Foto: "Shutterstock"
Pārāk liela darba slodze, atbildība, lielas prasības, mazs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un emocionālais atalgojums ir šā stāvokļa veidošanās priekšnosacījumi. Ar izdegšanu var saskarties ikviens – gan augsta ranga priekšnieki, sabiedrībā zināmi cilvēki un fiziskā darba veicēji, gan arī studenti un jaunās māmiņas.
Pazīmes, kuras vadītājiem, darba devējiem un kolēģiem nevajadzētu ignorēt darbinieka uzvedībā, jo tās var liecināt par izdegšanu:
• intereses zudums, nevēlēšanās uzņemties iniciatīvu;
• nevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus un atbildību;
• emocionāla atsvešināšanās no kolēģiem un apkārtējiem;
• kavēšanās ar darba pienākumiem un termiņiem;
• viegla aizkaitināmība, cinisms un bieži konflikti ar citiem;
• nevīžība un nevērība pret savu izskatu
• apātija, vienaldzība;
• alkohola vai psihotropo vielu lietošana.
- Izdegšanu bieži izraisa ne tikai lielais darba apjoms, bet arī sajūta, ka darbs netiek pietiekami novērtēts. Darbiniekiem ir vajadzīga atzinība par paveikto, un arī morālais novērtējums ir ļoti svarīgs.
- Darbinieku izdegšanas riska novēršanā ir svarīgi rīkoties preventīvi un jau laukus padomāt, kā risku mazināt. Ne velti profesionālajā vidē parādījies jēdziens “darba un privātās dzīves līdzsvars”. Izvēloties nākamo darba vietu, cilvēkiem, īpaši jaunākajai paaudzei, vairs nav svarīgs tikai algas apmērs, bet arī visi tie faktori, kas ļauj būt maksimāli produktīviem, nodrošina pilnvērtīgas atpūtas iespējas un veicina labbūtību.
- Šobrīd veidojas vide, kurā darba devējiem jācenšas piesaistīt un noturēt darbiniekus, pievēršot lielāku uzmanību viņu labklājībai. Lai saglabātu pašreizējos darbiniekus, tiek vairāk domāts par elastīga darba laika iespējām, risināti jautājumi par atalgojuma paaugstināšanu un dažādu papildu labumu nodrošināšanu.
Nav noslēpums, ka mēs gandrīz trešdaļu no dzīves pavadām darbā – ir jāprot atrast balanss starp privāto un profesionālo dzīvi. Ir darbinieki, kuri spēj veiksmīgi pielāgoties dzīves straujajam ritmam un efektīvi izpildīt visus uzdevumus, strādāt ar degsmi un neļauties rutīnai, bet ir darbinieki, kuri nespēj tikt līdz – darbinieki izdeg, viņu produktivitāte un resursi samazinās katru dienu. To var veicināt dažādi faktori, piemēram, pārslodze, ilgstošs stress vai liels atbildības slogs.
Profesionālā izdegšana var skart ikvienu – gan augstāka, gan zemāka līmeņa speciālistus un vadītājus. Psiholoģe Marija Ābeltiņa profesionālo izdegšanu raksturo kā stāvokli, kurā fiziskie spēki izsīkst līdz ar emocionālajiem spēkiem. Cilvēks sākt justies cinisks, pesimistisks un vēlas būvēt distanci starp sevi, kolēģiem un pat ģimeni.
Ir dažādi cilvēku tipi, kuriem izpaužas izdegšanas sindroms:
- Darbinieki, kuri ir padevušies. Viņi ir mēģinājuši risināt problēmas saistībā ar toksisku darba vidi, kolēģiem un darba organizāciju, bet neveiksmīgi. Šie cilvēki vairs nav produktīvi, iespējams, krasi mazāk strādā, un viņus pārņem bezcerības sajūta.
- Darbinieki, kuriem ļoti patīk sava profesija un fanātiski pārstrādājas. Viņiem tas ir sirdsdarbs, tā dēļ viņi pat ir gatavi riskēt ar savu veselību.
- Darbinieki, kuri baidās no stresa situācijām. Rezultātā viņi ieslīgst rutīnā un garlaicībā, kas veicina stresu. Šie cilvēki izvairās no dažādiem projektiem, dara minimumu un zaudē enerģiju.
Kā uzņēmums mēs apzināmies savu atbildību šajā jautājumā. Svarīgākais ir būt atklātiem un informēt darbiniekus par izmaiņām, rūpēties par drošu un patīkamu vidi, kā arī par kolēģu labsajūtu. Ja mēs pamanām, ka kāds kolēģis izdeg vai darba vide kļūst toksiska, mēs cenšamies nekavējoties risināt šīs problēmsituācijas. Tāpat ir ļoti svarīgi nenovērsties, kad darbinieks vēršas pēc padoma vai palīdzības.
Tomēr jāatceras, ka ne tikai uzņēmums var būt atbildīgs par darbinieka izdegšanu – to var ietekmēt arī personīgie faktori ārpus darba. Mēs mudinām mūsu darbiniekus līdzsvarot darbu un atpūtu, novilkt robežas attiecībā uz darba uzdevumiem, kā arī strukturizēt savu ikdienu. No pirmā acu uzmetiena darbs no mājas var šķist ļoti pievilcīgs, tomēr tas var radīt paaugstinātus riskus, kuri tiek nomaskēti ar attālinātā darba ērtībām. Tāpēc mūsu uzņēmuma politika nosaka, ka darbiniekiem ir jāstrādā 40% no biroja un 60% no mājām. Šī līdzsvara nodrošināšana ļauj vadītājiem labāk novērtēt darbinieku emocionālo stāvokli un savlaicīgi identificēt iespējamos izdegšanas simptomus. Lai gan tehnoloģijas ir ievērojami attīstījušās, tās nevar pilnībā aizvietot tiešu, reālu kontaktu darba vidē.
Pie mums, "Elfa Distrelec", mēs strādājam pēc principa, ka svarīgākais ir savstarpēja komunikācija. Mūsu galvenais mērķis ir uzklausīt darbiniekus un sniegt atbildes uz viņu jautājumiem vai atbalstu vajadzīgā brīdī, lai viņi justos saprasti un pamanīti. Atpūta pusdienas pārtraukumā, jauno darbinieku iedrošināšana veidot pasākumus departamenta ietvaros, strādāšana no mājām vai atklāta saruna un ieteikumi no uzņēmuma personāla speciālistiem – tie ir tikai daži piemēri, kā mēs cenšamies atbalstīt savus darbiniekus, lai izdegšana nekļūtu par ikdienu.