Uzņēmumu gaidas, darbinieku vēlmes un nākotnes perspektīva
Darba tirgus temperatūra
Foto: "Shutterstock"
Šķiet, nav neviena nozare, ko tieši vai netieši nebūtu ietekmējuši pēdējo gadu globālie notikumi, un līdz ar straujajām izmaiņām gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem bija un ir jātiek galā ar virkni izaicinājumu. Mainījusies ir gan pasaule, gan darba tirgus, gan cilvēku paradumi un vērtības, līdz ar to uzņēmumiem ir jādomā, kā jaunajos apstākļos salāgot pieprasījumu ar piedāvājumu, bet darba ņēmējiem – jāvairo sava kompetence esošajā profesijā vai jāizskata pārkvalificēšanās iespējas uz nozarēm ar lielāku nākotnes perspektīvu.
Citi stāsti no šīs sērijas
IT nozares tendences: sistēmu modernizēšana un futūristiskas vēsmas
IT nozares attīstība nav skatāma atrauti no pēdējo gadu globālajiem notikumiem – sākot ar pandēmijas ierobežojumiem, kas uzņēmumus burtiski piespieda digitalizēties, un beidzot ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas it visiem lika ciešāk savilkt jostas un domāt par optimizāciju.
Drīzumā
Digitalizācija, mūžizglītība un labbūtība – darba tirgus pīlāri
Foto: publicitātes
"Pēdējie 2–3 gadi darba tirgū rosinājuši izmaiņas, kas ir notikušas krietni straujākā tempā nekā pirms tam. Lai arī mums laika nobīde salīdzinājumā ar Rietumeiropu un ASV ir pāris gadu, arī Latvijā skaidri iezīmējas piecas tendences, par kurām personālvadības un darba tirgus kontekstā tiek runāts visā pasaulē," atklāj "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.
Viņš arīdzan piebilst, ka arvien vairāk uzņēmumu domā par iekļaujošu darba vidi un dažādību vecuma un dzimuma ziņā, līdzvērtīgu darba samaksu utt. Aktuāls ir arīdzan ilgtspējas jautājums – jo īpaši lieliem uzņēmumiem. Savukārt personāla atlasē aizvien lielāku vērību pievērš tā dēvētajām "soft skills" (personīgās iezīmes) – darbaspēka pieejamība sarūk, tāpēc darba devēji koncentrējas uz "soft skills", lai kandidātu loku paplašinātu.
Viņš arīdzan piebilst, ka arvien vairāk uzņēmumu domā par iekļaujošu darba vidi un dažādību vecuma un dzimuma ziņā, līdzvērtīgu darba samaksu utt. Aktuāls ir arīdzan ilgtspējas jautājums – jo īpaši lieliem uzņēmumiem. Savukārt personāla atlasē aizvien lielāku vērību pievērš tā dēvētajām "soft skills" (personīgās iezīmes) – darbaspēka pieejamība sarūk, tāpēc darba devēji koncentrējas uz "soft skills", lai kandidātu loku paplašinātu.
- DigitalizācijaLīdz ar pandēmiju šī joma kļuva ļoti aktuāla, un tas ietekmēja arī darba tirgu, darba devēju sadarbību ar darbiniekiem un klientiem. Līdz ar digitalizāciju un automatizācijas straujāku ieviešanu parādījās arī jaunas profesijas un nepieciešamība pēc jaunām prasmēm. Viena no jomām, kas attīstījās ļoti strauji, ir digitālais mārketings un e-komercija. Šī tendence paģērēja un turpina paģērēt papildu IT resursus, pēc kuriem pieprasījums jau vienmēr ir bijis liels, taču nu darbinieki ir "uz izķeršanu".
- Darbinieku labbūtībaUzņēmumi arvien vairāk skatās uz cilvēkiem nevis kā uz aktīvu, bet gan pastiprināti pievērš uzmanību, lai viņi justos labi, un domā, kā darbiniekus atbalstīt ne tikai finansiāli, bet arī mentāli. Pēc "CV-Online" aptaujām redzams, ka labbūtība personālvadības kontekstā ir Nr. 1 prioritāte pēdējos divus gadus. Brodiņš arī atklāj, ka inflācijas ietekmē lielākā daļa uzņēmumu atalgojumu nav mainījuši vai ir pat nedaudz palielinājuši, savukārt, ja uzņēmumam atalgojumu palielināt nav bijis iespējams, tas nāk pretī, piedāvājot īstermiņa finansiālu atbalstu. Pēc tam nāk apmaksāts mobilā telefona rēķins, transporta izdevumi, dažādi labbūtības pasākumi utt.
- Elastīga darba videPatlaban liela daļa uzņēmumu izvēlas hibrīdmodeli, kas viennozīmīgi ir uz palikšanu un vairs pat netiek uzskatīts par papildu priekšrocību, bet gan par pašsaprotamu opciju – ikviens darbinieks brīvi var izvēlēties savu darba režīmu un vietu.
- Prasmju pilnveide un pārkvalifikācijaPatlaban darbiniekiem vairāk nekā jebkad ir jāpilnveido savas profesionālās prasmes vai arī jāpārkvalificējas, ja profesija pamazām izzūd. Kā uzsver Brodiņš – cilvēkiem darba tirgū un jo īpaši tiem, kas tajā ienāk patlaban, profesijas maiņa dzīves laikā varētu notikt pat vairākas reizes, līdz ar to mūžizglītība ir ārkārtīgi svarīga darba tirgus konkurētspējas nodrošināšanai. Apdraudētās profesijas ir tās, kuru pienākumus iespējams automatizēt,– datu ievade, telemārketings, tulkošana, tirdzniecība, arī ražošanā un loģistikā ienāk automatizācija un robotizācija.
- Darba devēja tēla veicināšanaUzņēmumi pēdējos gados nemitīgi cīnās par talantiem, turpretī darbaspēka pieejamība ik gadu pasliktinās, jo cilvēku resurss tirgū kļūst mazāks. Līdz ar to uzņēmumiem ir jādomā gan par to, kādu iespaidu rada saviem darbiniekiem iekšienē, gan par to, kā viņus redz potenciālie darbinieki ārpusē.
Ko gaida darba devējs
Darba devēji patlaban augstu vērtē lojalitāti, profesionalitāti, pašmotivāciju, vēlmi attīstīties un pilnveidoties, iniciatīvu, godīgumu, spēju pielāgoties dinamiskajai videi, pozitīvu attieksmi, atbildību un uzticamību, augstu darba ētiku, kas ietver gan punktualitāti un termiņu ievērošanu, gan ģērbšanās manieri un atbalsta sniegšanu kolēģiem, kā arī analītisko domāšanu, līderību, tehnoloģiju izmantošanu un stresa noturīgumu.
Ko vēlas darba ņēmējs
"Darba ņēmēja galvenā vēlme – lai uzņēmuma vārdi sakrīt ar darbiem. Un tas attiecas ne tikai uz darba nosacījumiem, bet arī komandas un vadības atbalstu. Kas attiecas uz labumu grozu – veselības apdrošināšana mūsdienīgā uzņēmumā jau ir norma. Pēc tam nāk apmaksātas pusdienas, mobilā telefona rēķins, transporta izdevumi, dažādi labbūtības pasākumi. Pandēmijā skaidri iezīmējās darbinieka vēlme tikt pamanītam un sadzirdētam, lai viņš zina, ka netiek uztverts kā robots, ka saņems atbalstu, ja tas būs nepieciešams," skaidro "CV-Online" vadītājs.
Nākotnes perspektīvās jomas
Nākotnes jomas un profesijas, kuras noteikti ir vērts apgūt un kurās plānot savu karjeru, ir dažādas eksaktās zinātnes: IT nozare, fizika un inženierzinātnes, protams, medicīna, kā arī arhitektūra un digitālais mārketings. Nekur nepazudīs arī jurisprudence un vadības zinātnes, savukārt mazāks pieprasījums būs tirdzniecības jomā, kā arī mainīsies prasības izglītības jomā.
Dzīve vienai profesijai ir par garu
Foto: publicitātes
Kā atklāj Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore un vadošā pētniece Zanda Rubene, patlaban darba devēju vidū novērojama tendence ne tik daudz skatīties uz jauno paaudzi, kura ir darba meklējumos, bet gan koncentrēties uz darba ņēmēju spektra paplašināšanu dažādos virzienos, tostarp piesaistīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām un tā dēvētās sudraba ekonomikas pārstāvjus.
"Darba devējs vēlas, lai cilvēks pie viņa nostrādātu vairāk nekā vienu gadu. Šobrīd tendence jaunu cilvēku vidū ir regulāri mainīt darbavietu – sākot jau no dzimušiem pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Savukārt sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados dzimušie labprāt izvēlas stabilu profesionālo ceļu. Lai noturētu jaunieti darbā, viņam ir jāpiedāvā karjeras izaugsmes iespējas. Jaunieši darba tirgū jau ienāk ar domu, ka pārmaiņas ir obligātas. Pasaule ir mainījusies, un līdz ar to ir mainījušās arī cilvēku profesionālās gaidas. Mūsdienās dzīve vienai profesijai ir par garu," skaidro pētniece.
"Darba devējs vēlas, lai cilvēks pie viņa nostrādātu vairāk nekā vienu gadu. Šobrīd tendence jaunu cilvēku vidū ir regulāri mainīt darbavietu – sākot jau no dzimušiem pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Savukārt sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados dzimušie labprāt izvēlas stabilu profesionālo ceļu. Lai noturētu jaunieti darbā, viņam ir jāpiedāvā karjeras izaugsmes iespējas. Jaunieši darba tirgū jau ienāk ar domu, ka pārmaiņas ir obligātas. Pasaule ir mainījusies, un līdz ar to ir mainījušās arī cilvēku profesionālās gaidas. Mūsdienās dzīve vienai profesijai ir par garu," skaidro pētniece.
Līdz ar to patlaban ir novērojams "īssavienojums" starp jauniešu vērtībām, paradumiem un attieksmi pret darbu no vienas puses un darba devēju gaidām no otras. Darba devējs vēlas lojalitāti, stabilitāti un gaida, ka darbinieks ilgtermiņā ieguldīsies viņa nodrošinātajā darbavietā, savukārt jaunieši vēlas dinamiku un nemitīgu attīstību, kā arī viņiem ir ļoti svarīga atgriezeniskā saite.
"Darba devējs daudzējādā ziņā vēlas tradicionālo hierarhiju, kur pieaudzis, vecāks un bagātākas pieredzes cilvēks ir apveltīts ar lielāku tiesību paketi. Darba devēji gaida, ka jaunieši būs nedaudz pieticīgāki, jo viņiem vēl ir daudz jāmācās, taču pasaule ir mainījusies. Jaunieši jūtas līdzvērtīgi, un tādi viņi arī ir. Pirms gadiem 20 neviens neko tādu nevarēja iedomāties," stāsta Rubene. "Esmu daudz dzirdējusi par gadījumiem, kad jaunietis, piemēram, bez brīdinājuma neierodas uz darba interviju vai pie pirmajām grūtībām no darba aiziet. Darba devēji to izceļ kā aktuālu problēmu."
Vaicāta, kā potenciāli šo situāciju varētu vērst par labu, lai vilks paēdis un kaza dzīva, Rubene atbild, ka atslēga ir daudzveidība. Darbinieks 50 gadu vecumā būs pacietīgāks un vairāk uz stabilitāti orientēts, tāpēc viņš būs piemērotāks klientu apkalpošanai, savukārt jaunieti, kuram nepieciešama dinamika un tehnoloģijas, lietderīgāk būs nodarbināt, piemēram, digitālajā mārketingā vai projektu vadībā.
Vaicāta, kā potenciāli šo situāciju varētu vērst par labu, lai vilks paēdis un kaza dzīva, Rubene atbild, ka atslēga ir daudzveidība. Darbinieks 50 gadu vecumā būs pacietīgāks un vairāk uz stabilitāti orientēts, tāpēc viņš būs piemērotāks klientu apkalpošanai, savukārt jaunieti, kuram nepieciešama dinamika un tehnoloģijas, lietderīgāk būs nodarbināt, piemēram, digitālajā mārketingā vai projektu vadībā.
Lielākais atalgojums – IT nozares pārstāvjiem
Foto: publicitātes
Kā stāsta atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" vecākā konsultante Kristiāna Boša, pērn atalgojuma tendences iedalāmas divās daļās: "Gada pirmajā pusē darba devēji pārskatīja atalgojumu savu plānoto procesu un budžetu ietvaros, prioritāri vērtējot uzņēmuma iespējas pārskatīt atalgojumu un individuālu darbinieku darba sniegumu, kas arī bija galvenie noteicošie faktori atalgojuma pārskatīšanai, kas savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, rezultējās atalgojuma pieaugumā +13%. Gada pirmajā pusgadā inflāciju kā ietekmējošo faktoru ierindojām daudz, daudz zemāk šo faktoru sarakstā, un to par būtiski ietekmējošu faktoru atzina vien 6 % darba devēju. Savukārt gada otrā puse lielai daļai darba devēju pagāja, pieņemot dažādus lēmumus, kas bija tieši saistīti ar atalgojuma pārskatīšanu inflācijas dēļ. Redzējām, brīdī, kad inflācija pārsniedza 20%, tā sāka ietekmēt lēmumus par atalgojuma pārskatīšanu."
Vaicāta, kādas nozares pārstāvjiem patlaban novērojams lielākais atalgojums, Boša atbild, ka līdera pozīcija Latvijā ir informācijas tehnoloģiju nozarei. "Un – ņemot vērā digitalizācijas un automatizācijas tendences, ir pamats domāt, ka tuvākos gadus IT nozare arī turēs savu līdera pozīciju atalgojuma jomā Latvijā. Šajā nozarē redzam, ka, neskatoties uz dažādiem tirgus satricinājumiem (Covid-19 pandēmija un tai sekojošie ierobežojumi, ekonomikas krīze un augstie inflācijas rādītāji), saglabājas augsts pieprasījums pēc IT speciālistiem un šīs jomas speciālisti arvien trūkst darba tirgū, līdz ar to šie faktori diktē stabilu atalgojuma pieaugumu jau vairāku gadu garumā, kas rezultējies arī ar augstāko atalgojumu tirgū. Turklāt, ja salīdzinām ar citiem līdzīgas vērtības amatiem darba tirgū, visaugstāk apmaksātie amati IT nozarē ir programmētāji."
Vaicāta, kādas nozares pārstāvjiem patlaban novērojams lielākais atalgojums, Boša atbild, ka līdera pozīcija Latvijā ir informācijas tehnoloģiju nozarei. "Un – ņemot vērā digitalizācijas un automatizācijas tendences, ir pamats domāt, ka tuvākos gadus IT nozare arī turēs savu līdera pozīciju atalgojuma jomā Latvijā. Šajā nozarē redzam, ka, neskatoties uz dažādiem tirgus satricinājumiem (Covid-19 pandēmija un tai sekojošie ierobežojumi, ekonomikas krīze un augstie inflācijas rādītāji), saglabājas augsts pieprasījums pēc IT speciālistiem un šīs jomas speciālisti arvien trūkst darba tirgū, līdz ar to šie faktori diktē stabilu atalgojuma pieaugumu jau vairāku gadu garumā, kas rezultējies arī ar augstāko atalgojumu tirgū. Turklāt, ja salīdzinām ar citiem līdzīgas vērtības amatiem darba tirgū, visaugstāk apmaksātie amati IT nozarē ir programmētāji."
"Figure Baltic Advisory" veiktais pētījums liecina, ka 67% organizāciju paredz, ka jaunais finanšu gads nebūs sliktāks vai pat būs labāks par iepriekšējo, taču izceļ trīs lielākos 2023. gada izaicinājumus: inflācija (95% darba devēji atzīst, ka tā ir problēma), augsti kvalificēta darba spēka trūkums darba tirgū (76 %) un vispārējs darbinieku trūkums (76%).
"Vēl joprojām tirgū darbinieki trūkst un lielākajā daļā nozaru gaidāma spraiga konkurence par darbiniekiem, kas nozīmē, ka varam sagaidīt arī atalgojuma pieaugumu. Ekonomiskā situācija un darba tirgus atdzišana ļaus samazināt spiedienu uz algu celšanu, tomēr atalgojuma pieaugumu 2023. gadā noteikti redzēsim," pauž Boša.
Iepazīsties ar Profesijām IT nozarē
IT sistēmu projektētājs – arhitekts
veic informācijas sistēmas funkcionālās un tehniskās arhitektūras projektēšanu atbilstoši klienta prasībām. Parasti IT sistēmu arhitekts projektē jaunu informācijas sistēmu vai plāno, kā uzlabot, pilnveidot līdzšinējo sistēmu.
