Foto: LU Bioloģijas fakultātes absolvents Mārtiņš Borodušķis
Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē attīstās daudzpusīgas personības un domāšanas veids, kas ļauj saskatīt likumsakarības ne tikai dabā un zinātnē, bet arī plašāk – sabiedrībā. Studijas šeit būs īstā vieta tiem skolu absolventiem, kas nebaidās un nevairās no daudzpusīgas un starpdisciplināras personības attīstības, kas pirmajā brīdī var šķist pavisam neiespējama un nesavietojama. Dabas zinības savienojumā pat ar muzikālo dzirdi un mākslas prasmēm – tik bagātīgu prasmju apvienojums ir biologam.
„Studēt bioloģiju nozīmē iegūt ļoti plašas zināšanas. Galvenais – izprast, kurš bioloģijas virziens pašam interesē un kurā grib darīt. Būtiski, lai profesionālā nodarbošanās rada prieku, un ne mazāk svarīgi – rada arī ienākumus,” LU Bioloģijas fakultātes absolvents Mārtiņš Borodušķis.
„Biotehnoloģiju attīstība šī brīža izaugsmes potenciāla ziņā ir apmēram turpat, kur IT nozare bija pirms vairāk nekā 20 gadiem. Šai nozarei paredzama ļoti strauja attīstība un ir daudz iespēju.”
LU Bioloģijas fakultātes absolvents Mārtiņš Borodušķis.

To, kāds zināšanu un talantu kopums veido biologu, skaidro Bioloģijas fakultātes (BF) dekāne Līga Ozoliņa Molla: "Studējot ir nepieciešama un tiek attīstīta laba muzikālā dzirde – atpazīt putnu balsis tikai pēc dzirdes liek trenēt labas dzirdes atmiņas spējas. Zīmētās mākslas prasmes – ne viena vien zieda formula ir ne tikai jāuzraksta, bet arī jāuzzīmē vai nu oriģinālā uz papīra lapas vai datorā. Matemātika – bez statistikas zināšanām neiztikt nedz elementārajos pētījumu rezultātu aprēķinos, nedz meklējot iedzimtības olbaltumvielu secību gēnu pētījumos. Bez fizikas zināšanām nav iespējams izskaidrot, kāpēc organismā cirkulē šķidrumi un kāpēc kustību un stājas stabilitāti ietekmē ķermeņa smaguma centra novietojums. Savukārt visam pamatā ir ķīmija – dzīvības un mīlestības ķīmija pret visu, ko mēs darām. Pat tāda šķietami ar bioloģiju nesavienojama zinātne kā vēsture var noderēt, ja students izvēlas izstrādāt zinātnisko darbu arheobioloģijā, kur ar molekulārās bioloģijas un ģenētikas metodēm tiek izzinātas laikā sen atpakaļ dzīvojošo cilvēku, dzīvnieku vai citu dzīvo būtņu ģenētiskās un citas bioloģiskās īpatnības, kuras ir jāprot sasaistīt ar tā laika vēsturiski bioloģiskām norisēm."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit