Skolā ļoti svarīgi apgūt pamatus rīcībai visās cilvēka darbībai nozīmīgajās jomās, tai skaitā, izpratni par to, kā darbojas ekonomika, kā plānot savus resursus, kādēļ pastāv nodokļi, jāmācās kritiski izvērtēt informāciju no daudzveidīgiem avotiem. Bet visvairāk jauniešiem jāiemācās, kā turpināt iegūt un apstrādāt arvien jaunu informāciju visu turpmāko dzīvi. Skolas uzdevums nav visiem ļoti konkrēti iemācīties aizpildīt kādu vienu konkrētu maksājumu veikšanas veidlapu vai sistēmu, jo tās mainīsies.

Runājot par nodokļiem vai par budžeta lietām, es domāju, ka to varētu iemācīt ar interesantām metodem, kādu ir pietiekami daudz. Es domāju, ka skolās vajadzētu mācīt par nodokļiem, finanšu pratību, medijpratību, jo jaunietim, beidzot skolu, vieglāk, protams, ir, kad tas viss ir iemācīts. Skola ir skola, bet ir dzīve ārpus skolas, kurā jūs arī varat mācīties ļoti daudz noderīgu lietu. Tās ir dažādas nevalstiskās organizācijas, tie ir dažādi jauniešu centri, tās ir daudz un dažādās jauniešu aktivitātes, kurās jūs varat iesaistīties. Tās būs tās lietas, ko jūs paralēli skolai iemācīsieties – gan darbu komandā, gan atbildības uzņemšanos, gan ideju ģenerēšanu, gan viedokļa izteikšanu, gan pastāvēšanu par savu viedokli.

Es domāju, ka mūsdienu jaunieši vispār netiek sagatavoti pieaugušo dzīvei ne skolā, ne ģimenē. Bet tā ir daļa no mūsu Eiropas sabiedrības, kur vecāki ļoti piedalās bērna dzīvē, arī bērna skolas gaitās, praktiski atņemot bērniem iespēju kļūt patstāvīgiem. Skolas programmu pēdējām klasēm nepārzinu, bet, redzot studentus, varu teikt, ka ar finanšu pratību ir tiešām vāji. Vienlaicīgi gribu arī piebilst, ka tas ir ļoti atšķirīgi dažādu skolu absolventiem. Protams, ka skolā būtu jāmāca prasmes, piemēram, par finansēm, informāciju medijiem un to izvērtēšanu, kritisko domāšanu. Ja jau skola ir obligāta un nosaka minimālo nepieciešamo zināšanu līmeni, mēs, sabiedrība, nevaram paļauties uz to, kā bērniem visu iemācīs vecāki – vecāku izglītības līmenis, tai skaitā, medijpratībā un finanšu pratībā, visbiežāk ir nulle, jo tas tiešām netika mācīts.

Es domāju, ka skola nekad neiemācīs visu. Skolas uzdevums, man liekas, arī nav tikai iemācīt dzīvei. Skola ir viens no dzīves periodiem, kad tu mācies, bet tikpat labi, piemēram, par finanšu pratību, ir jābūt iesaistītai arī ģimenei. Es nedomāju, ka skola ir vienīgā mācīšanās institūcija mūsdienās, bet tā noteikti ir svarīga platforma, lai skolēni komunicētu viens ar otru, palīdzētu un atbalstītu viens otru.

Trakākās sekas, tas, ko es šobrīd redzu, ir tas, ka skolēni pārstāja ticēt savām prāta spējām un tur, kur var paļauties uz zināšanām, meklē palīdzību "google". Pat es zinu, ka tu zini, bet tu pat nemēģini izmantot tās savas zināšanas un prasmes, bet meklē uzreiz palīdzību internetā, jo tā ir drošāk, jo pasaule ir nedroša, jo vajag pārbaudīt. Man liekas, tas šobrīd ir lielākais traucēklis arī "Skola2030" programmā.

Mana lielā sāpe ir tā, ka, manuprāt, mācību priekšmetā "Latviešu valoda" jaunā "Skola2030" programma neveicina skolēnu latviešu valodas gramatikas zināšanas, neveido valodas kā sistēmas izpratni, nerosina radošumu un neattīsta lasītprasmi. Uzskatu, ka diemžēl "Skola2030" programma neveicina 21.gadsimta skolēnu vajadzīgās prasmes latviešu valodā.