Priekšmeti no kafijas servīzes. Kuzņecova Rīgas porcelāna un fajansa
Foto: Publicitātes foto
"Kultūras mantojums – mūsu identitāte. Sargāsim kopā!" Ar šādu saukli Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) uzsāk kampaņu, lai veicinātu izpratni par kultūras priekšmetu nelikumīgu apriti un tās samazināšanu. Bet kas tad īsti ir kultūras priekšmeti un kādi ir to nelikumīgas aprites veidi? Par to pirmajā šīs sērijas rakstā.

Kultūras priekšmetu nelikumīga aprite finansē teroristiskās organizācijas, palīdz naudas atmazgāšanā, kā arī apzog tautu atmiņas un identitāti. Lai nekļūtu par šī nozieguma upuri vai līdzdalībnieku, ir svarīgi apzināties, kas ir kultūras priekšmeti un kā ar tiem rīkoties.

Mantojumā saņemtā Kuzņecova fabrikas servīze vai šķūnītī putekļus krājošais vectēva akordeons. Šādi un līdzīgi piemēri ir teju katrā Latvijas mājoklī, un pastāv iespēja, ka kāds no tiem var kļūt par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, ja atbildīs kritērijiem, kurus izvirza kultūras pieminekļu uzskaites nosacījumi. Tādēļ, tiklīdz rodas vēlēšanās veikt darījumu ar īpašumā esošo priekšmetu vai pārvietot to ārpus valsts robežām, aicinām sazināties ar NKMP.

Kultūras priekšmetu definīcijas atspoguļotas dažādos starptautiskos un nacionālos normatīvajos aktos. Tie nosaka, ka kultūras priekšmeti ir daļa no kultūras mantojuma un tiem ir ievērojama kultūras, mākslinieciska, vēsturiska un zinātniska nozīme no reliģiskā vai laicīgā viedokļa.

Latvijā kultūras priekšmetus aplūkojam vairākās grupās. Tie ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, senlietas, mākslas un antikvārie priekšmeti.

MK noteikumi Nr.846 norāda to priekšmetu kategorijas, kurām nepieciešamas izvešanas atļaujas no valsts:

1. neatkarīgi no izcelsmes vietas:

  • arheoloģiskās senlietas ar datējumu līdz 17. gadsimtam;
  • grāmatas, rokraksti, kartes, arhīvi, mākslas un antikvārie priekšmeti, kas senāki par 100 gadiem;
  • transportlīdzekļi, kas senāki par 75 gadiem;
  • kolekcijas, kurām ir vēsturiska, paleontoloģiska, etnogrāfiska vai numismātiska vērtība;

2. priekšmeti, kuru izcelsme ir saistīta ar Latvijas teritoriju un kuri ir 50 līdz 100 gadus seni:

  • gleznas, zīmējumi, gravīras, plakāti;
  • skulptūras un statuetes;
  • fotogrāfijas, filmas un to negatīvi, fotoaparāti, kinoaparāti;
  • stikla, zelta, sudraba, koka, keramikas izstrādājumi;
  • mēbeles, mūzikas instrumenti;
  • gobelēni, paklāji, tekstilijas, tapetes;
  • ieroči u.c.

Izvešanas atļauja ir derīga 1 gadu. Lai saņemtu atļauju, jāaizpilda pieteikums un jāuzrāda izvedamie kultūras priekšmeti ekspertu apskatei.

Savukārt, par nozīmīgu kultūras priekšmetu, kā:

  • Latvijas Republikas vai citas valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļu,
  • muzeja krājuma priekšmetu,
  • īpaši aizsargājama bibliotēku krājuma dokumentu

nelikumīgu glabāšanu, pārvietošanu, atsavināšanu, izvešanu no valsts soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Turpmākajos sērijas rakstos sīkāk apskatīsim dažādus kriminālprocesu piemērus, izklāstīsim, kā var kļūt par nejaušu kultūras priekšmetu nelikumīgas aprites dalībnieku vai liecinieku un ko darīt, ja gadījies atrast vēsturisku kultūras priekšmetu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!