"Mazās Maskačkas" atdzimšana
Āgenskalna kriminālais stāsts
KRIMINĀLĀ RĪGA. KREISAIS KRASTS
Diāna Čučkova
Projekta autore
Olga Petrova
Projekta autore
Āgenskalns tiek uzskatīts par vienu no prestižākajām Rīgas apkaimēm. Tuvu centram. Šobrīd uz dzīvi Āgenskalnā pārceļas aizvien vairāk radošu ļaužu, kam tīk apkaimes īpašā atmosfēra: zaļums, bruģētas ieliņas, kas met cilpas gar koka māju rindām. Bet vēl pavisam nesen Āgenskalna vārds bieži vien zibēja kriminālhronikā. “Delfi” pēta šīs apkaimes noziedzības stāstu.
Āgenskalns ir viena no senākajām Rīgas apkaimēm, un tas uzliek īpašu zīmogu. Vēl joprojām te ir daudz vecu, pamestu māju, kur joprojām mitinās Rīgas visnelabvēlīgāko sociālo slāņu pārstāvji. Koka apbūve gan pamazām tiek savesta kārtībā, rajons attālinās no iesaukas “Pārdaugavas Hārlema”. Tomēr Āgenskalna dziļumos itin viegli uziet tādus graustus, kuru tuvumā baisi uzturēties pat dienasgaismā.

"Kriminālā Rīga"
“Delfi” stāstu cikls, kurā pētām Rīgas apkaimju noziedzības vēsturi. Izmantojot arhīva materiālus un statistikas datus, ar kādreizējo milicijas un tagadējo policijas darbinieku palīdzību zīmējam galvaspilsētas karti. No Purvciema līdz Imantai, no Ķengaraga līdz Bolderājai: kāda tur bijusi noziedzība? Un vai šodien tur ir droši? Šī ir cikla otrā daļa, pirmo lasi šeit:
Āgenskalnā (ieskaitot Āgenskalna priedes), atbilstoši 2021. gada datiem, ir 23 800 iedzīvotāju. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik Juglā, un vien nedaudz mazāk nekā Maskavas forštatē. Āgenskalns ir viens no pieciem visblīvāk apdzīvotajiem Pārdaugavas rajoniem. Apkaimes platība – 461,3 hektāri.
Āgenskalns
Kopš astoņdesmito gadu beigām Āgenskalna vārds bieži zibējis kriminālajā hronikā, te pastrādātie noziegumi izcēlās ar īpašu nežēlību. Te spridzinātas kafejnīcas un pašvaldības iestādes, te uzbrukts uzņēmējiem un dedzināta degvielas uzpildes stacija. Laupītāji terorizējuši kafejnīcas un neskaitāmos veikaliņus mazajās šķērsielās, uzbrukts pat vairumtirgotājiem. Te viltus miliču banda aplaupīja vietējos komersantus, bet parki un skvēri vilināja izvarotājus.
Plašu vietā drukāja naudu
2004. gada jūlijs. Bijušās rūpnīcas “Melodija” teritorijā, Kalnciema ielā 40, uzņēmumam RZM piederošā tipogrāfijā Drošības policija atklājusi nelegālu naudas spiestuvi. Konfiscētas viltotas 100 ASV dolāru banknotes 620 tūkstošu dolāru vērtībā, viltotas 50 eiro nomināla banknotes 26 tūkstošu eiro vērtībā, kā arī naudaszīmju iespiešanas klišejas, spiedogi un citi viltošanā izmantoti priekšmeti. Tobrīd tas bija lielākais izņemtās viltotās valūtas apjoms Latvijas vēsturē.

Saskaņā ar notiesājošo spriedumu kopumā tipogrāfijā RZM izdrukātas viltotas banknotes vairāk nekā 8,8 miljonu dolāru vērtībā. Realizācijai bija sagatavotas 1014 banknotes, katra viltotā 100 dolāru naudaszīme tika pārdota par 18–30 latiem. Pēc divu gadu izmeklēšanas tika notiesāts tipogrāfijas direktors Vitālijs Rubans un trīs uzņēmuma darbinieki.
1991. gada vasarā veikalā “Trīs zvaigznes” Eduarda Smiļģa ielā 44 nogalināti trīs cilvēki – direktors, līdzdibinātājs un viņu paziņa. Slepkavību organizējušo bandu vadīja milicijas darbinieks. Pēc trim gadiem citi noziedznieki aplaupīja un aizdedzināja benzīntanku, nogalinot taksometra vadītāju un operatoru. Vēl viena traģiska lappuse apkaimes vēsturē – uzbrukums “Latvijas Pasta” inkasentiem, kura laikā divi pasta darbinieki tika nogalināti, trešais smagi ievainots. Ļaundari nolaupīja gandrīz 140 tūkstošus latu.
1997. gada 11. janvārī Āgenskalnu satricināja vēl smagāks noziegums. Agrā sestdienas rītā Eduarda Smiļģa ielā ļaundari uzbruka “Latvijas Pasta” kurjerauto. Laupītāji sašāva auto vadītāju un inkasenti, abi no gūtajām traumām nomira notikuma vietā. Vēl viena kurjerpasta darbiniece tika nogādāta slimnīcā ļoti smagā stāvoklī. Noziedznieki upuru virzienā raidīja 16 lodes, pēc tam nolaupīja maisus ar naudu – gandrīz 140 tūkstošus latu.
Brīdinājums!
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
skatīties video
Āgenskalnā ne reizi vien notikuši bruņoti iebrukumi banku filiālēs. Tieši šajā apkaimē, Āgenskalna ielā 22, savu pirmo slepkavību izdarīja “Rīgas žņaudzējs” Kaspars Petrovs: viņš uzbruka sievietei gados.
"Rīgas žņaudzējs" Kaspars Petrovs, kas izdarījis vismaz 13 slepkavības. Foto: LETA
Mazā "Hārlema"
Āgenskalna tirgus ir lielākais tirgus Daugavas kreisajā krastā. Deviņdesmitajos gados te bija krietni mierīgāk nekā Centrāltirgū vai Vidzemes tirgū, kur ietekmes zonas tika dalītas turpat, starp tirgotāju rindām. Āgenskalna tirgus atšķīrās arī no Rīgas modīgo ļaužu mekas – Čiekurkalna tirgus, kur spekulanti uz pilnu klapi andelēja “varjonkas” jeb balināta džinsa bikses un mohēras džemperus.
Nelegālais alkohols Āgenskalna tirgū. Foto no Valsts policijas arhīva
Viltotais Jelgavas cukurs. Foto no Valsts policijas arhīva

Uzņēmīgi darboņi pamanījās viltot pat sadzīves ķīmiju. Foto no Valsts policijas arhīva

“Tur tirgoja dārzeņus, ziedus. Zemnieki veda gaļu. Šis bija tāds klasisks kolhozu tirgus. Savukārt apkārtnē mitinājās bomži un alkoholiķi. Kad astoņdesmito gadu beigās izsludināja “sauso likumu”, sākās spekulēšana ar alkoholu. Apkārt bija daudz namu, kuros parādījās “točkas”, nevarētu gan teikt, ka lielas. Iecirkņa inspektori parasti tās izskaitļoja. Vēl tirgus apkaimē notika daudz zādzību no automašīnām. Tomēr kopumā līdz astoņdesmito gadu beigām šī apkaime tika uzskatīta par klusu vietu,” stāsta kādreizējais milicijas un policijas darbinieks Aleksejs (vārds mainīts), kurš strādāja Rīgas Ļeņina rajonā (vēlāk – Zemgales priekšpilsētā).
Kad Rīgā parādījās narkotikas, dzīve mainījās arī mierīgajā Āgenskalnā. Visvairāk “pritonu” Pārdaugavā bija Eduarda Smiļģa un Liepājas ielā, netālu no Paula Stradiņa Republikāniskās slimnīcas. “Tur vienmēr kādu tvarstīja. Protams, mērogus ar mūsdienām nevar salīdzināt: toreiz neveda no Latīņamerikas tonnām kokaīna. Viņiem bija magones, vārīja “hanku”. Kur uzvārīja, tur arī dūrās, tur arī gūlās. Uz šādām “točkām” nesa daudz sazagto labumu,” stāsta Aleksejs.
Āgenskalna tirgus 2000. gadu sākumā. Foto: LETA
Kioski tirgus teritorijā. 2000. gadu sākums. Foto: LETA
Āgenskalna tirgus pēc renovācijas 2022. gadā. Publicitātes foto
Arī kādreizējais Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Jevgeņijs Šabanovs atceras, kā Mazajā Nometņu ielā darbojās narkomānu “pritons”, kur no nekaitīgajiem pilieniem, kas paredzēti elpceļu slimību ārstēšanai, ieguva efedronu. Ja gadījās pārdozēt, līķi vienkārši iznesa pagalmā. Brauca gan milicija, gan kriminālizmeklētāji, bet “točka” vienalga funkcionēja, jo, kad ieradās kārtības sargi, mājās nekā krimināla vairs nebija. Vēlāk atklājās, ka manīgie narkotirgoņi visu meta skurstenī. Tādēļ tika pieaicināti krāsns meistari no namu pārvaldes, kas kopā ar kriminālistikas ekspertiem nojauca skursteni un atrada narkotikas – pietiekami daudz, lai ierosinātu krimināllietu.
Uzbrukums spēļu zālei Mazajā Nometņu ielā. Video no Valsts policijas arhīva.
Visvairāk zādzību noticis tieši Āgenskalna tirgus apkārtnē, atceras Šabanovs: “Šī teritorija sagādāja vislielākās problēmas. Dažās zonās vajadzēja sūtīt mūsu visvairāk pieredzējušos darbiniekus. Iztika gan bez skaļiem noziegumiem: zaga ļoti daudz, bet sīkumus. Arī kontingents bija atbilstošs: “Nozagu, izdzēru – un uz cietumu!””
Bankas laupīšana Mārupes ielā.. Foto no Valsts policijas arhīva.
Divkāršā bankas aplaupīšana
2010. gada marts un aprīlis. Viena mēneša laikā divreiz apzagta “PrivatBank” filiāle Mārupes ielā. Pirmajā reizē, martā, laupītājs ielauzās bankas telpās, izšāva, pieprasīja darbiniecei naudu un aizbēga ar trīs tūkstošiem latu. Aprīlī noziedznieks mēģināja aplaupīt to pašu filiāli, tomēr šoreiz policijai izdevās viņu aizturēt. Laupītājs bija 35 gadus vecs vīrietis, kas darbojās vienatnē. Viņam izņemta pistole, 13 patronas un trīs aptveres.
“Virzoties no Āgenskalna tirgus pa tramvaja maršrutu, nonāc rajonā, ko tolaik sauca par Hārlemu. Laternu nav, mājas vecas, daudzas no tām pamestas... Izskatījās baisi,” stāsta Šabanovs. “Uz Rīgu bija atbraucis Filips Kirkorovs, lai koncertētu. Viņam rezervēja naktsmītni senā, atjaunotā savrupmājā. Iziet vakarā pastaigāties: visapkārt tumsa, kaut kādi dīvaini cilvēki klīst... Nācās ar steigu pārcelties uz centru, tur vismaz laternas deg.”
noziegumu karte:
Āgenskalns (1991.-2023. gads)
Lieta “Ledusskapis”
Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus un deviņdesmito gadu sākuma noskaņu apkaimē lieliski ilustrē stāsts par zagli ar iesauku “Ledusskapis”. Jevgeņijs Šabanovs savā grāmatā “Bloknots, pildspalva un pistole” piemin vairākus savādus noziegumus, kas tika izdarīti Pārdaugavā astoņdesmito gadu vidū. Pie rīdziniekiem, kas līdztekus oficiālajam darbam kaut kur vēl piehaltūrēja neoficiāli, pēkšņi sāka ierasties milicijas darbinieki ar kratīšanas orderi. Viņi rakstīja protokolus, konfiscēja vērtīgās lietas, bet pēc tam izgaisa. Viens no cietušajiem, kas nodarbojās ar auto remontu, nesaņēmis protokola kopiju, ieradās milicijā. Bet tur neviens neko par šādām kratīšanām nezināja.
Apkrāptais automehāniķis atcerējās, ka kopā ar milici atnākušo “liecinieku” manījis pie fabrikas “Aurora”. Kopā ar milicijas operatīvo darbinieku viņi devās patrulēt pa Pārdaugavu un galu galā ieraudzīja aizdomās turēto Liepājas ielā. Vīrietis drīz vien atklāja savus līdzdalībniekus: viens no “miličiem” izrādījās kāds agrāk sodīts Krasnoperovs, savukārt otrs – Volodja ar iesauku “Holod” (vai “Holodiļņiks” jeb “Ledusskapis”).
Milicijas darbinieki ātri izskaitļoja, ka runa ir par Dzirciemā dzīvojošo Vladimiru Vasiļjevu. Tomēr “pēc papīriem” Vasiļjevam bija piespriests cietumsods, ko viņš tobrīd izcieta. Izrādījās, ka “Holod” tiešām ir cietumā, bet nedēļas nogalē viņš ticis palaists “atvaļinājumā” un brīvībā “saslimis”. Galu galā noziedznieks tika notverts Slokas ielā, kur slēpās pie draudzenes.
Drīz vien arī noskaidrojās, kā “Holod” kļuvis par “milici”: draudzenes kolēģim nozadzis dienesta apliecību.
Ģimenes svinībās Vasiļjevs ar sevi iepazīstināja, sakot, ka ir režisora palīgs, un tūlīt iemantoja īpašu cieņu. Viņš bija izskatīgs vīrietis, kas prata skaisti runāt. Kad vīrieši izgāja uzsmēķēt, atstājot telpās žaketes, Vasiļjevs nozaga IeM darbinieka dienesta apliecību. Pēc pāris dienām zādzība nāca gaismā, taču pār solīdo viesi no radošās vides nekrita nekāda aizdomu ēna. “Holod” sāka piestaigāt uz miliciju pie jauniegūtā drauga, kur zaga veidlapas. Tajās “miliči” protokolēja ziņas par upuriem konfiscētajām mantām.
Par šiem noziegumiem Vasiļjevam piesprieda brīvības atņemšanu uz četriem gadiem. Brīvībā viņš iznāca jau neatkarīgā Latvijā, mēģināja atkārtot shēmu kā viltus policists, tomēr ātri tika pieķerts. Nākamajā reizē, kad “Ledusskapis” iznāca no cietuma, viņš pievienojās Pārdaugavas noziedzīgajam grupējumam.
Foto: shutterstock
Neīstā tiesu medicīnas eksperte
Bija laiki, kad Pārdaugavā (konkrēti – Āgenskalnam piegulošajā Torņakalnā) siroja sērijveida izvarotāji. Tieši tur savus upurus meklēja divi Latvijā slavenākie seksuālie maniaki – Rogaļevs un Janovičs. Mūsdienās ar seksu saistīto noziegumu ziņā Āgenskalns uz citu Rīgas apkaimju fona vairs neizceļas.
Padomju gados izvarošana bija rets noziegums, uzsver Jevgeņijs Šabanovs: “Cik atceros, tolaik slepkavības tika reģistrētas apmēram reizi nedēļā, bet izvarošanas – iespējams, pāris reižu mēnesī. Kad es strādāju ar dzimumnoziegumiem, sapratu, ka arī sievietes var būt plēsoņas. Ja tāda medniece veiksmīgi izliek slazdus, vīrietis iekrīt pēc pilnas programmas. Par tādu pantu notiesātajam cietumā klājās ļoti smagi.”
Vienu no šādiem gadījumiem Šabanovs apraksta savā grāmatā. Kādā milicijas nodaļā ieradās iereibusi dāma, balstoties vīra elkonī. Uzrakstīja iesniegumu par izvarošanu Āgenskalna apkaimē. “Viņai bija svētku kleita, bet notraipīta un saplēsta. Uzsista acs. Sēž uz krēsla tā, ka redzams – viņai nav apakšveļas. Turklāt vīrs bija skaidrā, tādēļ bilde nekādi nelikās kopā. Vēl vairāk jautājumu radās, kad sieviete paziņoja, ka viņai uzbrukts, kad gaidījusi vīru atgriežamies no naktsmaiņas,” atceras Šabanovs.
Daudzi Āgenskalnā izdarītie noziegumi saistīti ar azartspēlēm.
