Foto: "Shutterstock"
- Ikdienas etiķete – cilvēks pārstāv pats sevi, piemēram, sabiedriskajā transportā, dodoties uz veikalu, kafejnīcā, koncertā utt.
- Lietišķā etiķete – cilvēks pārstāv ne tikai sevi, bet arī darbavietu, uzņēmumu, savu profesiju utt.
- "business formal" – vīriešu garderobē tas nozīmē uzvalku, kreklu, kaklasaiti un klasiskus apavus. Sievietēm – bikškostīms, žakete, blūze, ne pārāk pieguļoši svārki garumā līdz ceļiem vai nedaudz pāri, klasiski, slēgti apavi. Šis ģērbšanās stils ir izplatīts juridiskajos uzņēmumos, finanšu institūcijās un augsta līmeņa korporatīvajā vidē;
- "business professional" – šis ģērbšanās stils ir mazāk formāls nekā iepriekš minētais (“business formal”). Tas ietvert bleizeru (mazāk formāla žakete), klasiska piegriezuma bikses. Sievietēm – arī klasiska kleita un svārki. Ļoti izplatīts stils daudzviet korporatīvajā vidē;
- "business casual" – formālo un ikdienišķo apģērbu kombinācija. Vīriešiem – žakete, brīvi krītošs krekls, polo krekls, bikses – var būt haki vai gaišā krāsā. Sievietēm – bleizers, blūze, klasiskais tops, bikses, svārki, kleita;
- "casual" – brīvs, ikdienišķs apģērbs, piemēram, džinsi, T krekls un sporta apavi. Šis stils ir ļoti izplatīts radošajās jomās un tehnoloģiju jaunuzņēmumos.
Biroja dzīvē laiks pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas ēras. Mainījušies gan darba dzīves paradumi, lielu daļu pienākumu veicot attālināti, gan ģērbšanās stils. Spriežu pēc sevis un kolēģiem: ja pirms pandēmijas man bija 20 uzvalki, kurus visus arī cītīgi valkāju, tagad tikai retu reizi esmu ģērbies uzvalkā ar kaklasaiti, un arī “Eco Baltia” birojā kopumā dominē "smart casual" jeb eleganti komfortablais stils. Jaunā paaudze ģērbjas relaksēti un par lietišķo stilu daudz neiespringst, vecā kaluma darbinieki vēl uzvelk kreklu un botās uz darbu nenāk. Ja kāds labāk jūtas uzvalkā, neviens viņam to prieku neliedz. Bet kopumā laiki ir mainījušies, un, ja “vecajā pasaulē” bijām pieraduši pie biznesa stila, tagad dominē ērtības, kas lielā mērā nosaka to, cik laimīgs un attiecīgi uzņēmumam lojāls būs darbinieks.
Ērtības gan nenozīmē haosu. Ir jābūt cieņai pret pārējiem kolēģiem, lai nav tā, ka prieka par savu izskatu nav ne pašam, ne citiem. Tomēr apģērbs nav tieši saistīts ar darba produktivitāti – svarīgi, lai darbinieks justos komfortabli.
Cita lieta ir biznesa tikšanās: ja gaidāma kāda spraigāka diskusija ar biznesa pārstāvjiem, gribas izskatīties pārliecinātam par sevi, radīt atbildīgas personas iespaidu. Tāpat darba intervija, kad kandidāts par sevi veido pirmo iespaidu. Tad gan ir svarīgi redzēt, kā cilvēks sevi pasniedz, kā runā un izskatās, vai redzam viņā mūsu uzņēmuma vēstnesi, vai nē. Lai arī situācijas var būt atšķirīgas atkarībā no amata, kas pie mums ir daudzveidīgas, galvenais, ko no saviem kolēģiem sagaidu saimnieka jeb “vīrs un vārds” attieksmi.
“Eco Baltia” grupas uzņēmumu darba specifika paredz arī darbu rūpnīcās, kur, protams, ir jāvalkā īpašs darba apģērbs. Tam ir noteikta funkcija – apavi, kas pasargā no traumām, atstarojoši elementi utt., taču arī darba apģērbam ir jāatbilst darbinieku vajadzībām, kuras noskaidrojam iekšējās aptaujās. Te būtisks ir ilgtspējas aspekts. Nav māksla nopirkt kaut ko tādu, kas ļoti ātri nonēsājas un ir izmetams, vairojot atkritumu kalnus, ko mēs jau saknē ar savu darbību cenšamies valstiski mazināt. Tāpat, piemēram, mūsu uzņēmumā “Nordic Plast” tiek izmantot darba apģērbs, kas radīts no otrreizējām izejvielām.
Pasaulē viss norisinās cikliski, arī mode – uzvalki, "smart casual" stils, ērta nevērība, un atkal viss no gala. Finanšu sektorā droši vien ir citādi, bet biznesa vidē savu vietu birojos nostiprina polo krekli, adījumi utt., un uzvalks kļūst par īpašu notikumu. Mēs savu darbinieku mainību pērn esam samazinājuši par 10,5% un darbinieku apmierinātības vērtējumā saņēmuši 8,2 balles no 10. Domāju, ka te savs nopelns ir arī džinsiem.