Gatavoties nākotnes darba tirgus pieprasījumam jau šodien

Lai gan vēl pirms dažiem gadiem šķita neticamas tā saukto futūristu (nākotnes prognozētāju) prognozes par jau tuvākajā nākotnē sagaidāmajām nozaru un biznesu pārmaiņām, šodien tā ir realitāte, ar kuru saskaras ikviena nozare un ikviens cilvēks personīgi. Tehnoloģiju straujā attīstība un mākslīgā intelekta klātbūtne teju katra cilvēka ikdienā šodien ir tāda pati realitāte kā laikā pirms 20 gadiem, kad mūsu ikdienā sāka ienākt mobilie telefoni, datori ar interneta pieslēgumu, banku maksājumu kartes un citas šodien ierastas lietas.

Taču līdz ar daudzajām ērtībām, ko sev līdzi nes tehnoloģiskais progress jeb darbu un procesu digitalizācija, daudzu cilvēku dienaskārtībā nonāk personīgi aktuāli jautājumi: "Vai manas pašreizējās zināšanas, prasmes un iemaņas pēc gada vai trim vairs būs vajadzīgas? Vai es nezaudēšu darbu, jo manas funkcijas sāk pārņemt roboti? Ko man darīt, lai saglabātu savu konkurētspēju darba tirgū?"

Sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas dati liecina – vairāk nekā puse jeb 54% respondentu norādījuši, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecumam varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Pasaules Ekonomikas foruma eksperti pauž viedokli, ka laiks, kad vienā profesijā un ar nemainīgu profesionālo kvalifikāciju bija iespējams nostrādāt visa mūža garumā, visticamāk, ir pagājis. Saskaņā ar OECD datiem, šobrīd kopumā 14% darba vietu ietilpst augsta riska kategorijā, proti, tās var izpildīt arī automatizēti procesi, kā rezultātā darbiniekiem ir jārēķinās ar nepieciešamību pārkvalificēties jeb apgūt jaunas prasmes un zināšanas – šīs ir profesijas, kuru pamatā ir fizisks roku darbs un atkārtotas darbības, piemēram, šuvēji, datu apstrādes vai telemārketinga speciālisti, tirdzniecības darbinieki un tamlīdzīgi. Savukārt vēl 32% darba vietu biznesa procesu digitalizācijas un automatizācijas ietekmē jau tuvāko gadu laikā piedzīvos būtiskas izmaiņas, kas prasīs no konkrētajā profesijā strādājošā speciālista savu zināšanu un kompetenču papildināšanu, lai saglabātu gan savu konkurētspēju, gan darba vietu kā tādu.[1]

Labā ziņa ir tā, ka biznesa procesu digitalizācijas un automatizācijas ietekmē tiek prognozēts, ka kopumā jauno darba vietu skaits pieaugs, nevis samazināsies – Pasaules Ekonomikas foruma prognozes liecina, ka līdz 2025. gadam pasaulē radīsies 97 miljoni jaunu darba vietu, kamēr 85 miljonus darba vietu varētu pārņemt tehnoloģijas un automatizācija.[2] Līdz ar to kopumā tehnoloģiskais progress darba vietu skaitu, visticamāk, nesamazinās, taču vienkāršākajos un rutīnas darbus strādājošajiem jārēķinās, ka jaunās darba vietas prasīs arī jaunas zināšanas un prasmes, un veidosies jaunas profesijas. Tādēļ katram personīgi objektīvi jāizvērtē savas prasmes un jāņem vērā, ka pastāvīga kvalifikācijas celšana vai pat profesijas maiņa būs neatņemama karjeras un darba gaitu sastāvdaļa.

