Projekts: Uzvarēt nevar zaudēt
Kā un kad var apstrīdēt publisko iepirkumu rezultātus?
Foto: Pexels.com/ Tiger Lily
Raivis Vilūns
"Delfi Bizness" redaktors
Iepirkumu process nav perfekts. Gan veidojot iepirkuma aprakstu un tajā iekļautās prasības, gan izvērtējot rezultātus, var tikt pieļautas kļūdas. Tās ne vienmēr ir ļaunprātīgas un bieži vien radušās aiz neuzmanības vai iepirkuma veidotāju nepilnīgo zināšanu dēļ. Tāpēc likumā ir iestrādātas tiesības komersantiem apstrīdēt gan pašu procedūru, gan arī izsludinātos rezultātus. Tomēr, kā "Delfi Plus" skaidroja uzņēmumu pārstāvji un juristi, arī tur ir savi "knifi", ko vērts atcerēties katram uzņēmējam.
Šis raksts tapis projektā "Publiskie iepirkumi: Uzvarēt nevar zaudēt", kur stāstām un skaidrojam, kādas izmaiņas pašlaik piedzīvo iepirkumu process, kā piedalīties publiskajos iepirkumos un kā apstrīdēt lēmumu, kas nešķiet pareizs. Projektā savā pieredzē, piedaloties iepirkumos, dalās Latvijas uzņēmēji. Visus rakstus lasi šeit.
Likums komersantiem ļauj apstrīdēt iepirkuma procesu, proti, pirms ir sākta iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, un iepirkuma rezultātus.

Lai gan lielie uzņēmumi, kuri bieži piedalās iepirkumos, visticamāk, labi pārzina iepirkumu procedūru un rezultātu apstrīdēšanu, arī mazākajiem, kā norāda eksperti, būtu vērts šos procesus izzināt, jo dažkārt kvalitatīvu dokumentu sagatavošana, ko iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā, var prasīt visu likumā noteikto laiku, tāpēc ar savu sūdzību izvirzīšanu nav ieteicams kavēties.
Tiesības sūdzēties
Likums nosaka, ka piegādātājam ir tiesības apstrīdēt iepirkuma procedūras prasības. Proti, ja uzņēmējs vēlas piedalīties iepirkuma konkursā, bet uzskata, ka dokumentācijā iekļautās prasības ierobežo tiesības piedalīties, piemēram, pieprasītā produkta vai pakalpojuma specifikācijas apraksts ir tik konkrēts, ka faktiski jau nosaka uzvarētāju, par to var sūdzēties.

Kā saka "PwC Legal" advokāts Māris Logins: "Komersantiem nebūtu jābaidās apstrīdēt netaisnīgas un konkurenci ierobežojošas iepirkuma dokumentācijas prasības." Viņš skaidro, ka uzņēmēji "kā attiecīgā tirgus dalībnieki" bieži vien paši ļoti precīzi spēj pamanīt un identificēt iepirkuma dokumentācijā, piemēram, kvalifikācijas prasībās, vērtēšanas kritērijos un tehniskajās specifikācijās, problemātiskos aspektus. "Viņi saprot, vai prasības ir taisnīgas, atbilst "godīgas spēles" noteikumiem un nodrošina pēc iespējas plašāka pretendentu loka dalību iepirkuma procedūrā, vai tomēr prasībās ir jau iekodēts viens konkrēts uzvarētājs," advokāts norāda.

Tomēr uzņēmēji ne vienmēr to dara. "PwC Legal" eksperts min, ka dažkārt rodas sajūta, ka komersanti izvairās apstrīdēt iepirkumu specifikācijas, jo klusībā raizējas par iespēju pēc tam turpināt sekmīgi startēt un uzvarēt attiecīgajā konkursā.
"Viņi nereti uzskata: ja uzņēmums apstrīd iepirkuma prasības un iesniedz sūdzības, tad tas tiek iekļauts pasūtītāja "melnajā sarakstā","
saka Logins.
Jurists uzskata, ka uzņēmumiem nevajadzētu vilcināties un aizstāvēt savas tiesības likuma noteiktajā kārtībā, nebaidoties no automātiskas zaudēšanas.

Jāmin, ka, arī apskatot likumus un līdzšinējo praksi, šķiet, ka apzināti izgāzt iepirkuma dalībniekus ir salīdzinoši grūti, jo noteikumi diezgan skaidri regulē kā izraugāmi uzvarētāji.

Kā "Delfi" norādīja telekomunikācijas uzņēmuma "Tele2" Juridiskā un regulēšanas departamenta vadītājs Aigars Evertovskis un arī pāris citu uzņēmēju, kas vēlējās palikt anonīmi, tieši iepirkuma procedūrā "iekodētie" uzvarētāji ir biežākā problēma, ar ko nākas saskarties.

Tāpēc svarīgi savlaicīgi vērsties IUB, jo pēc tam var būt par vēlu. Likums nosaka, ka tālāk jau rezultātus apstrīdēt var tikai tie komersanti, kuri ir piedalījušies iepirkumā. "Ja komersants prasības neapstrīd vai nepārsūdz, tam tās ir jāievēro un, vispārīgi runājot, vēlāk par tām strīdēties nevarēs," komentē "Sorainen" advokāts Raivo Raudzeps.

Logins piemetina, ka pastāvot gan neliela iespēja virzīt sūdzību, sakot, ka sākotnēji komersants izvirzītās prasības ir sapratis citādi, nekā tās pats pasūtītājs vēlāk ir interpretējis un piemērojis, izvērtējot piedāvājumus un nosakot uzvarētāju, tomēr pareizāk ir sūdzēties par prasībām jau sākumā, ja tās ir netaisnīgas. Likums nosaka, ka iepirkuma dalībnieks var vērsties IUB, ja ieguvis iepirkuma līguma slēgšanas tiesības vai ir pamatojums uzskatīt procedūras pārtraukšanu par nepamatotu.

Ja piemērotā iepirkuma procedūra pieļauj iesnieguma iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā, to jāizdara noteiktos termiņos — ne vēlāk kā 7 dienas pirms beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš attiecībā uz atklāta konkursa vai metu konkursa nolikumā un paziņojumā par līgumu (metu konkursu) iekļautajām prasībām, un ne vēlāk kā 4 darbdienas pirms beidzas pieteikumu iesniegšanas termiņš attiecībā uz slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā un paziņojumā par līgumu, konkursa dialoga dokumentos un paziņojumā par līgumu vai konkursa procedūras ar sarunām dokumentos un paziņojumā par līgumu, vai inovācijas partnerības procedūras dokumentos un paziņojumā par līgumu iekļautajām prasībām, kā arī pirms beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz slēgta konkursa, konkursa dialoga, konkursa procedūras ar sarunām vai inovācijas partnerības procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām, skaidro "Sorainen" speciālists.

Savukārt pēc iepirkuma rezultātu pieņemšanas pasūtītājam jāinformē kandidāti un pretendenti par termiņu, kādā IUB var iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Informācija par šo pakalpojumu pieejama portālā "Latvija.lv" un IUB tīmekļvietnes biežāk uzdoto jautājumu sadaļā. Iesniegumu par iepirkuma procedūras rezultātiem var iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā 10 dienu laikā no dienas, kad nosūtīts paziņojums par rezultātiem (vai 15 dienu laikā, ja paziņojums nosūtīts pa pastu).

IUB apkopotā statistika liecina, ka pērn kopumā pieņemtas 510 sūdzības. 222 ir bijušas par nolikumu, bet 288 par vērtēšanu.
Nevajag kavēties
Lai uzsāktu apstrīdēšanu, uzņēmējam vai tā pārstāvim ir nepieciešams sagatavot iesniegumu IUB. Tajā ir jāuzrāda iesniedzēja nosaukums un adrese, tā pasūtītāja nosaukums un adrese, par kuru iesniegts iesniegums, iepirkuma procedūras nosaukums un iepirkuma identifikācijas numurs, fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma juridiskais pamatojums, kā arī iesniedzēja prasība.

"Iesnieguma iesniegšana Iepirkumu uzraudzības birojā apturēs līguma noslēgšanu ar uzvarētāju līdz lēmuma pieņemšanai," norāda Raudzeps.

