Sabiedriskā zinātne: vai es varu būt zinātnieks bez grāda?

No putnu vērošanas līdz pat atgriezeniskās saites sniegšanai par bērna garīgo veselību – tik plašs ir tēmu loks, ko diskusijas moderators Artis Ozoliņš sestajā sērijā cenšas aptvert kopā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) vadošo pētnieci un docenti Guntu Kalvāni, Eiropas Sabiedriskās zinātnes asociācijas darba grupu un "PostDoc DiGe" projekta "Ca'Foscari" Venēcijas Universitātē dalībnieci Baibu Prūsi, kā arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU PPMF) lektoru un pētnieku Edmundu Vanagu.

Noklausies!

Sabiedriskā zinātne jeb "citizen science" ir sabiedrības iesaiste zinātniskajā pētniecībā. Kā skaidro sabiedriskās zinātnes eksperte Baiba Prūse, jebkurš var nodarboties ar sabiedrisko zinātni, speciāla izglītība tam nav nepieciešama. "Liela nozīme gan ir tam, kā ir veidots pats pētījums un kādi ir treniņu materiāli jeb protokoli, lai cilvēks varētu iesaistīties sabiedriskās zinātnes pētījuma veikšanā," skaidro Prūse. Tiesa, pilnīgi bez nekādas sagatavošanās iesaistīties nav iespējams, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka pirms tam ir jāizlasa garas instrukcijas vai jāapmeklē īpaši kursi. Iesaistes veidi ir dažādi, un arī pētījumu sarežģītība ir atšķirīga.

"Sabiedrisko zinātni gan nevajadzētu jaukt ar anketēšanu vai viedokļu noskaidrošanu, taču svarīgi saprast, par ko sniedz viedokli. Atsauksme par labu produktu? Tā noteikti nav sabiedriskā zinātne, bet, ja es kā sabiedriskais zinātnieks testēju kādu sensoru vai instrumentu un sniedzu atgriezenisko saiti, tad tiek sniegta palīdzība zinātniekam. Viss slēpjas jēgpilnībā," papildina LU ĢZZF pētniece Gunta Kalvāne.

Viens no sabiedriskās zinātnes piemēriem, kuru izceļ Kalvāne, nāk no pilsētvides pētniecības, kad vasarā karstuma viļņu laikā iedzīvotāji kartē atzīmē, kā viņi jūtas konkrētajā pilsētas daļā. Pateicoties šiem datiem, zinātnieki var izveidot karti, kurā iedzīvotāji var redzēt karstākās pilsētas vietas un, iespējams, no konkrētās pilsētas daļas izvairīties. Ilgtermiņā šādi dati var palīdzēt pilsētplānošanā, piemēram, zaļo zonu ierīkošanā.

Cilvēku skepse par savas dzīvojamās mājas siltināšanu – tas ir pētījums, kurā kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem iesaistījies arī psiholoģijas pētnieks Edmunds Vanags. "Ir daļa, kas piekrīt [un siltina savas mājas], un ir daļa, kas saka, ka viņiem to nevajag. Mēs cenšamies saprast, kas ir šādas uzvedības pamatā, kādi faktori veicina nevēlēšanos pievērsties siltināšanas programmai. Varētu arī to pētīt klasiski, cilvēkiem vaicājot viņu viedokli, taču te izmantojam tīklveida struktūras modeļus, kuros cilvēkus nedaudz apmācām. Tad cilvēks ar datorprogrammas palīdzību pats mēģina ieskatīties sevī, lai saprastu, kāpēc viņš saka "nē" mājas siltināšanai," skaidro pētnieks. Tiesa, sabiedriskā zinātne gan nav tikai datu ievākšana.

Pētnieks Vanags no savas pieredzes atklāj izcilu sabiedriskās zinātnes piemēru, kur pētījumā kopā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologiem un psihiatriem tika šķetināts, kā atšķiras to bērnu uzvedība, kam konstatēts īpašais nakts epilepsijas sindroms. "Mūsu pētījumā brīvprātīgi iesaistījās dažādas sabiedriskās organizācijas, kuru primārais mērķis ir sniegt atbalstu, taču šajā gadījumā tās palīdzēja ar šādu piemēru un atbilstošu vecāku atrašanu. Protams, tā uzreiz var neizklausīties pēc lielas pētniecības, taču arī šādas praktiskas darbības ir būtiskas turpmākajiem zinātniskajiem atklājumiem. Protams, būtisks pētījumos ir arī finansējums. Bieži vien šādi specifiski pētījumi nevarētu notikt bez sabiedrības atbalsta, tai skaitā finansiāla," uzsver Vanags.

Kā atklāj Kalvāne, viens no senākajiem sabiedriskās zinātnes piemēriem ir sezonālās norises dabā jeb fenoloģiskie novērojumi. Jau kopš 1926. gada sistemātiski tiek apkopoti dati no visas Latvijas par dabas novērojumiem. Piemēram, kad sāk plaukt lapas, kad zied ievas, kad novērota pirmā sēne vai zemene. Arī gājputnu ceļojumu novērojumi. Pateicoties šiem ievāktajiem datiem, ir izveidota brīvpiekļuves datubāze "Dabas dati", un, pirms tam reģistrējoties mājaslapā, cilvēkiem ir pieejama arī lietotne ar tādu pašu nosaukumu ērtākai novērojumu fiksēšanai.

Krūts veselības pētniecība, kuras ietvaros sievietes sniedz regulāru atgriezenisko saiti ar saviem novērojumiem, zemnieku nopietna vēlme saprast, cik zaļa ir viņu piekoptā lauksaimniecība, lūdzot zinātniekus veikt par to pētījumu, amatieru astronomu atklājumi, sniedzot informāciju zinātniskajiem darbiniekiem, – šie un citi raidījumā apspriestie piemēri labi ieskicē, cik plaša patiesībā ir sabiedriskās zinātnes joma.

Viena no atslēgas organizācijām, kur smelties iedvesmu iesaistei, ir Eiropas Sabiedriskās zinātnes asociācija, kā arī Eiropas līmenī ir izveidota centrālā platforma, kurā tiek apkopoti dažādi aizsāktie projekti. Baiba Prūse sarakstu papildina arī ar "SciStarter", kas ir viena no lielākajām sabiedriskās zinātnes platformām.

Kalvāne savukārt izceļ platformu "Dabas dati" un tās lietotni viedtālruņos, kur cilvēki var fiksēt savus dabas novērojumus. Viņa arī uzteic universitāšu fakultāšu lomu sabiedriskās zinātnes pētījumos kā vietu un kontaktpunktu, kur vērsties dažādos sabiedriskās pētniecības jautājumos. Papildus tam katru rudeni notiek Zinātnieku nakts pasākumi, kad pētnieciskās institūcijas atver savas durvis lekcijām, nodarbībām un praktiskām demonstrācijām.

Lai uzzinātu vairāk, noklausies sesto Izglītības un zinātnes ministrijas klausāmsarunu cikla "Zinātjauda" sēriju, kas veidota ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr.8.3.6.1/16/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos".