Svarīgu, šķietami nepatīkamu vai sarežģītu uzdevumu atlikšana, vilcināšanās, iekšējās sarunas ar sevi un atrunu meklējumi – lielākā daļa no mums regulāri šo piedzīvo darbā, attiecībās, ikdienā. Piezvanīšu vēlāk, uzrakstīšu e-pastu rīt, parunāšu ar kolēģi jaunnedēļ, aizbraukšu pie mammas nākammēnes, pierakstīšos pie ārsta nākamgad – uzdevumi tiek atlikti, bet no mūsu prātiem tie nepazūd. Atliekot darāmo, neviļus radām paši sev papildu stresu, trauksmi. Kā norāda psiholoģe, prokrastinācija var ietekmēt dzīves kvalitāti, finanses, karjeru, pašvērtējumu un būt iemesls depresijai.

Ābeltiņa aicina atcerēties, ka ne vienmēr darbu atlikšana ir prokrastinācija. Dažreiz mēs atliekam lietas, jo ir laika vai iekšējo resursu trūkums, izvērtējam uzdevumus pēc svarīguma un steidzamības jeb prioritizējam vai vienkārši gatavojamies veicamajam darbam. Ja zini, ka atskaiti daudz ātrāk un kvalitatīvāk sagatavosi, ja pirms tam izvēdināsi galvu īsā pastaigā, tā nebūs vilcināšanās, bet jau procesa daļa. Jāatceras arī par neirodažādību – uzmanības deficīts un hiperaktivitāte paģēr savas prasības darba organizācijā.

Prokrastinācijas trigeris ir uzdevums, par kuru acumirklī izdomājam nepalīdzošus pieņēmumus. Vēl nesākot darīt, jūtam diskomfortu. Lai paši savās acīs nešķistu slinki, izdomājam atrunas un ķeramies pie vilcināšanās aktivitātēm, kas var būt gan mazāk nozīmīgi darbi, gan "pazušana" sociālajos tīklos, aizsapņošanās, pļāpāšana ar kolēģiem, gulēšana un daudzas citas. Dažkārt sekas šādai rīcībai ir šķietami pozitīvas – īstermiņā esam jutušies atviegloti –, un mēs atkal un atkal attopamies prokrastinācijas virpulī.

Vadītājs dod uzdevumu izveidot projekta atskaiti. Pirmās domas – man tas riebjas, tur vajag daudz datus, es zaudēšu visu dienu. Bet, re, uz mana darba galda ir liela nekārtība, es varētu to sakārtot. Arī atvilktnēs haoss. Rezultāts – ir kārtīga darba vieta, kas nenoliedzami rada labas sajūtas, bet vadītājs vēl aizvien gaida projekta atskaiti.

Dažkārt mirklīgajiem pieņēmumiem par veicamo darbu ogles piemet pašsabotāža jeb savu spēju apšaubīšana, perfekcionisms, dažādas personības iezīmes (zems apzinīgums, impulsivitāte u.c.), neirotisms.

Iet caur rūpju durvīm ir psiholoģes aicinājums tiem, kuri redz, ka prokrastinācija traucē līdzcilvēka dzīvi. Ja kāds ģimenes loceklis ilgi atliek vizīti pie ārsta, dalies savos novērojumos ar viņu, pasaki, ka tev rūp, un, iespējams, atbalstoša saruna palīdzēs atrast racionālus argumentus atrunām un pierakstīties uz pārbaudi.

Nelaid garām iespēju paslavēt vai apbalvot sevi, bet atceries arī par kolēģiem, draugiem, paziņām. Ja zini, ka kāds ir ilgi cīnījies, līdz saņēmies pabeigt sen plānoto prezentāciju, nesaki "Nu tad beidzot, cik mēnešus varēja ņemties!", bet atzinīgi novērtē paveikto.

Šī bija jau otrā reize, kad platformas #darbavietas aktivitāšu ietvaros "Delfi" aicināja sadarbības partnerus neformālā gaisotnē ielūkoties ziņu medija ikdienā un iegūt noderīgas zināšanas un pieredzes.