Foto no Valsts policijas arhīva
Milicijas darbinieki ātri vien atšifrēja cietušo. Izrādījās, ka, pavadījusi vīru uz naktsmaiņu, sieviete devusies uz dejām parkā, iedzērusi un iepazinusies ar diviem vīriešiem. Jaunā pazīšanās tika nostiprināta ar krietnu daudzumu alkohola, bet pēc tam attiecības pārgāja intīmā fāzē. Ar pirmo kavalieri viss aizritējis gludi, tomēr otram dāma atteikusi, jo jau kavējusi atgriešanos mājās. Tikmēr vīrs jau bija mājās, tādēļ saņurcītā sieva viņam paziņoja, ka viņu centušies izvarot. Vīrs uzklausīja dzīvesbiedri un uzstāja, ka jāvēršas milicijā.
“Pēc atzīšanās viņa, protams, vairs nevēlējās rakstīt iesniegumu. Tikai lūdza palīdzību, lai izķepurotos no situācijas, jo vīrs tobrīd sēdēja gaitenī. Nācās lūgt apkopējai uzvilkt baltu ķiteli un notēlot tiesu medicīnas ekspertu, kas veiks cietušās apskati turpat iecirknī. “Nekā traka, sieva ir vesela un gandrīz neskarta,” svarīgi pavēstīja “eksperte”, iznākot no kabineta. Pāris, cieši apkampies, steidza mājās,” stāsta Šabanovs.
1997. gada decembra sākumā kādā dzīvoklī E. Smiļģa ielā tika atrasts 21 gadus vecas studentes Astrīdas D. līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm: slepkava jauno sievieti bija vairākas reizes sadūris un pametis asiņaino nazi līdzās upurim. Kā pavēstīja Valsts policijā, šī slepkavības lieta tā arī netika atklāta, process apturēts 2008. gada aprīlī.
Brīdinājums!
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
skatīties video
Āgenskalna bandas
Deviņdesmitajos gados Āgenskalns nebija tā klusākā un mierīgākā vieta, gluži tāpat kā citas Rīgas apkaimes. Tomēr te izdarītie noziegumi bija īpaši nekaunīgi un nežēlīgi. 1994. gada 26. novembrī uzbrukumā degvielas uzpildes stacijai Mazajā Nometņu ielā tika nogalināti divi cilvēki: taksometra vadītājs (22 gadus vecs) un benzīntanka operatore (41 gads). Noziedznieki aplēja ar benzīnu taksometru un operatora būdiņu un aizdedzināja. Vien laimīga nejaušība glābusi benzīntanku no eksplozijas, uzskata policisti.

Ekspertīzē atklājās, ka abi upuri miruši no durtām brūcēm. Taksometra vadītājs tika nogalināts netālu no Māras dīķa, Mazajā Nometņu ielā 12. Noziedznieki novietoja upura līķi automašīnas VAZ 2106 aizmugures sēdeklī, aizbrauca līdz benzīntankam, kur nežēlīgi nogalināja tā darbinieci un nozaga dienas ieņēmumus.
Uzņēmēja Ķurbja slepkavība
2005. gada decembris. Alises ielā, netālu no policijas iecirkņa, nogalināts 63 gadus vecais uzņēmējs, firmas “Bulduri” līdzīpašnieks Andris Ķurbis. Slepkavības brīdī uzņēmējs atradās savā automašīnā “Nissan”, šāviens izdarīts no ļoti tuva attāluma.

Īsi pirms nāves biznesmenis vērsās policijā ar lūgumu nodrošināt viņam apsardzi. Ķurbis bija atbildētājs lietā pret uzņēmēja Genādija Tovanceva sievu, SIA “Tovanceva grupa” zemes īpašumu turētāju Ritu Tovancevu. (Genādijam Tovancevam bija sakari noziedzīgajā pasaulē. Deviņdesmito gadu beigās viņš bija viens no galvenajiem lieciniekiem Ivana Haritonova lietā un liecināja pret viņa “brigādi” – red.)

Strīdus ābols tiesā bija zeme Babītē. Pēc Ķurbja un viņa partnera Mihaila Gerulas nāves tiesāšanās ilga vēl dažus gadus. Galu galā 2011. gadā tiesa atjaunoja Tovancevas tiesības uz zemes īpašumiem Babītē.
