārtības sargi pamanījuši, ka pāris ir atspiedies pret vienu no Kaļķu ielas namiem, kur jau veic dzimumaktu. Jaunie cilvēki policijas operatīvo transportlīdzekli pamanījuši tikai tad, kad tas jau atradies viņiem aiz muguras. Ieraugot kārtības sargus, abi ātri uzvilkuši bikses un sākuši skriet prom.
Jaunieši apturēti un aicināti atgriezties pie policijas operatīvā transportlīdzekļa, kur lūgts izskaidrot savas rīcības motīvus. Mīlnieki skaidrojuši, ka viņi ilgstoši sarakstījušies līdz nolēmuši beidzot satikties.
Tikšanas reizē pāris nav spējis savaldīt uzbudinājumu, tāpēc sākotnēji ļāvušies mīlas priekiem vienā no izklaides vietas tualetēm, bet pēc tam vēlējušies ekstrēmas izjūtas, tādēļ savas darbības atkārtojuši turpat Rīgas centrā uz ielas.
Datu pārbaudes laikā noskaidrots, ka puisis ir Vācijas pilsonis, savukārt meitene ir Krievijas pilsone.
Pārkāpējiem izrakstīti administratīvā pārkāpuma protokoli par sīko huligānismu. Katram piemērots 200 eiro naudas sods.
2019. gada 25. februāris. Rīgas Pašvaldības policijаs videonovērošanas kameras fiksē aizdomīgu kompāniju vecpilsētas ielās. Viens vīrietis pēkšņi nolaida bikses un tādā skatā pārskrēja 13. janvāra ielu. Uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā policijas patruļa. Sarunu ceļā noskaidrots, ka galvenais jokdaris, kurš atkailināja savu "lepnumu", ir tūrists no Francijas. Viņš savu rīcību skaidroja ar to, ka vēlējies uzjautrināt draugus. Pārkāpējam uzrakstīts administratīvais protokols, par sīko huligānismu piespriests 70 eiro sods.
2019. gada 9. maija vakars. Pašvaldības policijas dežūrpultī saņemts ziņojums par Esplanādē pamanītu netikli, kurš pašapmierinās sieviešu acu priekšā. Norādītā persona notverta Daugavas otrā krastā. Kārtības sargi vīrieti tūlīt atpazina, jo viņš jau agrāk bija aizturēts Bastejkalnā par masturbēšanu, raugoties uz garāmejošām sievietēm.
2019. gada jūlijs. Rīgas pašvaldības policija aiztur kādu pusaudzi, kurš, ģērbies ēstuves "McDonald's" darbinieka formastērpā, biedējis tās apmeklētājus ar stāstiem par burgeros it kā atrodamiem prusakiem. Policija saņēma izsaukumu uz Meierovica bulvāri, kur kāds jaunietis traucējis ēstuves "McDonald's" darbu.
Notikuma vietā policisti sastapa vairākus ēstuves darbiniekus, taču sarunas laikā atklājās, ka viens no viņiem patiesībā ir iestādes apmeklētājs, kurš ģērbies "McDonald's" darbinieku uniformā.
Iestādes darbinieki stāstīja, ka jaunietis traucējis ēstuves darbu, ejot pie klientiem un stāstot viņiem, ka burgeros it kā esot atrodami prusaki. Ņemot vērā, ka jaunietis bija ģērbies tādā pašā uniformā, kāda ir citiem ēstuves darbiniekiem, viņš ar savu rīcību maldinājis ēstuves apmeklētājus.
Apmeklētājiem apetīte neesot atgriezusies arī pēc tam, kad viltvārdis atzinies, ka notikušais ir tikai joks.
Pats pārkāpējs policijai pastāstīja, ka uniformu iegādājies kādā ārvalstu interneta veikalā, jo zaudējis derībās. Ar zaudējumu derībās viņš skaidroja arī savu rīcību, biedējot citus apmeklētājus. Turpmākās sarunas laikā noskaidrojās, ka 15 gadus vecais puisis esot tā sauktais vlogeris jeb "jūtūberis" un, visticamāk, ēstuves apmeklētāju izjokošana ir iemūžināta video.
Pret jaunieti sākta administratīvā lietvedība par sīko huligānismu.
Notikuma vietā policisti sastapa vairākus ēstuves darbiniekus, taču sarunas laikā atklājās, ka viens no viņiem patiesībā ir iestādes apmeklētājs, kurš ģērbies "McDonald's" darbinieku uniformā.
Iestādes darbinieki stāstīja, ka jaunietis traucējis ēstuves darbu, ejot pie klientiem un stāstot viņiem, ka burgeros it kā esot atrodami prusaki. Ņemot vērā, ka jaunietis bija ģērbies tādā pašā uniformā, kāda ir citiem ēstuves darbiniekiem, viņš ar savu rīcību maldinājis ēstuves apmeklētājus.
Apmeklētājiem apetīte neesot atgriezusies arī pēc tam, kad viltvārdis atzinies, ka notikušais ir tikai joks.
Pats pārkāpējs policijai pastāstīja, ka uniformu iegādājies kādā ārvalstu interneta veikalā, jo zaudējis derībās. Ar zaudējumu derībās viņš skaidroja arī savu rīcību, biedējot citus apmeklētājus. Turpmākās sarunas laikā noskaidrojās, ka 15 gadus vecais puisis esot tā sauktais vlogeris jeb "jūtūberis" un, visticamāk, ēstuves apmeklētāju izjokošana ir iemūžināta video.
Pret jaunieti sākta administratīvā lietvedība par sīko huligānismu.
Nakts uz 2019. gada 1. septembri. Rīgas pašvaldības policijas pilsētas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci Torņa ielā pamana četru cilvēku bariņu, kas pēkšņi sāk izģērbties.
Savas drēbes viņi izklāja uz vecpilsētas bruģa, līdz trīs no viņiem bija pilnīgi kaili, pēc tam visi rindiņā sāka gulties uz zemes. Kārtības sargu ierašanās brīdī personas jau ģērbās. Turpat sastapti trīs vīrieši un viena sieviete.
Uzsākot sarunu, atklājās, ka pārkāpuma veicēji ir Dānijas pilsoņi. Izjautājot, kāpēc atkailinājušies, viņi pastāstīja, ka spēlējuši spēli. Pārkāpējiem izrakstīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Katram no viņiem piemērots 70 eiro naudas sods, ko ar bankas karti viņi samaksāja uz vietas.
Savas drēbes viņi izklāja uz vecpilsētas bruģa, līdz trīs no viņiem bija pilnīgi kaili, pēc tam visi rindiņā sāka gulties uz zemes. Kārtības sargu ierašanās brīdī personas jau ģērbās. Turpat sastapti trīs vīrieši un viena sieviete.
Uzsākot sarunu, atklājās, ka pārkāpuma veicēji ir Dānijas pilsoņi. Izjautājot, kāpēc atkailinājušies, viņi pastāstīja, ka spēlējuši spēli. Pārkāpējiem izrakstīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Katram no viņiem piemērots 70 eiro naudas sods, ko ar bankas karti viņi samaksāja uz vietas.
2020. gada janvāris. Dienas vidū Valsts policija saņēma izsaukumu no kāda aculiecinieka, kurš ziņoja par iespējamu personas nolaupīšanu Vecrīgā, Audēju ielā. Garāmgājēji ziņojuši, ka divi jaunieši, kuriem uz sejas bija Ronalda Reigana un Vladimira Putina maskas, situši trešo jaunieti, pēc tam ar varu viņu iegrūduši "Volvo" markas automašīnas bagāžniekā un aizbraukuši. Patruļpolicisti netālu no notikuma vietas Vecrīgā pamanīja novietotu aprakstam atbilstošu automašīnu. Tajā iekšā sēdošie jaunieši, tobrīd jau bez maskām, vēroja apkārtnē notiekošo.
Likumsargi visus trīs iesaistītos jauniešus nogādāja policijas iecirknī paskaidrojumu sniegšanai. Viņi policijai paskaidroja, ka notikušais bija sociālais eksperiments, lai noskaidrotu, kā sabiedrība rīkosies šādā situācijā. Trešā jaunieša sišana bijis inscinējums, turklāt viņš nebija fiziski cietis. Nofilmēto videomateriālu viņi vēlējušies publicēt internetā.
Policisti ar visiem trim jauniešiem, kuri dzimuši 1994. gadā, veica pārrunas, informējot par šādas rīcības sekām.
Policijā sākta administratīvā lietvedība par sīko huligānismu.
Likumsargi visus trīs iesaistītos jauniešus nogādāja policijas iecirknī paskaidrojumu sniegšanai. Viņi policijai paskaidroja, ka notikušais bija sociālais eksperiments, lai noskaidrotu, kā sabiedrība rīkosies šādā situācijā. Trešā jaunieša sišana bijis inscinējums, turklāt viņš nebija fiziski cietis. Nofilmēto videomateriālu viņi vēlējušies publicēt internetā.
Policisti ar visiem trim jauniešiem, kuri dzimuši 1994. gadā, veica pārrunas, informējot par šādas rīcības sekām.
Policijā sākta administratīvā lietvedība par sīko huligānismu.
2020. gada 26. februāris. Agresīvs huligāns uzbrūk Romas Katoļu baznīcas arhibīskapam metropolītam Zbigņevam Stankevičam.
Dievkalpojuma laikā kāds vīrietis ar skaļiem izsaucieniem un necenzētu leksiku traucējis misi, tādēļ priesterim nācies no kanceles viņu apsaukt. Vēlāk miera traucētājs pametis baznīcas telpas. Šķitis, ka konflikts atrisinājies, bet pēc dievkalpojuma izrādījies, ka viņš priesteri gaidījis ārpus baznīcas. Agresīvais vīrietis pienācis priesterim un draudējis fiziski izrēķināties. Stankevičs nevēlējās ielaisties sarunā un gāja prom, taču vīrietis nelikās mierā, turpināja klaigāt un rādīt vulgārus žestus. Agresors sekoja Stankevičam un iespēra viņam, kā arī iesita ar dūri pa seju priestera sekretāram, kurš mēģināja uzbrucēju apturēt. Priesterim, kurš savulaik nodarbojās ar Austrumu cīņām, izdevās neitralizēt uzbrucēju un aizturēt, bet pēc tam nodot netālu esošo Saeimas apsardzes darbinieku rīcībā.
Dievkalpojuma laikā kāds vīrietis ar skaļiem izsaucieniem un necenzētu leksiku traucējis misi, tādēļ priesterim nācies no kanceles viņu apsaukt. Vēlāk miera traucētājs pametis baznīcas telpas. Šķitis, ka konflikts atrisinājies, bet pēc dievkalpojuma izrādījies, ka viņš priesteri gaidījis ārpus baznīcas. Agresīvais vīrietis pienācis priesterim un draudējis fiziski izrēķināties. Stankevičs nevēlējās ielaisties sarunā un gāja prom, taču vīrietis nelikās mierā, turpināja klaigāt un rādīt vulgārus žestus. Agresors sekoja Stankevičam un iespēra viņam, kā arī iesita ar dūri pa seju priestera sekretāram, kurš mēģināja uzbrucēju apturēt. Priesterim, kurš savulaik nodarbojās ar Austrumu cīņām, izdevās neitralizēt uzbrucēju un aizturēt, bet pēc tam nodot netālu esošo Saeimas apsardzes darbinieku rīcībā.
2000. gada 17. novembris. Nacionālboļševiku partijas biedri Maksims Žurkins, Sergejs Solovejs un Dmitrijs Gafarovs okupē Pēterbaznīcas torni. Vīrieši bloķē skatu laukumu, izkar partijas karogus un, draudot ar mācību granātu, izkliedz politiskus lozungus.
2000. gada 17. augustā universālveikalā "Centrs" ar astoņu minūšu starpību nodārdēja divi sprādzieni. 35 cilvēki guva traumas, 21 nogādāts slimnīcā. 53 gadus vecā somu glabātuves darbiniece Maija Pušmucāne guva 60% ķermeņa apdegumu un pēc dažām dienām mira Zviedrijas apdegumu centrā.
Smagas traumas guva "Rimi Latvija" ģenerāldirektors Knuts Kvisviks.
Smagas traumas guva "Rimi Latvija" ģenerāldirektors Knuts Kvisviks.
