Vai tiešām depresijas ārstēšanu var ietekmēt dienā nostaigāti 8000 soļi, ēdienkartes maiņa, smēķēšanas atmešana un darba lapu pildīšana? Izrādās, ka jā! Depresija nav slimība, ko var izārstēt pāris dienās, izrakstot pareizās zāles. Papildus medikamentozajai terapijai ļoti liela loma ir arī dzīvesveida maiņai, līdzcilvēkiem un profesionālam psihoemocionālajam atbalstam. Konsultē Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra Pārdaugava vadītājs Dr. Elmārs Tērauds un psihiatre Liene Sīle.
Lai sāktu ārstēt depresiju, ļoti liela loma ir līdzcilvēku atbalstam. "Cilvēkam ar depresiju ir pazemināta pašvērtība, koncentrēšanās grūtības, palēninātas un negatīvas domas, un viņam var rasties šaubas – kāpēc vispār vajag palīdzību? Vai es maz esmu nozīmīgs cilvēks? Un šādā gadījumā ir labi, ja būtu kāds tuvinieks, kas palīdzētu, paceltu klausuli, piezvanītu un pieteiktu vizīti, varbūt aizvestu līdz kabineta durvīm," saka psihiatrs Elmārs Tērauds. "Mums ir daudz pozitīvu piemēru, kad uz pirmo vizīti cilvēku, kuram ir depresija, atved dzīvesbiedrs, draugs vai kolēģis. Cilvēks ir jāiedrošina, jāpalīdz viņam atnākt, pēc tam mēs paši tiekam galā," saka psihiatre Liene Sīle, piebilstot, ka reizēm līdzcilvēkiem bail iesaistīties, jo viņiem šķiet, ka tad no viņiem tiks prasīta atbildība. Nē, tā nav. Vienīgais, kas tiek prasīts – palīdzi organizatoriski nokļūt līdz ārstam.
Pastāv uzskats, ka visgrūtāk pie ārsta pierunāt doties vīriešus un ka stiprā dzimuma pārstāvji vispār ar depresiju slimo retāk. "Tas ir labs jautājums, vai vīrieši slimo mazāk, jo pēc statistikas mēs redzam, ka pabeigtu pašnāvību skaits vīriešiem ir četrreiz lielāks nekā sievietēm. Visticamāk, vīrieši mazāk vēršas pēc palīdzības. Tāpat novērojamas kopsakarības: jo labāka aprūpes sistēma, jo vairāk cilvēku vēršas pēc palīdzības, un tur, kur palīdzība nav sasniedzama, tur nav arī saslimšanu, jo tās netiek atpazītas. Piemēram, ja laukos nav pieejama psihiatra palīdzība, tad psihiskās saslimšanas netiek piefiksētas. Varētu domāt, ka laukos nav depresijas, bet tā nav gluži taisnība. Laucinieki un seniori ir pacietīgāki un šur tur, arī aizejot pie ģimenes ārsta, var gadīties, ka viņš saka – nekas, lēnītēm, pacietieties, nekas tāds jau nav noticis! Un cilvēks piekrīt, nekas TĀDS jau tiešām nav noticis. Klepus nav, kāja nav salauzta, it kā nekas. Ja neveic strukturētu aptauju, kā tas šobrīd tiek ieteikts, tad reizēm var gadīties arī palaist garām depresiju, ko laikus varētu diagnosticēt," saka psihiatrs Elmārs Tērauds. Diemžēl depresija ir saslimšana, no kuras cilvēki joprojām mirst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
