Aizejošais mācību gads bija pirmais, kurā mazākumtautību izglītības iestādēs sākta pāreja uz mācībām pilnībā latviešu valodā. Šogad izmaiņas skārušas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņus un 1., 4. un 7. klašu skolēnus, bet turpmākajos divos mācību gados tiem sekos arī pārējo klašu skolēni. Vai pāreja uz "vienotu skolu" notiek ne tikai uz papīra un vai valsts un pašvaldību atbalsts skolām pārmaiņu procesā ir bijis pietiekams, lai neciestu izglītības kvalitāte? Par to piektdien, 14. jūnijā, diskutējām "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Olgu Dragiļevu.
Sarunā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, kā arī divi skolu vadītāji - Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs un Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs (GKR).
Līdz 2023. gada vidum 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgva vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā. 2022. gada Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, nosakot pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā – līdz 2025.gada septembrim. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt no 2025. gada 1. septembra - 3., 6. un 9.klasēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!