Lai kā dzejniekiem un budistiem to negribētos, šis attēls diemžēl parāda, ka ES valstis, kurām ir lielāks IKP uz iedzīvotāju, arī ieņem augstākas vietas Laimes indeksā. Savukārt trūcīgākā ES valsts Bulgārija ir ievērojami nelaimīgāka par citām valstīm. Patīkams izņēmums ir somi – pasaules laimīgākā tauta, kā redzams, ir tikai desmitā bagātākā ES. Vai somu fenomenam būs kāds sakars ar alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju? To noskaidrosim pie šīs sērijas septītā attēla.

Aina pamatā ir līdzīga laimes indeksam – turīgākie labāk pretojās mirstībai no Covid19. Izņēmums ir Kipra un Malta, kas, šķiet, liecina, ka salu valstīm ir vieglāk izolēties. Par uzslavu Latvijai jāsaka, ka mums ir mazāka mirstība nekā sešām valstīm ar lielāku IKP (kas gan visas ir Austrumeiropā – ko tas liecina par postsociālisma medicīnu?). Un nabaga, nabaga bulgāriem arī šajā rādītājā ir visbēdīgāk.

Tik daudz pēdējos gados runāts par "stagnējošo Eiropu, kas zaudē savu vēsturisko varenību", ka nolēmām salīdzināt IKP pieaugumus pēdējo 30 gadu laikā ES un dažās citās globālajās "smagsvara" ekonomikās. Varam nomierināt pesimistus – Eiropa izskatās pavisam cienījami. Jā, Ķīna ir veikusi apbrīnojamu lēcienu, bet tas netuvina ķīniešu vidējo turīguma līmeni eiropieša līmenim. Un, ja var runāt par kāda norietu, tad, kā redzams, tas attiecināms uz Japānu.

Kā ES valstu skolēniem sokas ar PISA matemātikas testiem? Patiešām no "dumjā gala" četras ir arī IKP apakšgala valstis. Taču tālāk aina vairs nav tik viennozīmīga – samērā trūcīgo latviešu bērni ir lielāki gudrinieki par bagātajiem itāļiem, spāņiem un superbagātajiem luksemburgiešiem. Toties lielāko gudrinieku trijniekā vidēji turīgajiem igauņiem, seko bagātie nīderlandieši un tad ne visai bagātie poļi. Taču ziniet, kas lec acīs? Igauņi un poļi ir starp tiem, kas pēdējā laikā visstraujāk kāpina IKP. Un, visticamāk, tā nu gan nebūs sakritība…

Austrumeiropa "neiedzen" Rietumeiropu labklājības līmenī. Tas ir mīts! Sliktas ziņas visiem, kuri, nepētot datus, pieņēmuši, ka apjomīgās ES programmas jauno trūcīgo dalībvalstu ekonomiku stimulēšanai jau sen novedušas pie konverģences. Jā, postsociālisma valstu ekonomikas pēdējos 25 gados ir strauji augušas, taču "vecā Eiropa" aug vēl ātrāk un starpība starp turīguma līmeņiem ne tika nedilst, bet pat palielinās. Tiesa gan pēdējā piecgadē tā vismaz stabilizējusies.

Lai gan, kā parādīja iepriekšējais attēls, vidēji nekāda konverģence Austrumeiropas valstīm nav izdevusies, pētot atsevišķu valstu kustības ES turīguma reitingā, redzams – ja pirms 2004. gada lielās ES paplašināšanās vienīgi Slovēnija bija turīgāka par kādu no "vecajām" dalībvalstīm, tad 16 gadu laikā astoņas Austrumeiropas valstis ir kļuvušas turīgākas par vismaz kādu no "vecās Eiropas" valstīm. Tas pagaidām nav izdevies vienīgi horvātiem un bulgāriem.

Labas ziņas alkoholiķiem! Dzeršanas līmenim ES valstīs nav saistības ar to, cik turīgi vai trūcīgi dzīvojam. Visvairāk dzer čehi, kuri ir turīgākie postsociālisma nometnē. Bet itāliešus un maltiešus atturība nav automātiski iecēlusi bagātniekos. Ne visai turīgie latvieši un bulgāri dzer aptuveni tikpat cik bagātie spāņi, bet pat mazāk nekā ļoti bagātie vācieši, īri un luksemburgieši. Toties somi, par kuru žūpību klīst leģendas, salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir gandrīz tieši vidū.

Vai lielvaras (vēsturiskas vai pašreizējas) statuss palīdz būt bagātākam par vidējo ES līmeni? Kā redzams, pirms 30 un 20 gadiem visas lielvaras, izņemot Spāniju, dzīvoja apmēram vienādi turīgi, un labāk par ES vidējo rādītāju. Taču pēdējā desmitgadē Vācija strauji kļuva bagātāka, Itālija paslīdēja zem ES vidējā rādītāja, Spānija – attālinājās negatīvā virzienā. Visticamāk, tam ir tiešs sakars gan ar Dienvideiropas fiskālo "disciplinēšanu" pirms desmit gadiem, gan tūrisma nozares sabrukumu pandēmijas laikā.

Salīdzinājām, par cik vietām pēdējo 10 gadu laikā ES turīguma reitingā pakāpusies vai noslīdējusi katra no dalībvalstīm. Šis attēls ir īpaši izteiksmīgs, ja vēlamies aplūkot atšķirības attīstības tempos valstīm, kurās labklājības līmenis ir līdzīgs. Skaidrs, ka Luksemburgu neviens nenoķers un Bulgārija nevienu nenoķers, bet tajā reitinga sadaļā, kur "drūzmējas" valstis ar līdzīgu IKP, desmit gados ir notikušas trillera cienīgas pozīciju pārbīdes – apsveicam lietuviešus un rumāņus, un ar šausmām skatāmies uz slovākiem un grieķiem – cik labi, ka Latvija nav tur!

Jā – saskatāma zināma sakarība starp turīguma līmeni un automašīnu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem. Samērā trūcīgajiem rumāņiem, latviešiem un ungāriem ir maz automašīnu, bet superbagātie luksemburgieši šajā attēlā beidzot ir līderi abos salīdzinātajos rādītājos. Tomēr, kā redzams, piemēram, bagātajiem dāņiem un īriem nešķiet svarīgi tikt pie automašīnām, bet trūcīgajiem poļiem savā īpašumā iegūt auto šķitis tikpat svarīgi kā bagātajiem itāliešiem un somiem.