Lielākā daļa cilvēku teiktu, ka tā ir gramatiski pareiza valoda ar pareizi ievietotām pieturzīmēm, bez hibrīdtekstiem, barbarismiem, taču par vienu pareizo definīciju ir grūti vienoties.

Šo jēdzienu lūdzām izskaidrot arī latviešu literatūrzinātniecei, valodniecei un Saeimas deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei, kura stāsta, ka ''literāra valoda ir valodas paveids, kas raksturo kultūrtautas". "Ar literārās valodas palīdzību, mēs varam savstarpēji vieglāk sazināties. Ir ļoti svarīgi, lai bez literārās valodas ir vēl valodas paveidi - dialekti, izloksnes, kas ir valodas bagātināšanas avots,'' viņa papildina.

Tieši no jauniešiem ir atkarīgs, cik ilgi vēl latviešu valoda būs dzīva un kā tā attīstīsies. Bieži, ejot pa ielu vai novērojot jauniešus kafejnīcā pie blakus galdiņa, varam dzirdēt, ka šie vienaudži, kuriem dzimtā valoda ir latviešu, spēj tajā sarunāties, tomēr izvēlas runāt angļu vai kādā citā valodā, jo viņi paši apgalvo, ka tā ir ērtāk.

Valsts prezidents Egils Levits uz jautājumu, vai jaunieši ir apzinīgi latviešu valodas lietotāji, atbild: ''Varu teikt, ka daļa izmanto, bet lielākā daļa – nē. Ir tāds priekšstats, ka vien ar latviešu valodas pamatzināšanām pietiek, bet diemžēl tā nav. Valodas līmenis ir jūtami samazinājies, tomēr tā nav jaunās paaudzes problēma, bet gan tehnoloģiju. Ir iespēja, ka pati sabiedrība mazāk pievērš uzmanību literārai valodai.''

''Es vairāk sliektos uz to, ka ir neizpratne [jauniešu vidū] par to, kāpēc tas, kam jau ir vārdi un nozīme, ir jālatvisko neizskaidrojamos terminos un jēdzienos. Mēs dzīvojam sociālo tīklu vidē, kur šie vārdi ir pieejami angliski. Valodas lietojums ir par ērtību, lai mēs varētu izmantot vārdus un pielietot tos ikdienā, pasakot to, ko domājam,'' uzskata Līva Kalnača, sociālo mediju un digitālās vides pētniece.

"Robeža starp valodām kļūst trauslāka. Arvien biežāk nākas pamatot vajadzību apgūt dzimto valodu, jo daudzi jaunieši atzīst, ka ar Latviju savu nākotni nesaista - viņi studēs ārzemēs vai strādās šeit starptautiskos uzņēmumos, kuros saziņa notiek angļu valodā," norāda latviešu valodas skolotāja Lauma Muižniece.

Viss sākoties no ģimenes – tas, kā bērni jau pirmajos dzīves gados redz valodu un kultūru, var lielā mērā izšķirt tālākās izvēles. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece vairākkārt uzsver, ka liela loma ir arī pedagogiem, taču atzīst: ''Nav tādas receptes – ja skolā būs šādi nosacījumi, tad viss būs kārtībā. Nē, skola var izdarīt visu iespējamo, ģimene var izdarīt visu iespējamo, bet tālāk tas ir atkarīgs no katra paša.''

Tāpat būtiski pieminēt, ka valodu ietekmē ikviens apkārtējās sabiedrības loceklis. "Kā mēs paši runājam – politiķi, mediju cilvēki, sabiedrībā pazīstamas personas... Ja mēs arvien vairāk stāstīsim un rādīsim piemēru, ka ir forši runāt, ir forši zināt sen piemirstus vārdus, arī jaunieši no tā ietekmēsies," spriež ministre.

Dzīvojam steidzīgā laikmetā, kad bieži vien, lai ātri nodotu informāciju, nav laika rakstīt formāli un gramatiski pareizi. Gandrīz ikviens, tērzējot sociālo tīklu vidē, ir izmantojis saīsinājumus vai garumzīmes vietā uzrakstījis divus patskaņus. Tāpat ikdienas steigā ierunājam balss ziņas, kas prasa mazāk piepūles un laika, arī emocijzīmēm ir liela nozīme savstarpējā komunikācijā. Cik lielā mērā sociālie tīkli ietekmē gramatiski pareizu latviešu valodu, un vai ar to ir jācīnās?

Pētniece Kalnača ieskicē vienu no būtiskākajām atšķirībām bezkontakta saziņā: "Visas ziņas, ko mēs saņemam, patērējam kādā kontekstā. Viedtālruņos problēma ir tā, ka sūtītājs nekad nezina, kādā kontekstā saņēmējs to patērēs." Līdz ar to katram vēstījumam, kas nonāk pie adresāta, nokrāsu iedod vide, kurā tas tiek uztverts. Pat pozitīvākā ziņa dažu sekunžu laikā var tikt uztverta negatīvi.