Divarpus gadus vēlāk, 1997. gada 11. janvārī, Āgenskalnu satricināja vēl smagāks noziegums. Agrā sestdienas rītā Eduarda Smiļģa ielā ļaundari uzbruka “Latvijas Pasta” kurjerauto. Laupītāji sašāva auto vadītāju un inkasenti, abi no gūtajām traumām nomira notikuma vietā. Vēl viena kurjerpasta darbiniece tika nogādāta slimnīcā ļoti smagā stāvoklī.
Dienesta žigulim ceļu bloķēja vēl 1996. gada decembrī aizdzīts “Ford Granada”. Noziedznieki upuru virzienā raidīja 16 lodes, pēc tam nolaupīja maisus ar naudu – 138 600 latiem. Vienai no inkasentēm bija ierocis, tomēr viņa nepaguva to pielietot.
Pēc dažām dienām Ģenerālprokuratūra izsludināja 10 000 latu prēmiju tam, kas sniegs noderīgu informāciju par nozieguma apstākļiem un noziedzniekiem, bet “Latvijas Pasts” noslēdza līgumu ar policijas apvienību “Apsardze”, un ilgu laiku inkasentus pavadīja ar automātiem bruņoti apsargi.
"Hārlema" paliek pagātnē
Pēdējos gados Āgenskalnā ir daudz mierīgāk. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam, apkaime kļūst aizvien prestižāka. Mainās iedzīvotāji: uz šo Pārdaugavas daļu pārceļas aizvien vairāk ģimeņu ar bērniem, vidusslānis un radoši ļaudis. Sava loma ir arī veco koka māju renovācijai un vērienīgajiem jaunajiem projektiem. 2022. gadā pēc rekonstrukcijas atkal atvērts Āgenskalna tirgus, bet tā vairs nav tā vieta, kuru atceras kādreizējie operatīvie darbinieki.
Valsts policijas Rīgas reģionālās policijas pārvaldes Zemgales iecirkņa priekšnieka pienākumus tagad pilda Andrejs Maslovs. Kopš 2013. gada viņš redzējis, kā mainās ikdiena šajā rajonā. “Agrāk Āgenskalnu sauca par mazo Maskačku. Tagad, kad izbrauc pa apkaimi, pārmaiņas ir skaidri redzamas: mājas labiekārtotas, nokrāsotas, kontingents mainījies uz labo pusi,” saka Maslovs.
Svarīgs ir arī policijas darbs, norāda priekšnieks. Tagad Āgenskalnā strādā 11 operatīvie darbinieki un 13 izmeklētāji. Tas ir maz, taču salīdzinājumā ar citiem Rīgas iecirkņiem situācija ir neslikta, uzsver kārtības sargs. “Man žēl citu iecirkņu, kur kopā ir trīs, četri. Iecirknim Rīgā tās ir šausmas. Izmeklētājus gan gribētu vairāk. Manā praksē piedzīvotais rekords bija 24. Tagad 13. Maz,” viņš novelk.
Kā noziedzību ietekmē karš un pandēmija
Divos Covid-19 pandēmijas gados Rīgā reģistrēto noziegumu skaits bija samazinājies: sava loma te bija ierobežojumiem gan valstī, gan uz ārējām robežām. Mazāk aizdzītu auto, mazāk noziegumu ielās, bet krietni vairojās krāpniecība un noziegumi virtuālajā vidē. Taču 2022. gada otrajā pusē un 2023. gada sākumā sabiedrība atgriezusies ierastajā dzīves ritmā, kam klāt nākušas ekonomiskās grūtības, kas saistītas ar karu Ukrainā un augsto inflāciju. Valsts policijā lēš, ka reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita palielinājumu daļēji var skaidrot arī ar cenu kāpumu. Piemēram, palielinoties degvielas cenām, redzams pieaugums degvielas zādzību skaitā no transportlīdzekļiem un no degvielas uzpildes stacijām, izmantojot zagtas, neatbilstošas vai neeksistējošas transportlīdzekļu numurzīmes. Smago noziegumu skaits pagaidām neaug.
