Foto: Publicitātes attēli
Es esmu pārāk jauns, lai domātu par pensiju” - tāds ir arguments, ko visai bieži jaunieši (un ne tikai) izmanto, lai atliktu ne vien domāšanu, bet arī rīcību attiecībā uz uzkrājumu veidošanu vecumdienām. Taču iztēle par dzīvi vecumdienās ne tuvu nesaskan ar to, kāda tā būs, ja paši savlaicīgi par to nerūpēsimies. Kā saprast, cik tērēt šobrīd, cik atlikt nākotnei, kā un cik uzkrāt pensijai? To jautājam finanšu un investīciju ekspertam Kasparam Peiseniekam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit