Kultūras vasara Traķu rajonā:
pasākumi un festivāli, kurus vērts apmeklēt
pasākumi un festivāli, kurus vērts apmeklēt
Foto: Publicitātes foto
Traķi var lepoties ne tikai ar daudzveidīgiem arhitektūras pieminekļiem, bet arī ar iespaidīgu nemateriālo kultūras mantojumu, kuru caurvij dažādas tradīcijas, tautiskās un reliģiskās iezīmes. Ik vasaru Traķu rajonā norisinās vairāki krāšņi un iespaidīgi pasākumi, kas pulcē ne tikai lietuviešus, bet arī tūristus.
Ārvalstu viesiem klātesamība kādā no vietējiem festivāliem ir labs veids, kā iepazīt lietuviešu nacionālo identitāti un paražas, tāpēc piedāvājam nelielu ceļvedi vasaras sarīkojumos, kas tradicionāli norisinās Traķu novadā.
Pasākumu kalendāram var sekot līdzi šeit.
Ārvalstu viesiem klātesamība kādā no vietējiem festivāliem ir labs veids, kā iepazīt lietuviešu nacionālo identitāti un paražas, tāpēc piedāvājam nelielu ceļvedi vasaras sarīkojumos, kas tradicionāli norisinās Traķu novadā.
Pasākumu kalendāram var sekot līdzi šeit.
Oļegs Šapošņikovs, Foto: F64
To, ka Traķi no nelielas pilsētiņas ir spējīgi pārtapt kultūras epicentrā, apliecina arī Daugavpils teātra direktors Oļegs Šapošņikovs, kurš 2020. gada rudenī kopā ar aktieriem Traķos viesojās starptautiskā teātra festivāla "Trans/missions" ietvaros.
"Mani ļoti uzrunāja un joprojām uzrunā fakts, ka festivāls notika nevis galvaspilsētā vai kādā citā lielā pilsētā, piemēram, Kauņā vai Klaipēdā, bet gan Traķos. Mums palaimējās, ka pēc mūsu izrādes notika saviesīgs pasākums, kurā bija iespēja parunāt ar Traķu pašvaldības darbiniekiem, un man bija prieks dzirdēt un klausīties, kā viņi rūpējas par savas pilsētas imidžu. Tas ir ļoti svarīgi, ka mazai pilsētai ir veselīgas ambīcijas. Patīkami, ka, neskatoties uz pilsētas vai teātra mērogu, ir veselīga profesionāla ambīcija rīkot festivālu, taisīt augstvērtīgu mākslu. Tas arī ir kopīgais Traķiem un mūsu teātrim," stāsta Oļegs.
"Mani ļoti uzrunāja un joprojām uzrunā fakts, ka festivāls notika nevis galvaspilsētā vai kādā citā lielā pilsētā, piemēram, Kauņā vai Klaipēdā, bet gan Traķos. Mums palaimējās, ka pēc mūsu izrādes notika saviesīgs pasākums, kurā bija iespēja parunāt ar Traķu pašvaldības darbiniekiem, un man bija prieks dzirdēt un klausīties, kā viņi rūpējas par savas pilsētas imidžu. Tas ir ļoti svarīgi, ka mazai pilsētai ir veselīgas ambīcijas. Patīkami, ka, neskatoties uz pilsētas vai teātra mērogu, ir veselīga profesionāla ambīcija rīkot festivālu, taisīt augstvērtīgu mākslu. Tas arī ir kopīgais Traķiem un mūsu teātrim," stāsta Oļegs.
“
Kad bija izrāžu vakari, pilsētā nevarēja atrast vietu, kur novietot automašīnu, – par kādu milzu cilvēku plūsmu tas liecina. Šeit vairs nav runa par mazu pilsētu. Tur lielā skaitā bija sabraukuši cilvēki, kurus interesē teātris, kuri interesējas par teātri. Tu redzi, ka neliela pilsēta pēkšņi pārvēršas par spilgtu kultūras dzīves epicentru, un to pieredzēt bija brīnums – tas bija ļoti pacilājoši.
Rasas svētki un Jāņi
Tāpat kā latvieši, arī lietuvieši ar dažādām tradīcijām svin vasaras saulgriežus. 23. jūnijā Latvijā svinam Līgo svētkus un suminām Līgas, savukārt Lietuvā šī diena tiek dēvēta par Rasas dienu un vārda dienu svin Rasas. Šajā dienā tiek piekoptas dažādas paražas un ticējumi. Piemēram, tiek uzskatīts, ka rasai šajā dienā piemīt īpašas spējas un tā var izārstēt visas kaites. Rasas diena vēsturiski tiek saistīta ar pagānisma tradīcijām.
Vasaras saulgriežu lustes turpinās divas dienas, un 24. jūnijā Lietuvā svin Jāņus jeb Joņus. Jāņa vārds svētku kontekstā parādījās līdz ar kristietības ienākšanu Lietuvas teritorijā, tādējādi mēģinot aizēnot pagānisma tradīcijas.
Traķu novadā ik gadu šie svētki tiek svinēti gana plaši un līksmi, un tradicionāli visi jāņotāji tiek aicināti uz Lentvari, Aukštadvari vai Palukņiem, kur visā pilnībā var izbaudīt gada īsākās nakts burvību un pirmatnējo ticējumu maģiju.
Vairāk par šo svētku tradīcijām var uzzināt šeit.
Vasaras saulgriežu lustes turpinās divas dienas, un 24. jūnijā Lietuvā svin Jāņus jeb Joņus. Jāņa vārds svētku kontekstā parādījās līdz ar kristietības ienākšanu Lietuvas teritorijā, tādējādi mēģinot aizēnot pagānisma tradīcijas.
Traķu novadā ik gadu šie svētki tiek svinēti gana plaši un līksmi, un tradicionāli visi jāņotāji tiek aicināti uz Lentvari, Aukštadvari vai Palukņiem, kur visā pilnībā var izbaudīt gada īsākās nakts burvību un pirmatnējo ticējumu maģiju.
Vairāk par šo svētku tradīcijām var uzzināt šeit.
Kāpostu diena
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki tiek svinēti 15. augustā, un Dzūkijas novadā šo dienu zina arī kā Kāpostu dienu. Kā jau tas noprotams pēc nosaukuma, šajā dienā tiek godināti kāposti, kā arī svētku laikā notiek dažādi tirdziņi, danči un dziesmas, ievērojot īpašas tradīcijas.
Aptuveni augusta vidū kāpostgalvas ir sasniegušas pilnbriedu, un Dzūkijas novada ļaudis jau izsenis piekopuši dažādus rituālus, lai atgaiņātu tārpus, kas iekāro kāpostu kraukšķīgās lapas. Pārtikas krājumi ziemai savulaik bija miera garants, tāpēc tika darīts viss iespējamais, lai raža netiktu sagandēta. Piemēram, sievietes mēdza glaudīt kāpostgalvas, cerēdamas pievērst dievišķo spēku uzmanību. Ļaudis ticēja, ka kāpostu paijāšana garantēs to, ka ziemā neaptrūks pārtikas un tās pietiks līdz pat pavasarim.
Traķos kāpostu diena tiek svinēta ar vērienīgu gadatirgu, kurā var iegādāties dažādas dārza veltes un ēdienus, vietējo amatnieku darinājumus, kā arī degustēt kāpostu zupu. Pasākums tradicionāli notiek uz salas starp pilsētu un Traķu pili, un vietējie to tā arī dēvē – par Kāpostu salu, jo Krimas karaīmi uz tās savulaik audzējuši kāpostus. Kāpostu festivāls caurstrāvo kopības garu, un tas palīdz ne tikai kopt un saglabāt sentēvu tradīcijas, bet arī nodrošina tām pēctecību.
Plašāku informāciju par Kāpostu dienu var uzzināt šeit.
Aptuveni augusta vidū kāpostgalvas ir sasniegušas pilnbriedu, un Dzūkijas novada ļaudis jau izsenis piekopuši dažādus rituālus, lai atgaiņātu tārpus, kas iekāro kāpostu kraukšķīgās lapas. Pārtikas krājumi ziemai savulaik bija miera garants, tāpēc tika darīts viss iespējamais, lai raža netiktu sagandēta. Piemēram, sievietes mēdza glaudīt kāpostgalvas, cerēdamas pievērst dievišķo spēku uzmanību. Ļaudis ticēja, ka kāpostu paijāšana garantēs to, ka ziemā neaptrūks pārtikas un tās pietiks līdz pat pavasarim.
Traķos kāpostu diena tiek svinēta ar vērienīgu gadatirgu, kurā var iegādāties dažādas dārza veltes un ēdienus, vietējo amatnieku darinājumus, kā arī degustēt kāpostu zupu. Pasākums tradicionāli notiek uz salas starp pilsētu un Traķu pili, un vietējie to tā arī dēvē – par Kāpostu salu, jo Krimas karaīmi uz tās savulaik audzējuši kāpostus. Kāpostu festivāls caurstrāvo kopības garu, un tas palīdz ne tikai kopt un saglabāt sentēvu tradīcijas, bet arī nodrošina tām pēctecību.
Plašāku informāciju par Kāpostu dienu var uzzināt šeit.
Festivāls "Nav divu dzimto zemju"
Lietuvieši 6. jūlijā svin Lietuvas karaļa Mindauga kronēšanas dienu jeb Valstiskuma svētkus. Ar Mindauga vārdu tiek saistīts Lietuvas valstiskuma sākums 13. gadsimtā. 1253. gadā ar Romas pāvesta svētību Mindaugs tika kronēts par pirmo Lietuvas karali. Kronēšanas diena Lietuvā tika svinēta jau starpkaru periodā, bet pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā tā tika pasludināta par oficiālu valsts svētku dienu.
Godinot karaļa Mindauga kronēšanu, Onušķu miestā, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā no Traķiem, tradicionāli tiek rīkots festivāls "Nav divu dzimto zemju". Pasākums ir veltīts patriotismam, brīvībai, nācijas labklājībai un mīlestībai pret savu dzimteni. Onušķu iedzīvotāji mēdz teikt, ka nav divu dzimto zemju un ir svarīgi, lai katrs no mums vismaz reizi gadā atgrieztos savā dzimtenē, jo tā ir daļa no mūsu būtības.
Festivāls izceļas ar plašu programmu – koncertiem, sporta spēlēm, tostarp skrējienu apkārt ezeram, un dažādām aktivitātēm. Daudzie kolektīvi kāpj uz skatuves un priecē pasākuma viesus ar dziesmām un dejām, savukārt viens no centrālajiem notikumiem ir Lietuvas karoga pacelšana, kas simbolizē brīvību un tautas vienotību.
Plašāk par festivālu var uzzināt šeit.
Godinot karaļa Mindauga kronēšanu, Onušķu miestā, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā no Traķiem, tradicionāli tiek rīkots festivāls "Nav divu dzimto zemju". Pasākums ir veltīts patriotismam, brīvībai, nācijas labklājībai un mīlestībai pret savu dzimteni. Onušķu iedzīvotāji mēdz teikt, ka nav divu dzimto zemju un ir svarīgi, lai katrs no mums vismaz reizi gadā atgrieztos savā dzimtenē, jo tā ir daļa no mūsu būtības.
Festivāls izceļas ar plašu programmu – koncertiem, sporta spēlēm, tostarp skrējienu apkārt ezeram, un dažādām aktivitātēm. Daudzie kolektīvi kāpj uz skatuves un priecē pasākuma viesus ar dziesmām un dejām, savukārt viens no centrālajiem notikumiem ir Lietuvas karoga pacelšana, kas simbolizē brīvību un tautas vienotību.
Plašāk par festivālu var uzzināt šeit.
Svētās Annas diena
Svētās Annas svētki 26. jūlijā tiek asociēti ar vasaras ražas nogatavošanos, un lietuviešu folklorā šo dienu dēvē arī par "Nokis" vai "Sirpstąs". Savukārt Svētās Annas vārds svētku nosaukumā parādījies līdz ar kristietības izplatību Lietuvā.
Šie svētki iet roku rokā ar reliģiozām izdarībām un dievkalpojumu, kam seko dzīres. Svētās Annas svētkos īpaši tiek godināta maize, kas tiek cepta no tikko novāktās ražas, kā arī saimnieces, kuras rūpējas par savas sētas daili un mājas pavardu.
Traķu rajona Dūsmeņu ciemā šajos svētkos notiek dažādi koncerti, gājieni un amatiermākslas kolektīvu uzstāšanās, un neatņemama svētku sastāvdaļa ir arī sakoptāko viensētu īpašnieku godināšana.
Vairāk par Svētās Annas dienu var uzzināt šeit.
Šie svētki iet roku rokā ar reliģiozām izdarībām un dievkalpojumu, kam seko dzīres. Svētās Annas svētkos īpaši tiek godināta maize, kas tiek cepta no tikko novāktās ražas, kā arī saimnieces, kuras rūpējas par savas sētas daili un mājas pavardu.
Traķu rajona Dūsmeņu ciemā šajos svētkos notiek dažādi koncerti, gājieni un amatiermākslas kolektīvu uzstāšanās, un neatņemama svētku sastāvdaļa ir arī sakoptāko viensētu īpašnieku godināšana.
Vairāk par Svētās Annas dienu var uzzināt šeit.
Pirmā siena vāla svētki
Bijūnas ciemata iedzīvotāji katru gadu 6. jūlijā, kad Lietuvā svin karaļa Mindauga kronēšanas dienu, rīko festivālu par godu siena pļaušanai. Etnogrāfiskajos svētkos uzstājas vietējie un tuvējo ciemu amatiermākslas kolektīvi, un svētku centrālā tematika ir siena pļaušana.
Festivāla ietvaros tiek rīkota izstāde, kurā var apskatīt skulptūras, kas veidotas no siena, salmiem vai zāles. Pasākuma viesi var piedalīties arī dažādās aktivitātēs – izbaudīt siena pļaušanas procesu un sacensties par balvām tādās kategorijās kā "Labākais izkapts asinātājs", "Labākais pļāvējs", "Siena krāvējs", "Grābējs" un citās nominācijās.
Vakara noslēgumā tiek dziedāta Lietuvas himna, savukārt pēcāk visi pulcējas pie svētku ugunskura un bauda koncertu, kurā netrūkst nedz dziesmu, nedz deju. Festivāla apmeklētājiem dāvāta arī izdevība pamieloties ar vietējo saimnieču sarūpētajiem labumiem, tostarp zivju zupu. Festivāls sniedz lielisku iespēju satikties dažādu paaudžu cilvēkiem, pavadīt kopā laiku un iepazīt senās lauku tradīcijas.
Vairāk par pasākumu var uzzināt šeit.
Festivāla ietvaros tiek rīkota izstāde, kurā var apskatīt skulptūras, kas veidotas no siena, salmiem vai zāles. Pasākuma viesi var piedalīties arī dažādās aktivitātēs – izbaudīt siena pļaušanas procesu un sacensties par balvām tādās kategorijās kā "Labākais izkapts asinātājs", "Labākais pļāvējs", "Siena krāvējs", "Grābējs" un citās nominācijās.
Vakara noslēgumā tiek dziedāta Lietuvas himna, savukārt pēcāk visi pulcējas pie svētku ugunskura un bauda koncertu, kurā netrūkst nedz dziesmu, nedz deju. Festivāla apmeklētājiem dāvāta arī izdevība pamieloties ar vietējo saimnieču sarūpētajiem labumiem, tostarp zivju zupu. Festivāls sniedz lielisku iespēju satikties dažādu paaudžu cilvēkiem, pavadīt kopā laiku un iepazīt senās lauku tradīcijas.
Vairāk par pasākumu var uzzināt šeit.
Ražas svētki Rūdišķos un Lentvaros
Pēc vasaras saulgriežiem dienas kļūst īsākas, un, iezīmējot rudens tuvošanos, vairākos Traķu novada ciemos vasaras otrajā pusē tiek rīkoti ražas svētki. Jau par tradīciju kļuvušie ražas svētki Rūdišķos un Lentvaros ik gadu tiek svinēti ar gadatirgiem, kas apmeklētājus pārsteidz ar preču pārpilnību un daudzveidību. Svētku viesi tiek priecēti ar plašu koncertprogrammu un iepazīstināti arī ar kultūras iniciatīvām un gaidāmajiem projektiem.
Ražas svētku galvenais mērķis Rūdišķos ir Lietuvas poļu tautas tradīciju kopšana un mazākumtautību kultūras mantojuma un tā kultūras vērtības saglabāšana. Svētku ietvaros notiek dievkalpojums, kam seko gājiens no baznīcas uz centrālo laukumu pie Rūdišķu kultūras centra. Centrālajā laukumā notiek ražas izstāde, zemnieku tirdziņš, izglītojošas darbnīcas, izklaides bērniem un koncerts. Katrs Traķu rajona pagasts prezentē savu tematisko stendu ar atbilstošiem ēdieniem un aktuālo informāciju. Tikmēr Lentvaros tradicionāli pulcējas dažādu žanru deju kolektīvi, lai atrādītu krāšņus iestudējumus.
Vasaras izskaņā Lentvaros risinās arī Dvarokas mākslas festivāls, kurā apvienojas izcila mūzika, dažādu stilu deju priekšnesumi, kā arī teatrāli uzvedumi. Pasākuma viesi var arī iepazīt vietējo kulināriju un novadnieku viesmīlību.
Plašāku ieskatu ražas svētku izdarībās var gūt šeit.
Ražas svētku galvenais mērķis Rūdišķos ir Lietuvas poļu tautas tradīciju kopšana un mazākumtautību kultūras mantojuma un tā kultūras vērtības saglabāšana. Svētku ietvaros notiek dievkalpojums, kam seko gājiens no baznīcas uz centrālo laukumu pie Rūdišķu kultūras centra. Centrālajā laukumā notiek ražas izstāde, zemnieku tirdziņš, izglītojošas darbnīcas, izklaides bērniem un koncerts. Katrs Traķu rajona pagasts prezentē savu tematisko stendu ar atbilstošiem ēdieniem un aktuālo informāciju. Tikmēr Lentvaros tradicionāli pulcējas dažādu žanru deju kolektīvi, lai atrādītu krāšņus iestudējumus.
Vasaras izskaņā Lentvaros risinās arī Dvarokas mākslas festivāls, kurā apvienojas izcila mūzika, dažādu stilu deju priekšnesumi, kā arī teatrāli uzvedumi. Pasākuma viesi var arī iepazīt vietējo kulināriju un novadnieku viesmīlību.
Plašāku ieskatu ražas svētku izdarībās var gūt šeit.
Sekojiet līdzi informācijai par Traķu rajonā notiekošajiem pasākumiem un plānojiet to apmeklējumu https://www.eventstrakai.lt/en.
Projektu "Traķu rajona nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšana ar e-mārketinga pasākumiem" finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Traķu rajona pašvaldība.
Projektu "Traķu rajona nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšana ar e-mārketinga pasākumiem" finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Traķu rajona pašvaldība.