Te aizvien sastopams sīkais huligānisms, ķīviņi alkohola ietekmē. Netrūkst arī ar narkotikām saistītu noziegumu. Lielas zādzības Āgenskalnā kļuvušas par retu parādību, bet katrs smagais noziegums ir ārkārtēja situācija.
2020. gada 31. decembris. Melnsila ielā 2 pēc sprādziena daļēji sabrukusi dzīvojamā māja un izcēlies ugunsgrēks. Viens bojāgājušais, seši cietušie, diviem no viņiem ļoti smagas traumas. Foto: LETA
Zemgales iecirkņa teritorijā atrodas vairāki lieli tirdzniecības centri, kā arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu slimnīca, 2. pilsētas slimnīca. Vietas, kur pulcējas daudz cilvēku, vienmēr nozīmē risku. Slimnīcās pacienti bieži atsakās nosaukt savus personas datus, gadās, ka tur nonāk meklēšanā izsludinātie, tiek apzagtas palātas un ārstu kabineti, gadās konflikti ar ārstiem.
Zog visu: naudu no naktsskapīšiem, personiskās mantas, medikamentus. CSDD gadās pārsisti VIN numuri, krāpšanās, kārtojot autovadītāja apliecību.
Tirdzniecības centri – zagšana veikalos. Narkomāni zog apģērbus: pielaikošanas kabīnē norauj magnētus un velk drēbes sev mugurā, ietin mantas folijā. “Šādu izsaukumu ir ļoti daudz. 40–50% no visiem noziegumiem ir sīkās zādzības,” stāsta Maslovs. “Manuprāt, šāda veida likumpārkāpumus jau sen vajadzēja dekriminalizēt. Ja cilvēks nozog degvīna pudeli, bet apsargs viņu pie izejas aiztur, veikalam zaudējumi nav sagādāti. Pietiktu ar administratīvo sodu.”
Foto no Valsts policijas arhīva
Gandrīz katrā Maslova stāstā figurē narkomāni. “Būtībā tagad bandītu grupējumu nav. Domāju, Rīgā vairs nav tādu, kas plānotu iztikt ar laupīšanās iegūto. 21. gadsimtā ir nākusi sapratne, ka ne obligāti jāsit cilvēkiem pa galvu,” viņš pieļauj. “No narkotikām atkarīgie cilvēki gan gatavi pat miesīgu māti nogalināt, lai saņemtu savu devu, jo īpaši, ja runājam par heroīnu. Var būt tā, ka viņiem dienā vajag divus gramus, bet tie ir 80–100 eiro. Tagad viņi ķērušies pie veikalu apzagšanas – tas ir visnekaitīgāk, pants – “nekas īpašs”. Zog preces, ko pēc tam var pārdot par puscenu, – smaržas, dārgu alkoholu, kafiju.”
Maslovs ir pārliecināts, ka Āgenskalnā vairs nav īsti klasisku “narkotočku”: “Vienu zinu, un, šķiet, tā arī ir vienīgā. Kas ir klasiska “narkotočka”? Tad, kad acīmredzams: stāv atkarīga persona zem logiem un gaida savu rindu. Mums ir bijušas tādas “točkas”. Bet skaidrs, ka pašas narkotikas nekur nav pazudušas. Tomēr ar noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām un akcīzi, mēs strādājam pa visu pilsētu. Nav jēgas tos piesaistīt konkrētai apkaimei – izmeklējot lietu, tu virzies pa ķēdīti un bieži vien nonāc citā teritorijā. Šos noziegumus nav iespējams apkarot pilsētas robežās: ir jācīnās uz robežām. Tādēļ, ka viss lielākoties tiek ievests – gan amfetamīns, gan izotonitazēns, gan MDMA, gan marihuāna.”
2003. gada novembrī Zeļļu ielā, netālu no Āgenskalna tirgus, atkritumu konteinerā atrasts miris jaundzimušais. Lai noskaidrotu nāves iemeslus, līķis nogādāts Tiesu medicīniskās ekspertīzes centrā.
Brīdinājums!
Vizuālajā materiālā atspoguļotas vardarbīgas ainas, un tās var būt nepatīkamas vai šokējošas.
skatīties video