Radošās darbnīcas un etnopēcpusdienas Traķos aicina ģimenes ar bērniem
Foto: Publicitātes foto
Traķu novada kultūras fenomenu un nemateriālo kultūras mantojumu vislabāk izzināt, piedaloties kādā no etnopēcpusdienām, kas tiek rīkotas ar mērķi socializēties, veicināt izpratni par kultūru un no paaudzes paaudzē nodot zināšanas par tradīcijām. Etnopēcpusdienas ļauj atklāt mutvārdu mākslas smalkumus – dziesmas, mīklas, parunas, jokus, stāstus, pasakas un teikas. Tāpat arī tajās var izzināt rotaļas un spēles, bet bērniem īpaši patiks radošās darbnīcas, kurās var apgūt dažādas prasmes.
Etnopēcpusdienās tiek sniegtas gan praktiskās, gan arī teorētiskās zināšanas. Tajās tiek piedāvāts gana plašs nodarbību klāsts – adīšanas tehnikas apgūšana, aušana, izšūšana, keramikas nodarbības, koka izstrādājumu grebšana un daudzas citas interesantas aktivitātes, ietverot arī kalendāro svētku paražas, piemēram, olu krāsošanu Lieldienās.
Pēcpusdiena tradicionāli noslēdzas ar diskusiju un pārdomām par to, kas jauns uzzināts un kādas jaunas prasmes apgūtas. Dalība etnopēcpusdienās ļauj labāk izprast Traķu apkaimes kultūras dzīvi, tās tiešo saikni ar seno folkloru, tradīciju nozīmi un to pēctecību ikdienā.
Pēcpusdiena tradicionāli noslēdzas ar diskusiju un pārdomām par to, kas jauns uzzināts un kādas jaunas prasmes apgūtas. Dalība etnopēcpusdienās ļauj labāk izprast Traķu apkaimes kultūras dzīvi, tās tiešo saikni ar seno folkloru, tradīciju nozīmi un to pēctecību ikdienā.
Spēles un rotaļas, kas vieno
Mūsdienās brīvais laiks nereti tiek pavadīts pie TV ekrāna vai datora, bet sendienās atpūtas brīžos tika spēlētas spēles un iets rotaļās. Spēlēm un rotaļām kultūras kanonā vienmēr ir bijusi ļoti būtiska loma, un tradicionālās lietuviešu tautas spēles sendienās īpaši iecienītas bija lauku ļaužu vidū – tās ne tikai izklaidēja, bet arī bija labs veids, kā atgūt spēkus pēc smagas darba dienas.
Traķu novada ciemos – Tiltos un Dusmeņos – ir īpaši senas tradīcijas, kas ik gadu dažādos svētkos tiek atdzīvinātas etnopēcpusdienās, kurās mīļi gaidīti ir ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī ciemiņi. Tradicionāli tiek izspēlētas dažādas jestras spēles un iets rotaļās, kā arī netrūkst dziesmu un deju.
Traķu novada ciemos – Tiltos un Dusmeņos – ir īpaši senas tradīcijas, kas ik gadu dažādos svētkos tiek atdzīvinātas etnopēcpusdienās, kurās mīļi gaidīti ir ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī ciemiņi. Tradicionāli tiek izspēlētas dažādas jestras spēles un iets rotaļās, kā arī netrūkst dziesmu un deju.
Radošās saulgriežu darbnīcas
Traķu reģiona ļaudis īpašu nozīmi piešķir ne tikai svētkiem, bet arī to gaidīšanai. Gatavošanās nereti ir grandiozāka un rosīgāka nekā pats svētku vakars. Piemēram, Ziemassvētku gaidās ne tikai pašos Traķos, bet arī novada ciematos notiek dažādas radošās darbnīcas un pasākumi.
Adventes laikā Traķi pārvēršas par īstenu Ziemassvētku fabriku, kurā no dabas un otrreiz pārstrādājamiem materiāliem tiek darināti rotājumi, svētku dekori, ekoloģiskas rotaļlietas, sveces un daudzi citi nieciņi.
Ziemassvētku gaidās tiek rīkoti arī koncerti, kuros vietējie mākslas kolektīvi priecē ar priekšnesumiem, un stāstu vakari, kuros ģimenes tiek aicinātas piedalīties kopā ar bērniem, lai ar mutvārdiem uzburtu svētku noskaņu.
Adventes laikā Traķi pārvēršas par īstenu Ziemassvētku fabriku, kurā no dabas un otrreiz pārstrādājamiem materiāliem tiek darināti rotājumi, svētku dekori, ekoloģiskas rotaļlietas, sveces un daudzi citi nieciņi.
Ziemassvētku gaidās tiek rīkoti arī koncerti, kuros vietējie mākslas kolektīvi priecē ar priekšnesumiem, un stāstu vakari, kuros ģimenes tiek aicinātas piedalīties kopā ar bērniem, lai ar mutvārdiem uzburtu svētku noskaņu.
Savukārt pavasaris tradicionāli tiek sveikts ar Lieldienu tradīciju godināšanu. Šie svētki iezīmē ne tikai dabas mošanos pēc garās ziemas, bet arī simbolizē dievišķo augšāmcelšanos. Valda uzskats, ka līdz ar dabu pamostas arī sentēvu gari, kas klejo apkārt līdz pavasara pirmā pērkona dārdiem. Līdz ar pirmo pērkona dārdu veļi atgriežas aizsaulē un atdusas mierā. Vecajie savulaik ticēja, ka Lieldienās jāapciemo senču kapi un uz tiem jāliek izdekorētas olas, kurām tika piedēvētas dažādas maģiskas īpašības.
Mūsdienās sentēvu tradīcijas iespējams izzināt radošajās darbnīcās, kurās Lieldienu gaidās notiek olu krāsošana un dekorēšana, kā arī dažādi rokdarbi, piemēram, kartīšu gatavošana. Un, protams, neiztikt arī bez rotaļām un dejām. Šajos pasākumos īpaši gaidīti ir bērni un pusaudži, lai iepazītu tradīcijas, atklātu saikni ar savām saknēm un vienkārši būtu kopā ar ģimeni.
Plašāku informāciju par etnopēcpusdienām, radošajām darbnīcām un plānotajiem pasākumiem var uzzināt šeit.
Mūsdienās sentēvu tradīcijas iespējams izzināt radošajās darbnīcās, kurās Lieldienu gaidās notiek olu krāsošana un dekorēšana, kā arī dažādi rokdarbi, piemēram, kartīšu gatavošana. Un, protams, neiztikt arī bez rotaļām un dejām. Šajos pasākumos īpaši gaidīti ir bērni un pusaudži, lai iepazītu tradīcijas, atklātu saikni ar savām saknēm un vienkārši būtu kopā ar ģimeni.
Plašāku informāciju par etnopēcpusdienām, radošajām darbnīcām un plānotajiem pasākumiem var uzzināt šeit.
Sekojiet līdzi informācijai par Traķu rajonā notiekošajiem pasākumiem un plānojiet to apmeklējumu https://www.eventstrakai.lt/en.
Projektu "Traķu rajona nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšana ar e-mārketinga pasākumiem" finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Traķu rajona pašvaldība.
Projektu "Traķu rajona nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšana ar e-mārketinga pasākumiem" finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Traķu rajona pašvaldība.
