Kur vēsture kā diagnoze un filozofija kā terapija

Fakultāte piedāvā augstāko akadēmisko izglītību trīs līmeņu studijās – bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās. Tajā ir divas nodaļas – "Vēstures un arheoloģijas" un "Filozofijas un ētikas". Kā uzsver Vēstures un filozofijas studiju virziena vadītājs Dr.filoz. Artis Svece, katrai nodaļai ir savs raksturs. "Kā jau nodaļas nosaukums liecina, pie mums var pievērsties ne tikai ar vēstures izpratnei (lielākā daļa studentu nododas dažādiem Latvijas vēstures jautājumiem), bet arī ar arheoloģijas studijām. Studentiem ir iespējas doties arheoloģijas, muzeju un arhīvu praksēs, pētnieciskos izbraukumos. Savukārt filozofiem liels uzsvars likts uz patstāvīgas domāšanas attīstīšanu – mēs diskutējam, trenējamies atrast labākos argumentus par un pret dažādiem viedokļiem, analizējam un strīdamies par pagātnes un mūsdienu izcilāko domātāju teikto, mēģinām saprast sevi un pasauli."

Raksturojot fakultāti Svece saka: "Mūsu fakultātes studentu moto ir "Vēsture kā diagnoze / Filozofija kā terapija." Man tas liekas ļoti precīzi. Katrā ziņā mēs studējam vēsturi un filozofiju tāpēc, ka uzskatām, ka mums šeit, Latvijā, ir ļoti svarīgi, ka mēs apzināmies un kritiski izvērtējam savu pagātni, protam ieraudzīt Latvijā notiekošos procesus Eiropas un pasaules kontekstā, spējam domāt par lielajiem dzīves jautājumiem latviski. Neviens cits mūsu vietā to nedarīs."

Lai VFF studentiem piedāvātu vēl plašākas iespējas, būtiski atjaunotas studiju programmas, ko jaunajā mācību gadā pamazām ieviesīs dzīvē. Pēc gada, kad būs beigusies jaunā satura akreditācija, programmas stāsies spēkā pilnībā un studenti kļūs par šo pozitīvo pārmaiņu procesa dalībniekiem. Svece paskaidro, ka kopumā studiju programmas jau tagad ir dinamiskākas, ir lielāks studiju kursu piedāvājums, kas pievēršas vēstures un filozofijas aktuālajām problēmām, palielinas kursus skaits, kuros sadarbojas vairāki pasniedzēji, lielāks uzsvars uz dažādu prasmju attīstīšanu, kas noderēs arī tad, ja studenti neplāno kļūt par pētniekiem.

"Kopumā mēs piedāvājam labu humanitāro izglītību, kas būs noderīga visiem, kuri vēlas aktīvi iesaistīties sabiedrības un kultūras dzīvē. Turklāt mūsu fakultāte ir ļoti saliedēta, viens otru pazīstam, palīdzam, studentiem ir plašas iespējas diskutēt un sadarboties gan ar pasniedzējiem, gan citiem studentiem," norāda filozofs.

Studēt VFF aicina fakultātes absolvents Edgars Plētiens: "Šeit studēt jānāk tiem, kam interesē viss, kas saistīts ar sabiedrību, tiem, kas grib procesus saprast dziļāk, vairāk, plašāk. Ja man būtu jāstudē vēlreiz, es noteikti atkal izvēlētos LU un tieši šo fakultāti. Iemesls vienkāršs: prasmes, zināšanas, ko iedod studiju process, ir tas, ko pēcāk neviens nevar atņemt. Tā ir spēja kritiski raudzīties uz lietām atsevišķi un sistēmiski kopainā. Ne velti daudzi fakultātes absolventi strādā, piemēram, diplomātiskajā korpusā, kur šīs prasmes tiek augstu novērtētas."

Jāatzīmē, ka E. Plētiena karjeras ceļš ir patiesi daudzpusīgs – viņš ir Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktora vietnieks metodiskajā darbā, Raunas pamatskolas vēstures skolotājs, programmas "Iespējamā Misija" kurators – direktora atbalsta persona, "Skola2030" padziļinātā vēstures kursa skolotāju mācību programmas vadītājs, paralēli vada supervīzijas skolotājiem un skolām, Izglītības kvalitātes valsts dienesta akreditācijas eksperts, raksta publikācijas, piedalās konferencēs par un ap vēstures tēmu, jo ir LU VFF doktora zinātniskā grāda pretendents.

Viena no LU priekšrocībām pēc Sveces domām ir tā, ka šeit vienkopus strādā tik daudzu nozaru pārstāvji. "Redzu, ka sadarbība starp dažādām disciplīnām arvien palielinās, un ļoti ceru, ka tad, kad lielākā daļa Universitātes atradīsies Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, šī sadarbība būs vēl lielāka. Savukārt fakultātes galvenie trumpji, manuprāt, ir divi. Pirmkārt, šeit strādā daudzi vēstures un filozofijas vadošie speciālisti, fakultāte noteikti ir viens no būtiskākajiem abu nozaru centriem Latvijā, filozofijas gadījumā – tā ir vienīgā vieta, kur Latvijā var apgūt filozofiju bakalaura, maģistra un doktora līmenī. Otrais trumpis ir ciešās un cilvēciskās attiecības fakultātē, pasniedzēji ir pieejami un gatavi pārrunāt ar studentiem visas tās tēmas, kas vēsturi un filozofiju padara par interesantām un aizraujošām pētniecības un studiju nozarēm," spriež Svece.

Atceroties savus studiju laikus un iegūtās prasmes, kas tagad noder ikdienā, fakultātes absolvents Plētiens saka: "Studijas iemāca skatīties uz lietām kompleksi, sistēmiski, iemāca analizēt, ļoti ātri domāt, uztvert lielu informācijas apjomu un to apstrādāt, izteikt savu viedokli, argumentēt, apšaubīt utt. Aizejot uz, piemēram, lekciju par seno laiku vēsturi, students domā – kur un kā es te iemācīšos sistēmiski domāt? Atbilde slēpjas studiju procesā, kur ir ļoti daudz jāstrādā. Atceroties sevi studiju laikā, un, tiekoties ar studentiem no citām programmām, šķita, ka mums ir daudz grūtāk nekā citiem. Taču sūrais darbs atmaksājas. Arī es pēc tam izvēlējos turpināt studijas maģistrantūrā un loģisks turpinājums ir doktorantūra. Tas ir to vērts!"

Viens no topošo studentu biežākajiem jautājumiem ir – vai man pēc studijām būs darbs? Sveces argumenti ir pārliecinoši: "Vēstures un filozofijas pluss ir tāds, ka šīs zināšanas var kombinēt ar ļoti daudzām nozarēm un specialitātēm. To var redzēt pēc tā, kā veidojusies mūsu absolventu karjera. Vieni aiziet politikā, starptautiskajās attiecībās, sabiedriskajās attiecībās un reklāmā, darbojas nevalstiskajās organizācijās, ir dažādu jomu aktīvisti, citi nodarbojas ar žurnālistiku, rakstniecību, uzņem kino un rada mūziku, vēl citi atrod savu unikālo nišu, veido savu hibrīdprofesiju. Katrā ziņā tas, ka tu saproti pagātni vai, piemēram, spēj izvērtēt argumentāciju, ir pamats, uz kura var uzbūvēt visu, ko tik vien vēlies."

Savukārt Plētiens uzsver, ka "izglītība, ko šajā fakultātē var iegūt, ir ļoti pamatīga. Ir saglabājies izglītības pilnasinīgums, cik varu vērtēt, redzot, kas notiek citviet un arī ārvalstīs. Tāds pamatīgums, augstas gaidas un prasības no studentiem". Viņaprāt VFF iegūtās prasmes augstu vērtēs ikviens darba devējs. "Liela nozīme būs paša cilvēka iniciatīvai, gribai darīt lietas. Tad arī rodas potenciāls iet tālāk, sasniegt vairāk. Skaidrs, ka neviena fakultāte "neielies" ne zinības, ne prasmes, ne iniciatīvu. Jāgrib darīt pašam! Darba devēji, ieraugot nepieciešamās īpašības, piedāvā: "Klau, varbūt tu gribi darīt to vai to? Nāc strādāt!" Ja pats izrādi iniciatīvu, tevi aicina darbā. Ja esi jēdzīgi studējis, ieguldījis sevi, tad tas pēc tam tiek ieraudzīts un novērtēts," pārliecināts ir Plētiens.

Starp citu, vēsture bija viens no Plētnieka mīļākajiem mācību priekšmetiem skolā. Viņš atceras: "Man bija laba skolotāja pamatskolā, kas raisīja interesi par vēsturi. Nešaubīgi izlēmu par labu vēsturniekiem, jo, gan skatoties filmas, gan pašam interesējoties, bija priekšstats, ka vēsturniekiem ir ļoti aizraujošs darbs. Savā ziņā tas bija arī intuitīvs lēmums, jo vēsture man patiešām patika." Arī savus skolēnus Plētnieks aicina nākotnē mācīties to, kas pašiem no visas sirds patīk vislabāk, "nevis domāt, vai nākotnē ar šo izglītību es pelnīšu lielu naudu, un kāds būs mans statuss".

Uzzini vairāk par LU Vēstures un filozofijas fakultāti: https://www.vff.lu.lv/

Vienotā pieteikšanās koledžas un bakalaura studijām notiek no 5. līdz 18. jūlijam portālā www.latvija.lv, uzņemšana maģistra līmeņa studijās no 4. līdz 15. jūlijam. Uzzini vairāk www.gribustudet.lv

Lai uzzinātu aktualiātes LU kā arī par pasākumiem skolēniem, piesakies jaunumiem: https://www.lu.lv/gribustudet/piesakies-jaunumiem/