Tam piekrīt Andis Kublačovs, kurš ir absolvējis Ģeogrāfijas studiju programmu un "ģeogrāfos" ir izgājis visus studiju līmeņus, sākot no bakalaura studijām un pašlaik ir doktora grāda pretendents. Viņa profesionālā aizraušanās ir pilsētplānošana, bet maizes darbs - nekustamo īpašumu projektu vadība – A. Kublačovs ir projektu direktors vienā no vadošajiem komerciālo nekustamo īpašumu uzņēmumiem Baltijā – SIA Linstow Baltic, Latvija. Viņš ir arī Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Starptautiskās Pilsētu un reģionu plānotāju savienības (ISOCARP) biedrs.
A. Kublačovam studiju izvēli pamudinājusi bērnības un skolas gadu lielā interese par ceļošanu, pētīšanu. Sākot no 7. klases, viņš katru mēnesi no savas dzimtās Liepājas devies uz Rīgu, lai piedalītos Jauno ģeogrāfu skolā – sacensībās par dažādiem ģeogrāfijas tematiem visas valsts mērogā, bija Latvijas atklātās ģeogrāfijas olimpiādes čempions, kas ļāvis bez iestājeksāmeniem iekļūt universitātē budžeta grupā.
"Mana rekomendācija: tvert studijas ģeogrāfos kā iespēju padziļinātāk izprast apstākļu un procesu kopsakarības, skatīt dažādu lietu būtību. Tas ļauj uztrenēt erudīciju, kas pēcāk ļauj ģeogrāfam daudz kur darboties. Ir tāds žargona izteiciens: "Kas ir ģeogrāfs? Plaša profila "nespeciālists"." (smejas) Tas nozīmē, ka fakultātē var iegūt plaša profila zināšanas. Tas turpmāk dzīvē dod iespēju kolosāli orientēties informācijā, to analizēt, ģeneralizēt un sintezēt, kas ir ļoti būtiska vērtība. Tā lielā mērā ir atšķirība, piemēram, no juristiem, kuriem, savukārt, indivīdi un individuālie gadījumi ir pamatu pamats, un, nedod Dievs, meklēt kaut kādas vispārējas kopsakarības[1]!" paskaidro A. Kublačovs.
Ar plašāku skatu, kas notiek Latvijā un pasaulē
ĢZZF jāstudē, ja interesē dabas zinātnes, iesaka fakultātes absolvents. "Lai spētu izskaidrot procesus, piemēram, saviem bērniem pastāstīt, kāpēc ir zibens, kāpēc spīd saule un ar ko ievērojams ir Amerigo Vespuči. Nenākt studēt, ja nesaista daba. Iesākt vajadzētu ar Jauno ģeogrāfu skolu, aizbraukt uz kādu no tās pasākumiem, izjust vidi, redzēt, par ko cilvēki sacenšas. Tā ir kā placdarms, lai pārbaudītu savu interesi. Es pats biju skolas debašu klubā, bet tas mani neaizrāva, un tad arī laikam sapratu, ka nekad nebūšu jurists, jo nespēju pilnvērtīgi aizstāvēt viedokli (kaut vai spēlē), ja es tam nepiekrītu. Ģeogrāfam ir citādāk: ir fakts – balts vai melns, kuru ir iespēja pārbaudīt," stāsta A. Kublačovs.
LU ĢZZF dekāne profesore Zaiga Krišjāne stāsta, ka fakultāte piedāvā augstāko akadēmisko izglītību trīs līmeņu studijās: bakalaura, maģistra un doktora studiju programmā, un ir pazīstama ar tās klasiskajiem studiju virzieniem – ģeogrāfiju, ģeoloģiju un vides zinātni, turklāt ģeogrāfiju un ģeoloģiju Latvijā var apgūt tikai šajā fakultātē. Jaunas un valstī unikālas ir ģeoinformātikas studijas: šogad tajās būs tikai otrā uzņemšana. "Ģeoinformātika ir kā ģeogrāfijas un IT jomas apvienojums. Noteikti ikviens kaut reizi ir lietojis Google kartes – tas ir rezultāts, ko redzam un lietojam, bet, lai tādas taptu, ir ieguldīts liels datu analīzes un vizualizācijas darbs," studiju virzienu paskaidro dekāne.
Bakalaura studijās tiek piedāvātas četras programmas, un ir plānota pavisam jauna – ar kultūrvides mantojumu saistīta – programma. Tā pašreiz ir licencēšanas procesā un pirmos studentus plānots uzņemt jau šoruden.
Arī studiju programmas vides zinātnēs ir ļoti iecienītas, un ne tikai tāpēc, ka lokāli un globāli t.s. zaļais kurss kļuvis populārs. "Ģeogrāfija jau pēc savas būtības ir "zaļa", jo tā pēta dabu un cilvēkus. Tās ir studijas par Zemi, dabu un tautu. Skatāmies, kas notiek uz Zemes, Zemes dzīlēs un meklējam kopsakarības, pētām, kādi procesi notiek, kā cilvēks tos uztver, vērtē... Papildinām to visu ar mūsdienu tendencēm un tehnoloģijām. Studijas palīdz labāk izprast, kas notiek mūsu mainīgajā pasaulē," saka dekāne.
Maģistratūras studijās klasiskos studiju virzienus papildina telpiskās attīstības plānošanas studijas. "Kā labāk organizēt transporta plūsmas, kā plānot dzīvesvidi utt. – tas ir liels darbs kopā ar sabiedrību, lai apmierinātu tās vajadzības un gaidas," viņa nedaudz ieskicē studiju virzienu.
Fakultāte, sadarbojoties ar daudzu pasaules valstu zinātniekiem, nodrošina arī zinātnes attīstību ģeogrāfijā, ģeoloģijā un vides zinātnē Latvijā. Šī zinātniski-praktiskā pieredze ir izplatīta un ar katru gadu iet plašumā. Fakultātei ir plašs starptautiskās sadarbības tīkls, piemēram, Erasmus programmā tai ir vairāk nekā 40 partneru dažādās valstīs. Studenti pašlaik iesaistījušies starptautiskajos kursos, kuros piedalās vairāk nekā 50 valstu un tiek veikta praktiskā izpēte par attīstības procesiem lauku centros un pilsētās. Zinātnē balstītas studijas iet roku rokā ar praksi, daudzi no pasniedzējiem ir iesaistīti pētniecībā ārvalstīs un arī Latvijā. Piemēram, pati fakultātes dekāne darbojas sociālās un ekonomiskās ģeogrāfijas jomā un veic pētījumus par iedzīvotāju migrācijas procesiem. Fakultāte ir atpazīstama arī ar klimata pārmaiņu pētījumiem, pasniedzēji tā ietvaros bijuši polārajos apgabalos – Antarktīdā, Grenlandē.
Esot īstajā vietā, viss sakārtojas kā vajag
Studējot jāskatās, kas studentam interesē vairāk. "Iesaku pirmajā kursā nekoncentrēties uz vienu studiju priekšmetu, kas patīk (piemēram, nu visi būs kartogrāfi, jo ir foršs pasniedzējs). Mazliet vēlāk ir jāsajūt, kur ir patiesā vilkme. Man vairāk interesēja cilvēku ģeogrāfija, svarīga bija ekonomģeogrāfija un viss, kas saistīts ar pilsētu plānošanu, procesu vērtēšanu, un šai jomā studijas ir tikai viena, būtiska daļa. Otru veido pieredze, kas rodas strādājot. Pateicoties universitātes mācībspēkiem, nonācu darba vietā, kur, strādājot ar dažādiem Eiropas pilsētplānošanas, telpiskās plānošanas projektiem, es iedziļinājos šajā tēmā, "sapinos" ar arhitektiem, un tālākā izglītība un arī darbs jau saistījās ar pilsētplānošanas jautājumiem. Tam visam pamats ir izglītība "ģeogrāfos"," stāsta A. Kublačovs.
Ārpusstudiju laikā var piedalīties dažādos atraktīvos tradicionālajos "ģeogrāfu" pasākumos (t.sk., praksēs), kas ir kļuvuši par leģendāriem un nostāsti par tiem iet no mutes mutē. "Jāapzinās, ka studēt "ģeogrāfos" – tas nav tikai braukt ar laivām vai kāpt kalnos un dzert alu. Ir jābūt labām zināšanām dabas zinātnēs, matemātikā, ķīmijā, arī fizikā. Bez tām pilnvērtīgi kļūt par labu jomas speciālistu būs ārkārtīgi grūti," norāda A. Kublačovs.
Jāpiebilst, ka A. Kublačovs papildu prasmes un zināšanas pilsētplānošanā, transporta plānošanā un infrastruktūras attīstībā ieguvis arī dažādās izglītības iestādēs Zviedrijā, Beļģijā, Somijā, Taivānā, ASV un Nīderlandē. Ievērojamu pieredzi pilsētplānošanā un projektu vadībā guvis, strādājot publiskajā pārvaldē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, privātuzņēmumos SIA "Reģionālo studiju centrs" un SIA "Metrum", piealoties un vadot dažādus ar teritorijas attīstības plānošanu saistītus projektus, kā arī konsultējot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un strādājot par vieslektoru augstskolās (Latvijas Universitāte, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA").
Iegūtā izglītība ar dziļiem pamatiem
"Fakultāte var lepoties ar to, ka ģeogrāfi ir plaša profila, elastīgi speciālisti, kas var jēgpilni darboties visdažādākajās jomās, nozarēs un dot tām savu pienesumu. Kas vieno tik dažādās jomās strādājošos, piemēram, Dzintri Kolātu, Arvilu Ašeradenu, Juri Paideru, Viesturu Koziolu? Biznesā gandrīz nekas, bet visiem ir ģeogrāfu izglītība. Šādus cilvēkus varētu saukt vēl un vēl," saka fakultātes absolvents.
Runājot par turpmākās karjeras perspektīvām, fakultātes dekāne Z. Krišjāne norāda: "Iegūtajai izglītībai ir plašas pamatzināšanas. Studējošiem ar laiku ir iespējas specializēties konkrētā jomā. Piemēram, darba tirgū ir liels pieprasījums pēc ģeologiem, pēc dažādiem vides pārvaldības speciālistiem, mūsu studenti strādā arī dažādos konsultāciju uzņēmumos, kartogrāfijas jomā, vides stāvokļa vērtēšanā, kultūras mantojuma un dabas aizsardzības jomā. Apmeklējot teju jebkuras jomas organizāciju, tajā sastapsit kādu ģeogrāfu. Mēdz teikt: studējot iegūsti draugus uz mūžu. Ģeogrāfu kopiena, ko mēdz dēvēt arī par "ģeogrāfu mafiju" – tas ir neredzamais atbalsta tīkls, kas noderīgs visai dzīvei," saka Z. Krišjāne.
"Studijas LU ir liels ieguvums, jo mūsdienās zināšanas nepieciešamas ikvienā jomā. Tā ir iespēja pilnveidot sevi un spert nākamo soli, lai paskatītos plašāk, kas notiek Latvijā un pasaulē. Mūsu studijās sasaiste starp lokālo un globālo ir ļoti izteikta," skaidro dekāne, aicinot nākt studēt arī tādēļ, ka fakultāte atrodas jaunās telpās Torņakalna studentu pilsētiņā – modernā vidē LU Akadēmiskajā centrā. Esot kopā ar citām LU fakultātēm, var izmantot visas iespējas, ko sniedz studijas. Īpaši aicināti tie, kuri grib uzzināt ko jaunu, atklāt sevi un pasauli, paplašināt savu redzesloku, attīstīt praktiskās un zinātniskās iemaņas, pētot mūsu planētu un tās daudzveidību!
Uzzini vairāk par Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti: https://www.geo.lu.lv/lv/
Vienotā pieteikšanās koledžas un bakalaura studijām notiek no 5. līdz 18. jūlijam portālā www.latvija.lv, uzņemšana maģistra līmeņa studijās no 4. līdz 15. jūlijam. Uzzini vairāk www.gribustudet.lv
Lai uzzinātu aktualiātes LU kā arī par pasākumiem skolēniem, piesakies jaunumiem: https://www.lu.lv/gribustudet/piesakies-jaunumiem/
[1] Judikatūra, protams, kā izņēmums, kur iepriekšējai pieredzei un precendentiem ir noteicošā nozīme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!