Logins atgādina – ja komersants nav mierā ar iepirkuma procedūras iznākumu un pasūtītāja rīcībā saskata iespējamus pārkāpumus, arī pēc rezultātu paziņošanas nepieciešams pēc iespējas ātrāk vērsties pie jurista vai advokāta, kas specializējies publisko iepirkumu jomā. "Komersants dažkārt izdomā, ka vēlas apstrīdēt lēmumu pēc nedēļas, kad ir atlikušas vien pāris dienas attiecīgās sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai. Tāpēc būtu ieteikums šādu izvērtējumu veikt ātrāk un vērsties pie juristiem pēc iespējas savlaicīgi," viņš saka.

Advokāts skaidro, ka IUB līdzšinējā prakse viennozīmīgi liecina, ka iestāde izvērtē tikai likumā noteiktajā termiņā iesniegtās sūdzības. "Ja ir nokavēts desmit dienu termiņš, jaunus prasījumus vai pamatus iepirkuma procedūras rezultātu apstrīdēšanai vairs nevar izvirzīt. Drīkst papildināt un izvērst tos argumentus un iesniegt papildu pierādījumus par tiem apstākļiem, kas jau ir minēti sākotnējā sūdzībā, taču nevar vēlāk izvirzīt jaunas sūdzības un jaunus pamatus," saka Logins.

Likums nosaka, ka iesniegumu par sūdzību var nodot personīgi vai nosūtīt pa pastu vai elektroniski – izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot e-pasta vēstulei skenētu dokumentu un to nosūtot uz IUB oficiālo e-adresi vai uz e-pasta adresi "pasts@iub.gov.lv", vai portālā "Latvija.lv". Te gan ir svarīgi atcerēties, ka par iepirkuma procedūras rezultātu apstrīdēšanu ir iemaksājams depozīts. Iemaksājamā depozīta apmērs, kā arī izņēmumi, kad depozīts nav maksājams, ir noteikti Publisko iepirkumu likuma 70. pantā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 74. pantā un Publiskās un privātās partnerības likuma 29.2 pantā. Depozīta samaksas vai iesniegšanas un atmaksāšanas vai atdošanas kārtība ir regulēta Ministru kabineta noteikumos, un skaidrojums par depozīta maksājumu pieejams IUB tīmekļvietnē.

"Līdzko iepirkuma līgums ir noslēgts, pretendents tiesas ceļā pats vairs nevar iegūt tiesības noslēgt konkrēto iepirkuma līgumu – arī gadījumā, ja tā prasība tiek apmierināta un IUB lēmums tiek atzīts par prettiesisku. Taču šādā gadījumā konkrētais pretendents var prasīt tam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, kā arī, piemēram, panākt ar citu komersantu nepamatoti noslēgtā iepirkuma līguma izbeigšanu un jaunas iepirkuma procedūras izsludināšanu," skaidro Logins, vienlaikus norādot, ka tādējādi IUB lēmumiem ir milzīgs svars." Ja klients atnāk un saka, ka vēlas sniegt sūdzību, mēs vispirms visus apstākļus un iespējamos juridiskos pamatus rūpīgi izvērtējam, un gadījumos, kad iespējas panākt lēmuma atcelšanu nav lielas, mēs to korekti norādām klientam," saka advokāts, piebilstot, ka strīdēties strīdēšanās dēļ nav nepieciešams.

IUB arī atgādina, ka iepirkumus, kas rīkoti PIL 9. panta kārtībā, jeb tā sauktos mazos iepirkumus (līdz 41 999 eiro precēm un pakalpojumiem un līdz 169 999 būvdarbiem) nevar pārsūdzēt IUB. Šos iepirkumus pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā.

Ērti, bet birokrātiski
Jāmin, ka kopumā "Delfi" aptaujātie uzņēmumu pārstāvji ir apmierināti ar IUB darbības sistēmu. Proti, viņi nesaskata birokrātiskus šķēršļus vai problēmas saistībā ar sūdzību iesniegšanas kārtību. "Tele2" pārstāvis norāda, ka viņu gadījumā bieži vien nākas sūdzēties par ļoti līdzīgām problēmām, tāpēc nav grūtību noteiktajā laikā sagatavot iesniegumus IUB. Arī citi uzņēmumu pārstāvji un cilvēki ar pieredzi iepirkumu jomā norādīja, ka sistēma ir diezgan ērta un saprotama. Arī Ginta Preisa, kura iepriekš gatavojusi dokumentus dalībai konkursos vairākiem uzņēmumiem, saka, ka arī viņai, lai gan nav juriste, process šķitis diezgan saprotams un skaidrs.