1998. gada 2. aprīlis. Sprādziens sinagogā Peitavas ielā. Eksplozijas vilnī izsisti sinagogas logi un durvis, bojāti griesti un vitrāžas, kā arī vairākas kaimiņu ēkas. Sinagogā tobrīd atradās Latvijas virsrabīns Nātans Barkāns, kurš brīnumainā kārtā negāja bojā. Pēc speciālistu aplēsēm, spridzekļa jauda bija ap 300 gramiem trotila.
2013. gada 20.-21. jūnijs. Spēcīgs ugunsgrēks izposta Rīgas pils jumtu un vairākus stāvus. Kopumā izdeg 3200 kvadrātmetrus liela platība.
2009. gada 13. janvāris.
Doma laukumā notiek protesta mītiņš pret valdību, kas pāraug lielākajās masu nekārtībās Latvijas jauno laiku vēsturē. Dumpja kopsavilkums – desmitiem ievainoto, vairāk nekā 20 personas nogādātas slimnīcā, protestējošie nodarījuši vairāku tūkstošu zaudējumus.
Doma laukumā notiek protesta mītiņš pret valdību, kas pāraug lielākajās masu nekārtībās Latvijas jauno laiku vēsturē. Dumpja kopsavilkums – desmitiem ievainoto, vairāk nekā 20 personas nogādātas slimnīcā, protestējošie nodarījuši vairāku tūkstošu zaudējumus.
Lai izpētītu karti, lūdzu, pagrieziet savu viedierīci horizontāli.
Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Sestās nodaļas bijušais priekšnieks Mihails Belkins uzsver: Viktoram Bugajam galvenais bija neiejaukties politikā, nepieļaut milicijas ievilkšanu politiskās intrigās, kas ne tikai Rīgai, bet arī visai Latvijai maksātu pārāk dārgi. Tieši tādēļ 1991. gada janvāra notikumi Rīgas milicijai bija nopietns pārbaudījums.
Rīgas sinagoga Peitavas ielā spridzināta ne reizi vien. Pirmais sprādziens atskanēja agrā 1995. gada 6. maija rītā. Policija konstatēja, ka spridzeklis bija piestiprināts pie pagraba loga. Eksplozijā bojāts sinagogas logs un lūgšanu telpas, cilvēki šajā negadījumā necieta.
Otrs sprādziens šajā pašā vietā nogranda naktī uz 1998. gada 2. aprīli. Eksplozijas vilnī izsisti sinagogas logi un durvis, bojāti griesti un vitrāžas, kā arī vairākas kaimiņu ēkas. Sinagogā tobrīd atradās Latvijas virsrabīns Nātans Barkāns, kurš brīnumainā kārtā negāja bojā. Pēc speciālistu aplēsēm, spridzekļa jauda bija ap 300 gramiem trotila.
Otrs sprādziens šajā pašā vietā nogranda naktī uz 1998. gada 2. aprīli. Eksplozijas vilnī izsisti sinagogas logi un durvis, bojāti griesti un vitrāžas, kā arī vairākas kaimiņu ēkas. Sinagogā tobrīd atradās Latvijas virsrabīns Nātans Barkāns, kurš brīnumainā kārtā negāja bojā. Pēc speciālistu aplēsēm, spridzekļa jauda bija ap 300 gramiem trotila.
Sprādzieni pie sinagogas
Otrais sprādziens izraisīja asu valdības un parlamenta reakciju: spridzināšana tika saukta par diversiju un provokāciju, kas met ēnu uz Latvijas prestižu starptautiskajā arēnā. Policija sargāja ne tikai sinagogu, bet arī Ebreju centru Slokas ielā.
Peitavas ielas notikumi policijas priekšniekam Aldim Lieljuksim izmaksāja amatu. Vēl janvārī pie sinagogas bija jāuzstāda videonovērošanas kameras, taču iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera pavēle netika izpildīta.
Peitavas ielas notikumi policijas priekšniekam Aldim Lieljuksim izmaksāja amatu. Vēl janvārī pie sinagogas bija jāuzstāda videonovērošanas kameras, taču iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera pavēle netika izpildīta.
