Ziemele: Ja bērni nesāks smēķēt cigaretes, tas būs liels ieguldījums nākotnē

Kāpēc nolēmāt izveidot šādu kustību?

Kustības rašanās bija nejauša. Jau no 16 gadu vecuma darbojos kā brīvprātīgā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, tieši nodaļā bērniem ar onkoloģiskajām saslimšanām. Protams, šiem bērniem nav saistības ar smēķēšanu un cigaretēm, bet es esmu pieredzējusi tās šausmas un dzīves netaisnības, ko ap sevi rada onkoloģija. Cigarešu atkarība tieši korelē ar vēzi un sirds un asinsvadu slimībām. Slimības nerodas vienā dienā – ja mēs varēsim panākt, ka bērni nesmēķē cigaretes, tas būtu ļoti liels ieguldījums mūsu nākotnē.

Kustības rašanās ideja tika aizgūta no ārvalstīm. Tur tādas darbojas kā brīvprātīgo palīdzības centri un atbalsts pusaudžiem un viņu vecākiem, kā arī skolām. Latvijā mēs esam tikko sākuši un vairāk savu vietu redzam informatīvajā telpā un kā dažādu politisko iniciatīvu virzītāji.

Vai valsts līdz šim sekmīgi tiek galā ar cigarešu atkarības mazināšanu?

Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš nesen mūsu rīkotajā diskusijā "Sabiedrība vai cigaretes: kāda ir Latvijas izvēle?", kurā runājām par to, kā samazināt Latvijā atkarību no cigaretēm, iepazīstināja ar jaunāko statistiku. Diemžēl klasiskās cigaretes lieto vēl ļoti daudz cilvēku – to skaits īpaši nesarūk. Tas tikai nozīmē, ka klasiskās metodes cigarešu apkarošanā mūsu valstī nestrādā pietiekami efektīvi. Un tam ir arī pamatojums.

Runājot ar līdzīgām organizācijām Eiropā, atklājās, ka daudzās valstīs sen jau ir gājušas citu ceļu, meklējot oriģinālāku un drosmīgāku pieeju, kā mazināt cigarešu lietošanu. Bez radikāliem aizliegumiem. Bez mūžīgas akcīzes celšanas. Arī izglītošana skolās ir tikai daļa programmas. Tāpēc gribētos arī redzēt Latvijā tādu ilgtermiņā "gudru" plānu. Diemžēl politikas veidotāji ministrijās nāk ar vienu un to pašu pieeju, pat ja tā sen jau nenes nopietnu pienesumu.

Kāda būtu šī drosmīgāka pieeja?

Mums ir jāsaprot, ka atkarības bija, ir un būs. Strādājot no savas organizācijas ar krīzes ģimenēm, esmu to redzējusi – cilvēkiem var nebūt naudas, bet savām atkarībām tās atradīsies. Var būt aizliegts, bet atradīs nelegālo tirgu. Arī šokolāde un sports var radīt atkarību. Tāpēc man pašai simpātiska šķiet pieeja meklēt alternatīvas cigarešu atkarībām, lai tās būtu pēc iespējas mazāk kaitīgas veselībai. Atkarība kā tāda nav nekas slikts – taču klasisko cigarešu atkarība rada milzīgas problēmas veselības jomā. Protams, ir jāskatās, kā darīt tā, lai, atsakoties no cigaretēm, nenonāktu narkotisko vielu un alkohola atkarībā.

Man pašai par šo tēmu gribētos padiskutēt ar atbildīgajām ministrijām. Daudz kur neredzu tādu pievienoto vērtību tam darbam, kas tiek darīts. Būtu svarīgi, ka ministrijās strādā vizionāri, kas redz to lielo bildi un ņem par piemēru ārvalstu pieredzi, kur atsevišķās valstīs klasiskās cigaretes ir praktiski izzudušas. Diemžēl Latvijā tas vairāk atgādina, ka katrs velk to segu uz savu pusi.

Vai cigaretes ir liela problēma starp bērniem?

Es to gribētu pagriezt citādāk. Saskaņā ar SPKC datiem katru gadu plaušu vēzi diagnosticē vairāk nekā 1000 cilvēkiem, no kuriem viena trešdaļa ir darbspējīgā vecumā. Tas ir viens izplatītākajiem ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē un tas ir galvenais priekšlaicīgas mirstības cēlonis onkoloģisko slimību grupā Latvijā, ik gadu prasot vairāk nekā 900 cilvēku dzīvības.

Mūsu valsts netiek galā ar onkoloģiskajām izmaksām. Atsevišķos segmentos mēs vēl joprojām ārstējam ar novecojošām metodēm, nepielietojot inovatīvos medikamentus, jo to nevar valsts atļauties. Vāji strādā zaļais koridors, kad pacients uzzina par slimību un tālāk var ātri uzsākt ārstēšanos.

Tāpēc jautājums par bērniem un cigaretēm ir jāskatās šajā kontekstā – ja nākamās paaudzes neuzsāks cigarešu smēķēšanu, tad arī mēs spēsim risināt šo apburtā loka problēmu ar smēķēšanu.

Kas ir nākamie soļi, ko plānojat darīt?

Mūsu gadījumā mēs redzam rūpīgu darbu ar politikas veidotājiem, izmantojot pilsoniskās sabiedrības prizmu. Mēs esam maz, lai veidotu spēcīgu tīklojumu atbalstam, bet esam pietiekami, lai varētu sākt virzīt savas iniciatīvas un darboties ar politikas izstrādātājiem gan ministriju, gan Saeimas līmenī. Vienlaicīgi mēs turpināsim apkopot labās prakses pasaulē un runāt, diskutēt ar pētniekiem pasaulē. Jau šobrīd daudz tiek runāts par alternatīvām klasisko cigarešu atkarībām.