"Pēc "Java" mācībām man piedāvāja vietu jaunizveidotajā testēšanas nodaļā, jo tolaik to varēja apvienot ar studijām. Es varēju izmantot gan savas iegūtās "Java" programmēšanas valodas zināšanas, gan testēt mobilās lietotnes. Šajā nodaļā es strādāju vēl joprojām," stāsta Maksims. Testēšana ir nozīmīga jebkurā programmatūras izstrādes projektā, jo tādējādi tiek atklātas un novērstas programmatūras vai sistēmas nepilnības. Galvenais uzdevums ir spēt iedziļināties situācijās, kādās programma vai sistēma tiks darbināta. Testēšanas speciālistam ir jābūt ļoti pedantiskam, precīzam un akurātam, viņam ir jāmāk sadarboties gan ar programmētājiem, gan ar biznesa pārstāvjiem un programmatūras lietotājiem.

Sākotnēji Maksima nodarbošanās lielākoties bija saistīta ar manuālo testēšanu, bet šobrīd viņa pienākumi galvenokārt ir testēšanas automatizācija un automatizētās testēšanas arhitektūra. Manuālā testēšana ļauj pārbaudīt, vai programma darbojas korekti un saskaņā ar prasībām, taču ir gana laikietilpīga, tāpēc arvien lielāku popularitāti gūst testēšanas automatizācija, kur tiek pielietoti dažādi testēšanas rīki un pieejas, kas ilgtermiņā samazina programmas testēšanas laiku.

"Strādājot pie testēšanas automatizācijas, es attīstu arī programmēšanas prasmes, jo rīki, principi ir līdzīgi tiem, kas tiek izmantoti programmas koda rakstīšanai. Dažreiz nodarbojos arī ar "DevOps" (red. piez. – ietver principu kopumu, sākot no procesu sakārtošanas, tehnoloģijām, komunikācijas līdz cilvēku pašizaugsmei, kultūrai, zināšanu krātuves papildināšanai, filozofijai utt.), kur automatizēju programmatūras izstrādes procesu izpildi, piemēram, kompilēšanu, testēšanu, konfigurēšanu un izvietošanu, lai šie procesi notiktu automātiski un ātrāk pēc katras programmas izmaiņas. Tā ir cita "Accenture" nodaļa, taču man reizēm projektu ietvaros ļauj to darīt, un man tas ļoti patīk," skaidro Maksims.

Maksima darba diena testēšanas nodaļā ik rītu sākas ar kopsapulci, kur katrs kolēģis īsi izstāsta, ko projektā paveicis dienu iepriekš un ko plānots darīt konkrētajā dienā. Atkarībā no projektu skaita un specifikas var gadīties, ka jāpiedalās arī citās sapulcēs, plānošanās vai demonstrācijās, kur prezentē, kas padarīts.

"Ja speciālists ir manuālais testētājs, viņš strādā ar dokumentāciju, lasa, skaidro biznesa analītiķiem, lai pārliecinātos, vai pareizi viss ir saprasts, bet pēc tam tiek rakstīti testi, kas var aizņemt no desmit minūtēm līdz pat visai dienai. Savukārt automatizētajā testēšanā, ja ietvars, kā uzrakstīt kodu, ir gatavs, darba process nav tik laikietilpīgs, bet projekta sākuma stadijā testēšanas automatizācija aizņem vairāk laika nekā manuālā testēšana. Ilgtermiņā tas sniedz ieguvumus visiem – gan klientam, gan IT speciālistiem," skaidro Maksims. Līdztekus manuālajai un automatizētajai testēšanai viņš nodarbojas ar veiktspējas testēšanu. Tā ir nepieciešama, lai pārbaudītu tīmekļa lapas vai lietotnes veiktspēju, proti, cik lielu slodzi un lietotāju plūsmu tā spēj apstrādāt.

"Ikdienā lielākoties strādāju no mājām, uz biroju aizbraucu reizi nedēļā apmācību vai sapulču dēļ. Gan strādāju vienatnē, gan piedalos komandas sapulcēs, tāpēc ikdienas un nedēļas plānošana ļoti palīdz organizēt darbu un privāto dzīvi. Turklāt es ne tikai plānoju laiku darba uzdevumiem un privātās dzīves aktivitātēm, bet vienmēr arī ierēķinu laiku neparedzētiem gadījumiem. Tāpat neaizmirstu par aktivitātēm, kuras ir svarīgas manai pašsajūtai, piemēram, ja dienas vidū ir nepieciešams iziet pastaigāties, tad varu darba uzdevumus pabeigt vakarā, ja projekts to atļauj," atklāj Maksims.

Uzsākot darba gaitas, Maksimam gribējās apgūt pēc iespējas vairāk, tāpēc viņš darbam veltījis arī brīvo laiku, taču šobrīd, jo īpaši pēc pandēmijas laika attālinātā darba režīma, kad robežas starp darbu un mājas dzīvi gandrīz izzuda, Maksims apguvis darba higiēnu, proti, iemācījies strikti nodalīt darbam paredzēto laiku no privātās dzīves.

Līdzsvaru saglabāt palīdz dažādi hobiji un sirdij tuvas nodarbes – sākot ar aktīvu dzīvesveidu un beidzot ar vīnziņa kursiem (Maksims pērnruden ieguva Starptautiskās someljē ģildes sākuma līmeņa sertifikātu). Tāpat viņam prieku sagādā tūrisms. "Ceļots ir daudz, bet spilgtā atmiņā no pēdējiem pieciem gadiem palikusi Horvātija – ļoti skaista daba, daudz ūdenskritumu, nacionālie parki, jūra. Ļoti patika arī Gruzija – Kazbeks, Tbilisi. Esmu viens pats bijis Ķīnā – tā ir cita kultūra. Ļoti gribu aizbraukt uz Jaunzēlandi, pandēmijas dēļ tas nebija iespējams, ceru, ka nākotnē to tomēr izdarīšu," stāsta Maksims.

Vaicāts, vai ceļo, lai dotos pārgājienos un kāptu kalnos, Maksims paskaidro, ka viņam patīk aktivitātes savienot – doties ekskursijās, nodoties sportiskām aktivitātēm – tādām kā raftings, kalnos kāpšana, laišanās ar trosi –, bet pēc tam laiskoties pie baseina vai jūras. Pirms diviem gadiem pirmo reizi mūžā Maksims uzkāpis uz slēpēm Latvijā, bet pērn kopā ar draugiem slēpojis Slovākijā, kur sapratis, ka vēlas uzlabot savas prasmes, lai iekarotu arī trases ar sarkanajiem marķējumiem.

No interešu loka nav zudis arī kino. Maksimu saista fantastikas un zinātniskās fantastikas žanrs, asa sižeta filmas, pēdējos gados pievērsies arī šausmu filmu žanram. Kad gada sākumā sākas "Oskaru" laiks, ar lielu interesi skatās arī drāmas. Vaicāts, kāda ir viņa mīļākā filma, Maksims atbild, ka visu laiku mīļākā filma ir un paliek Mārtina Skorsēzes 2006. gada krimināldrāma "Atkritēji" (The Departed) ar Leonardo di Kaprio un Džeku Nikolsonu.