*Reklāmraksti 2017 - 16911
Foto: Publicitātes foto
Daļai cilvēku aizvien šķiet, ka mācīšanās un jaunu prasmju apgūšana vairāk saistīta ar potenciālo bezdarba risku novēršanu, nevis jaunām iespējām. Proti, laikā, kad līdz ar tehnoloģiju straujāku attīstību mainās darba process un ierasto cilvēka darbu var aizstāt ar tehnoloģijām un robotiem, cilvēki aicinājumus apgūt jaunas prasmes un pilnveidoties uztver kā nepieciešamību pārkvalificēties, kas savā ziņā rada personisku stresu. Taču patiesībā tā gluži nav.

"Mūžizglītības loma nav tikai nodrošināšanās pret potenciālu bezdarbu. Pastāvīga mācīšanās mūža garumā ir šodienas realitāte, bez kuras neviens vairs nevaram iztikt. Tikai pastāvīgi mācoties, mēs spēsim turēties līdzi laika ritējumam un nodrošināsim darba efektivitātes pieaugumu un attiecīgi preču un pakalpojumu radīšanu ar augstāku pievienoto vērtību. Tas savukārt ir faktors, kas sekmēs gan individuālu atalgojuma pieaugumu, gan augstāku Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni kopumā," akcentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Viņš arī piekrīt, ka ne jau sabiedrības informēšanas kampaņa par mūžizglītības nozīmi pārliecinās aizvien šaubīgos par nepieciešamību pastāvīgi papildināt savas zināšanas un prasmes. Taču Ekonomikas ministrijas kampaņas "Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!" mērķis ir stimulēt katru cilvēku individuāli un sabiedrību kopumā domāt šajā virzienā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!