"Ja gribam kvalitatīvi nodzīvot dzīvi, mums visu laiku jāmācās un jāsacenšas. Pat ja mēs ar tehnoloģiju palīdzību šodien varētu nodrošināt ļoti ilgu ķermeņa bioloģisko funkcionēšanu un atjaunināšanos, aizvien vislielākais izaicinājums cilvēkam būtu tieši intelektuāli – nodrošināt kvalitatīvu emocionālo kapacitāti un kognitīvās funkcijas. Būtībā tas nozīmē – ja jūs pat esat ar izcili labu veselību, taču nenodarbināt savu prātu un neejat līdzi dzīvei, pastāvīgi mācoties (kas nav tikai studijas, bet arī, piemēram, krustvārdu mīklu minēšana), tad dzīves kvalitāte tik un tā nebūs pietiekami augsta," uzsver ārsts kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis.
Lai gan cilvēku mūža ilgums, salīdzinot ar 20. gadsimta sākumu, ir kļuvis garāks, tajā pašā laikā tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā laiks šobrīd rit daudz ātrāk. Tas, ko viena paaudze mācījās pirms 10-15 gadiem, atšķiras no tā, ko mācījās nedaudz vecāka paaudze, nemaz nerunājot par jaunāko paaudzi, kura šodien apgūst pavisam citas zināšanas. Kas savukārt nozīmē - lai spētu sekmīgi dzīvot modernajā pasaulē gan šodien, gan pēc pieciem vai desmit gadiem, cilvēkiem mūsdienās ļoti jāseko līdzi lietu attīstībai, un jāapgūst jaunas zināšanas un prasmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!