Siltumizolācijas materiālu klāsts ir plašs, un kopējais informācijas apjoms par šo tēmu ir milzīgs. Ne visiem ir zināšanas būvniecībā un ēku siltināšanā, tāpēc te nāk palīgā būvniecības speciālisti un paši materiālu ražotāji.

"Kingspan Insulation" ir starptautisks uzņēmums, kas specializējas augstas veiktspējas siltumizolācijas ražošanā. Tas ražo trīs dažāda veida produktus, kas piemēroti dažādām ēku daļām. Šo materiālu galvenā īpašība ir materiālu efektivitāte, bet katram produktam ir arī atšķirīgas citas īpašības, kas atšķir to izmantošanas piemērotību konkrētajās ēku daļās.

Privātmājām vairāk tiek izmantoti slīpie jumti, ir īpaši šādas konstrukcijas jumtus izmantoja agrāk, savukārt mūsdienās arvien biežāk tiek veidoti arī plakanie jumti un jumta terases. Ja apskatām daudzdzīvokļu mājas, te vairāk redzami tieši plakanie jumti. Šādos risinājumos svarīgi, lai siltumizolācijai piemīt atbilstošās īpašības – efektivitāte, spiedes izturība un mitruma drošība. "Kingspan Therma TR26" piemīt īpašības, kas tam ir nepieciešamas. Tā ir PIR (poliuretāna) siltumizolācija, kas ir efektīvāka par vati un putuplastu, tā ir ar augstu spiedes izturību (120–150 kPa) un mitruma drošību. Materiāls saskarsmē ar uguni nekūst. Kā hidroizolāciju te izmanto PVC membrānu un bitumenu. Bitumena risinājumam jāizvēlas "Therma TR20" vai "Therma TR24" produkts. Renovācijā svarīga ir efektivitāte, jo uzstādīt biezāku slāni uz esošā jumta visbiežāk ir apgrūtinoši un tam nepietiek vietas. Jaunbūves variantā ērti izmantot "Kingspan Thermatapered" risinājumu ar "Therma TT46" un "Therma TT40" konusā veidotām siltumizolācijas loksnēm, ar ko iespējams nodrošināt minimālo kritumu plakanajiem jumtiem, lai ūdeni aizvadītu uz noteku.

Jau izsenis privātmājas tiek veidotas galvenokārt ar slīpajiem jumtiem. Tās parasti ir koka konstrukcijas ar jumta spārēm un starp tām ievietotu siltumizolāciju. Šajā gadījumā siltumizolācijai nav jābūt spiedes izturīgai, kā tas ir plakano jumtu gadījumā, bet svarīgi, lai kopējā konstrukcija būtu izveidota pareizi. No telpas iekšpuses jābūt kārtīgi izveidotam gaisu necaurlaidīgajam slānim un tvaika barjerai, bet no ārpuses jānodrošina aizsardzība no vēja un mitruma. Renovācijas gadījumā bieži nākas secināt, ka esošajām spārēm ir nepietiekams biezums, lai tajās pilnvērtīgi uzstādītu siltumizolāciju. Tas nozīmē, ka jāveido papildu konstrukcija, ko aizpildīt ar siltumizolāciju. Ja tiek izvēlēta efektīvāka siltumizolācija, piemēram, PIR siltumizolācija "Therma TP10", iespējams, var izvairīties no papildu karkasa uzstādīšanas un nav jādomā par vēja un tvaika izolāciju, jo šis materiāls jau to nodrošina. Tā kā šim materiālam siltumvadītspēja ir gandrīz uz pusi efektīvāka par vates vai putuplasta siltumizolāciju, tad, piemēram, 200–250 mm vates siltumizolāciju iespējams aizstāt ar 120–150 mm biezu slāni. Renovācijas gadījumā arī var būt dažādas situācijas saistībā ar to, no kuras puses konstrukcija siltināma. Ja jumts jau nesen ir mainīts, tad siltināšanu parasti veic no iekšpuses, bet, ja iekšā apdare ir veikta un plānots mainīt jumtu, tad siltināšanu ērti izdarīt no ārpuses reizē ar jumta nomaiņu.

Jaunbūvēs konstrukciju parasti veido pēc iespējas efektīvāku, tāpēc arī šeit, nesabiezinot visu konstrukciju, iespējams izveidot efektīvu risinājumu ar salīdzinoši plānāku slāni. Pastāv arī risinājumi, kad tiek uzstādīta PIR siltumizolācija tikai no konstrukcijas iekšpuses, atstājot starp spārēm, piemēram, vati. Šādā veidā materiāls nosedz spāres, lai nebūtu tā, ka koks no āra gaisa bez papildu siltumizolācijas saskaras ar iekštelpu gaisu, radot tādu kā tiešu "aukstuma tiltu". Tas krietni uzlabo kopējo konstrukcijas siltumnoturību un reizē arī pilda tvaika izolācijas funkciju.

Visizplatītākās ir divu veidu fasādes. Pirmais veids – apmetumu fasāde (ETICS – ārēja siltumizolācijas kompozītsistēma), kur uz loksnēm pa tiešo veido apmetumu. Šo sistēmu sauc arī par "slapjo" fasādes sistēmu. Otrs veids ir ventilējamā fasāde, kur starp siltumizolāciju un fasādes apdari ir gaisa šķirkārta. Šim fasādes veidam kā apdare var kalpot dažādi materiāli – koka dēļi, dažādas plāksnes, cementšķiedras dēļi, metāla apdare un cita. Katrai no fasādēm ir savas priekšrocības, un izvēle ir arī gaumes jautājums. Abas fasādes piemērotas gan jaunbūvēm, gan renovācijai.

"Kooltherm K5" ir fenolisko putu siltumizolācija loksnēs, kam abās pusēs ir stiklšķiedras pārklājums. Tā būs piemērota tieši apmetuma fasādei. Materiāls ir pieejams no 20 mm līdz pat 200 mm. Plānākie biezumi 20 mm un 30 mm ideāli piemēroti logu aiļu siltināšanai, biezumi 50–140 mm piemēroti fasādes standarta siltināšanai, ņemot vērā, kādu efektivitāti plānots sasniegt un kādu biezumu var uzstādīt. 160 mm līdz 200 mm jau piemērots ļoti zemas enerģijas ēkām, pasīvajām un nulles enerģijas patēriņa mājām. Montāžas sistēma neatšķiras jau no zināmā veida – ar līmjavu tiek pielīmētas loksnes, ar dībeļiem nostiprinātas, uzstādīts armējošais slānis, iestrādājot tajā sietu. Nobeigums ir kāda no dekoratīvajām apmetuma apdarēm. Tā kā materiāls ir gandrīz uz pusi efektīvāks nekā tradicionālie materiāli – vate un putuplasts –, iespējams izvēlēties plānāku slāni, lai sasniegtu to pašu siltumnoturību. Svarīgi izvēlēties sertificētu apmetumu sistēmu, lai risinājums kalpotu ilgtermiņā.

"Kooltherm K15N" un "Kooltherm K15C" ir ventilējamo fasāžu siltumizolācijas. Pirmais materiāls ir ar speciālu melnu pārklājumu un ugunsreakcijas klasi B-s1, d0, kas piemērota publiskajām ēkām, bet, protams, to iespējams arī uzstādīt privātmājām. "Kooltherm K15C" ir ar perforētu alumīnija folijas pārklājumu no vienas puses un stiklšķiedras pārklājumu no otras puses. Šis materiāls paredzēts privātmāju siltināšanai.

Izšķir divus fasādes montāžas veidus – pirmā ir profilu apakškonstrukcija, kur izmanto L un T profilus, kam starpā uzstādīta siltumizolācija. Šis vairāk tiek izmantots publiskās ēkās, kur svarīga arī apakškonstrukcijas ugunsdrošība, tāpat arī, ja fasādes apdare ir smagāka. Izvēloties šo risinājumu, jāņem vērā apakškonstrukcijas siltumvadītspēja, jo atkarībā no izvēlētā metāla atšķirsies siltumnoturība. Alumīnijs būs vairāk siltumvadošs, tāpēc siltuma zudumi būs lielāki, turpretī nerūsējošais tērauds būs efektīvāks risinājums. Tirgū ir arī speciāli risinājumi, kas teju vispār nerada aukstuma tiltu caur apakškonstrukciju.

Otrais veids ir latojumu sistēma, kad siltumizolācija tiek stiprināta pie sienas un tai virsū montē latojumu, stiprinot to cauri siltumizolācijai nesošajā daļā. Šāds montāžas veids vairāk paredzēts privātmājām un vieglajām fasādes apdarēm. Noteikti jāmin, ka šis ir ļoti ērts un ātrs montāžas veids, tāpēc, ja ir plānots to darīt pašiem, tas nebūs sarežģīti.

Ja līdz šim bijis ieplānots uzstādīt vates vai putuplasta siltumizolāciju biezumā 150–250 mm, tad ar "Kingspan Kooltherm" to iespējams aizstāt ar orientējoši 80 līdz 140 mm biezuma materiālu, lai iegūtu to pašu siltumnoturību. Tāpat iespējams aizstāt, piemēram, 150 mm vates siltumizolāciju ar "Kooltherm" 150 mm, tādējādi iegūstot gandrīz uz pusi labāku siltumnoturību, kas šajos laikos, kad energoresursu izmaksas pieaug, ir svarīgi.

Tāpat kā citas ēkas daļas, arī grīdas siltināšana ir svarīga, lai iegūtu kopējo ēkas energoefektivitāti, bet jāņem vērā, ka ar grīdu ikvienam ir tieša saskare, tāpēc siltuma zudumus un aukstumu katrs izjūt "uz savas ādas".

Jaunbūvēm parasti izmanto divus grīdas risinājumus – betona grīda uz grunts vai betona grīda uz betona pamatnes. "Kingspan" piedāvātais "Therma TF70" būs vairāk piemērots variantā, kur siltumizolācija jāuzstāda pa tiešo uz grunts un pastāv mitrumu riski, bet betona pamatnes risinājumā tieši "Kooltherm K3" būs piemērotāks. Abos gadījumos šo materiālu efektivitāte ļauj sasniegt rezultātus ar plānāku slāni, kā tas būtu ar vati vai putuplastu, pateicoties tā siltumvadītspējai, kas ir 0,021–0,022 W/mK.

Veicot renovācijas darbus, esošo betona slāni demontēt visbiežāk ir laikietilpīgi un sarežģīti, tāpēc te jādomā par papildu siltumizolācijas uzstādīšanu virs jau esošā slāņa. Šādos gadījumos ir ļoti ierobežota vieta, tāpēc katrs centimetrs ir svarīgs. "Kingspan" klāstā piemērots būs tieši "Kooltherm K3", bet, ja vieta ir izteikti ierobežota, var izlīdzēties ar vakuumpaneli, kam ir ārkārtīgi zema siltumvadītspēja, kas ir pieckārt efektīvāka par vati vai putuplastu. "Kingspan OPTIM-R" vakuumpanelim šī vērtība ir 0,007 W/mK, tādējādi jau iespējams sasniegt rezultātus pie 20 mm bieza slāņa.

Grīdas, kas funkcionē kā ventilējamās grīdas, parasti tiek veidotas ar koka karkasu, tāpēc šeit būs piemēroti divi produkti – fenolisko putu siltumizolācija "Kooltherm K12" vai PIR siltumizolācija "Therma TW55", ko uzstāda starp koka karkasu. Protams, jāpadomā par gaisa necaurlaidīgo slāni un tvaika barjeru no telpas iekšpuses un mitruma aizsardzību no telpas ārpuses – zemes puses. Renovācijās materiālu efektivitāte ir ļoti būtiska, jo esošais karkass parasti nav biezs, kas nozīmē, ka būtu nepieciešams papildu karkass, lai nosiltinātu konstrukciju. Tomēr ar efektīvu siltumizolāciju iespējams rast risinājumus, kad nav jāsabiezina visa konstrukcija. Ja vates vai putuplasta gadījumā konstrukciju parasti siltina ar kādiem 200–250 mm, tad "Kingspan" risinājumi ļauj šo biezumu samazināt gandrīz uz pusi, orientējoši – 120–150 mm.

Siltināšana no telpas iekšpuses visbiežāk ir risinājums renovētās ēkās, nevis jaunbūvēs, un parasti izmanto variantu, kad siltinātas no iekšpuses tiek ārējās sienas, kas saskaras ar āra gaisu. Tomēr arī jumta un grīdas siltināšana noteikti var tikt uzskatīta par siltināšanu no iekšpuses.

Te ir svarīgi, lai pēc iespējas mazāk tiktu zaudēta telpa, tāpēc efektīvāka siltumizolācija ļauj saglabāt vairāk telpas. Tāpat būtisks aspekts ir veidot kopējo konstrukciju tādu, lai tajā neveidotos kondensāts, tāpēc uzstādīšanai no iekšpuses svarīgi nodrošināt kārtīgu tvaika barjeru. Gaisa un tvaika necaurlaidīgāks slānis nodrošinās labāku energoefektivitāti. Ierasti siltināšanai no iekšpuses izmanto kādu karkasu – koka vai metāla konstrukciju, ko aizpilda ar siltumizolāciju, pēc tam uzstāda tvaika barjeru un apdari. Jāpiebilst, ka tirgū pieejami arī citi risinājumi.

"Kingspan" siltināšanai no iekšpuses piedāvā gandrīz uz pusi efektīvāku siltumizolāciju par tirgū tradicionāli zināmajiem materiāliem – vati un putuplastu. Efektivitāti nosaka siltumvadītspēja, lambda (W/mK). Akmens vates un putuplasta gadījumā šī vērtība ir 0,030–0,040 W/mK, bet "Kingspan" gadījumā tā būs 0,021–0,022 W/mK, kur mazāka vērtība nozīmē augstāku efektivitāti. Tā būtu fenolisko putu siltumizolācija un PIR (poliuretāna) siltumizolācija. Ja plānots siltināt esošu sienu vai jumtu un iekšējā gala apdare plānota ar ģipškartonu, tad ļoti ērti var izmantot "Kingspan" siltumizolāciju, kas jau salīmēta kopā ar ģipškartonu. Tas ir panelis, kas ir efektīvs, nodrošina gaisa necaurlaidīgo slāni un tvaika barjeru, un tam nav nepieciešams atsevišķs karkass. To uzstāda pa tiešo pie sienas. Tāpat tam ir pieejami divi varianti. Pirmais ir fenolisko putu siltumizolācija "Kooltherm K17", kas pieejama biezumā no 20 līdz 100 mm, tam klāt vēl pieskaitot 12,5 mm ģipškartona slāni. Otrā būs PIR (poliuretāna) siltumizolācija "Therma TW56 Anselmi", kas ir 30 mm biezumā – plus 9 mm ģipškartons. Šos abus produktus ērti izmantot dzīvokļu, vasarnīcu un vecāku ēku siltināšanai no telpas iekšpuses, ja to nav iespējams izdarīt no ārpuses.

Ja plānota grīdas siltināšana, te iespējams izvēlēties "Therma TF70", kas ir PIR (poliuretāna) siltumizolācija ar alumīnija foliju abās pusēs, pieejams, sākot ar 30 mm biezumu. Vēl viens variants būs "Kooltherm K3", ko paredzēts uzstādīt uz betona plāksnes. Abos gadījumos virsū jāparedz slodzi izlīdzinošais slānis, un tad jau var uzstādīt grīdas segumu.

Slīpo jumtu siltināšanai no iekšpuses iespējams izvēlēties "Kooltherm K12" loksnes starp spārēm un "Therma TP10" un/vai "Kooltherm K17" loksnes no iekšpuses, kuras kā papildinošo siltumizolāciju iespējams uzstādīt no jumta konstrukcijas iekšpuses. Tas dos būtisku efektu un reizē nodrošinās arī tvaika izolācijas funkciju.

Telpās, kur ir paaugstināts mitrums, aukstumu var izjust daudz vairāk. Tās var būt vannasistabas, pirts priekštelpas, dušas telpas un, protams, pašas pirtis un saunas. Tā kā mitruma daudzums šeit ir paaugstināts, nepieciešams domāt par gaisa apmaiņu, lai izvēdinātu lieko mitrumu. Jāņem vērā, ka arī siltumizolācijai ir jāatbilst konkrētajiem apstākļiem – tai jābūt mitruma drošai. Šāda veida telpu siltināšanai piemērota ir PIR (poliuretāna – poliizocianurāta) siltumizolācija loksnēs, kas vienlaikus ietver vairākas īpašības. Tai ir augsta efektivitāte, materiāls ir gandrīz divreiz efektīvāks par vates vai putuplasta siltumizolāciju, tā siltumvadītspējas koeficients (lambda) ir 0,022 W/mK. Tāpat materiāls ir mitruma drošs, viegls un stingrs. Noteikti jāpiemin arī tā karstuma izturība, kas ilgtermiņā ir 100 grādi pēc Celsija, kā arī no ugunsdrošības viedokļa jāpiemin, ka materiāls saskarsmē ar uguni nekūst.

Saunās un pirtīs "Kingspan" piedāvā PIR siltumizolāciju loksnēs "Sauna-Satu", kas ir 30 mm biezs panelis, kas no abām pusēm pārklāts ar alumīnija foliju. Tas paredzēts saunu siltināšanai. Šis produkts tiek ražots Somijā un sen tiek izmantots saunu siltināšanai. Montāža ir vienkārša – paneļi tiek salikti pie sienas, kam pēc tam virsū liek latojumu, kas stiprinās cauri siltumizolācijai līdz nesošajai konstrukcijai. Nobeigumā tiek uzstādīti dekoratīvie apdares dēļi.

Citu mitru telpu, tostarp mitru pagrabu, siltināšanai "Kingspan" piedāvā izmantot "Therma™" produktu klāstu, lai nodrošinātu efektivitāti ar plānu biezumu un siltumizolācijas materiāla īpašību saglabāšanos ilgtermiņā.

Grīdas siltināšanai piemērots ir "Kingspan Therma TF70", sienu karkasa siltināšanai "Therma TW55", bet jumta un griestu daļai piemērots būs "Therma TP10". Visi šie produkti ir efektīva un mitruma droša PIR siltumizolācija, kam abās pusēs ir alumīnija folijas pārklājums.