Informācijas drošības speciālists
spēj novērtēt informācijas drošības līmeni uzņēmumos, kā arī realizētajos IT projektos, kuru rezultātā uzņēmumā tiek ieviesti vai uzlaboti dažādi IT risinājumi, sistēmas, ieviesti jauni pakalpojumi un iespējas.
Sistēmu, datortīklu administrators
nodrošina programmatūras, datortehnikas un datortīkla optimālo darbaspēju lietotāju vajadzībām, projektē, konfigurē un administrē datorsistēmas un datortīklus. Spēj diagnosticēt un novērst programmatūras lietošanas problēmas.
Pieprasījums pēc IT talantiem aug
Foto: "Accenture"
"Pēdējo 10 gadu laikā darba vide IT nozarē ir mainījusies. Visvairāk pieprasītie speciālisti ir tie, kas ne tikai spēj programmēt, bet arī izprot klienta vēlmes, biznesa vajadzības, nozari un kopējos procesus. Tāpat, ja pirms 10 gadiem speciālistus pārsvarā meklēja IT uzņēmumi, tad šobrīd teju katrā uzņēmumā ir nepieciešami IT talanti, līdz ar to pieprasījums ir ļoti liels. Šobrīd nozarē darba devēji cenšas atrast un piesaistīt ne tikai IT studentus un profesionāļus, bet arī cilvēkus, kuriem ir labs zināšanu pamats vai pieredze, piemēram, STEM jomā, lai viņus apmācītu darbam IT. Uzskatu, ka šo situāciju darba tirgū ilgtermiņā nevar risināt bez nopietniem lēmumiem un rīcības no valdības, akadēmiskā sektora, biznesa vides puses un sabiedrības atbalsta," uzsver "Accenture" Talantu studijas vadītāja Baltijā Zanda Arnava.
Viņa gan atzīst – lai arī programmētāji joprojām ir vieni no visvairāk pieprasītajiem talantiem, šo gadu laikā IT profesiju spektrs ir paplašinājies, kā arī daļa profesiju mainījusies, piemēram, tirgū ienākot mākoņpakalpojumiem, tāpēc IT speciālistam ir jāpaplašina savas zināšanas darbā ar dažādiem mākoņrisinājumiem un servisiem.
Viņa gan atzīst – lai arī programmētāji joprojām ir vieni no visvairāk pieprasītajiem talantiem, šo gadu laikā IT profesiju spektrs ir paplašinājies, kā arī daļa profesiju mainījusies, piemēram, tirgū ienākot mākoņpakalpojumiem, tāpēc IT speciālistam ir jāpaplašina savas zināšanas darbā ar dažādiem mākoņrisinājumiem un servisiem.
"Uzskatu, ka nākotnē profesiju spektrs, kurās ir sarežģīti darba pienākumi, paplašināsies, bet profesijas, kurās vairāk ir atbalstošie darbi, lēnām izzudīs, jo iemācīsimies tās aizstāt ar programmām, robotiem. Šobrīd, pieņemot talantus, bez zināšanām tehnoloģiju jomā tiek novērtēta cilvēka iepriekšējā pieredze, analītiskās domāšanas spēja, vēlme un motivācija mācīties, spēja risināt problēmsituācijas, radošums, līderības prasmes, spēja uzņemties atbildību, pielāgoties, emocionālā inteliģence, stresa noturība utt. Protams, cilvēks nevar apvienot visas šīs prasmes, tāpēc ir svarīgi apdomāt, kā var izmantot talanta stiprās puses, lai darbu darītu pēc iespējas labāk un kvalitatīvāk," pauž Arnava.
"To, ko cilvēks ir iemācījies, viņam nevar atņemt – zināšanas ir viņa bagātība. Tāpat, ja mēs turpinām mācīties un pilnveidoties, meklējam risinājumus dažādās situācijās, pielāgojamies, tas ir vienīgais veids, kā padarīt mūsu dzīvi interesantu, palīdzēt saglabāt svaigu skatījumu un prāta asumu. Man prātā palicis "Figure Baltic Advisory" vadītājas stāstītais kādā pasākumā: viņa saviem bērniem nenorāda konkrētu profesiju, kuru apgūt, jo viņi var izvēlēties un apgūt jebkuru no programmēšanas valodām. Nākotnē pieprasījums pēc IT talantiem tikai palielināsies," rezumē Arnava.
Ko par darbu IT nozarē saka tajā strādājošie
Foto: "Accenture'
Aleksandrs, "Accenture" SAP vecākais izstrādātājs, komandas vadītājs Baltijā
Strādājot IT nozarē, vienmēr jāturpina izaugsme, jo tehnoloģijas attīstās nepārtraukti. IT speciālists ir kā brīnumdarītājs, kas rada no nekā kaut ko, lai risinātu problēmas sabiedrībā vai biznesa vidē. Tas mani motivē. Nozarē cilvēka interesei, attieksmei un priekam par paveikto ir liela loma. Šobrīd pie manis praksē ir meitene, kas nesen spērusi pirmos soļus nozarē. Viņā redzu vēlmi mācīties, kā arī viņa patstāvīgi meklē iespējamās atbildes uz saviem jautājumiem, tās ir vienas no svarīgākajām īpašībām IT speciālista darbā. Man ir sajūta, ka viņai ar šādu attieksmi un pieeju viss būs labi. Mūsdienās daudz ko nosaka cilvēka attieksme, vai viņš redz un izmanto iespējas. Darbs IT nozarē prasa dot ieguldījumu, lai speciālists dalītos zināšanās, piedalītos nozares pasākumos, izglītības iniciatīvās utt. Tāpat ir būtiski, lai cilvēkam viņa darbs patiktu un nozare liktos saistoša. Sirdī mīlestību pret IT ieguvu skolas laikā. Mācījos Rīgas 96. vidusskolā, un man bija ļoti labs skolotājs Viktors Sokolovs, kas parādīja, cik IT pasaule var būt interesanta. Pateicoties viņam, sāku programmēt un piedalījos informātikas olimpiādēs.
Pēc tam iestājos Latvijas Universitātē un ieguvu bakalaura un maģistra grādu datorzinātnē, kas ielika stiprus pamatus. Arī šobrīd, jau 14 gadus strādājot nozarē, regulāri apgūstu jaunas zināšanas dažādos kursos. “Accenture” ir laba darbavieta, jo apmaksā un sniedz iespēju apgūt nozarē labākos kursus. IT nozarē būtiski ir pasaulē atzīti nozares sertifikāti, kurus iegūt nav viegli, bet vienlaikus tie sniedz labu motivāciju un rada vēlmi mācīties. Tāpat, strādājot nozarē, svarīgi atrast jomu, kura patīk. Pirms "Accenture" strādāju vairākās vietās un izmēģināju vairākas IT profesijas, līdz manu uzmanību piesaistīja SAP, kur jau ir gatavi risinājumi, kurus ir viegli pielāgot klienta vēlmēm un vajadzībām. Uzsākot karjeru IT nozarē, tas ir nozīmīgs jautājums ikvienam – kā atrast savu ceļu? Mans padoms būtu nebaidīties un pamēģināt vairākus virzienus dažādos kursos, apmācību programmās, jo IT nozarē nav nepieciešami tikai programmētāji. Tāpat darbs IT nozarē nav iedomājams bez angļu valodas zināšanām, tāpēc tās labā līmenī ir ieteicams apgūt jau skolas laikā.
Strādājot IT nozarē, vienmēr jāturpina izaugsme, jo tehnoloģijas attīstās nepārtraukti. IT speciālists ir kā brīnumdarītājs, kas rada no nekā kaut ko, lai risinātu problēmas sabiedrībā vai biznesa vidē. Tas mani motivē. Nozarē cilvēka interesei, attieksmei un priekam par paveikto ir liela loma. Šobrīd pie manis praksē ir meitene, kas nesen spērusi pirmos soļus nozarē. Viņā redzu vēlmi mācīties, kā arī viņa patstāvīgi meklē iespējamās atbildes uz saviem jautājumiem, tās ir vienas no svarīgākajām īpašībām IT speciālista darbā. Man ir sajūta, ka viņai ar šādu attieksmi un pieeju viss būs labi. Mūsdienās daudz ko nosaka cilvēka attieksme, vai viņš redz un izmanto iespējas. Darbs IT nozarē prasa dot ieguldījumu, lai speciālists dalītos zināšanās, piedalītos nozares pasākumos, izglītības iniciatīvās utt. Tāpat ir būtiski, lai cilvēkam viņa darbs patiktu un nozare liktos saistoša. Sirdī mīlestību pret IT ieguvu skolas laikā. Mācījos Rīgas 96. vidusskolā, un man bija ļoti labs skolotājs Viktors Sokolovs, kas parādīja, cik IT pasaule var būt interesanta. Pateicoties viņam, sāku programmēt un piedalījos informātikas olimpiādēs.
Pēc tam iestājos Latvijas Universitātē un ieguvu bakalaura un maģistra grādu datorzinātnē, kas ielika stiprus pamatus. Arī šobrīd, jau 14 gadus strādājot nozarē, regulāri apgūstu jaunas zināšanas dažādos kursos. “Accenture” ir laba darbavieta, jo apmaksā un sniedz iespēju apgūt nozarē labākos kursus. IT nozarē būtiski ir pasaulē atzīti nozares sertifikāti, kurus iegūt nav viegli, bet vienlaikus tie sniedz labu motivāciju un rada vēlmi mācīties. Tāpat, strādājot nozarē, svarīgi atrast jomu, kura patīk. Pirms "Accenture" strādāju vairākās vietās un izmēģināju vairākas IT profesijas, līdz manu uzmanību piesaistīja SAP, kur jau ir gatavi risinājumi, kurus ir viegli pielāgot klienta vēlmēm un vajadzībām. Uzsākot karjeru IT nozarē, tas ir nozīmīgs jautājums ikvienam – kā atrast savu ceļu? Mans padoms būtu nebaidīties un pamēģināt vairākus virzienus dažādos kursos, apmācību programmās, jo IT nozarē nav nepieciešami tikai programmētāji. Tāpat darbs IT nozarē nav iedomājams bez angļu valodas zināšanām, tāpēc tās labā līmenī ir ieteicams apgūt jau skolas laikā.
Foto: "Accenture'
Liene, "Accenture" mākoņtehnoloģiju jaunākā speciāliste Baltijā
Pārnākot uz IT no citas nozares, jau sākotnēji manī bija pārliecība, ka būs daudz jāmācās un jāapgūst jaunas zināšanas. Cilvēkam, mainot profesiju, ir jābūt gatavam ieguldīt darbu, laiku un enerģiju, kā arī viņam ir jābūt atvērtam pārmaiņām. Iepriekš 13 gadus biju zinātniece un biju uzkrājusi nozīmīgu pieredzi, bet IT nozarē viss bija jāsāk no sākuma. Līdz ar to cilvēkam ir jāsaprot, vai viņš ir gatavs kā skolēns atgriezties skolas solā. Profesijas izvēli pārvērtēju pandēmijas laikā, jo kā zinātniece vienmēr cīnījos par izdzīvošanu, bet pandēmijā naudas plūsma zinātnei apstājās. Tāpēc sāku izvērtēt, kādas ir manas zināšanas, stiprās puses, vienlaikus apdomājot, kuras nozares ir ar nākotnes potenciālu. 2021. gada rudenī nevalstiskās organizācijas "Riga TechGirls" seminārā "Iepazīsti tehnoloģijas" guvu apstiprinājumu tam, ka darbs ar datiem ir iespējams arī IT nozarē, kā arī vieslektore pastāstīja par "Accenture" "bootcamp" mācībām datu pārvaldības jomā. Tās likās saistošas, es pieteicos, lai gan nebiju iedziļinājusies, ka pēc tam varēšu iegūt prakses vietu un darbu. Arī papildu informāciju par nozares virzieniem ieguvu mācībās "Iepazīsti tehnoloģijas", pēc kurām man bija iespēja pieteikties mentora atbalstam, kas man palīdzēja iejusties IT nozarē un "Accenture".
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, uzsākot darba gaitas, bija uzzināt vairāk par IT projektu vadību un attīstības cikliem, tāpat man nebija zināšanu par to, kas ir "Agile" un "Scrum", kā arī bija jāapgūst IT nozares terminoloģija. Projektā bija atsaucīga komanda, kas palīdzēja saprast attiecīgās lietas. Sākums nebija viegls, tomēr nav jābaidās par to, ka kaut ko nezini, ja vien vēlies mācīties un esi pozitīva. Mana pieredze liecina, ka, uzsākot vienu lietu, apzinies, ka neapzināto lauku nepaliek mazāk, jāmācās ir visu laiku. Šobrīd piedalos arī uzņēmuma organizētajā pārkvalifikācijas programmā, kas sadarbībā ar universitāti nodrošina jaunajiem darbiniekiem iespējas iegūt akadēmisko zināšanu bāzi datorzinātnē. Esmu finiša taisnē, jo pārkvalifikācijas programmas sekmīga apguve ir priekšnosacījums karjeras attīstībai. Mācības ir intensīvas, jo notiek darba dienu vakaros, kas ir jāapvieno ar pilna laika darba dienu. Iespējams, man palīdz tas, ka iepriekš esmu bijusi gan studente, gan lektore, kas liek paskatīties no plašākas prizmas un novērtēt šo iespēju. Lai arī šobrīd slodze ir liela, esmu pateicīga "Accenture" par šo iespēju bez maksas iegūt izglītību universitātē.
Pārnākot uz IT no citas nozares, jau sākotnēji manī bija pārliecība, ka būs daudz jāmācās un jāapgūst jaunas zināšanas. Cilvēkam, mainot profesiju, ir jābūt gatavam ieguldīt darbu, laiku un enerģiju, kā arī viņam ir jābūt atvērtam pārmaiņām. Iepriekš 13 gadus biju zinātniece un biju uzkrājusi nozīmīgu pieredzi, bet IT nozarē viss bija jāsāk no sākuma. Līdz ar to cilvēkam ir jāsaprot, vai viņš ir gatavs kā skolēns atgriezties skolas solā. Profesijas izvēli pārvērtēju pandēmijas laikā, jo kā zinātniece vienmēr cīnījos par izdzīvošanu, bet pandēmijā naudas plūsma zinātnei apstājās. Tāpēc sāku izvērtēt, kādas ir manas zināšanas, stiprās puses, vienlaikus apdomājot, kuras nozares ir ar nākotnes potenciālu. 2021. gada rudenī nevalstiskās organizācijas "Riga TechGirls" seminārā "Iepazīsti tehnoloģijas" guvu apstiprinājumu tam, ka darbs ar datiem ir iespējams arī IT nozarē, kā arī vieslektore pastāstīja par "Accenture" "bootcamp" mācībām datu pārvaldības jomā. Tās likās saistošas, es pieteicos, lai gan nebiju iedziļinājusies, ka pēc tam varēšu iegūt prakses vietu un darbu. Arī papildu informāciju par nozares virzieniem ieguvu mācībās "Iepazīsti tehnoloģijas", pēc kurām man bija iespēja pieteikties mentora atbalstam, kas man palīdzēja iejusties IT nozarē un "Accenture".
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, uzsākot darba gaitas, bija uzzināt vairāk par IT projektu vadību un attīstības cikliem, tāpat man nebija zināšanu par to, kas ir "Agile" un "Scrum", kā arī bija jāapgūst IT nozares terminoloģija. Projektā bija atsaucīga komanda, kas palīdzēja saprast attiecīgās lietas. Sākums nebija viegls, tomēr nav jābaidās par to, ka kaut ko nezini, ja vien vēlies mācīties un esi pozitīva. Mana pieredze liecina, ka, uzsākot vienu lietu, apzinies, ka neapzināto lauku nepaliek mazāk, jāmācās ir visu laiku. Šobrīd piedalos arī uzņēmuma organizētajā pārkvalifikācijas programmā, kas sadarbībā ar universitāti nodrošina jaunajiem darbiniekiem iespējas iegūt akadēmisko zināšanu bāzi datorzinātnē. Esmu finiša taisnē, jo pārkvalifikācijas programmas sekmīga apguve ir priekšnosacījums karjeras attīstībai. Mācības ir intensīvas, jo notiek darba dienu vakaros, kas ir jāapvieno ar pilna laika darba dienu. Iespējams, man palīdz tas, ka iepriekš esmu bijusi gan studente, gan lektore, kas liek paskatīties no plašākas prizmas un novērtēt šo iespēju. Lai arī šobrīd slodze ir liela, esmu pateicīga "Accenture" par šo iespēju bez maksas iegūt izglītību universitātē.
Vairāk par IT mācību piedāvājumu un karjeras iespējām "Accenture" uzzini bootcamp.lv, shegoestech.lv un accenture.com.