Moderno tehnoloģiju attīstība, ko sekmējusi globalizācija un dažādu procesu automatizācija, ir ieviesusi plašas pārmaiņas darbā, cilvēku ikdienas paradumos, ekonomikā un sabiedrības uzvedībā. Turklāt šie attīstības procesi turpinās ik dienu, kas ikvienā jomā attiecīgi nozīmē jaunas tehnoloģijas un to pielietošanas specifiku. Būtībā tā ir nepieciešamība pastāvīgi uzturēt sevi "formā" jeb nepārtraukti mācīties un apgūt jaunas prasmes, lai ne tikai saglabātu, bet arī uzlabotu savu konkurētspēju ļoti mainīgajā darba tirgū un radītu sev iespēju strādāt nevis smagi, bet gudri, nopelnot vairāk.
Mūžizglītība – atslēga pilnvērtīgai darba dzīvei
Lai ikviens no mums tehnoloģiju laikmetā spētu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas un ieguvumus, ir svarīgi nebaidīties turpināt mācīties un pilnveidot savu profesionalitāti arī pēc pirmā nozīmīgā izglītības diploma saņemšanas. Būtībā šodien katra indivīda konkurētspēju un iespēju vairāk nopelnīt sekmē ne tikai pirms pieciem, desmit vai vairāk gadiem iegūts prestižs izglītības dokuments, bet gan vēlme un spēja "negulēt uz lauriem" un turpināt mācīties, apgūt jaunas zināšanas, īpaši tehnoloģiju jomā, zinot, ka šī ir atslēga pilnvērtīgai un augsti atalgotai darba dzīvei.
Kā liecina Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) veiktā pētījuma dati, jau pērn – 2020. gadā – 33% no visiem darba procesiem dažādās nozarēs, ko iepriekš veica cilvēki, spēja izpildīt automatizētas tehnoloģijas un roboti. Savukārt jaunākās ekspertu prognozes liecina, ka 2025. gadā modernās tehnoloģijas spēs paveikt jau gandrīz pusi jeb 47% no visiem tiem darbiem.[1] Tāpat tiek lēsts, ka tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstība ļaus aizvien vairāk aizstāt cilvēku darba procesos, kur nepieciešams roku vai viegli atkārtojams – attiecīgi zemāk kvalificēts un arī apmaksāts – darbs. Pēc ekspertu domām, tas nodrošinās uzņēmumiem optimālu ražošanas iekārtu darba ražīgumu, precizitāti un kvalitātes standartus, vienlaikus samazinot procesam nepieciešamo laiku un izmaksas.
Tajā pašā laikā, kā norāda eksperti, darba procesu automatizācija uzreiz nenozīmē masveida bezdarbu vienkāršāko darbu veicējiem. Tieši pretēji – Pasaules Ekonomikas foruma eksperti prognozē, ka automatizācija un moderno tehnoloģiju aizvien plašāka ieviešana ikvienā nozarē sev līdzi nes jaunas darba iespējas un kopumā jauno darba vietu skaits pieaugs, nevis samazināsies. Patlaban tiek prognozēts, ka 2025. gadā 85 miljonus darba vietu, kur līdz šim strādāja cilvēks, pārņems modernās tehnoloģijas un automatizācija, tajā pašā laikā šā procesa rezultātā radīsies 97 miljoni jaunu darba vietu.[2] Tas, savukārt, nozīmē, ka, neskatoties uz noteikta veida darba vietu zudumu, cilvēkiem arī turpmāk būs iespēja strādāt, turklāt nopelnot vairāk. Vienīgi ir būtiska nianse – ikvienam ir jāgrib pilnveidoties un apgūt jaunas zināšanas, jo tikai šādā ceļā būs iespēja saglabāt savu konkurētspēju darba tirgū. Šīs izmaiņas darba tirgū būtībā nozīmē to, ka, no vienas puses, jau šobrīd samazinās pieprasījums pēc mazāk kvalificēta un attiecīgi zemāk apmaksāta darbaspēka, bet tajā pašā laikā aug vajadzība pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem, ņemot vērā, ka uzņēmumiem būs nepieciešami cilvēki ar jaunām zināšanām, kuri spēs apkalpot automatizētās ierīces un mašīnas, kas būs pārņēmušas cilvēku līdz šim veikto rutīnas darbu.
Šo niansi uzsver arī Latvijas uzņēmēji, proti, darba devēji, turklāt jau ilgstoši tiek akcentēta augstāk kvalificēta darbaspēka trūkuma problēma mūsu valstī – neskatoties uz to, ka aizvien ir daļa cilvēku, kuri ir bez darba un aktīvi meklē iespēju strādāt, un vienlaikus darba devēji meklē jaunus darbiniekus. Tomēr šie abi pieprasījumi viens otru nesedz, jo dažādās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem līdz ar tehnoloģisko progresu aizvien vairāk nepieciešami darbinieki ar augstāku kvalifikāciju un zināšanām, tajā pašā laikā daļa bez darba esošo cilvēku nespēj kvalificēties amata specifikai. Tādēļ aizvien vairāk uzmanības šodien tiek veltīts gan pieaugušo mūžizglītības sekmēšanai, gan arī augstskolu izglītības programmu pielāgošanai jaunajām uzņēmēju vajadzībām.
Pēc Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā ekonomista Normunda Ozola paustā, procesu automatizācija un digitalizācija veicinās izmaiņas faktiski visa līmeņa darba procesos – gan augstas kvalifikācijas arodos, gan vienkāršajos manuālajos darbos. Savā veidā veidojas polarizācija – visvairāk darbību automatizācija notiek vidējās kvalifikācijas procesos, un, tā kā parādās jauni procesi un funkcijas, palielinās nepieciešamība pēc augstākas kvalifikācijas. Tajā pašā laikā zemākās kvalifikācijas procesos, īpaši gadījumā, ja ražošanas apjomi nav ļoti lieli, ne vienmēr ekonomiski izdevīgākais risinājums ir roku darbus aizstāt ar tehnoloģijām, tādēļ to veikšana vismaz tuvākajā nākotnē paliks cilvēku ziņā.
Jāpiebilst, ka būtisku stimulu tehnoloģiskajam progresam un uzņēmējdarbības procesu plašākai digitalizācijai deva arī šobrīd aizvien aktuālā Covid-19 pandēmija, kas līdz ar plašajiem ierobežojumiem lika uzņēmējiem procesus, kuros tas bija ātri iespējams, vēl straujāk ieviest digitālos risinājumus, tostarp, lai darbinieki savus pienākumus varētu veikt maksimāli attālināti.
Un jau šobrīd virkne uzņēmēju atzīst, ka vismaz noteikta daļa darba procesu arī turpmāk pilnībā vai daļēji tiks īstenota attālināti, jo pandēmijas kulminācijas laiks skaidri iezīmēja posmus, kur nav nepieciešama cilvēku nodarbināšana klātienē, tādējādi ekonomējot gan finanšu, gan laika resursus.
Taču attiecībā uz zemāk kvalificētajiem darbiniekiem aizvien redzama problēma ir tas, ka liela daļa pieaugušo cilvēku ar salīdzinoši garu darba karjeru gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ nespēj vai vienkārši negrib mainīt savu ierasto darba dzīvi, un nav gatavi gan valsts, gan uzņēmēju piedāvātajām iespējām apgūt jaunas zināšanas un kompetences mūžizglītības sistēmas ietvaros.
Šo situāciju, kas nav tikai Latvijā novērojama tendence, diezgan precīzi ilustrē arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kura gala ziņojumā teikts, ka tikai divos gadījumos no desmit OECD dalībvalstīs cilvēki ar zemu kvalifikāciju iesaistās jaunu zināšanu un prasmju apgūšanas procesos vai arī izmanto iespēju pārkvalificēties, kamēr starp augsti kvalificētajiem speciālistiem papildu vai jaunu zināšanu un prasmju apgūšana raksturīga sešiem no desmit cilvēkiem.[3]
Iespēja dzīvot labāk
Uzdrīkstoties mācīties un apgūt jaunas prasmes visa mūža garumā, proti, jebkurā vecumā, tiek iegūta ekonomiskās un sociālās drošības sajūta, kas garantē darbu, stabilus un pat pieaugošus ienākumus un arī personīgās karjeras izaugsmes iespējas.
Dati liecina, ka augstāks izglītības un kvalifikācijas līmenis ļauj pelnīt par 20-30% vairāk, arī nodarbinātības rādītāji iedzīvotājiem ar augstāko izglītību ir labāki – 2020. gadā vidēji ES valstīs iedzīvotāji ar augstāko izglītību bija nodarbināti 81,2% gadījumu. Ne mazāk nozīmīga ir arī darba tirgū aizvien pieprasītās vidējas kvalifikācijas profesiju apgūšana vai arī profesionālā pilnveide jau kā darba ņēmējam. Tikpat svarīga ir arī vispārējā zināšanu un prasmju uzlabošana vai kvalifikācijas un attiecīgi profesijas maiņa, lai iespējami elastīgi pielāgotos darba tirgus mainīgajām tendencēm.
Sabiedrības izglītošanas un prasmju uzlabošanas jautājumiem būtiska uzmanība tiek veltīta arī plašākā – Eiropas Savienības – līmenī, kas definējusi mērķi nākamo piecu gadu laikā īstenot visaptverošu programmu dalībvalstu iedzīvotāju kvalifikācijas un konkurētspējas paaugstināšanai (The European Skills Agenda), un šajā kontekstā arī Latvijai ir unikāla iespēja sasniegt augstāku līmeni gan konkurētspējai Eiropā, gan valsts kopējās labklājības, gan iedzīvotāju apmierinātības līmeņa celšanai.