Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ parakstījis likumu, ar kuru tiek pazemināts iesaucamo vecuma slieksnis. Militārie eksperti norāda, ka situācija frontē ir grūta abām pusēm, taču vienlaikus prognozē, ka Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā, visticamāk, sāks lielu ofensīvu. Kas var mainīt spēku samēru frontē un kā pēdējie notikumi mainījuši noskaņojumu pašu ukraiņu vidū - par to piektdien, 5. aprīlī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.
Raidījumā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte Elīna Lange-Ionatamišvili, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, LTV ārzemju ziņu redaktors, raidījuma "Pasaules Panorāma" vadītājs Gints Amoliņš un biedrības "Ukrainas studiju centrs" vadītāja, tulkotāja, etnomūziķe Viktorija Prituļaka.
Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstījis, ka okupanti turpina uzbrukuma operācijas plašā frontē, cenšoties par katru cenu sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu robežas un atspiest Ukrainas spēkus Dņepras kreisajā krastā Zaporižjas apgabalā. Tāpat Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
Tikmēr Ukrainā militārā situācija ir drūma un steidzami nepieciešami vienkārši tradicionālie ieroči. Zelenskis brīdinājis, ka, ja ASV Kongresā iesprūdusī miljardiem vērtā palīdzības pakete Ukrainai netiks apstiprināta tuvākajā laikā, Kijivas spēkiem nāksies "atkāpties soli pa solim, ar maziem solīšiem". Taču izdevums "Politico" secina - pat tad, ja palīdzību ASV Kongress apstiprina, ar masīvu pārapgādi var nepietikt, lai novērstu lielu sajukumu kaujas laukā.