Stāsti ar piemēriem par nelikumīgu kultūras priekšmetu apriti

Valsts policija 2020. gada janvārī konstatēja, ka pie personas glabājas, iespējams, valstij piederošas arheoloģiskas senlietas. Tādēļ, balstoties uz Krimināllikuma 229. pantu, tika ierosināts kriminālprocess un veiktas divas sankcionētas kratīšanas.

Kratīšanas laikā tika atrasti un izņemti 404 arheoloģiskajām senlietām līdzīgi priekšmeti. Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde (NKMP), veicot izņemto priekšmetu kultūrvēsturisko izvērtēšanu, secināja, ka no 404 priekšmetiem 229 tiešām bija droši nosakāmas arheoloģiskās senlietas jeb senlietas, kas vecākas par 1701. gadu, kas ir raksturīgi atradumi Latvijas arheoloģiskajos pieminekļos. Šīs senlietas bija dažādi gredzeni, saktas, monētas, pogas, kā arī dažādu rotaslietu fragmenti.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs veica katras arheoloģiskās senlietas mantiskās vērtības novērtējumu un izņemto arheoloģisko senlietu kopējā vērtība tika noteikta 5695,00 eiro.

Vainīgais savu vainu atzina un tiesa lēma piemērot prokurora pieprasīto sodu – naudassodu trīs minimālo mēnešalgu apmērā (1500 eiro), bet izmeklēšanas laikā izņemtie lietiskie pierādījumi – arheoloģiskās senlietas – tika nodotas valsts īpašumā glabāšanā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

2021. gada sākumā NKMP darbinieki konstatēja, ka izsolē interneta lapā, kurā savus atradumus pārdod un izsola Latvijas dārgumu meklētāji, tiek tirgotas aptuveni simts viduslaiku un 17. gadsimta monētas. Tā kā šādi priekšmeti, iespējams, atrodas valsts aizsardzībā un NKMP par šādu monētu atrašanu informāciju nebija saņēmusi, tad informācija tika nodota Valsts policijai ar lūgumu veikt pārbaudi un apturēt izsoli.

Valsts policija uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, veicot kratīšanu pie personas, izņēma 1531 priekšmetus. Veicot izņemto priekšmetu novērtēšanu, komisija secināja, ka 1500 no priekšmetiem tiešām ir Latvijas teritorijai raksturīgas arheoloģiskās senlietas – 12.-17. gs. monētas un piekariņi, kuru kopējā materiālā vērtība pēc Latvijas Nacionālā vēstures muzeja aprēķiniem bija 1958,00 eiro.

Persona izmeklēšanas laikā savu vainu nelikumīgā valstij piederošu senlietu apritē atzina un izdarīto nožēloja, tādēļ persona tika sodīta ar 100 sabiedriskā darba stundām. Savukārt senlietas nodotas to likumīgajam īpašniekam – valstij – un nodotas glabāšanā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Kādā līdzīgā kriminālprocesā, kurš uzsākts 2020. gada rudenī un noslēdzies 2022. gada sākumā, NKMP darbinieki konstatēja tirgošanos ar senlietām, par kuru atrašanu nebija ziņots.

Šoreiz tās bija 410 arheoloģiskās senlietas – dažādas no 1. līdz 17. gs. datējamas rotaslietas, dzelzs bultu gali, naži un vairāk nekā 200 monētas. Šo arheoloģisko senlietu kopējā vērtība tika noteikta 10901,00 eiro.

Konkrētajā kriminālprocesā bez nelikumīgas senlietu aprites persona tika apsūdzēta arī par šaujamieroču un to būtisku sastāvdaļu nereģistrētu glabāšanu. Arī šajā gadījumā persona, atzīstot un nožēlojot nodarīto, panāca vienošanos ar prokuroru par sodu – 235 sabiedriskā darba stundas un senlietas tika nodotas muzejam.

Kā redzams pēc šiem piemēriem, ne Valsts policija, ne NKMP nesnauž un aktīvi darbojas, lai novērstu kultūras priekšmetu nelikumīgu apriti. Taču – ja jūsu rīcībā ir nonācis priekšmets, kam, iespējams, ir kultūrvēsturiska vērtība vai arī jums ir informācija par iespējamiem pārkāpumiem, aicinām par to uzreiz ziņot policijai vai NKMP.