Ēku siltināšana ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai tieši uzlabotu ēkas siltumnoturību. Tomēr ir jāņem vērā faktors, ka siltumizolācijas uzstādīšana nozīmē arī sienas, jumta vai grīdas kopējās konstrukcijas sabiezinājumu uz siltumizolācijas biezuma rēķina, kas var radīt arī apgrūtinājumus – noēnojumu, samazinātu vietu telpās, iespējamu jumta pagarinājumu un pārbūvi, balkonu samazināšanu, tāpat jāsaskaras ar to, ka dažās vietās nav iespējams uzstādīt pietiekami siltumizolācijas slāni. Tā ir problēma, bet tai var būt arī risinājums.

Tāpēc, ja apskatām trīs būtiskākās ēkas daļas, kas būtu jumts, sienas un grīda, tad normatīvs nosaka maksimālās (vājākās) U vērtības jumta 0.20 W/m²K, sienām 0.23 W/m²K un grīdai 0.20 W/m²K (uz grunts) un 0.30 W/m²K (uz neapkurināma pagrabstāva vai ventilējamu pagrīdi), kā arī svarīgs ir energoefektivātes minimālais pieļaujamais līmenis ≤ 80 kWh/m² gadā (daudzdzīvokļu mājām) un ≤ 90 kWh/m² gadā (viendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkas). Pieredze rāda, ka šīs U vērtības realitātē ir tikai kā definētas minimālās normas, un lai sasniegtu nepieciešamo energoefektivitātes līmeni, U vērtībām būtu jābūt zemākām (labākām). Protams kādā pozīcijā iespējams izpildīt tikai minimālo normu, tomēr tādā gadījumā, lai sasniegtu konkrēto energoefektivitātes līmeni, iespējams tas ir jākompensē ar kādu citu ēkas daļu (tā jāveido efektīvāka) vai jādomā par ļoti efektīvākiem logiem vai rekuperācijas ventilācijas sistēmu. Tam visam jābūt balansā. Tāpat pēc iespējams ieteicams izvēlēties arī labāku kopējo energoefektivitātes līmeni, lai rastu vēl lielāku ietaupījumu apkures izmaksām un ēkas radīto CO₂ emisijām.

Šobrīd plaši tirgū ir pazīstami un tiek izmantoti tādi materiāli kā vate (akmensvate, minerālvate), tāpat arī tiek izmantoti putuplasti (EPS – putupolistirols, XPS – ekstrudētais polistirols). Katram no šiem materiālam ir dažādas īpašības, atšķirīgas ugunsdrošības, spiedes izturības, mitruma absorbcijas, tvaika caurlaidības rādītāji un citi raksturlielumi. Kopīgi šos materiālus definē to siltumvadītspēja (lambda), kas ir robežās no 0.030 W/mK līdz 0.040 W/mK, atsevišķos gadījumos, ka piemēram, ekovatei vai kokšķiedras vatei, tā var būt arī augstāka, virs 0.040 W/mK.

Tirgū regulārāk fasādes rekonstrukcijās uzstāda apmēram 15 – 20 cm šos materiālus, jumta risinājumos uzstādāmais biezums ir 20 – 30 cm. Protams situācijas var būt dažādas un citos gadījumos slānis var būt arī plānāks, citreiz arī biezāks.

PIR ("Kingspan Therma™") siltumizolācija plašāk tiek izmantota plakano jumtu un terašu siltināšanā, jo materiālam ir īpašības, kas nepieciešamas šajās ēkas daļās – efektivitāte (0.022 W/mK, un 0.025 - 0.027 W/mK pie tvaika caurlaidīgiem pārklājumiem), spiedes izturība (120 kPa), mitruma drošība (<2%), tvaika necaurlaidība (jumts nav jāvēdina - nav nepieciešami jumta aeratori), vieglums (30 kg/m3), augsta ugunsdrošība (materiāls saskarsmē ar uguni nekūst). Jumta rekonstrukcijas gadījumā, lai sasniegtu U vērtību 0.15 W/m2K pietiek tikai ar 140 mm, ja netiek ņemts vērā iespējams esošais siltumizolācijas slānis.

Fenolisko putu ("Kingspan Kooltherm®") siltumizolācija tiek izmantota ēkas sienu un fasāžu siltināšanā, pateicoties tā īpašībām – efektivitāte (0.021 W/mK), augstās ugunsdrošības, materiāls saskarē ar uguni nekūst un radīto dūmu daudzums ir minimāls, uguns reakcijas klase B-s1,d0 un C-s1,d0. Tāpat materiālam ir zema ūdens tvaika pretestība (µ), kas ir 12 – 35 (relatīvais mitrums 50 – 90%), līdzvērtīgi kā kokam, kas ļauj konstrukcijai izžūt arī cauri siltumizolācijai. Siens siltināšanas gadījumā, lai sasniegtu U vērtību 0.18 – 0.20 W/m²K pietiek tikai ar aptuveni 80 –100 mm, atkarībā no nesošās konstrukcijas.

Šajā gadījumā sistēmas vates, putuplasta vai fenolisko putu ("Kooltherm® K5") gadījumā daudz neatšķiras. Tās tiek līmētas ar līmjavu, mehāniski nostiprinātas (pastāv arī sistēmas, kur nav nepieciešama mehāniskā stiprināšana), uzstāda armējošo slāni ar sietu, beigās veicot dekoratīvo apdari. Šeit būtu jāņem vērā, ka uzstādot siltumizolāciju, palielinās logu aiļu platums, kas samazina dabiskā apgaismojuma iekļūšanu telpās, tāpēc ar efektīvāku siltumizolāciju iespējams rast risinājumu, kas ļauj ne tikai palielināt gaismas iekļuvi, kas ir īpaši ir gadījumos, ja logi netiek mainīti un netiek "iznesti" uz āru, bet iespējams arī izslēdz nepieciešamību pēc jumta dzegas pagarinājuma un/vai pārbūves, sarkano līniju pārkāpšanu un balkonu samazināšanos.

Vēl kāds risinājums bez zināmās apmetumu fasādes ir ventilējamā fasāde, kad ārējā fasādes apdare ir atbīdīta no siltumizolācijas, tādejādi veidojot gaisa šķirkārtu, pirms apdares nodrošinot vēdināšanu. Šajā gadījumā atšķiras tas, ka siltumizolācijai no ārpuses jābūt ar aizsardzību pret vēju un stiprinājumu risinājums ir citādāks.

Parasti izmanto divus ventilējamās fasādes stiprinājumu veidus.

Tāpēc, lai sasniegtu U vērtību 0.18 W/m2K, vates gadījumā (lambda 0.036 W/mK), būtu vajadzīgs 200 – 350 mm slānis, atkarībā no stiprinājumu sistēmas. Samazināt siltumizolācijas biezumu iespējams uzlabojot stiprinājumu sistēmu, vēl vairāk samazināt biezumu – izvēlēties efektīvāku siltumizolāciju.

Efektīva, ar ugunsreakcijas klasi B-s1,d0, ar zemu tvaika pretestību, bez nepieciešamības uzstādīt papildus vēja izolācijas slāni, ir fenolisko putu siltumizolācija ("Kooltherm® K15N"), kam ir melns pārklājums. Izvēloties efektīvāku siltumizolāciju renovācijā un ventilējamās fasādes siltināšanā, tiek saglabāta vairāk dabiskā apgaismojuma telpās, iespēja samazināt stiprinājumu izmēru, iespējams izvairīties no jumta dzegas pārgarināšanas un pārbūvēšanas.

Daudz un dikti aprunāts risinājums. Protams pēc iespējas jācenšas ēkas siltināšanu veikt no ēkas ārpuses, jo tādā veidā esošā konstrukcija tiks labāk saglabāta un paliks kopējās sienas siltajā daļā. Tomēr ir situācijas, kā piemēram, Kultūrvēsturiskie pieminekļi, kam nepieciešams veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, bet fasādi mainīt nav iespējams. Šajā gadījumā iespējams apskatīt risinājumu siltināšanai no iekšpuses. Te svarīgi novērtēt mūra esošo stāvokli, lai tas nav mitrs un jau mehāniski bojāts, jo šādā gadījumā siltinot no iekšpuses, nulles punkts nonāks vairāk uz iekšpusi, līdz ar to atstājot sliktā stāvoklī esošo, mitro mūri sasalšanas un bojāšanās riskos. Tāpat jānovērtē vai vecajās ēkās nav caur nesošajā konstrukcijām caurejošas koka konstrukcijas, un ja tādas pastāv, tad būtu jānovērtē to stāvoklis – mitruma sastāvs, lai siltinot no iekšpuses, tās netiktu pakļautas puvei un mikroorganismu veidošanās riskam. Pēdējais – jāveic sienas kondensāta aprēķins un jānovērtē, lai neveidotos kondensāts.

Jumtus un terases ierobežo augstums pie parapetiem un pie terases izejas durvīm, tāpēc efektivitāte un kopējais biezums ir svarīgs. Tāpat šajos risinājumos ir svarīga spiedes izturība, mitruma drošība, tvaika necaurlaidība, ugunsdrošība un papildus pieliktais svars. Lai sasniegtu U vērtību ap 0.15 W/m²K, vates un putuplasta gadījumā nepieciešami apmēram 250 mm.

Efektīvākam risinājumam iespējams izvēlēties PIR siltumizolāciju ("Therma™ TR26"), kam piemīt efektivitāti (0.022 W/mK, spiedes izturību (120 kPa), mitruma drošību, tvaika necaurlaidību, augstu ugunsdrošību un vieglumu. U vērtību 0.15 W/m²K iespējams sasniegt ar 140 mm.

Tāpat pieejams kritumā veidots risinājums ("Thermatapered"), kur ar siltumizolāciju iespējams izveidot jumta kritumus, izklājuma veidošanu nodrošina "Kingspan".

Vecās koka konstrukcijas parasti ir ap 15 cm biezas, kur iekšpusē ir siltumizolācija, kuras siltumnoturība vairs nav atbilstoša mūsdienām. Ja šādu konstrukciju paredzēts siltināt ar vati, tad viens aspekts ir tāds, ka ar 15 cm ir jau par maz, bet tāpat vēl jāskatās konstruktīvais risinājums un iespējams papildus jāparedz gaisa (vēdināšanas) šķirkārta 3 – 5 cm biezumā, kas vēl samazina vietu siltumizolācijai. Tāpat, lai izpildītu normas un sasniegtu siltumnoturību ap 0.15 – 0.20 W/m²K, esošajam slānim vēl jāliek klāt 10 – 15 cm biezs slānis no konstrukcijas vienas vai otras puses, kopā sastādot apmēram 25 – 30 cm.

Izmantojot efektīvu siltumizolāciju, būtu iespējams sasniegt U vērtību 0.15 – 0.20 W/m²K ar slāņa biezumu ("Kooltherm® K12" un/vai "Therma™ TP10") orientējoši 13 – 18 cm biezumā, tāpat iespējams izvairīties no nepieciešamības uzstādīt papildus vēja barjeru un tvaika barjeru (risinājums ar "Therma™ TP10" iekšpusē). Tādejādi esošās jumta konstrukcijas ļoti minimāli tiek padarītas biezākas uz konstrukcijas ārpusi vai iekšpusi.

Grīdas risinājumi pie rekonstrukcijas ir ierobežoti, jo pie esošās grīdas, to nedemontējot, iespējams grīdu palielināt par ļoti ierobežotu daudzumu, it sevišķi vēl rēķinot to, ka daļu no palielinātā biezuma aizņems izlīdzinošais slānis (betons, plāksnes, u.c.). Arī pie demontāžas jāņem vērā pamatu dziļums un citi aspekti, kur iespējams nebūs pietiekošs dziļums un līdz ar to uzstādot tradicionālo siltumizolāciju, nebūs sasniegts vēlamais.

Te iespējams izmantot risinājumu uz esošās betona grīdas ar fenolisko putu siltumizolāciju ("Kooltherm® K3"), kur būtiski nesabiezinot iespējams uzlabot grīdas siltumnoturību. Ja risinājums paredzēts uz grunts, tur tiek izmantota PIR siltumizolācija ("Therma™ TF70"). Un pēdējais, ja ir vietas, kur siltumizolācijai ir tikai pāris centimetri, iespējams izmantot unikālu inovāciju – vakuumizolācijas paneļus (OPTIM-R), kam lamdba ir tikai 0.007 W/mK, kas ir ap 5 reizes efektīvāka par tradicionālajiem siltumizolācijas materiāliem un 3 reizes efektīvāks par PIR un fenolisko putu siltumizolāciju.

Noslēdzot šo rakstu, vēlos uzsvērt, ja energoefektivitāte, gan ēku, gan arī citu nozaru (piemēram, automašīnu) ir svarīgs mūsdienu virziens. Šobrīd ir tas moments, lai domātu par ēku renovāciju un to siltināšanu. Tā kā renovācija ir ierobežota vairums gadījumos ar to, ka konstrukcijas jau ir esošas un tām papildus ir jāuzstāda pa tiešo virsū siltumizolācijas biezums, tad siltumizolācijas efektivitātei šeit būs liela nozīme.