2001. gadā aizdomās par piedalīšanos sprādziena organizēšanā Drošības policijas darbinieki aizturēja bijušo Rīgas omonieti Dmitriju M. Viņu turēja aizdomās arī par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavību. Taču ar dienestu rīcībā esošajiem pierādījumiem nepietika, drīz vien aizdomās turētais tika atbrīvots. Joprojām nav atklāta nedz Laukrozes slepkavība, nedz spridzināšanas sinagogā.
"Kad 1991. gada 19. janvārī omonieši atradās Iekšlietu ministrijas ēkā, tur bija palicis iekšlietu ministra vietnieks – milicijas ģenerālis Zenons Indrikovs. Aloizs Vaznis, kas tolaik bija iekšlietu ministrs, bija devies komandējumā uz Maskavu. Vakarā, kad sākās apšaude, pie ēkas ieradās Bugajs un pa rāciju izsauca pulkvedi Nikolaju Gončarenko (kādreizējo PSRS IeM OMON darbības koordinators Baltijas valstīs – red.). Viņš bija pilnā kaujas ekipējumā – ar ķiveri un automātu. Pārrunas ilga aptuveni pusstundu. Bugajs pārliecināja Gončarenko, ka omoniešiem jāpārtrauc šaušana. Tur bija arī pareizticīgo garīdznieks – tēvs Aleksejs Zotovs, Saeimas deputāts ar nopietnu ietekmi. Kad ministrijas ēkā sākās šaušana, milicija ķēdē ielenca rajonu un attīrīja zonu no Brīvības pieminekļa līdz Iekšlietu ministrijai," stāsta Belkins.
Bugajs vienojās par to, ka OMON var brīvi atgriezties no ministrijas ēkas uz savu bāzi Vecmīlgrāvī. Omonieši turp devās bruņu transportieros, viņus pavadīja milicija. "Uzskatu, ka tieši Bugajs nepieļāva slaktiņu. No milicijas darbinieku rindām nebija neviena šāviena. Es pat teiktu tā: tajās dienās viņš darīja visu, lai tauta varētu atjaunot Latvijas valsti. Taču slava un gods tika citiem cilvēkiem, kam ar šiem notikumiem nebija nekādas saistības," spriež Belkins.
Arī kādreizējais Rīgas pilsētas Ļeņina rajona milicijas pārvaldes priekšnieks Anatolijs Stepanovs ir pārliecināts, ka tieši Bugajs bija tas, kurš nepieļāva Rīgā lielu asins izliešanu. "Tolaik dzīvoju Kirova (Elizabetes) un Fridriha Engelsa (Stabu) ielas stūrī. Vakarā izgāju pastaigā ar suni, tieši tajā brīdī sākās šaušana. Atceros troksni, kņadu, norobežošanu. 1991. gadā es nestrādāju milicijā, uz dažiem gadiem biju spiests pamest darbu struktūrās, taču daudzi puiši mani atcerējās no dienesta gadiem, tādēļ nedzina projām. Skaidri redzēju, kas tur notika, kā šāva un kā lodes no Bastejkalna spindzēja stacijas virzienā. Tās lidoja pāri cilvēku galvām, apšaude notika no Basteja."
Milicijas darbinieku kopsapulcē Bugajs paziņoja, ka nepieļaus iesaistīšanos politiskos procesos. Viņš uzskatīja, ka milicijas uzdevums ir sargāt kārtību un atklāt noziegumus. "Par viņa lēmuma pareizību var runāt, cik tik uziet. Bet kādas būtu sekas, ja tovakar Rīgas milicija atbildētu šāvieniem ar to pašu? Kas notiktu, ja mūsu milicija pievienotos OMON? Pārsteidzoši, bet daudzi no tiem, kas toreiz aizbēga vai noslēpās, drīz vien piesavinājās svešus nopelnus par novērsto asinspirti," rezumē Stepanovs.
Rīgas OMON Vecrīgā atgriezās 1991. gada augusta puča laikā. 19. augustā kaujinieki ieņēma Latvijas Radio ēku Doma laukumā, telpas pametot trīs dienas vēlāk. 21. augustā no Maskavas tika ziņots, ka pučs ir izgāzies.
Milicijas darbinieku kopsapulcē Bugajs paziņoja, ka nepieļaus iesaistīšanos politiskos procesos. Viņš uzskatīja, ka milicijas uzdevums ir sargāt kārtību un atklāt noziegumus. "Par viņa lēmuma pareizību var runāt, cik tik uziet. Bet kādas būtu sekas, ja tovakar Rīgas milicija atbildētu šāvieniem ar to pašu? Kas notiktu, ja mūsu milicija pievienotos OMON? Pārsteidzoši, bet daudzi no tiem, kas toreiz aizbēga vai noslēpās, drīz vien piesavinājās svešus nopelnus par novērsto asinspirti," rezumē Stepanovs.
Rīgas OMON Vecrīgā atgriezās 1991. gada augusta puča laikā. 19. augustā kaujinieki ieņēma Latvijas Radio ēku Doma laukumā, telpas pametot trīs dienas vēlāk. 21. augustā no Maskavas tika ziņots, ka pučs ir izgāzies.
Sprādziens universālveikalā, nacionālboļševiki un grautiņi
Divtūkstošie gadi Vecrīgā iebrāzās skaļi – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. 2000. gada 17. augustā universālveikalā "Centrs" ar astoņu minūšu starpību nodārdēja divi sprādzieni. 35 cilvēki guva traumas, 21 nogādāts slimnīcā. 53 gadus vecā somu glabātuves darbiniece Maija Pušmucāne guva 60% ķermeņa apdegumu un pēc dažām dienām mira Zviedrijas apdegumu centrā.
Smagas traumas guva "Rimi Latvija" ģenerāldirektors Knuts Kvisviks. Kad nodārdēja pirmais sprādziens, viņš atradās birojā universālveikala otrajā stāvā. Plašāk par pirmo, turklāt joprojām neatklāto teroraktu Rīgas vēsturē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas lasi šajā stāstā.
Smagas traumas guva "Rimi Latvija" ģenerāldirektors Knuts Kvisviks. Kad nodārdēja pirmais sprādziens, viņš atradās birojā universālveikala otrajā stāvā. Plašāk par pirmo, turklāt joprojām neatklāto teroraktu Rīgas vēsturē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas lasi šajā stāstā.
2013. gada 20. un 21. jūnijā liels ugunsgrēks izpostīja Rīgas pils jumtu. Sākotnēji liesmu platība bija 50–100 kvadrātmetru, taču uguns mēles strauji izplatījās pa visu jumtu, kā rezultātā izdega 3200 kvadrātmetri.
Ugunsdzēsēji uz pili tika izsaukti pulksten 22.21, dzēšanai tika mobilizēti visi Valsts ugunsdzēsības dienesta Rīgas reģiona resursi, kā arī Rīgas brīvostas velkonis, kas no piestātnes aizvilka izklaides kuģīti, kas traucēja glābējiem sūknēt ūdeni no Daugavas. Glābšanas darbu laikā tika slēgta satiksme starp Akmens un Vanšu tiltu. Tā tika atjaunota vien pret rīta pusi, bet pulksten 14.21 ugunsgrēks tika likvidēts.
Nelaimē visvairāk cieta pils jumts, konstrukcijas un bēniņi (izdega telpas 2400 kvadrātmetru platībā), 600 kvadrātmetri ceturtajā stāvā, 200 kvadrātmetri trešajā stāvā. Gandrīz pilnībā izdega Sarkanā zāle, smagi postījumi nodarīti Baltajai zālei, arī Svētku, Sūtņu un Ģerboņu zālei. Visvairāk cieta tā Rīgas pils daļa, kurā atradās Valsts prezidenta kanceleja. Rīgas pils restaurācija pēc ugunsgrēka izmaksāja vairāk nekā 34 miljonus eiro.
Ugunsdzēsēji uz pili tika izsaukti pulksten 22.21, dzēšanai tika mobilizēti visi Valsts ugunsdzēsības dienesta Rīgas reģiona resursi, kā arī Rīgas brīvostas velkonis, kas no piestātnes aizvilka izklaides kuģīti, kas traucēja glābējiem sūknēt ūdeni no Daugavas. Glābšanas darbu laikā tika slēgta satiksme starp Akmens un Vanšu tiltu. Tā tika atjaunota vien pret rīta pusi, bet pulksten 14.21 ugunsgrēks tika likvidēts.
