Pacietība un pedantisms – ķīmiķu 'pamatkomponente'

To, ka industrija labprāt uzņem pat pavisam jaunus ĶF studējošos, ar savu piemēru apliecina fakultātes absolvents Juris Hmeļņickis. Viņš studējot izgājis visus karjeras pakāpienus uzņēmumā Grindeks, no ķīmijas analītiķa kļūstot par hromatogrāfijas laboratorijas vadītāju 17 darbiniekiem, par Kvalitātes departamenta direktoru, "stūrējis" meitas uzņēmumu Kalceks, un kopš 2020. gada ir valdes priekšsēdētājs a/s Grindeks – uzņēmumā, kas ir ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu farmaceitiskās ražošanas flamanis, kura produkcija ir pieejama vairāk nekā 100 valstīs.

Ar spēju pārredzēt visu laukumu

Savu ceļu līdz ķīmijas nozares giganta vadībai Juris Hmeļņickis aizsācis studiju laikā un veicis 20 gados. Tomēr visa iesākums bijis skolas laikā, kad tapis skaidrs, kādu studiju virzienu izvēlēties, un LU bijusi prioritāte. Tolaik klasesbiedri, kā pareģojot turpmāko dzīves ceļu, atmiņu kladē bija ierakstījuši novēlējumu: "Lai tu strādātu Grindeks vai Olainfarm!". Nepagāja ne divi gadi kopš šī ieraksta, kad J. Hmeļņickis 19 gadu vecumā, 2. kursa laikā, sāka strādāt Grindeks gāzu hromotogrāfijas laboratorijā kā praktikants bez samaksas, bet pēc pāris mēnešiem tika pieņemts darbā jau uz pusslodzi ar algu.

Apzinājies, ka studējot nepieciešams strādāt nozarē, jo "meklēt nodarbošanos pēc diploma saņemšanas varētu būt par vēlu, savukārt darba tirgū speciālistam, kam ir ne tikai diploms, bet arī praktiskā darba pieredze, ir pavisam cita vērtība". J. Hmeļņicka karjeras izaugsme visu laiku ir gājusi roku rokā ar studijām un jaunu zinību apguvi. Viņš pabeidzis visu triju līmeņu – bakalaura, maģistra un doktora – studijas ĶF. Vai savas jomas pārzināšana, studiju zinības ir nepieciešamas, lai varētu vadīt uzņēmumu, īpaši – farmācijas produktu ražotāju? "Mēdz būt izcili vadītāji bez speciālas izglītības. Mūsdienās, ja esi algots darbinieks, lai tevi pamanītu, ir jābūt labam CV un sevi jāpierāda ar darbiem. Kad biju beidzis bakalaura un maģistra studijas, turpināju studijas doktorantūrā ĶF. Daži apgalvoja, ka neesot iespējams studēt doktorantūrā un strādāt vienlaikus (tolaik biju Grindeks Kvalitātes departamenta direktora vietnieks). Tomēr to darīt pamudināja redzētais, trīs mēnešus stažējoties Vācijā, farmācijas un ķīmijas uzņēmumā Merck," stāsta absolvents. Tur J. Hmeļņickis novērojis: visiem Merck vadošos amatos bijis doktora grāds. Tas mudinājis arī pašam tādu iegūt, jo vēlējies veidot karjeru ķīmijas jomā.

"Ķīmijas zināšanas man ļauj saprast visu farmācijas "laukumu", redzēt "lielo bildi". Es varu būt eksperts, bet necenšos konkurēt ar kolēģiem," piebilst viņš. Lai šo kopainu vēl paplašinātu, J. Hmeļņickis mācījies arī papildus ķīmijas jomai: LU ieguvis maģistra grādu ekonomikā un maģistra grādu kvalitātes vadībā RTU. Tas viss ir bijis ļoti noderīgi, jo, kā uzskata Grindeks vadītājs, "lielas, spilgtas idejas rodas, krustojoties dažādām pieredzēm un zināšanām ne tikai vienā jomā".

ĶF dekāns Jāzeps Logins arī apliecina, ka fakultāti beigušajiem paveras plašs darba lauks. "Bieži vien ir vienkāršots priekšstats par to, kur strādā ķīmiķi. Šo izglītību ieguvušo profesionālā darbība ir ļoti plaša: sākot ar zinātniskajām iestādēm (arī šajā jomā projekti var būt ļoti plaši – no jonu enerģijas avotu radīšanas un beidzot ar dzīvības procesu pētniecību dzīvajos organismos), ļoti lielā klāstā laboratoriju, kas monitorē gaisu, ūdeni, augsni, arī darba vidi vai pēta pārtikas produktus, visbeidzot ar ražošanas uzņēmumiem, kur nepieciešams sekot izejvielu un produkcijas kvalitātei, ķīmijas uzņēmumos nodrošinot procesu norisi. Šo uzņēmumu klāsts ir ļoti plašs – sākot ar mūsu lielajiem ražotājiem kā Grindeks, Olainfarm visbeidzot ar maziem uzņēmumiem, piemēram, kosmētikas jomā. Neviens ķīmiķis bez darba vēl nav palicis," saka dekāns. Turklāt Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācija ir prognozējusi, ka galvenais nozari ierobežojušais faktors būs cilvēku – speciālistu trūkums. Tāpēc izglītoti jaunieši šajā jomā būs ļoti nepieciešami.

Programmās: ķīmija un darba vide

ĶF tiek piedāvātas divu veidu studijas: tās, kas saistītas ar ķīmiju, un studiju programmas, kas saistītas ar darba aizsardzību, arodveselību, vides ekspertīzi. Kā skaidro dekāns, darba aizsardzības programmas tradicionāli ir tādas, kurās studenti labprāt studē, jo darba aizsardzības speciālists vajadzīgs ikvienā organizācijā, uzņēmumā. Šī augstāka līmeņa speciālisti ir arī tie, kas veido pašu uzņēmumu, rūpējoties, lai ir droša vide, lai cilvēkiem būtu ērti, patīkami darba apstākļi. Jaunums ir programma doktorantūrā, kura veido ar darba aizsardzību, arodveselību un darba vides ekspertīzi saistīto programmu pilnu ciklu: līdzās koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studijām nu ir pieejama arī doktorantūra.

Ķīmijas jomā ir vienota programma, jo pamatzināšanas ir jāapgūst visiem, bet katrs specializējas jau bakalaura studijās vēlākos kursos, kad izvēlas sev tuvāku jomu, raksta par to kursa darbus un noslēguma darbu. Bieži vien šie rakstu darbi ir saistīti ar konkrētiem uzņēmumiem, kur fakultātes studenti jau strādā. "Strādāt līdztekus studijām ir labi, jo tas papildina teorijas apguvi ar praktisko pieredzi," piebilst dekāns.

Fakultāte dod izpratni par vielām, norisēm dabā un dzīvajos organismos. "Ja ir šis pamats –zināšanas par ķīmisko procesu norisi, tas paver ļoti daudzas durvis un pēcāk ir iespējams arī pārprofilēties un piemācīties klāt, jo mūsdienās dzīvē jāmācās visu laiku. Piemērs ir tie, kas strādā zinātnē. Viņi zina, ka projekta vidējais mūžs ir pieci, septiņi gadi, tad nāk jauni projekti, un ir nepieciešams apgūt jaunas zināšanas, prasmes," saka dekāns J. Logins. Fakultātes absolvents J. Hmeļņickis tos, kas vēl domā studēt ķīmiju vai ne, mudina – studējiet! Vēlāk varēs pārprofilēties, ja izrādīsies, ka tas neiet pie sirds. Viņš to pamato ar savu piemēru: "Pēc iegūtās ķīmiķa izglītības varēju pāriet uz ekonomikas jomas studijām, bet no ekonomista profesijas pāriet uz ķīmiķa amatu bez zināšanām būtu daudz grūtāk. Zināšanas, erudīcija, ko fakultāti pabeigušie saņem, var pielietot nozarē, vai arī, pārprofilējoties,– citās nozarēs. Var ķīmijas zināšanas papildināt ar jurisprudenci, tad jūs būsiet pavisam unikāli. Vairs nav tie laiki, kad cilvēkam pietiek ar vienu, sen iegūtu izglītību. Dzīve ir pārāk strauja, un zināšanas, ko ieguvi pirms 25 gadiem, jau ir mainījušās. Vajag papildināt tās vai nu kursos, vai pašmācības ceļā," iesaka absolvents.