Tomēr visi uzrunātie, tajā skaitā Logins, norādīja, ka būtiska problēma slēpjas tajā, ka IUB mēdz lietas izvērtēt pārlieku "pēc burta, nevis pēc būtības". Proti, ierēdņi bieži vien gan sūdzības, gan citus jautājumus izvērtē pārāk burtiski, nepievēršot uzmanību lielajai bildei.

"Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka procesam traucē formālā pieeja. Nenotiek iedziļināšanās pēc būtības. Tad seko formāls lēmums, kas problēmu nerisina, un mēs esam bijuši spiesti doties uz tiesu,"
saka Evertovskis.
Runājot par potenciālajām problēmām ar apstrīdēšanas sistēmu, advokāts Logins norāda, ka, lai gan "tā nav vislielākā problēma", taču no sistēmiskā viedokļa mulsinoši ir tas, ka IUB kā iestāde, kurai noteikts objektīvās patiesības noskaidrošanas princips, vērtē tikai tos argumentus, kurus sūdzību iesniedzēji ir norādījuši savos iesniegumos, lai gan pašai iestādei ir pieeja visai informācijai par visiem pieteikumiem un tā var identificēt arī citus iepirkuma procedūras norises pārkāpumus, par kuriem paši pretendenti pat nenojauš.

Tomēr Logins uzsver, ka viņa pieredzē IUB lēmumi pārsvarā ir bijuši pietiekami pārdomāti, tiesiski pamatoti un korekti.

Sūdzības ļauj aizkavēt
Pie problēmām "PwC" jurists arī min potenciālo dalībnieku iespēju vilcināt iepirkumus ilgstoši. Logins zina stāstīt, ka dažkārt var būt situācijas, kad kādam no iepirkuma procesa dalībniekiem ir interese novilcināt procesu, izmantojot iepirkumu dokumentācijas problēmas. "Piemēram, jau sākotnēji ir identificētas trīs problēmas. Saskaņā ar pašreizējo praksi tas, ko komersants var darīt, ir iesniegt sūdzību tikai par vienu vai, drošības pēc, diviem aspektiem. IUB konstatē problēmu, apmierina sūdzību un uzdod to pasūtītājam novērst, kurš attiecīgi groza iepirkuma procedūras dokumentāciju un izsludina jaunu piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Savukārt vēlāk komersants atkal sūdzas par nākamajiem konkursa nolikuma punktiem, un šis process sākas no jauna," skaidro jurists, akcentējot, ka šobrīd komersants nevar izvirzīt jaunus argumentus pēc sūdzības par iepirkuma rezultātiem iesniegšanai paredzētā termiņa apritēšanas, taču, no otras puses, tas var sniegt neierobežotu skaitu sūdzību par nolikumu un tehniskajām specifikācijām. Tādējādi iepirkuma procedūru iespējams aizkavēt par vairākiem mēnešiem vai pat teju gadu. "Manā ieskatā, šāda situācija ar likuma grozījumiem būtu jānovērš," norāda advokāts.

Likums arī regulē to, kādi uzņēmēji var piedalīties iepirkuma konkursos, un viens no iemesliem, kādēļ uzņēmumiem dalība tiek liegta, ir nodokļu parādi. Taču Logins uzskata, ka arī te varētu nedaudz uzlabot regulējumu, kas neatgriezeniski izslēdz pretendentu no iepirkuma.

Proti, viņaprāt, būtu lietderīgi pārņemt kaimiņvalstu praksi un ļaut konkursa dalībniekam nomaksāt nodokļu parādu noteiktā laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža. "Dot iespēju piecu vai desmit dienu laikā to nomaksāt un piedalīties iepirkumā," saka Logins. "Ja uzņēmējs vēlas piedalīties iepirkumā un ir gatavs nomaksāt parādu, tas ir "win-win", jo valsts saņem nodokļu naudu, savukārt pasūtītāja izsludinātajā iepirkuma procedūrā veidojas lielāka konkurence un tam ir iespēja izvēlēties patiesi saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kādu tirgus attiecīgajā brīdī spēj nodrošināt," saka advokāts.