Nelaimē visvairāk cieta pils jumts, konstrukcijas un bēniņi (izdega telpas 2400 kvadrātmetru platībā), 600 kvadrātmetri ceturtajā stāvā, 200 kvadrātmetri trešajā stāvā. Gandrīz pilnībā izdega Sarkanā zāle, smagi postījumi nodarīti Baltajai zālei, arī Svētku, Sūtņu un Ģerboņu zālei. Visvairāk cieta tā Rīgas pils daļa, kurā atradās Valsts prezidenta kanceleja. Rīgas pils restaurācija pēc ugunsgrēka izmaksāja vairāk nekā 34 miljonus eiro.
Rīgas pils degšana
Vecrīga nereti kalpo par dekorāciju skaļām politiskajām akcijām. 2000. gada 17. novembrī Nacionālboļševiku partijas biedri Maksims Žurkins, Sergejs Solovejs un Dmitrijs Gafarovs ielauzās Pēterbaznīcas tornī. Maskavieši bloķēja skatu platformu, izkāra partijas karogus un, draudot ar mācību granātu, skandēja politiskus lozungus. Nacionālboļševiki pieprasīja atbrīvot antifašistus veterānus, konkrēti – padomju partizānu Vasīliju Kononovu, kuru Latvijas valsts apsūdzēja kara noziegumos.
2001. gada 8. novembrī nacionālboļševiku aktīviste Alīna Ļebedeva ar neļķēm iepļaukāja Velsas princi Čārlzu, kurš bija ieradies oficiālā vizītē Rīgā. Tādējādi jauniete protestēja pret Latvijas iestāšanos NATO un karu Afganistānā. 2004. gada janvārī protestos pret izglītības reformu nenoskaidroti ļaundari aizdedzināja Izglītības un zinātnes ministrijas durvis. Atbildību par to uzņēmās nacionālboļševiki. 2005. gada februārī nacionālboļševiku aktīvisti zem Rīgas pils logiem, aplējuši ar degvielu, dedzināja Latvijas vēstures grāmatas.
Dažus turpmākos gadus Vecrīgā iestājās klusums, ko pārtrauca vien naktsklubu un kafejnīcu iereibušo apmeklētāju ķīviņi. Tomēr viss mainījās 2009. gada 13. janvārī, dienā, kad Doma laukumā notika mītiņš – protesti pret valdību, kas pārauga Latvijas jauno laiku vēsturē lielākajā masu grautiņā.
Vecrīgā bija sapulcējušies tūkstošiem protestētāju no visām Latvijas malām. Pēc mierīgā mītiņa, kurā tika prasīta Saeimas atlaišana, pūlis devās valdības mājas virzienā. Saeimas un to sargājošo policistu virzienā sāka lidot akmeņi un pudeles. Kad piesaistītajiem policijas papildspēkiem izdevās nošķirt pūli un izspiest no Jēkaba ielas, nekārtības un grautiņi pārmetās uz blakus ielām. Protestējošie ārdīja vecpilsētas bruģi, demolēja veikalus un gāza policijas auto. Neilgā dumpja kopsavilkums: desmitiem ievainoto, vairāk nekā 20 slimnīcā nogādātas personas un daudzu tūkstošu zaudējumi. 13. janvāra notikumu izmeklēšana un tiesas procesi ilga vairākus gadus.
Vecrīgā bija sapulcējušies tūkstošiem protestētāju no visām Latvijas malām. Pēc mierīgā mītiņa, kurā tika prasīta Saeimas atlaišana, pūlis devās valdības mājas virzienā. Saeimas un to sargājošo policistu virzienā sāka lidot akmeņi un pudeles. Kad piesaistītajiem policijas papildspēkiem izdevās nošķirt pūli un izspiest no Jēkaba ielas, nekārtības un grautiņi pārmetās uz blakus ielām. Protestējošie ārdīja vecpilsētas bruģi, demolēja veikalus un gāza policijas auto. Neilgā dumpja kopsavilkums: desmitiem ievainoto, vairāk nekā 20 slimnīcā nogādātas personas un daudzu tūkstošu zaudējumi. 13. janvāra notikumu izmeklēšana un tiesas procesi ilga vairākus gadus.
Noreibušie ārzemnieki un naksnīgie izklaides eņģeļi
"Līdz kovidam Vecrīga bija mūsu galvassāpes. Uz katra stūra tūristi, kas staigā pavērtām mutēm. Savukārt savām mantām uzmanību nepievērš," stāsta policijas iecirkņa "Centrs" priekšnieks Aleksandrs Petrovs. "Iziet ielās vakaros, atpūšas, bet tad viesnīcā pamostas – vienam nav maka, otram – telefona, kāds atgriezies bez virsdrēbēm. Ne vienmēr tas ir nozagts, viņš vienkārši aptver, ka nav mantu. Mūsu pienākums – izskatīt viņa iesniegumu un noskaidrot, vai pats lietas aizmirsis, vai arī tās pazudušas nozieguma rezultātā."
Vecrīgai raksturīga problēma ir "taksometru kari", kas laiku pa laikam izceļas vēl joprojām. Nesenākais konflikts notika 2016. gadā, kad nedēļas laikā Rīgā tika sadedzinātas četras "Baltic Taxi" automašīnas, kā arī piekauts viens taksometra vadītājs.
Foto: Māris Morkāns
2010. gadu sākumā Latviju sasniedza zemo cenu aviokompānijas. Tas sev līdzi nesa jaunas problēmas. Rīga kļuva par iecienītu vietu lētām izklaidēm, jo īpaši – vecpuišu ballītēm. Kriminālziņu slejās ik nedēļas nogali nonāca britu un īru tūristi: viņi dejojuši kaili pie Doma baznīcas, tādā pašā paskatā 20 grādu spelgonī mēģinājuši jāt ar koka zirgu pie Svētā Pētera baznīcas, kā arī kārtojuši dabiskās vajadzības visneiedomājamākajās vietās. Daudzi pēc iestiprināšanās vecpilsētas bāros dodas pie Mildas, mēģinot uzrāpties piemineklī. Iereibušie tūristi pat slēguši derības – vai pagūs uzrāpties pieminekļa postamentā pirms policijas ierašanās. Ar laiku sods par huligānismu tika palielināts un kļuva mazāk to cilvēku, kas gatavi šķirties no apaļas summiņas.
Agrāk policijā bija daudz iesniegumu par konsumāciju Vecrīgas kafejnīcās, klubos un bāros, stāsta Petrovs. Te gan viss nav tik viennozīmīgi. "Piemēram, cilvēks atpūšas kādā restorānā. Meitene pienāk, viņi iepazīstas, sarunājas, izskan mājiens: "Izmaksā man dzērienu!" Protams, ka viņa izvēlas garšīgāko un dārgāko. Vīrietis, protams, piekrīt un samaksā bez minstināšanās. Atsevišķās iestādēs šampanieša pudele var maksāt pat vairāk nekā simt eiro. Kad vīrietis atskurbst, redz, ka nopircis meitenei pāris glāžu šampanieša, bet samaksājis gandrīz 100 eiro. Tādi iesniegumi nonāk pie mums. Vairumā gadījumu viss beidzas ar to, ka nav nozieguma sastāva: pats vainīgs, ka pircis alkoholu nepārbaudot. Meitenes vienošanos ar bāra darbiniekiem ir ļoti grūti pierādīt. Parasti šādus iesniegumus saņemam no ārzemniekiem, vietējie no savas naudas tik vieglu roku nešķiras. Ārzemnieki ir labsirdīgi, jo īpaši tad, kad iedzēruši."
Gadās, ka atpūta klubā noslēdzas ar konfliktu uz ielas: nav sadalījuši meiteni, kāds uz citu nepareizi paskatījies, stāsta Petrovs. Iesniegumus par miesas bojājumiem, sākot no zilumiem (administratīvā atbildība) un beidzot ar smagiem ievainojumiem (kriminālatbildība), izskata Valsts policija. "Un tie vairs nav tikai ārzemnieki, arī vietējie skaidro savas attiecības. Tagad, kad kovida dēļ gandrīz visa Vecrīga ciet, šādu noziegumu gandrīz nav," norāda Petrovs.