Par valodas sabojāšanu filoloģei Kursītei-Pakulei ir savs viedoklis: "Katra jauna paaudze teica – valoda tiek neglābjami bojāta. Jā, valoda mainās ar katra jauna saziņas veida vai paņēmiena ienākšanu. Ienākot radio, parādījās radio diktoru balsis, tomēr, ienākot televīzijai, tā arī atstāja iespaidu. Sociālie tīkli noteikti atstāj iespaidu arī rakstībā, tomēr ne tik daudz runā. Skatoties no malas, notiek valodas vienkāršošana, un, iespējams, notiek mūsu kā cilvēcisku būtņu vienkāršošanās."

Valodu sociālajos tīklos lielā mērā ietekmē influenceri jeb satura veidotāji ar lielu atpazīstamību. Influencere Kristīne Beitika pauž uzskatu: "Pareiza valodas lietošana ir cieņa pret lasītāju. Visam svarīgākais ir saturs, ko influenceris veido, tāpēc viņam seko, taču valoda ir viens no kopējā tēla veidošanas aspektiem. Valoda arī liecina par attiecīgā influencera izglītības līmeni."

Neviens no uzrunātajiem valodas lietotājiem emocijzīmes neatzīst par problēmu, tieši pretēji – tās atdzīvinot tekstu. "Tas palīdz un dažādo, papildina tekstu. Emocijzīme būtībā ir vārds, kurš izsaka attieksmi," uzskata Levits.

Savukārt Kalnača atzīst: "Emocijzīmju loma ir milzīga! Ja runājot ir iespēja izmantot žestus, mīmiku, balss toni, rakstiskā vidē, mums tas viss tiek liegts. Var izmantot caps lock (poga, kas aktivizē lielo burtu ievadi – aut.piez.) un pieturzīmes, lai paustu savu tēlu un nostāju, bet idejiski tieši emocijzīmes ir tās, kas ļauj izteikt visas savas domas un piešķir sarunai nokrāsu."

Lietišķajos rakstos esam formāli, taču savu attieksmi paužam tieši sarunvalodā. Līdz ar brīvāku stilu sociālajās vietnēs tiek izmantoti arī vārdi ar daudz spilgtāku un izteiksmīgāku nokrāsu. Tas ir veids kā izteikt gan pozitīvas emocijas, gan arī dažādas negācijas. Tieši negācijas ir viena no visvairāk pamanākāmajām "blaknēm", kas neierobežoti izplatās sociālajos medijos.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore, filoloģijas doktore Sanita Martena skaidro: "Nelietišķos rakstos izplatās negatīvisms, jo lietišķie raksti ir funkcionāli un neemocionāli. Savukārt, teksti, kas nav lietišķie raksti, ir tie, kuros izskan cilvēku viedokļi, tiek paustas izjūtas, un tie būs emocionāli, tas nozīmē, arī ar negatīvām emocijām pielādēti. Negatīvi komentāri un valoda parādās sevišķi, ja ir anonīms rakstītājs. Valoda ir tikai drēbes, ārējā forma, briesmīgāks ir tas saturs, kas ir zem šīm drēbēm. Lai mainītu kāda cilvēka valodu, ir jāmaina saturs, daudz jāstrādā ar viņa emocijām, izglītošanu. Tad mainīsies arī valoda. Nomainot mēteli, cilvēks nemainās."

Savukārt Kursīte-Pakule uzsver: "Es nedomāju, ka ir jāievieš cenzūra, taču, manā personīgajā skatījumā, katram komentāram jābūt vārdam un uzvārdam. Tas rada atbildību, ir jābūt atbildībai par to, ko darām, un vārdiem, ko rakstām."

"Es drīzāk teiktu, ka tas [negatīvisms] ir saistīts ar sociālajiem medijiem, tie motivē negatīvus rakstus, jo cilvēki daudz vairāk reaģē uz strīdīgām lietām. It īpaši "Twitter", kur ir mazs simbolu skaits, motivē nevis izvērst akadēmiskas debates, kur skaidro, kam tu nepiekrīti, ar trīs argumentiem un rezumē, un pavadi laiku, lai uzslavētu pirms kritizē, bet tu uzreiz saki: "Nē, tu losis esi!" Es domāju, ka esam pieraduši pie tā, ko redzam sociālajos tīklos, ka tas visticamāk ir negatīvs," saka jaunais epidemiologs, aktīvs sociālo tīklu lietotājs Ņikita Trojanskis.