*Reklāmraksti 2017 - 17527
Foto: Publicitātes foto
Kaut arī pašnāvību skaits Latvijā gadu gaitā pakāpeniski samazinās, starp Eiropas Savienības valstīm Latvija jau ilgstoši saglabā trešo, ceturto vietu pašnāvību skaita ziņā. Katru gadu ap 300 cilvēku labprātīgi aiziet no dzīves, un apmēram 80% no šiem gadījumiem ir saistīti ar neārstētu depresiju, liecina Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) rīcībā esošā informācija. Taču uz katru pabeigto pašnāvību ir ap 20 mēģinājumu, tāpēc psihiatri ceļ trauksmi par lielo atšķirību starp to cilvēku skaitu, kuriem būtu vajadzīga palīdzība, un to, kuri pēc tās reāli vēršas.

Jaunākie pētījumi liecina, ka Latvijā ar depresijas simptomiem ir saskārušies 7-8% sabiedrības. Taču no šiem aptuveni 120 tūkstoši cilvēku psihiatru vai ģimenes ārstu redzeslokā nonāk tikai 5% jeb aptuveni četri līdz pieci tūkstoši, lielākoties jau ar vidēji smagu vai smagu depresiju – tātad ielaistu slimību.

"Pašnāvības domas ir ierasts smagas depresijas sabiedrotais. Iemesli, kāpēc cilvēki nemeklē palīdzību, ir dažādi – diemžēl ļoti bieži tikai tāpēc, ka neatpazīst depresiju un nenovērtē šīs slimības postošo spēku. Depresija ietekmē fizisko pašsajūtu, cilvēkam var būt vājums, miega traucējumi, locītavu sāpes, apetītes zudums, bet viņš ir gatavs atrast jebkādu fizisku saslimšanu, lai tikai nebūtu jāatzīst, ka problēmas sakne meklējama psihiskajā veselībā. Īpaši tas sakāms par vīriešiem, kuriem šķiet, ka viņiem vienmēr jābūt stipriem un vareniem, sevišķi tad, ja depresija piemeklē pirmoreiz. Cilvēki paši nesaprot, kas ar viņiem notiek, un, ja blakus nav neviena, kurš pamudinātu meklēt palīdzību, depresija tiek ielaista smagā formā. Rezultātā – 85% pašnāvību Latvijā izdara vīrieši," norāda LPA prezidents Māris Taube.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!