Piecas lietas, ko, iespējams, nezināji par farmaceita profesiju

Farmaceits mācās līdz sirmam vecumam. Farmaceita zināšanas ir balstītas zinātnē – jāapgūst medicīna, ķīmija, bioloģija, bet vienlaikus tā ir ļoti dinamiska profesija. "Ir daudz medikamentu, kas atklāti pirms 100 gadiem, to formulas joprojām darbojas, un mēs tās lietojam. Taču nemitīgi notiek jauni pētījumi un rodas jauni atklājumi. To spilgti parādīja Covid-19 laiks ar straujo vakcīnu attīstību. Mainās arī ārstēšanas vadlīnijas: nevar salīdzināt to, kā strādājam tagad, ar 20–30 gadu senu pagātni. Mainās pacienti, mainās laiks, kurā dzīvojam, mainās medikamenti, tāpēc farmaceitam nepārtraukti ir jāmācās, koledžā vai augstskolā iegūtās zināšanas ir tikai pats, pats pamats," stāsta Ieva Virza.

Viņa atzīst – profesionālo zināšanu pilnveidi ļoti veicina arī "Mēness aptieka". "Varbūt skan pārāk "pareizi", bet šeit darbinieks iegūst stabilitāti – drošību, strādājot vienā no lielākajiem nozares uzņēmumiem; dinamiku – aptieku ir daudz, darba iespējas plašas; un izaugsmi – mums ir daudz iespēju mācīties un kļūt arvien labākiem savā profesijā," saka Ieva. Savukārt sadzīvē īpašās medicīniskās zināšanas lieti noder ikdienā, rūpējoties par ģimenes, bērnu un draugu veselību.

Aptieka no aptiekas atšķiras! "Ir dažāda profila aptiekas. Tas, ka esi farmaceits, nenozīmē, ka tava dzīve ir iepriekšparedzama," stāsta Ieva. "Es strādāju liela tirdzniecības centra aptiekā, tur ir intensīva klientu plūsma, dažādu vecumu cilvēki, dinamiska ikdiena, un man tas ļoti patīk. Bet ir aptiekas poliklīnikās un slimnīcās, kur vajadzīgas specializētas zināšanas. Ir mazākas aptiekas laukos, kur farmaceits visus pazīst un kļūst par uzticības personu. Ir aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. Ir diennakts aptiekas. Katrs var atrast sev piemērotāko un specializēties noteiktā virzienā."

Kļūt par farmaceitu nekad nav par vēlu. "Mēness aptieka" nodrošina prakses vietas un apmāca jaunos kolēģus, kas apgūst farmaceita profesiju Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta koledžā un Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžā. Kā liecina pēdējo gadu novērojumi, par farmaceitiem vēlas kļūt ne tikai jaunieši pēc vidusskolas, bet arī cilvēki, kas jau apguvuši kādu profesiju.

"Arī manā komandā ir vairāki darbinieki labākajos gados, kas kļuvuši par farmaceitiem, taču iepriekš apguvuši citas zinības, piemēram, komunikācijas zinātni, kas labi noder mūsu darbā! Prieks, ka uzņēmums ir tik pretimnākošs saviem darbiniekiem visās vecuma grupās. Nobriedušu cilvēku ienākšana farmācijas nozarē ir jauna iezīme: agrāk mācīties, kamēr galva metas sirma, bija tipiski Eiropai, un mēs varbūt to ne vienmēr novērtējām. Taču tas ir brīnišķīgi! Šādi cilvēki ir motivēti, mērķtiecīgi, zinātkāri, un te atgriežamies pie tā, kādam jābūt labam farmaceitam," atkāj Ieva.

Farmaceits – treneris, eksperts, rakstnieks. Covid-19 pandēmija nav gājusi secen arī aptiekām. Ieva lepojas, ka visā pandēmijas ierobežojumu laikā viņas aptieka ne uz brīdi nav bijusi slēgta un ir izdevies nodrošināt nepārtrauktu medikamentu un farmaceitu konsultāciju pieejamību pacientiem, kaut arī slimoja paši farmaceiti. Vēl vairāk – viņai pietiek enerģijas arī papildu pienākumiem: ""Esmu uzņēmuma iekšējais treneris, kas nodod teorētiskās un praktiskās zināšanas jaunajiem kolēģiem. Tāpat man ir plašas iespējas piedalīties dažādos informatīvos pasākumos, un tas sniedz lielu pieredzi un gandarījumu. Ja piezogas rutīnas sajūta, noteikti atskanēs zvans no uzņēmuma vadības ar kārtējo aicinājumu uz kādu informatīvu pasākumu, interviju medijos vai izglītojoša raksta sagatavošanu. Tas ir lieliski – man patīk mani ikdienas darba pienākumi, bet šādi papildu izaicinājumi veicina pašizaugsmi!"

Mūsdienīgā aptiekā vieta atrodas gan digitalizācijai, gan farmaceita kompetencei. Vēl viens aspekts, ko krietni mainījusi pandēmija, ir digitalizācijas pakāpe teju visās nozarēs. "Pandēmija parādīja, ka aptiekām būs jāmainās, tas jau notiek, taču vienlaikus sapratām, ka pat striktu ierobežojumu laikos farmaceita konsultāciju loma tikai pieaug. Digitalizācija notiek arī aptiekās – tā ir e-recepte, dažādi zāļu meklēšanas rīki, interneta aptieka, bet individuālu farmaceita konsultāciju būs grūti aizstāt. Farmaceitu zināšanas ir vajadzīgas gan cilvēkiem ar hroniskām slimībām un tiem, kuri lieto vairākus medikamentus, gan visiem tiem, kas Covid-19 ietekmē ir sākuši daudz vairāk rūpēties par profilaksi. Farmaceitu uzdevums ir viņus pietiekami informēt, lai zāles, iespējams, nemaz nebūtu vajadzīgas," pārdomās dalās Ieva.

Viņa spriež, ka ar laiku aptieku funkcionalitāte paplašināsies, ieviešot konsultāciju telpas, plašākas diagnostisko izmeklējumu, mērījumu un testēšanas iespējas, attīstot vakcināciju. Aptiekās ir tam nepieciešamā vide un apstākļi, kā arī atbilstoši sagatavoti darbinieki. "Protams, normatīvie akti nosaka katras aptiekas iespējas un ar platību saistītos ierobežojumus, tāpēc visas aptiekas nevar tā vienkārši kādā stūrī piekārt aizkariņu un sākt vakcinēt. Bet nākotnē viss ir iespējams. Mēs visi kopā varam veidot vēl mūsdienīgāku un patīkamāku aptieku vidi: ražotāji – radīt arvien ērtāk lietojamus medikamentus, apvienojot vairākus komponentus vienā tabletē, izstrādājot noteiktu formu plāksterus, garšīgas zāles bērniem, viegli lietojamas – senioriem utt.; farmaceiti – apgūt jaunāko, izskaidrot šo zāļu lietošanu, veicināt profilaksi un līdzestību; pacienti – būt līdzestīgi, lai izrakstītās zāles tiešām lietotu un valsts un personiskie līdzekļi netiktu sēti vējā. Modernizācija nav pašmērķis, bet mērķu sasniegšana ir mūsdienīga uzņēmuma pazīme. Aptiekas mērķis ir rūpēties panākot, lai cilvēkiem izrakstītās zāles patiešām nestu cerēto labumu," nākotnes ideālo aptieku ieskicē Ieva.