Taču dažādu procesu digitalizācija patiesībā lielus izaicinājumus nerada tikai mazkvalificēto un fiziska darba profesiju pārstāvjiem. Lai gan daudzus darbus pašlaik iespējams paveikt efektīvāk un ar mazāku darbaspēka ieguldījumu, tomēr tehnoloģiju attīstība ir atnesusi arī daudz jaunu darba iespēju. Vienlaikus vērojams, ka inovāciju cikli ir kļuvuši daudz ātrāki. Tā, piemēram, lielie dati, mākoņdatošana, 3D druka un platformu ekonomika maina produktu tirgus, biznesa modeļus un darbu, un attiecīgi arī nepieciešamās prasmes visās nozarēs. Agrāk tehnoloģijas aizvietoja rutīnas, zemi kvalificētu darbu, bet tagad tās var izpildīt sarežģītas funkcijas, tādus kā, piemēram, finanšu tirgus analīze u. c. Tāpat par realitāti ir kļuvuši autonomie transporta līdzekļi, kas var nākotnē ietekmēt, piemēram, taksometra vai preču pārvadājumu pakalpojumus. Tehnoloģijas kopumā polarizē darba tirgu, radot augsti kvalificētus, labi apmaksātus darbus no vienas puses un zemas kvalifikācijas, zemi apmaksātus darbus, no otras puses, izstumjot no darba tirgus vidējas kvalifikācijas darbus.

Biznesa procesu digitalizācija varētu radīt iespaidu, ka nākotnes konkurētspējas saglabāšanai un paaugstināšanai būtiski papildus savai līdzšinējai izglītībai ir apgūt dziļākas informācijas tehnoloģiju prasmes, par ko varētu vedināt domāt arī jau daudzus gadus uzņēmēju aktualizētā trauksme par tieši IT speciālistu būtisku trūkumu un nepieciešamību palielināt IT specialitātēs studējošo cilvēku skaitu. Tomēr procesu digitalizācijā arī IT speciālistam nepietiek tikai ar specifiskām programmēšanas un cita veida tehniskajām zināšanām. Būtībā gan šodien, gan arī tuvākajā nākotnē aizvien vairāk profesiju būs pieprasīti speciālisti, kuri būs ieguvuši izglītību tā sauktajās starpdisciplinārajās izglītības programmās, kas nozīmē, ka daudz konkurētspējīgāks tirgū būs cilvēks, kurš pārzinās vairākas jomas, piemēram, ne tikai specifiskas IT nianses, bet būs kompetents biznesa procesos, dizainā, medicīnas jomā un tamlīdzīgi.

Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols akcentē: "Tas, kas šobrīd kļuvis izteiktāks, bet faktiski pastāv jau desmit gadus – mēs pamazām virzāmies uz prasmju vajadzībām, ne tik daudz uz kvalifikācijām un teorētiskajām zināšanām. Proti, galvenais akcents ir uz to, kādas ir konkrētā darbinieka prasmes, kas ļauj viņam kvalitatīvi veikt konkrētu darbu."

Vienlaikus šobrīd ir daudz vairāk redzama tendence, ka arī paši darbinieki apzinās nepieciešamību pastāvīgi mācīties un gūt jaunas zināšanas un prasmes. "Tas sāls jau arī ir šajā mūžizglītības sistēmā, ka tu apgūsti jaunas un tirgū pieprasītas prasmes. Galvenais akcents nav uz jaunu kvalifikāciju vai specialitāšu apgūšanu, bet tieši prasmēm – cik labi tu apgūsti jaunas lietas un proti piemērot savas zināšanas, lai jau esošus procesus veiktu daudz efektīvāk," norāda EM eksperts.

Jau šodien viena no būtiskākajām prasmēm ir prasme mācīties un apzināšanās – lai nākotnē būtu pieprasīts darba tirgū, baudītu stabilitāti un labklājību, zināšanas un prasmes jāattīsta visa mūža garumā. Jaunu zināšanu un prasmju apguve būs viens no izšķirošajiem faktoriem iedzīvotāju konkurētspējas stiprināšanai darba tirgū un labklājības celšanai.

Arī valsts līmenī tas vairos kopējo labklājību un ļaus nostiprināt Eiropā un pasaulē konkurētspējīgu tautsaimniecību, kas balstās uz augsti un daudzpusīgi kvalificētu darbaspēku un produkciju ar augstu pievienoto vērtību, nevis zemām darbaspēka izmaksām.