Foto: "Shutterstock"

Pusdienu pauze: untums vai laiks sev un nepieciešamība
Mēdz teikt, ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Pavisam noteikti var teikt, ka labāk darbi vedas un galva strādā tad, ja nemoka izsalkums. Kurkstoša vēdera piepildīšana ir dabiska vajadzība – ēdiena uzņemšana ir vitāli nepieciešama, lai mēs spētu normāli funkcionēt. Tiesa, korporatīvajā vidē par pusdienu pauzes nepieciešamību un tās pavadīšanas veidu dzirdēti dažādi uzskati.
Ikvienam no mums ir vismaz viens kolēģis, kuram pusdienu pārtraukums ir darba dienas visvairāk gaidītais notikums. Arvien vairāk darbinieku izvēlas pusdienas paņemt līdzi uz darbu un notiesāt biroja virtuvītē. Tas ir daudz izdevīgāk, nekā katru dienu doties uz tuvējo ēdnīcu. Turklāt pusdienu pauze ir arī lieliska iespēja socializēties ar kolēģiem. No tā izriet, ka labiekārtota virtuvīte ar ledusskapi pusdienu uzglabāšanai un mikroviļņu krāsni ēdiena uzsildīšanai daudziem ir ļoti būtisks labsajūtas priekšnoteikums darbavietā.
Ēst vai neēst?
Netrūkst arī tādu, kas pārtraukumu izmanto, lai izskrietu savās darīšanās, pa ceļam aši uzkožot vien kādu augli. Nevar nepieminēt arī tos, kas pusdienas ietur turpat pie datora, paralēli veicot tiešos darba pienākumus.

Aizņemto grafiku un degošo termiņu dēļ daudzi izvēlas pusdienas izlaist pavisam. Eksperti brīdina – tas ne tikai negatīvi ietekmē fizisko labsajūtu, bet arī mentālo veselību. Šāda rīcība ir pretrunā ar visiem sabalansēta, veselīga uztura pamatprincipiem. Ja ķermenis nesaņem “degvielu”, tas pārslēdzas uz “taupības režīmu”. Tādējādi organismā palēninās dažādi procesi, kas būtiski ietekmē koncentrēšanās spējas, produktivitāti un emocionālo labsajūtu. Ir pierādīts, ka badošanās veicina stresa līmeņa paaugstināšanos. Būdami izsalkuši, mēs kļūstam aizkaitināti, varam izjust garastāvokļa svārstības, kā arī samazinās mūsu motivācija.

Regulāri izlaižot pienācīgas pusdienas, pastāv iespēja iedzīvoties veselības problēmās, taču katra paša ziņā ir tas, kā pavadīt savu pārtraukumu, jo nav tāda likumiskā regulējuma, kas noteiktu – ēst vai neēst.
Ko saka likums?
Pusdienu pauze būtībā ir pārtraukums darbā, un darba devējam pārtraukumi ir jāorganizē atbilstoši Darba likuma 145. pantā noteiktajam. Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām.
  • Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā četras stundas pēc darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm.
  • Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību. Pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi.
  • Pārtraukuma laikā darbiniekam ir tiesības atstāt savu darba vietu, ja darba līgumā, darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos nav noteikts citādi. Aizliegumam pārtraukuma laikā atstāt darba vietu jābūt pietiekami pamatotam.
  • Ja pārtraukuma laikā darbiniekam ir noteikts aizliegums atstāt savu darba vietu un darbinieks šo laikposmu nevar izmantot pēc sava ieskata, šāds pārtraukums ieskaitāms darba laikā.
Ja darba rakstura dēļ pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt, darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā.
Foto: "Shutterstock"
#darbavietas – iepazīsti uzņēmumus un aktuālās vakances!
Mūsdienu dzīves ritms ir ļoti dinamisks, un cilvēki nepārtraukti steidzas. Darbi, tikšanās, zvani – kalendāri ir pārpildīti. Daudzi izvēlas vai nu izlaist pusdienas, vai arī paēd pie datora, turpinot strādāt. Mēs, SIA Elfa Distrelec vadītāji un personāla speciālisti, vienmēr uzsveram saviem darbiniekiem, ka kvalitatīvu darbu var veikt tikai kvalitatīvs cilvēks, kurš rūpējas par sevi. Pusdienlaiks nav untums, tā ir veselīga dzīvesveida būtiska sastāvdaļa.
Sindija Rēķe
"Elfa Distrelec" personāla direktore
ELFA DISTRELEC PIEREDZE

Pusdienlaiks nav tikai laiks, lai ātri paēstu un skrietu tālāk. Tā ir veselīga pauze dienas vidū, kuru nedrīkst saīsināt vai izlaist, to ir nepieciešams rūpīgi plānot. Mēs mācām mūsu darbiniekiem, ka pusdienlaiks ir jāplāno tāpat kā jebkurš cits nozīmīgs notikums. Kalendāri nav paredzēti tikai darba uzdevumu un tikšanos plānošanai; tie ir arī vērtīgi dienas plānošanas rīki. Viens no vērtīgajiem padomiem, ko mēs sniedzam saviem darbiniekiem, ir ieplānot pusdienlaiku un atzīmēt to savos kalendāros kā laiku, kad viņi nav pieejami.


Ir svarīgi nepavadīt pusdienlaiku pie sava darba galda. Esiet radoši un nodrošiniet sev kvalitatīvu pusdienlaiku. Varbūt izvēlaties paēst ārpus biroja, apvienot ēšanu ar pastaigu parkā, vai pusdienot kopā ar kolēģi, lai mierīgi pārrunātu tēmas, kas nav saistītas ar darbu. Varbūt jums patīk kas cits – izdomājiet, kas vislabāk der tieši jums. Pusdienlaiks nav tikai ēšanas laiks; tas ir atpūtas laiks, kas pieder jums, nevis jūsu darba devējam.


Bez labiem un kvalitatīviem darbiniekiem nebūs labu uzņēmumu. Izmantojot pusdienu pauzes, darbinieks rūpējas par savu mentālo veselību. Plānota un regulāra atpūta uzlabo koncentrēšanās spējas un darba produktivitāti, ļaujot prātam atpūsties no intensīvas slodzes. Turklāt, dodoties pauzēs, darbinieki atjauno arī savas enerģijas rezerves un atgriežas darbā jau ar jaunu perspektīvu. Tāpēc mums kā darba devējam ir jācenšas radīt apstākļus, kas motivē darbiniekus izmantot pusdienlaiku pilnā apjomā sev par labu. Nevajag ignorēt tos darbiniekus, kuri pusdienlaikus izlaiž. Ir nepieciešams veicināt tādu vidi, kas iedrošina un atbalsta veselīgu un kvalitatīvu pusdienlaiku kultūru.

Uzzini vairāk par darba iespējām!