Viņš piebilst, ka, fakultātē studējot, ļoti nepieciešamas arī fizikas zināšanas, matemātika. Pirmajā gadā augstākās matemātikas stundu pat bijis vairāk nekā ķīmijas. "Smējām savā starpā, kur esam iestājušies mācīties: "ķīmiķos" vai "fizmatos"," atminas viņš, papildinot ar padomu: studentiem jāapzinās, ka var nākties halātā laboratorijā nostrādāt desmit gadu. "Daudzi grib ātrus panākumus, kas nav slikti, jo ambīcijām ir jābūt, bet profesionalitāte un ambīcijas ir jāpierāda ar darbiem. Latvijā nozarē ir daudz vietu, kur izveidot un virzīties augšup pa karjeras kāpnēm, piemēram, tepat – Grindeks. Tikai ir jābūt pacietīgam un arī pedantiskam – tādam ir jābūt ķīmiķim," saka J. Hmeļņickis.

Eiropas kvalitātes zīme

Starp citām organizācijām Latvijā, kur arī var mācīties ķīmiju, ĶF izceļ tas, ka tai ir Eiropas bakalaura un maģistra zīme. "Iekļaujamies ECTN sadarbības tīklā, kurā ir Eiropas augstskolas, kurās māca ķīmiju, un tā ir šo augstskolu atzīta kvalitātes zīme. Vienkāršoti skaidrojot: līdzīgi kā automašīnām ir nepieciešama tehniskās apskates uzlīme, tā arī mums regulāri jāapliecina, ka mūsu programma atbilst Eiropas līmeņa kvalitātei," paskaidro dekāns.

Praktiski visi fakultātes pasniedzēji strādā zinātniskajā pētniecībā un ir cieši saistīti ar savu jomu vai ar līgumdarbu izpildi, kas ir nepieciešami ķīmijas industrijai un dažādiem uzņēmumiem: šos darbus Universitātē var veikt kvalitatīvi. Fakultātē strādā gan akadēmiķi, kas ir savas nozares vadošie pētnieki, gan arī ļoti produktīvi jaunie zinātnieki, kas tikko aizstāvējuši savus doktora darbus. "Mēs iesaistām arī studentus, lai viņi sajustu ķīmiķa profesijas būtību pētniecībā un rosinām iesaistīties tajā, negaidot, kad otrajā vai trešajā mācību gadā ir kāds obligātais kurss," stāsta J. Logins. Ne tikai fakultātes lektori ir sadarbības partneri citiem, tiek arī aicināti docēt tie, kuri strādā uzņēmumos, zinātniskajās iestādēs.

Kā viena liela saime

Topošajiem ķīmiķiem nozīmīgs ir darbs laboratorijās. "Ķīmija ir dabas zinātne un eksperiments ir dabas zinātņu pamats. Tādēļ visos lielajos, nozīmīgākajos ķīmijas pamatkursos vismaz puse laika tiek pavadīta laboratorijas darbā, lai apgūtu laboratorijas darba pieredzi, eksperimentu un darba veikšanas metodes. Ar katru gadu šis īpatsvars pakāpeniski kļūst lielāks. Ķīmiķim ir jāstrādā arī pie datora, jāstrādā ar dokumentiem, ar literatūras avotiem, tomēr visbiežāk tas ir ar nolūku, lai veiktu eksperimentālo darbu un būtu pamatojums darba veikšanai," studiju procesu skaidro J. Logins.

ĶF ir kā saime, vērtē absolvents J. Hmeļņickis, jo katrs par katru zina, pasniedzēji studentus pazīst vārdā, ir informēti, kur katrs strādā. "Tāpēc, ka mūsu – ķīmiķu – nav daudz. Tam ir gan savi plusi, gan mīnusi. Ja tevi pazīst, tad zina tavas stiprās un vājās puses. Ir iespēja cilvēciski saprasties, pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši, palīdz izdarīt tā, lai studenti var mācības ar darbu apvienot. Saprot, ka šī praktiskā daļa studentiem ir ļoti nepieciešama. Jauni cilvēki bieži domā: kā man dzīvē noderēs tā teorija? Tikai strādājot vari novērtēt, cik noderīgas zināšanas sniedz fakultāte, un var daudz uzmanīgāk ņemt pretim tās zināšanas, ko sniedz pasniedzēji, ja redzi tām pielietojumu ikdienā," saka J. Hmeļņickis. Viņš atceras, ka studiju laikā gan mācoties, gan vienlaikus arī strādājot, ļoti strikti bijis jāplāno laiks un jāpiedomā, lai ar visu tiktu galā. "Neko nevar atlikt, īpaši daudz laika paiet laboratorijā. Ne vienmēr vari sintēzi uztaisīt 40 minūtēs, dažkārt vairāki posmi aizņem pat trīs stundas. Jāstrādā arī pa pāriem, tāpēc nepieciešamas sadarbības prasmes. Tik ilgu laiku visiem kopā pavadot, fakultāte kļūst kā otrās mājas un visi – kā liela ģimene," teic J. Hmeļņickis, sakot lielu paldies visiem pasniedzējiem, kas mācīja ne tikai ķīmiju, bet arī veidoja cieņpilnas un cilvēcīgas attiecības.

Ar degsmi acīs un sirdsdarbu

Jaunajam studentam ir jāinteresējas par ķīmiju. "Jo šī interese ir dziļāka, jo lielāka garantija, ka būs panākumi. Ieteiktu topošajiem studentiem ļoti uzmanīgi izpētīt, kas tiek apgūts mūsu piedāvātajās programmās, par ko iespējams kļūt pēc absolvēšanas. Mēģināt sevi asociēt ar šīs profesijas pārstāvi, vai tas var izdoties un sagādāt prieku. Piemēram, iedomāties, ka esat kļuvis par ķīmiķi, kurš strādā zinātniskajā laboratorijā un veido jaunus materiālus, kas risina cilvēces vai dabas aizsardzības problēmas. Tā saprast, vai šāds darbs patiktu," iesaka dekāns J. Logins.

Gan dekāns, gan absolvents ir vienisprātis: galvenais, lai tas, ko dari, radītu prieku, un nevajag izvēlēties profesiju tikai atalgojuma dēļ, jo būs grūti konkurēt ar tiem, kuriem acis deg. Ja darbs patiks un tajā tiks ielikta sirds, par to būs arī atalgojums. "Degsme ir dubulta enerģija, un tā nepieciešama gan studijās, gan darbā," secina J. Hmeļņickis.

"Mēs priecāsimies par katru studentu un palīdzēsim gūt panākumus tiem, kuri būs izvēlējušies ķīmiju," nobeidz dekāns J. Logins.

Uzzini vairāk par LU Ķīmijas fakultāti: https://www.kf.lu.lv

Vienotā pieteikšanās koledžas un bakalaura studijām notiek no 5. līdz 18. jūlijam portālā www.latvija.lv, uzņemšana maģistra līmeņa studijās no 4. līdz 15. jūlijam. Uzzini vairāk www.gribustudet.lv

Lai uzzinātu par aktuālo LU un skolēnu pasākumiem – piesakies jaunumiem: https://www.lu.lv/gribustudet/piesakies-jaunumiem/